KrÅ«mane un FKTK tÄpat kÄ â€žParex†krÄ«zÄ“ atkal ignorÄ“ likumu, kas neļauj noslepenot bÅ«tisku informÄciju
L. Lapsa · 24.11.2011. · Komentāri (40)TÄpat kÄ Parex bankas krÄ«zÄ“ pirms trim gadiem, arÄ« tagad, saistÄ«bÄ ar Latvijas KrÄjbankas krahu Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitÄla tirgus komisija (FKTK) un tÄs vadÄ«tÄja IrÄ“na KrÅ«mane atkal ignorÄ“ likuma normas, kas nepieļauj sabiedrÄ«bai bÅ«tiskas informÄcijas noslepenošanu.
Likuma Par valsts noslÄ“pumu 5. pantÄ ir uzskaitÄ«ta informÄcija, kuras noslepenošana valsts amatpersonÄm nav atļauta, un cita starpÄ tajÄ minÄ“tas arÄ« ziņas par ekonomisko stÄvokli valstÄ« un par budžeta izpildi.
Tieši pamatojoties uz šo pantu, grÄmatas Parex krahs: nejÄ“gas, nelgas un noziedznieki autoriem ar administratÄ«vÄs tiesas palÄ«dzÄ«bu izdevÄs publiskot virkni dokumentu, ko saistÄ«bÄ ar Parex krÄ«zi bija prettiesiski noslepenojusi valdÄ«ba, Finanšu ministrija un banku uzraugi.
Šie dokumenti kopÄ ar citu informÄcija ļÄva grÄmatÄ izdarÄ«t pamatotus secinÄjumus gan par to, ka KrÅ«manes vadÄ«tÄ iestÄde nepietiekami uzraudzÄ«ja Parex saimnieku darbÄ«bas un „nogulÄ“ja” kraha pirmos simptomus, gan par to, ka valdÄ«ba, Latvijas Banka un FKTK krÄ«zi risinÄjušas nolaidÄ«gi un bezatbildÄ«gi.
Nu, sÄkoties KrÄjbankas krÄ«zei, Pietiek pÄrstÄvis FKTK pieprasÄ«ja publiskot banku uzrauga sagatavoto pÄrskatu par banku nozares stÄvokli, kas tika izskatÄ«ts šÄ«s nedēļas valdÄ«bas sÄ“des slÄ“gtajÄ daļÄ, - šajÄ pÄrskatÄ sniegtÄ informÄcija, kÄ Pietiek apliecinÄjuši avoti FKTK, lielÄ mÄ“rÄ attiecÄs tieši uz ekonomisko stÄvokli valstÄ«.
TaÄu, tÄpat kÄ pirms trim gadiem, arÄ« tagad FKTK un personiski tÄs vadÄ«tÄja KrÅ«mane ir nolÄ“muši ignorÄ“t likuma Par valsts noslÄ“pumu normas. „Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas sagatavotajÄ ziņojumÄ, kas tika izskatÄ«ts Ministru kabineta sÄ“dÄ“, ietvertÄ informÄcija ir klasificÄ“ta kÄ ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija un nav izpaužama trešajÄm personÄm,” Pietiek paziņoja KrÅ«mane.
FKTK vadÄ«tÄja vÄ“l norÄdÄ«ja, ka „saskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 12. panta pirmo daļu un AdministratÄ«vÄ procesa likuma 188. panta otro daļu atteikumu Jums izsniegt pieprasÄ«to informÄciju var pÄrsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ mÄ“neša laikÄ no šÄ«s vÄ“stules saņemšanas dienas”.
KÄ rÄda Pietiek pieredze, parasti atbildes nesniegšanas atzÄ«šana par prettiesisku administratÄ«vajÄ tiesÄ prasa divus gadus, turklÄt pÄ“c tiesas sprieduma, kas atzÄ«st prettiesisko rÄ«cÄ«bu, neviena amatpersona netiek sodÄ«ta, - attiecÄ«gajai iestÄdei vienÄ«gi nÄkas atmaksÄt prasÄ«bas iesniedzÄ“jam 20 latus lielo valsts nodevu.
Pietiek šodien ekskluzÄ«vi publicÄ“ grÄmatas Parex krahs: nejÄ“gas, nelgas un noziedznieki nodaļu, kas veltÄ«ta tieši valsts amatpersonu prettiesiskajai rÄ«cÄ«bai Parex kraha laikÄ, slÄ“pjot sabiedrÄ«bai bÅ«tisku informÄciju:
„Reti kurÄ valstiskÄ jautÄjumÄ - it Ä«paši jau tÄdÄ, kas Latvijas nodokļu maksÄtÄjiem var izmaksÄt pat vairÄk nekÄ miljardu latu, - ir valdÄ«jusi tik visaptveroša un pÄrspÄ«lÄ“ta slepenÄ«ba kÄ itin visÄ, kas kaut jel kÄdÄ veidÄ saistÄ«ts ar Parex bankas pÄrņemšanu. TurklÄt Ä«sti komiski izklausÄs valsts augstÄko amatpersonu aicinÄjumi pÄrņemšanas dokumentus nekavÄ“joties atslepenot, - ņemot vÄ“rÄ, ka tieši tÄdas pašas apņemšanÄs sÄka skanÄ“t jau bankas pÄrņemšanas dienÄ.
Ministru prezidents Ivars Godmanis „neatklÄja, kad viņš uzzinÄjis par Parex bankas problÄ“mÄm, vien norÄdot, ka to visi uzzinÄs, kad tiks atslepenoti dokumenti”, - tÄ pÄ“c izšÄ·irÄ«gÄs valdÄ«bas sÄ“des 2008. gada 8. novembrÄ« ziņoja aÄ£entÅ«ra LETA. „Kad premjers vÄ“lajÄ 8.novembra vakarÄ norÅ«pÄ“jies iznÄca pa Ministru kabineta ZaļÄs zÄles durvÄ«m un Ätri paziņoja valdÄ«bas lÄ“mumu pÄrņemt Parex banku, viņš solÄ«ja: informÄcija, kas bija lÄ“muma pamatÄ, bÅ«s atklÄta. Šos savus vÄrdus viņš nav turÄ“jis,” trÄ«s mÄ“nešus vÄ“lÄk atgÄdinÄja laikraksts Diena.
KÄ un kÄpÄ“c tad izÄibÄ“ja toreizÄ“jÄ valdÄ«bas vadÄ«tÄja solÄ«jumi un apņemšanÄs? Lai cik apņēmÄ«gi I. Godmanis uzņemtos atbildÄ«bu par Parex bankas pÄrņemšanu kopumÄ, no atbildÄ«bas par saviem toreizÄ“jiem atklÄtÄ«bas solÄ«jumiem viņš mÄ“Ä£ina atkratÄ«ties, kÄ vien spÄ“j. NÄ“, viņš pats nekÄdus rÄ«kojumus par informÄcijas noslepenošanu neesot devis, - tÄ toreizÄ“jais premjers lakoniski vÄ“sta vienÄ oficiÄlÄ atbildÄ“.
Kad nu jautÄtÄji neliekas mierÄ, I. Godmanis paliek niknÄks un citÄ vÄ“stulÄ“ raksta - vienkÄrši „nekorekti” esot jautÄjumi, kÄpÄ“c gan viņš nav turÄ“jis toreizÄ“jo solÄ«jumu, vai, viņaprÄt, Ministru kabineta vadÄ«tÄjam piedien publiski sniegt nepatiesus apgalvojumus un vai viņš šÄdu praksi gatavojas padarÄ«t par savu tradÄ«ciju:
„VÄ“los norÄdÄ«t, ka laikrakstÄ Diena publikÄcijÄ izteiktais apgalvojums neatbilst patiesÄ«bai. InformÄcija par valdÄ«bas lÄ“mumu pÄrņemt AS Parex banku, kÄ arÄ« šÄ« lÄ“muma pamatojums ir publiski pieejams, varat ar to iepazÄ«ties daudzÄs iepriekšminÄ“tÄ un citu laikrakstu publikÄcijÄs, Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas mÄjas lapÄs internetÄ, plašsaziņas lÄ«dzekļiem nosÅ«tÄ«tajÄs preses relÄ«zÄ“s u. c. LÄ«dz ar to JÅ«su uzdotie jautÄjumi ir nepamatoti un - atļaujiet izteikt nevis amatpersonas, bet manu personisko viedokli - arÄ« nekorekti.” TÄtad - neko es nesolÄ«ju, liecieties mierÄ!
Šis vÄ“stÄ«jums, protams, izklausÄs diezgan dÄ«vains - kam nu citam, ja ne toreizÄ“jam premjeram zinÄt, cik lielÄ mÄ“rÄ valdÄ«bas izskatÄ«tÄ informÄcija atšÄ·iras no preses relÄ«zÄ“m. TaÄu mÄ“s tiešÄm varam ekspremjeram ticÄ“t, ka ne jau viņa pirksts bija visas pietiekami kutelÄ«gÄs informÄcijas noslepenošana - pat par spÄ«ti tam, ka jau tagad, gadu vÄ“lÄk, viņš ar vÄrdiem: „Tas nebÅ«tu korekti, jo šÄ« informÄcija jau neattiecas tikai uz mani!” cieti atsakÄs nodot atklÄtÄ«bai izšÄ·irÄ«gÄs valdÄ«bas sÄ“des protokolu, kurš pÄ“rn tika noslepenots reizÄ“ ar virkni citu dokumentu. (Tiesa, arÄ« no tÄ nebÅ«s redzams, ko tad kurš valstsvÄ«rs izšÄ·irÄ«gajÄ spriešanÄ Ä«sti ierosinÄjis un pret ko iebildis: kÄ skaidro Valsts kancelejÄ, „Ministru kabineta iekÄrtas likums paredz, ka audioformÄtÄ tiek ierakstÄ«ta tikai sēžu atklÄtÄ daļa, turklÄt šÄda kÄrtÄ«ba stÄjÄs spÄ“kÄ vien 2009. gadÄ. SavukÄrt sēžu stenogrammas valdÄ«bas sÄ“dÄ“m netiek veiktas”.)
KÄdi tad dokumenti - neskaitot bÄ“dÄ«gi slaveno bankas pÄrņemšanas lÄ«gumu, auditoru slÄ“dzienus un valdÄ«bas sēžu protokolus (pašas pÄrņemšanas sarunas, cik zinÄms, nav tikušas protokolÄ“tas) - ir tikuši noslepenoti? To lielos vilcienos iespÄ“jams uzzinÄt arÄ« bez solÄ«t kÄro, bet darÄ«t kÅ«tro augstÄko amatpersonu vÄ“lÄ«bas, jo atšÄ·irÄ«bÄ no pašu dokumentu satura pat supercentÄ«giem ierÄ“dņiem ir ļoti grÅ«ti noslepenot arÄ« dokumentu nosaukumus, pieņemšanas datumus un lietvedÄ«bas numurus.
Un tÄ nu, kÄ rÄda Finanšu ministrijas valsts sekretÄra MÄrtiņa BiÄevska pÄ“c oficiÄla pieprasÄ«juma sagatavotÄ informÄcija, laikÄ no 2008. gada oktobra sÄkuma - mÄ“nesi pirms Parex bankas kraha - lÄ«dz decembra vidum Finanšu ministrija kopÄ sagatavojusi un iesniegusi Valsts kancelejÄ šÄdus dokumentus saistÄ«bÄ ar Parex banku, kuriem noteikts statuss Ierobežota pieejamÄ«ba, Slepeni, KonfidenciÄli vai Dienesta vajadzÄ«bÄm (visi šie statusi dokumentu pietiekami efektÄ«vi paslÄ“pj no sabiedrÄ«bas acÄ«m):
1) 03.11.2008 Nr. 7/DV Par Latvijas Republikas finanšu stabilitÄti, informÄcijai noteikts statuss Dienesta vajadzÄ«bÄm.
2) 08.11.2008 Nr. 19–s Par AS Parex banka, pakÄpe - Slepeni, klasificÄ“jusi TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.
3) 20.11.2008 Nr. 21–s Par akciju sabiedrÄ«bu Parex banka, pakÄpe - Slepeni, klasificÄ“jusi StarptautiskÄs finanšu politikas departamenta direktora vietniece Agnese Timofejeva.
4) 20.11.2008 Nr. 20–s, pakÄpe - Slepeni, klasificÄ“jusi TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.
5) 01.12.2008 Nr. 66–k Par papildus priekšlikumu sniegšanu, pakÄpe - KonfidenciÄli, klasificÄ“jusi TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.
6) 01.12.2008 Nr. 22–s, pakÄpe - Slepeni, klasificÄ“ja TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.
7) 03.12.2008 Nr. 67–k, pakÄpe - KonfidenciÄli, klasificÄ“ja TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.
8) 09.12.2008 Nr. 7–4/256 Par Ministru kabineta 2008. gada 3. decembra protokola Nr. 87 1. paragrÄfa „Par akciju sabiedrÄ«bu Parex banka” izpildes gaitu, statuss - Ierobežota pieejamÄ«ba.
9) 10.12.2008 Nr. 7–4/265 Par papildus informÄciju, statuss - Ierobežota pieejamÄ«ba.
10) 15.12.2008 Nr. 7–4/279 Iebildums par Ministru kabineta 2008. gada 10. decembra sÄ“des protokola Nr. 90 38. paragrÄfa 5. p. (SAN–4171–IP, SAN–4195–IP), statuss - Ierobežota pieejamÄ«ba.
11) 15.12.2008 Nr. 7–4/280 Par turpmÄko rÄ«cÄ«bu valsts kontroles palielinÄšanai akciju sabiedrÄ«bÄ Parex banka, statuss - Ierobežota pieejamÄ«ba.
Papildus tam virkni dokumentu - kuriem tÄpat vismaz sÄkotnÄ“ji tika noteiktas dažÄdas slepenÄ«bas pakÄpes - saistÄ«bÄ ar Parex banku jau kopš oktobra vidus bija sagatavojusi un nosÅ«tÄ«jusi arÄ« Latvijas Banka un Finanšu un kapitÄla tirgus komisija. ArÄ« šiem dokumentiem lielÄkoties kopÄ«gs ir viens - ne jau augstÄkÄs amatpersonas, bet gan vidusmÄ“ra ierÄ“dņi ir bijuši tie, kas noslepenojuši šÄ«s vÄ“stules un ziņojumus.
Un, lai kÄ tas nepatiktu sabiedrÄ«bai, daudzos gadÄ«jumos tas noticis absolÅ«ti likumÄ«gi, - lieta tÄ, ka 1998. gadÄ pieņemtais InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums bez Ä«pašÄm problÄ“mÄm ļauj par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju pasludinÄt faktiski jebko, kas vien ierÄ“dnim vai to komandÄ“jošajam politiÄ·im ienÄk prÄtÄ.
Tiesa, ir gan izņēmums - likuma Par valsts noslÄ“pumu 5. panta 5. punkts nosaka: ir aizliegts jebkÄdÄ veidÄ ierobežot pieejamÄ«bu informÄcijai par ekonomisko stÄvokli valstÄ«, budžeta izpildi un iedzÄ«votÄju dzÄ«ves lÄ«meni. Tas nozÄ«mÄ“, ka ne ierÄ“dņiem, ne valdÄ«bas pÄrstÄvjiem, premjeram, neskaitÄmajiem pašmÄju drošÄ«bniekiem vai kÄdam citam vismaz teorÄ“tiski nav tiesÄ«bu piešÄ·irt ierobežotas pieejamÄ«bas statusu šÄdai informÄcijai, lai kur arÄ« tÄ bÅ«tu ierakstÄ«ta.
TÄ, piemÄ“ram, no Finanšu ministrijas uzskaitÄ«tajiem sabiedrÄ«bai nepieejamajiem dokumentiem par Parex banku šÄ« norma acÄ«mredzami attiecas uz, piemÄ“ram, Finanšu ministrijas 3. novembra vÄ“stuli Nr. 7/DV Par Latvijas Republikas finanšu stabilitÄti, - tai ministrijas tÄ arÄ« neatklÄta amatpersona noteikusi informÄcijas dienesta vajadzÄ«bÄm statusu, lai gan dokumenta nosaukums skaidri norÄda, ka tas attiecinÄms tieši uz Valsts noslÄ“puma likumÄ minÄ“to obligÄti atklÄjamo ekonomisko stÄvokli valstÄ«.
Tas nozÄ«mÄ“, ka pietiekami daudzos gadÄ«jumos dokumenti par Parex bankas pÄrņemšanu ir tikuši noslepenoti klaji nelikumÄ«gi (kas skaidri atzÄ«ts arÄ« nesenajÄ Valsts kontroles atzinumÄ par Parex bankas pÄrņemšanu). TomÄ“r arÄ« šÄdÄs reizÄ“s pat augstÄkie ierÄ“dņi turpina darÄ«t visu iespÄ“jamo, lai sabiedrÄ«ba ar dokumentu saturu nevarÄ“tu iepazÄ«ties.
TÄ piemÄ“ram, Valsts kancelejas direktora vietniece Elita Dreimane oficiÄlÄ vÄ“stulÄ“ atbild, ka trÄ«s kancelejas darbinieki, „izmantojot teksta gramatisko un teleoloÄ£isko (jÄ“gas un mÄ“rÄ·a) interpretÄcijas metodi, ir izvÄ“rtÄ“juši attiecÄ«gos tekstus un traktÄ“juši, ka informÄcijÄ par viena - finanšu - sektora vienu banku, tÄs esošÄm un iespÄ“jamÄm nÄkotnes problÄ“mÄm un ar to saistÄ«tÄm prognozÄ“m nav uzskatÄma par tÄdu, kurÄ kopumÄ fiksÄ“ta informÄcija par esošo ekonomisko stÄvokli valstÄ«, budžeta izpildi un iedzÄ«votÄju dzÄ«ves lÄ«meni”.
Un šÄ« ierÄ“dne nav vienÄ«gÄ - Finanšu ministrijas valsts sekretÄrs M. BiÄevskis oficiÄlÄ atbildÄ“ bez stomÄ«šanÄs nenoliedz, ka likuma norma tiešÄm varÄ“tu bÅ«t pÄrkÄpta (!), taÄu vienlaikus viņš vÄ“ršot „uzmanÄ«bu uz to, ka teksta satura izklÄsts ne vienmÄ“r pilnÄ«bÄ atklÄj tÄ saturu, kas ļautu izdarÄ«t secinÄjumus par tÄ neatbilstÄ«bu likuma Par valsts noslÄ“pumu 5. panta 5. punktÄ iekļautajam aizliegumam”. TurklÄt šai vÄ“stulei pielikumÄ esot kÄda Latvijas Bankas vÄ“stule, un, tÄ kÄ šÄ«s vÄ“stules autors neesot ministrija, „par minÄ“tÄs informÄcijas statusa maiņu Finanšu ministrija nevar lemt” (kaut Latvijas Banka šo vÄ“stuli jau atslepenojusi).
Visbeidzot, attiecÄ«bÄ uz Finanšu ministrijas 2008. gada 10. novembrÄ« parakstÄ«to lÄ«gumu par Parex bankas akciju kontrolpaketes pÄrņemšanu valsts Ä«pašumÄ ministrijas ierÄ“dņi ir pamÄ“Ä£inÄjuši izmantot arÄ« argumentu par to, ka „informÄciju pilnÄ«bÄ sniegt liedzot Eiropas SavienÄ«bas normatÄ«vi”, - tiesa, kad ministrijai tika lÅ«gts precÄ«zi nosaukt attiecÄ«gos ES normatÄ«vus (ar nosaukumu, numuru un pieņemšanas datumu), ministrijas valsts sekretÄra vietnieks Ilgonis Gaugers šÄdus normatÄ«vus vairs pat nemÄ“Ä£inÄja nosaukt, tÄ vietÄ paskaidrojot, ka „2008. gada 10. novembra ieguldÄ«juma lÄ«gumam Finanšu ministrijÄ šobrÄ«d ir noteikts informÄcijas dienesta vajadzÄ«bÄm statuss atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 8.1 pantam”.
Bet vai tiešÄm visÄ šajÄ vismaz daļēji nelikumÄ«gajÄ noslepenošanas bumÄ (uz ko prokuratÅ«ra pagaidÄm nav reaģējusi) vainojama tikai ierÄ“dņu bariņa - MÄrtiņa BiÄevska, LÄ«gas Kļaviņas, Agneses Timofejevas u. c. - pÄrcentÄ«ba? Tie dokumenti, kuru atslepenošanu mums jau izdevies panÄkt, liek domÄt, ka atbilde ir gluži cita.
Parex bankas pÄrņemšanai veltÄ«tÄ Valsts kontroles ziņojuma 266. punkta trešais apakšpunkts šÄ dokumenta oficiÄli izplatÄ«tajÄ versijÄ izskatÄs tikpat dÄ«vaini kÄ neskaitÄmi citi: „Ministru kabinets pieņēma lÄ“mumu par valdÄ«bas atbalsta sniegšanas nepieciešamÄ«bu Parex bankai bez izvÄ“rstas analÄ«zes par Parex bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu, jo vienÄ«gÄ informÄcija, kas pamatoja lÄ“muma pieņemšanu bija: 266.3.1. (InformÄcija dienesta vajadzÄ«bÄm); 266.3.2. (InformÄcija dienesta vajadzÄ«bÄm).”
Ziņojuma pilnais variants dod nedaudz lielÄku skaidrÄ«bu: izrÄdÄs, pirmajÄ apakšpunktÄ pieminÄ“ta Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas vadÄ«tÄjas IrÄ“nas KrÅ«manes vÄ“stule, „kurÄ netika sniegtas kopÄ“jÄs sanÄcijas izmaksas, norÄdÄ«ti nepieciešamie lÄ«dzekļi, lai novÄ“rstu Parex bankas iespÄ“jamo bankrotu, atjaunotu maksÄtspÄ“ju un apmierinÄtu kreditoru prasÄ«bas”, bet otrajÄ - Latvijas Bankas prezidenta IlmÄra RimšÄ“viÄa vÄ“stule, „kurÄ nav sniegta detalizÄ“ta situÄcijas analÄ«ze vai prognozes par to, kÄdas sekas valsts finanšu sistÄ“mai atstÄtu Parex bankas bankrots”, - un tas arÄ« faktiski viss.
Izlasot abas šÄ«s vÄ“stules, daudzus droši vien var izbrÄ«nÄ«t fakts, ka šie dokumenti acÄ«mredzot tiešÄm ir bijusi nopietnÄkÄ informÄcija, uz kuras pamata pieņemts vismaz miljardu latu vÄ“rtais lÄ“mums par Parex bankas pÄrņemšanu. Valsts kontrole tos piemin kÄ „vienÄ«go informÄciju, kas pamatoja lÄ“muma pieņemšanu”, un arÄ« Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas vadÄ«tÄjas vietnieks JÄnis Brazovskis apliecina, ka „nebija simtiem lapu prezentÄciju”, lai gan „informÄcijas lÄ“muma pieņemšanai bija pietiekami”.
Pietiekami kam? FKTK un Latvijas Bankas vadÄ«bai, kÄ arÄ« finanšu ministram Atim Slakterim, kurš lielÄkoties neprotokolÄ“tÄs (tÄ vismaz šÄ·iet tÄlaika premjeram Ivaram Godmanim) sarunÄs ar Parex bankas saimniekiem pavadÄ«ja vairÄkas dienas (un naktis), - jÄ, ļoti iespÄ“jams. Bet pÄrÄ“jiem Ministru kabineta locekļiem? Daži - teiksim, toreizÄ“jais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš - atklÄti teic, ka neesot taÄu nekÄdi banku eksperti; izrÄdÄs, dažam labam no viņiem - piemÄ“ram, aizsardzÄ«bas ministram Vinetam Veldrem - vÄ“l joprojÄm nav zinÄms pat tas, ka Latvijas Banka jau labu laiku nenodarbojas ar komercbanku uzraudzÄ«bu:
„Man un maniem kolÄ“Ä£iem bija ļoti daudz jautÄjumu - kas, kÄpÄ“c, ar ko tas var beigties, kas notiek, ja nepÄrņem, kas notiek, ja pÄrņem un paralÄ“li pÄrdod. Daudz jautÄjumu. Ne uz visiem uzreiz bija atbildes. [..] Ne man spriest, jo AizsardzÄ«bas ministrija ar šiem jautÄjumiem nenodarbojÄs, ar to nodarbojÄs šÄ«s divas institÅ«cijas tiešÄ veidÄ un Latvijas Banka netieši. Latvijas Banka ir visu citu banku uzraugs. [..] Ja mÄ“s nepaļausimies uz Latvijas Banku, uz kÄdiem tad var paļauties? MÄ“s jau visu apšaubÄm, noliedzam, tas mums diemžēl ir raksturÄ«gi. Ir šÄ«s oficiÄlÄs institÅ«cijas slÄ“dziens un tÄ...”
Vai tiešÄm nebija nekas cits - tikai šÄ«s dažas lapiņas? Šis tas jau bija - vÄ“l dažas lapiņas. OficiÄli - nekÄ cita: valdÄ«bai netika iesniegti nekÄdi ja ne precÄ«zi, tad vismaz detalizÄ“ti aprÄ“Ä·ini, nekÄdi izsvÄ“rti notikumu attÄ«stÄ«bas scenÄriji, - taÄu miljardu vai pat vairÄk vÄ“rtie lÄ«gumi vienalga tika pieņemti, izsakoties A. Slaktera vÄrdiem presÄ“, „nepamirkšÄ·inot ne aci”.