Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tāpat kā Parex bankas krÄ«zÄ“ pirms trim gadiem, arÄ« tagad, saistÄ«bā ar Latvijas Krājbankas krahu Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un tās vadÄ«tāja IrÄ“na KrÅ«mane atkal ignorÄ“ likuma normas, kas nepieļauj sabiedrÄ«bai bÅ«tiskas informācijas noslepenošanu.

Likuma Par valsts noslÄ“pumu 5. pantā ir uzskaitÄ«ta informācija, kuras noslepenošana valsts amatpersonām nav atļauta, un cita starpā tajā minÄ“tas arÄ« ziņas par ekonomisko stāvokli valstÄ« un par budžeta izpildi.

Tieši pamatojoties uz šo pantu, grāmatas Parex krahs: nejÄ“gas, nelgas un noziedznieki autoriem ar administratÄ«vās tiesas palÄ«dzÄ«bu izdevās publiskot virkni dokumentu, ko saistÄ«bā ar Parex krÄ«zi bija prettiesiski noslepenojusi valdÄ«ba, Finanšu ministrija un banku uzraugi.

Šie dokumenti kopā ar citu informācija ļāva grāmatā izdarÄ«t pamatotus secinājumus gan par to, ka KrÅ«manes vadÄ«tā iestāde nepietiekami uzraudzÄ«ja Parex saimnieku darbÄ«bas un „nogulÄ“ja” kraha pirmos simptomus, gan par to, ka valdÄ«ba, Latvijas Banka un FKTK krÄ«zi risinājušas nolaidÄ«gi un bezatbildÄ«gi.

Nu, sākoties Krājbankas krÄ«zei, Pietiek pārstāvis FKTK pieprasÄ«ja publiskot banku uzrauga sagatavoto pārskatu par banku nozares stāvokli, kas tika izskatÄ«ts šÄ«s nedēļas valdÄ«bas sÄ“des slÄ“gtajā daļā, - šajā pārskatā sniegtā informācija, kā Pietiek apliecinājuši avoti FKTK, lielā mÄ“rā attiecās tieši uz ekonomisko stāvokli valstÄ«.

Taču, tāpat kā pirms trim gadiem, arÄ« tagad FKTK un personiski tās vadÄ«tāja KrÅ«mane ir nolÄ“muši ignorÄ“t likuma Par valsts noslÄ“pumu normas. „Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotajā ziņojumā, kas tika izskatÄ«ts Ministru kabineta sÄ“dÄ“, ietvertā informācija ir klasificÄ“ta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija un nav izpaužama trešajām personām,” Pietiek paziņoja KrÅ«mane.

FKTK vadÄ«tāja vÄ“l norādÄ«ja, ka „saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 12. panta pirmo daļu un AdministratÄ«vā procesa likuma 188. panta otro daļu atteikumu Jums izsniegt pieprasÄ«to informāciju var pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vajā rajona tiesā mÄ“neša laikā no šÄ«s vÄ“stules saņemšanas dienas”.

Kā rāda Pietiek pieredze, parasti atbildes nesniegšanas atzÄ«šana par prettiesisku administratÄ«vajā tiesā prasa divus gadus, turklāt pÄ“c tiesas sprieduma, kas atzÄ«st prettiesisko rÄ«cÄ«bu, neviena amatpersona netiek sodÄ«ta, - attiecÄ«gajai iestādei vienÄ«gi nākas atmaksāt prasÄ«bas iesniedzÄ“jam 20 latus lielo valsts nodevu.

Pietiek šodien ekskluzÄ«vi publicÄ“ grāmatas Parex krahs: nejÄ“gas, nelgas un noziedznieki nodaļu, kas veltÄ«ta tieši valsts amatpersonu prettiesiskajai rÄ«cÄ«bai Parex kraha laikā, slÄ“pjot sabiedrÄ«bai bÅ«tisku informāciju:

„Reti kurā valstiskā jautājumā - it Ä«paši jau tādā, kas Latvijas nodokļu maksātājiem var izmaksāt pat vairāk nekā miljardu latu, - ir valdÄ«jusi tik visaptveroša un pārspÄ«lÄ“ta slepenÄ«ba kā itin visā, kas kaut jel kādā veidā saistÄ«ts ar Parex bankas pārņemšanu. Turklāt Ä«sti komiski izklausās valsts augstāko amatpersonu aicinājumi pārņemšanas dokumentus nekavÄ“joties atslepenot, - ņemot vÄ“rā, ka tieši tādas pašas apņemšanās sāka skanÄ“t jau bankas pārņemšanas dienā.

Ministru prezidents Ivars Godmanis „neatklāja, kad viņš uzzinājis par Parex bankas problÄ“mām, vien norādot, ka to visi uzzinās, kad tiks atslepenoti dokumenti”, - tā pÄ“c izšÄ·irÄ«gās valdÄ«bas sÄ“des 2008. gada 8. novembrÄ« ziņoja aÄ£entÅ«ra LETA. „Kad premjers vÄ“lajā 8.novembra vakarā norÅ«pÄ“jies iznāca pa Ministru kabineta Zaļās zāles durvÄ«m un ātri paziņoja valdÄ«bas lÄ“mumu pārņemt Parex banku, viņš solÄ«ja: informācija, kas bija lÄ“muma pamatā, bÅ«s atklāta. Šos savus vārdus viņš nav turÄ“jis,” trÄ«s mÄ“nešus vÄ“lāk atgādināja laikraksts Diena.

Kā un kāpÄ“c tad izčibÄ“ja toreizÄ“jā valdÄ«bas vadÄ«tāja solÄ«jumi un apņemšanās? Lai cik apņēmÄ«gi I. Godmanis uzņemtos atbildÄ«bu par Parex bankas pārņemšanu kopumā, no atbildÄ«bas par saviem toreizÄ“jiem atklātÄ«bas solÄ«jumiem viņš mÄ“Ä£ina atkratÄ«ties, kā vien spÄ“j. NÄ“, viņš pats nekādus rÄ«kojumus par informācijas noslepenošanu neesot devis, - tā toreizÄ“jais premjers lakoniski vÄ“sta vienā oficiālā atbildÄ“.

Kad nu jautātāji neliekas mierā, I. Godmanis paliek niknāks un citā vÄ“stulÄ“ raksta - vienkārši „nekorekti” esot jautājumi, kāpÄ“c gan viņš nav turÄ“jis toreizÄ“jo solÄ«jumu, vai, viņaprāt, Ministru kabineta vadÄ«tājam piedien publiski sniegt nepatiesus apgalvojumus un vai viņš šÄdu praksi gatavojas padarÄ«t par savu tradÄ«ciju:

„VÄ“los norādÄ«t, ka laikrakstā Diena publikācijā izteiktais apgalvojums neatbilst patiesÄ«bai. Informācija par valdÄ«bas lÄ“mumu pārņemt AS Parex banku, kā arÄ« šÄ« lÄ“muma pamatojums ir publiski pieejams, varat ar to iepazÄ«ties daudzās iepriekšminÄ“tā un citu laikrakstu publikācijās, Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapās internetā, plašsaziņas lÄ«dzekļiem nosÅ«tÄ«tajās preses relÄ«zÄ“s u. c. LÄ«dz ar to JÅ«su uzdotie jautājumi ir nepamatoti un - atļaujiet izteikt nevis amatpersonas, bet manu personisko viedokli - arÄ« nekorekti.” Tātad - neko es nesolÄ«ju, liecieties mierā!

Šis vÄ“stÄ«jums, protams, izklausās diezgan dÄ«vains - kam nu citam, ja ne toreizÄ“jam premjeram zināt, cik lielā mÄ“rā valdÄ«bas izskatÄ«tā informācija atšÄ·iras no preses relÄ«zÄ“m. Taču mÄ“s tiešÄm varam ekspremjeram ticÄ“t, ka ne jau viņa pirksts bija visas pietiekami kutelÄ«gās informācijas noslepenošana - pat par spÄ«ti tam, ka jau tagad, gadu vÄ“lāk, viņš ar vārdiem: „Tas nebÅ«tu korekti, jo šÄ« informācija jau neattiecas tikai uz mani!” cieti atsakās nodot atklātÄ«bai izšÄ·irÄ«gās valdÄ«bas sÄ“des protokolu, kurš pÄ“rn tika noslepenots reizÄ“ ar virkni citu dokumentu. (Tiesa, arÄ« no tā nebÅ«s redzams, ko tad kurš valstsvÄ«rs izšÄ·irÄ«gajā spriešanā Ä«sti ierosinājis un pret ko iebildis: kā skaidro Valsts kancelejā, „Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka audioformātā tiek ierakstÄ«ta tikai sēžu atklātā daļa, turklāt šÄda kārtÄ«ba stājās spÄ“kā vien 2009. gadā. Savukārt sēžu stenogrammas valdÄ«bas sÄ“dÄ“m netiek veiktas”.)

Kādi tad dokumenti - neskaitot bÄ“dÄ«gi slaveno bankas pārņemšanas lÄ«gumu, auditoru slÄ“dzienus un valdÄ«bas sēžu protokolus (pašas pārņemšanas sarunas, cik zināms, nav tikušas protokolÄ“tas) - ir tikuši noslepenoti? To lielos vilcienos iespÄ“jams uzzināt arÄ« bez solÄ«t kāro, bet darÄ«t kÅ«tro augstāko amatpersonu vÄ“lÄ«bas, jo atšÄ·irÄ«bā no pašu dokumentu satura pat supercentÄ«giem ierÄ“dņiem ir ļoti grÅ«ti noslepenot arÄ« dokumentu nosaukumus, pieņemšanas datumus un lietvedÄ«bas numurus.

Un tā nu, kā rāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska pÄ“c oficiāla pieprasÄ«juma sagatavotā informācija, laikā no 2008. gada oktobra sākuma - mÄ“nesi pirms Parex bankas kraha - lÄ«dz decembra vidum Finanšu ministrija kopā sagatavojusi un iesniegusi Valsts kancelejā šÄdus dokumentus saistÄ«bā ar Parex banku, kuriem noteikts statuss Ierobežota pieejamÄ«ba, Slepeni, Konfidenciāli vai Dienesta vajadzÄ«bām (visi šie statusi dokumentu pietiekami efektÄ«vi paslÄ“pj no sabiedrÄ«bas acÄ«m):

1) 03.11.2008 Nr. 7/DV Par Latvijas Republikas finanšu stabilitāti, informācijai noteikts statuss Dienesta vajadzÄ«bām.

2) 08.11.2008 Nr. 19–s Par AS Parex banka, pakāpe - Slepeni, klasificÄ“jusi TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.

3) 20.11.2008 Nr. 21–s Par akciju sabiedrÄ«bu Parex banka, pakāpe - Slepeni, klasificÄ“jusi Starptautiskās finanšu politikas departamenta direktora vietniece Agnese Timofejeva.

4) 20.11.2008 Nr. 20–s, pakāpe - Slepeni, klasificÄ“jusi TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.

5) 01.12.2008 Nr. 66–k Par papildus priekšlikumu sniegšanu, pakāpe - Konfidenciāli, klasificÄ“jusi TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.

6) 01.12.2008 Nr. 22–s, pakāpe - Slepeni, klasificÄ“ja TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.

7) 03.12.2008 Nr. 67–k, pakāpe - Konfidenciāli, klasificÄ“ja TiesÄ«bu aktu departamenta direktora vietniece LÄ«ga Kļaviņa.

8) 09.12.2008 Nr. 7–4/256 Par Ministru kabineta 2008. gada 3. decembra protokola Nr. 87 1. paragrāfa „Par akciju sabiedrÄ«bu Parex banka” izpildes gaitu, statuss - Ierobežota pieejamÄ«ba.

9) 10.12.2008 Nr. 7–4/265 Par papildus informāciju, statuss - Ierobežota pieejamÄ«ba.

10) 15.12.2008 Nr. 7–4/279 Iebildums par Ministru kabineta 2008. gada 10. decembra sÄ“des protokola Nr. 90 38. paragrāfa 5. p. (SAN–4171–IP, SAN–4195–IP), statuss - Ierobežota pieejamÄ«ba.

11) 15.12.2008 Nr. 7–4/280 Par turpmāko rÄ«cÄ«bu valsts kontroles palielināšanai akciju sabiedrÄ«bā Parex banka, statuss - Ierobežota pieejamÄ«ba.

Papildus tam virkni dokumentu - kuriem tāpat vismaz sākotnÄ“ji tika noteiktas dažādas slepenÄ«bas pakāpes - saistÄ«bā ar Parex banku jau kopš oktobra vidus bija sagatavojusi un nosÅ«tÄ«jusi arÄ« Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. ArÄ« šiem dokumentiem lielākoties kopÄ«gs ir viens - ne jau augstākās amatpersonas, bet gan vidusmÄ“ra ierÄ“dņi ir bijuši tie, kas noslepenojuši šÄ«s vÄ“stules un ziņojumus.

Un, lai kā tas nepatiktu sabiedrÄ«bai, daudzos gadÄ«jumos tas noticis absolÅ«ti likumÄ«gi, - lieta tā, ka 1998. gadā pieņemtais Informācijas atklātÄ«bas likums bez Ä«pašÄm problÄ“mām ļauj par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju pasludināt faktiski jebko, kas vien ierÄ“dnim vai to komandÄ“jošajam politiÄ·im ienāk prātā.

Tiesa, ir gan izņēmums - likuma Par valsts noslÄ“pumu 5. panta 5. punkts nosaka: ir aizliegts jebkādā veidā ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par ekonomisko stāvokli valstÄ«, budžeta izpildi un iedzÄ«votāju dzÄ«ves lÄ«meni. Tas nozÄ«mÄ“, ka ne ierÄ“dņiem, ne valdÄ«bas pārstāvjiem, premjeram, neskaitāmajiem pašmāju drošÄ«bniekiem vai kādam citam vismaz teorÄ“tiski nav tiesÄ«bu piešÄ·irt ierobežotas pieejamÄ«bas statusu šÄdai informācijai, lai kur arÄ« tā bÅ«tu ierakstÄ«ta.

Tā, piemÄ“ram, no Finanšu ministrijas uzskaitÄ«tajiem sabiedrÄ«bai nepieejamajiem dokumentiem par Parex banku šÄ« norma acÄ«mredzami attiecas uz, piemÄ“ram, Finanšu ministrijas 3. novembra vÄ“stuli Nr. 7/DV Par Latvijas Republikas finanšu stabilitāti, - tai ministrijas tā arÄ« neatklāta amatpersona noteikusi informācijas dienesta vajadzÄ«bām statusu, lai gan dokumenta nosaukums skaidri norāda, ka tas attiecināms tieši uz Valsts noslÄ“puma likumā minÄ“to obligāti atklājamo ekonomisko stāvokli valstÄ«.

Tas nozÄ«mÄ“, ka pietiekami daudzos gadÄ«jumos dokumenti par Parex bankas pārņemšanu ir tikuši noslepenoti klaji nelikumÄ«gi (kas skaidri atzÄ«ts arÄ« nesenajā Valsts kontroles atzinumā par Parex bankas pārņemšanu). TomÄ“r arÄ« šÄdās reizÄ“s pat augstākie ierÄ“dņi turpina darÄ«t visu iespÄ“jamo, lai sabiedrÄ«ba ar dokumentu saturu nevarÄ“tu iepazÄ«ties.

Tā piemÄ“ram, Valsts kancelejas direktora vietniece Elita Dreimane oficiālā vÄ“stulÄ“ atbild, ka trÄ«s kancelejas darbinieki, „izmantojot teksta gramatisko un teleoloÄ£isko (jÄ“gas un mÄ“rÄ·a) interpretācijas metodi, ir izvÄ“rtÄ“juši attiecÄ«gos tekstus un traktÄ“juši, ka informācijā par viena - finanšu - sektora vienu banku, tās esošÄm un iespÄ“jamām nākotnes problÄ“mām un ar to saistÄ«tām prognozÄ“m nav uzskatāma par tādu, kurā kopumā fiksÄ“ta informācija par esošo ekonomisko stāvokli valstÄ«, budžeta izpildi un iedzÄ«votāju dzÄ«ves lÄ«meni”.

Un šÄ« ierÄ“dne nav vienÄ«gā - Finanšu ministrijas valsts sekretārs M. Bičevskis oficiālā atbildÄ“ bez stomÄ«šanās nenoliedz, ka likuma norma tiešÄm varÄ“tu bÅ«t pārkāpta (!), taču vienlaikus viņš vÄ“ršot „uzmanÄ«bu uz to, ka teksta satura izklāsts ne vienmÄ“r pilnÄ«bā atklāj tā saturu, kas ļautu izdarÄ«t secinājumus par tā neatbilstÄ«bu likuma Par valsts noslÄ“pumu 5. panta 5. punktā iekļautajam aizliegumam”. Turklāt šai vÄ“stulei pielikumā esot kāda Latvijas Bankas vÄ“stule, un, tā kā šÄ«s vÄ“stules autors neesot ministrija, „par minÄ“tās informācijas statusa maiņu Finanšu ministrija nevar lemt” (kaut Latvijas Banka šo vÄ“stuli jau atslepenojusi).

Visbeidzot, attiecÄ«bā uz Finanšu ministrijas 2008. gada 10. novembrÄ« parakstÄ«to lÄ«gumu par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu valsts Ä«pašumā ministrijas ierÄ“dņi ir pamÄ“Ä£inājuši izmantot arÄ« argumentu par to, ka „informāciju pilnÄ«bā sniegt liedzot Eiropas SavienÄ«bas normatÄ«vi”, - tiesa, kad ministrijai tika lÅ«gts precÄ«zi nosaukt attiecÄ«gos ES normatÄ«vus (ar nosaukumu, numuru un pieņemšanas datumu), ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgonis Gaugers šÄdus normatÄ«vus vairs pat nemÄ“Ä£ināja nosaukt, tā vietā paskaidrojot, ka „2008. gada 10. novembra ieguldÄ«juma lÄ«gumam Finanšu ministrijā šobrÄ«d ir noteikts informācijas dienesta vajadzÄ«bām statuss atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.1 pantam”.

Bet vai tiešÄm visā šajā vismaz daļēji nelikumÄ«gajā noslepenošanas bumā (uz ko prokuratÅ«ra pagaidām nav reaģējusi) vainojama tikai ierÄ“dņu bariņa - Mārtiņa Bičevska, LÄ«gas Kļaviņas, Agneses Timofejevas u. c. - pārcentÄ«ba? Tie dokumenti, kuru atslepenošanu mums jau izdevies panākt, liek domāt, ka atbilde ir gluži cita.

Parex bankas pārņemšanai veltÄ«tā Valsts kontroles ziņojuma 266. punkta trešais apakšpunkts šÄ dokumenta oficiāli izplatÄ«tajā versijā izskatās tikpat dÄ«vaini kā neskaitāmi citi: „Ministru kabinets pieņēma lÄ“mumu par valdÄ«bas atbalsta sniegšanas nepieciešamÄ«bu Parex bankai bez izvÄ“rstas analÄ«zes par Parex bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu, jo vienÄ«gā informācija, kas pamatoja lÄ“muma pieņemšanu bija: 266.3.1. (Informācija dienesta vajadzÄ«bām); 266.3.2. (Informācija dienesta vajadzÄ«bām).”

Ziņojuma pilnais variants dod nedaudz lielāku skaidrÄ«bu: izrādās, pirmajā apakšpunktā pieminÄ“ta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadÄ«tājas IrÄ“nas KrÅ«manes vÄ“stule, „kurā netika sniegtas kopÄ“jās sanācijas izmaksas, norādÄ«ti nepieciešamie lÄ«dzekļi, lai novÄ“rstu Parex bankas iespÄ“jamo bankrotu, atjaunotu maksātspÄ“ju un apmierinātu kreditoru prasÄ«bas”, bet otrajā - Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča vÄ“stule, „kurā nav sniegta detalizÄ“ta situācijas analÄ«ze vai prognozes par to, kādas sekas valsts finanšu sistÄ“mai atstātu Parex bankas bankrots”, - un tas arÄ« faktiski viss.

Izlasot abas šÄ«s vÄ“stules, daudzus droši vien var izbrÄ«nÄ«t fakts, ka šie dokumenti acÄ«mredzot tiešÄm ir bijusi nopietnākā informācija, uz kuras pamata pieņemts vismaz miljardu latu vÄ“rtais lÄ“mums par Parex bankas pārņemšanu. Valsts kontrole tos piemin kā „vienÄ«go informāciju, kas pamatoja lÄ“muma pieņemšanu”, un arÄ« Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadÄ«tājas vietnieks Jānis Brazovskis apliecina, ka „nebija simtiem lapu prezentāciju”, lai gan „informācijas lÄ“muma pieņemšanai bija pietiekami”.

Pietiekami kam? FKTK un Latvijas Bankas vadÄ«bai, kā arÄ« finanšu ministram Atim Slakterim, kurš lielākoties neprotokolÄ“tās (tā vismaz šÄ·iet tālaika premjeram Ivaram Godmanim) sarunās ar Parex bankas saimniekiem pavadÄ«ja vairākas dienas (un naktis), - jā, ļoti iespÄ“jams. Bet pārÄ“jiem Ministru kabineta locekļiem? Daži - teiksim, toreizÄ“jais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš - atklāti teic, ka neesot taču nekādi banku eksperti; izrādās, dažam labam no viņiem - piemÄ“ram, aizsardzÄ«bas ministram Vinetam Veldrem - vÄ“l joprojām nav zināms pat tas, ka Latvijas Banka jau labu laiku nenodarbojas ar komercbanku uzraudzÄ«bu:

„Man un maniem kolÄ“Ä£iem bija ļoti daudz jautājumu - kas, kāpÄ“c, ar ko tas var beigties, kas notiek, ja nepārņem, kas notiek, ja pārņem un paralÄ“li pārdod. Daudz jautājumu. Ne uz visiem uzreiz bija atbildes. [..] Ne man spriest, jo AizsardzÄ«bas ministrija ar šiem jautājumiem nenodarbojās, ar to nodarbojās šÄ«s divas institÅ«cijas tiešÄ veidā un Latvijas Banka netieši. Latvijas Banka ir visu citu banku uzraugs. [..] Ja mÄ“s nepaļausimies uz Latvijas Banku, uz kādiem tad var paļauties? MÄ“s jau visu apšaubām, noliedzam, tas mums diemžēl ir raksturÄ«gi. Ir šÄ«s oficiālās institÅ«cijas slÄ“dziens un tā...”

Vai tiešÄm nebija nekas cits - tikai šÄ«s dažas lapiņas? Šis tas jau bija - vÄ“l dažas lapiņas. Oficiāli - nekā cita: valdÄ«bai netika iesniegti nekādi ja ne precÄ«zi, tad vismaz detalizÄ“ti aprÄ“Ä·ini, nekādi izsvÄ“rti notikumu attÄ«stÄ«bas scenāriji, - taču miljardu vai pat vairāk vÄ“rtie lÄ«gumi vienalga tika pieņemti, izsakoties A. Slaktera vārdiem presÄ“, „nepamirkšÄ·inot ne aci”.

Novērtē šo rakstu:

0
0