Iesaki rakstu:

387 tÅ«kstoši eiro – šÄdu summu Māra Kučinska valdÄ«ba februāra beigās ir paslepus, bez iepirkuma procedÅ«ras rÄ«košanas piešÄ·Ä«rusi lÄ«guma slÄ“gšanai ar SIA Deloitte Latvia, lai to piesaistÄ«tu kā konsultantu Nacionālā noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“juma izstrādes procesam, - tā liecina maija sākumā pÄ“c Pietiek pārstāvja vairākkārtÄ“jiem informācijas pieprasÄ«jumiem un vÄ“ršanās administratÄ«vajā tiesā atslepenotais Kučinska valdÄ«bas rÄ«kojums.

LÄ“mumu par iespaidÄ«gās summas piešÄ·iršanu bez oficiālas iepirkuma procedÅ«ras rÄ«košanas, kā izriet no atslepenotā Kučinska valdÄ«bas rÄ«kojuma, tā pieņēmusi, „ņemot vÄ“rā iespÄ“jamo apdraudÄ“jumu bÅ«tiskām valsts interesÄ“m (tai skaitā valsts finanšu sektora ilgtermiņa attÄ«stÄ«bai, stabilitātei un reputācijai)”.

Ja ticÄ“t Kučinska valdÄ«bai, nepieciešamÄ«ba rÅ«pÄ“ties par naudas atmazgāšanas apkarošanu tai nākusi pilnÄ«gi negaidÄ«ti, lÄ«dz ar ko konsultanta noalgošanai nepieciešamie „ne vairāk kā 387 200 eiro” nācies piešÄ·irt no valsts budžeta programmas "LÄ«dzekļi neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem".

Par to, cik „negaidÄ«ta” ir bijusi šÄ« nepieciešamÄ«ba, liecina atslepenotajā valdÄ«bas rÄ«kojumā minÄ“tais: jau pirms diviem gadiem, 2015. gadā Latvija ir iegādājusies Pasaules Bankas metodiku Nacionālā noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“juma sagatavošanai, taču tagad pÄ“kšÅ†i aptvÄ“rusi, ka šÄds novÄ“rtÄ“jums arÄ« tiešÄm jāsagatavo. LÄ«dz ar to nekas cits neatlicis kā steidzami un slepeni piesaistÄ«t kārtÄ“jo „privāto konsultantu”.

Pietiek jau informÄ“ja, ka šÄ gada marta sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem izsÅ«tÄ«ja apjomÄ«gu aptaujas lapu, kas saskaņā ar paša VID skaidrojumu bija paredzÄ“ta, lai „sniegtu ieskatu par JÅ«su kā NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas (NILLTFN) likuma subjekta darbÄ«bu”.

Daudziem saņēmÄ“jiem aptaujas lapa izraisÄ«ja neizpratni – un ne tikai tās apjoma un sarežģītÄ«bas dēļ, bet arÄ« tāpÄ“c, ka daudzi jautājumi acÄ«mredzami Ä«sti neattiecās uz mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem un, pÄ“c visa spriežot, bija vienkārši pārkopÄ“ti no kādas citas – banku jomas uzņēmumiem domātas anketas.

Cita starpā mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem tika pat pieprasÄ«ts „uzskaitÄ«t zināmās naudas atmazgāšanas tipoloÄ£ijas, kā arÄ« sniegt aprakstu tām”, aprakstÄ«t, „kādas ir izplatÄ«tākās produkta/pakalpojuma izmantošanas iespÄ“jas shÄ“mās ar mÄ“rÄ·i izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas vai krāpnieciskā shÄ“mā”, un paziņot, „vai uzturiet naudas atmazgāšanas tipoloÄ£iju bibliotÄ“ku”.

Ä»oti Ä«patna bija VID vadÄ«bas nostāja, šai anketai parādoties medijos. Tā dažādos veidos mÄ“Ä£ināja norobežoties no šÄ«s aptaujas anketas, vien skaidrojot, ka šÄ«s anketas esot vajadzÄ«gas, „lai sagatavotu Nacionālo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumu, izstrādātu pasākumu plānu šo risku mazināšanai un sniegtu informāciju Eiropas Padomes atbildÄ«gajai komitejai, kas veic šo risku novÄ“rtÄ“šanu Eiropā kopumā”.

Taču VID ar šÄ«s konkrÄ“tās anketas pasÅ«tÄ«šanu neesot nekāda sakara, - dienests darbojoties vien kā tās izplatÄ«tājs. „VID ir tās izsÅ«tÄ«jis uzraugāmajiem NoziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas likuma subjektiem. Valsts ieņēmumu dienests nav lÄ«guma slÄ“dzÄ“js no valsts puses,” skan VID skaidrojums par tā izsÅ«tÄ«tajām aptaujas lapām. VID Ä£enerāldirektore Ilze CÄ«rule ignorÄ“ja jautājumu, vai šo anketu uzskata par kvalitatÄ«vu, adekvātu un piemÄ“rotu nosÅ«tÄ«šanai aizpildÄ«šanai mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem.

Bet kur tad šÄ« aptaujas lapa radusies? PÄ“c ilgākas tincināšanas VID vadÄ«ba atklāja, ka šÄ gada februārÄ« esot pieņemts Ministru kabineta rÄ«kojums, kas Finanšu ministrijai noteicis izveidot augsta lÄ«meņa projekta vadÄ«bas grupu šÄ«s pašas ministrijas vadÄ«bā. Tieši šai sakarā radÄ«ta arÄ« Ä«patnā aptaujas lapa.

Kā izrādÄ«jās, runa bija par Ministru kabineta rÄ«kojumu Nr. 93 ar nosaukumu „Par Nacionālo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumu”.

Taču tobrÄ«d sabiedrÄ«bai šis rÄ«kojums nekādu skaidrÄ«bu par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izlietojumu nesniedza – četri pirmie rÄ«kojuma punkti bija pasludināti par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un lÄ«dz ar to no sabiedrÄ«bas bija slÄ“pti.

Tikai pÄ“c rakstiska informācijas pieprasÄ«juma Finanšu ministrija atklāja valdÄ«bas rÄ«kojumā slÄ“pto konsultantu – kā izrādÄ«jās, aptaujas lapu izstrādājusi SIA Deloitte Latvia, kas „sniedz atbalstu Nacionālā noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumā”.

Kā rāda Lursoft dati, neraugoties uz „starptautisko” nosaukumu, SIA Deloitte Latvia patiesÄ«bā gandrÄ«z pilnÄ«bā pieder vietÄ“jiem Ä«pašniekiem: auditorfirmas lielākais Ä«pašnieks ar 60% kapitāldaļu ir valdes loceklis Igors Rodins, prokÅ«ristam, kādreizÄ“jam Parex bankas viceprezidentam Robertam StuÄ£im pieder nepilni 15% kapitāldaļu, bet trešajai lielajai lÄ«dzÄ«pašniecei KristÄ«nei Jarvei – gandrÄ«z 20%.

Uzņēmuma saimnieki nevÄ“las izteikties ne par šo, ne arÄ« par citiem pÄ“dÄ“jā laika valsts un pašvaldÄ«bas struktÅ«ru pasÅ«tÄ«jumiem, - kaut publiski pieejami dati rāda, ka pÄ“dÄ“jā laikā Deloitte Latvia šajā jomā ir veicies ja ne ar produktu atzÄ«tu kvalitāti un uzņēmuma piesaistÄ«šanas procesa caurspÄ«dÄ«gumu, tad noteikti ar „skaļiem” klientiem un aizdomu Ä“nu saistÄ«bā ar iepirkumiem. Faktiski uzņēmums sācis ieņemt iepriekšÄ“jo valdÄ«bu „galma konsultanta” Prudentia vietu.

Medijos pÄ“dÄ“jā laikā plašÄk pieminÄ“ts RÄ«gas pašvaldÄ«bas aÄ£entÅ«ras RÄ«gas gaisma pilsÄ“tas apgaismojuma attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas izstrādes 285 000 eiro vÄ“rtais iepirkums, kurā kā vienÄ«gais pretendents pirms gada uzvarÄ“ja Deloitte Latvia, bet kura ietvaros radÄ«tais produkts sabiedrÄ«bai netiek atklāts.

ŠÄ gada marta beigās ar nokavÄ“šanos Valsts ieņēmumu dienests ir no Deloitte Latvia pieņēmis „VID darbÄ«bas efektivitātes novÄ“rtÄ“šanas sistÄ“mu”, ko auditorkompānija pÄ“rn bija apņēmusies izstrādāt par 132 tÅ«kstošiem eiro, un pašlaik notiek saņemtā produkta izvÄ“rtÄ“šana.

„PÄ“c tam, kad VID bÅ«s pieņēmis un izvÄ“rtÄ“jis visus deviņus nodevumus, tiesÄ«bu aktos noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā mÄ“s nodrošināsim iespÄ“ju ar tiem iepazÄ«ties,” skaidro VID.

Šogad Deloitte Latvia ir tikusi arÄ« pie AS Latvijas valsts meži pasÅ«tÄ«juma „Apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa analÄ«ze” par summu lÄ«dz 42 tÅ«kstošiem eiro un pie daudz apjomÄ«gāka kumosa no AS Latvijas Valsts ceļi – iepirkuma „Publiskās un privātās partnerÄ«bas iepirkuma procedÅ«ras veikšanas nodrošināšana valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” Ä«stenošanai” par 935 000 eiro lÄ«gumcenu.

Savukārt vÄ“l viens no sabiedrÄ«bas slÄ“pts iepirkums, kurā atkal figurÄ“ tieši šis uzņēmums, ir saistÄ«ts ar Ekonomikas ministrijas pasÅ«tÄ«jumu Deloitte Latvia izvÄ“rtÄ“t iespÄ“jamos scenārijus saistÄ«bā ar gāzes pārvades un uzglabāšanas sistÄ“mas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju iegādāšanos vai neiegādāšanos.