Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau tÅ«lÄ«t klāt bÅ«s 1. septembris, kad VeselÄ«bas ministrijai (VM) bija jābÅ«t gatavam un jāiesniedz jaunais VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums, taču jau šobrÄ«d var teikt, ka termiņi tiek pārlikti un nu jau tas varÄ“tu bÅ«t oktobris. Nav brÄ«nums, ka tas tā notiek, jo veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša visu savu amata laiku nav izcÄ“lusies ar augstām darba spÄ“jām, savlaicÄ«gi risinātiem jautājumiem, lÄ“mumiem vai vispār to, ko varÄ“tu saukt par labu ministres darbu. LÄ«dzÄ«gi kā savās iepriekšÄ“jās darbavietās – slimnÄ«cu valdÄ“s vairāk dara citi, nevis pati, un tad nav, ko sevi pārpÅ«lÄ“t, tikai alga valsts medicÄ«nas aprÅ«pes iestādÄ“s „komplektā” sasniedza 150 000 eiro gadā salÄ«dzinoši ar šobrÄ«d necilajiem pāris tÅ«kstošiem mÄ“nesÄ«

Jaunais veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums aptver finanšu plÅ«smu veselÄ«bas jomā, taču nav pieejami aprÄ“Ä·ini vai prognozes par reālajiem ieguvumiem un riskiem dažādos aspektos. PatiesÄ«bā ir dÄ«vaini, ka VM mājas lapā ir rakstÄ«ts - galvenais ministrijas uzdevums ir izstrādāt un Ä«stenot valsts politiku sabiedrÄ«bas veselÄ«bas nodrošināšanai veselā vidÄ“, veicinot profilaksi, popularizÄ“jot veselÄ«gu dzÄ«vesveidu, kā arÄ« radot nosacÄ«jumus, lai iedzÄ«votāji saņemtu izmaksu efektÄ«vus, pieejamus un kvalitatÄ«vus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.

ŠobrÄ«d A.ÄŒakša rada nosacÄ«jumus, lai 300 000 Latvijas iedzÄ«votājiem padarÄ«tu nepieejamus veselÄ«bas pakalpojumus, kur par veselÄ«bas pakalpojumu uzlabojumiem vai kvalitāti sistÄ“mā lÄ«dz šim nav iesniegti nekādi vÄ“rā ņemami priekšlikumi un normatÄ«vie akti.

VM tieši tāpat kā viss valsts aparāts tiek uzturÄ“ta no nodokļu naudas, un visiem tiek maksāts gan ienākumu nodoklis, gan sociālais nodoklis un vÄ“l piepirkta privāta veselÄ«bas apdrošināšana, un viss valsts aparāts iekļaujas jaunajā A.ÄŒakšas modelÄ« kā personas, kas saņems visu valsts garantÄ“to veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu grozu. Tiesa, jāsaka, ka pÄ“c pieejamās informācijas arÄ« šis grozs nebÅ«s tik plašs kā šobrÄ«d un daļa pakalpojumu var atrasties ārpus tā, lÄ«dz ar to par tiem bÅ«s jāmaksā pilna cena vai jāpÄ“rk privāta apdrošinātāju veselÄ«bas polise. Maksāt par medicÄ«nu gan lielākā daļa iedzÄ«votāju jau ir pieraduši, jo vairāk nekā 40 % no visas medicÄ«nas apritÄ“ esošÄs naudas ir iedzÄ«votāju lÄ«dzmaksājumi vai pakalpojumi par pilnu cenu visām vecuma grupām...

Lasot VM sagatavotos dokumentus, rodas jautājums, kas mÅ«su valstÄ« tiek saprasts ar vārdiem „neatliekamā palÄ«dzÄ«ba”, jo ne tikai dažādās veselÄ«bas iestādes, bet pat vienā pacientiem ar vienādiem simptomiem uzņemšanas nodaļā tiek sniegta dažāda palÄ«dzÄ«ba, kas bieži atkarÄ«ga nevis no stāvokļa nopietnÄ«bas, bet gan kvotu izpildes dotajā mÄ“nesÄ« – lÄ«dzÄ«gos saslimšanu gadÄ«jumos viens saņem rÄ“Ä·inu no uzņemšanas nodaļas par  izdarÄ«tām analÄ«zÄ“m, sniegto konsultāciju un nozÄ«mÄ“tām rekomendācijām turpināt veikt izmeklÄ“jumus ambulatori, jo ir sÅ«dzÄ«bas, turpretÄ« citam ir iespÄ“ja doties uz nodaļu, kur gan arÄ« vÄ“lāk saņem rÄ“Ä·inu par gultas dienām un manipulācijām, kas bieži pašÄ slimnÄ«cā ir jāgaida rindā, jo izmeklÄ“jumi un speciālists ir pieejami tikai dažas stundas darba dienās.

Kaut arÄ« valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāns paredzÄ“ja izstrādāt vismaz vadlÄ«nijas, ja ne standartus, tadÄ“jādi garantÄ“jot visiem pacientiem vienādu aprÅ«pi un ārstÄ“šanas pieeju, tas nav izdarÄ«ts, nemaz nerunājot par kvalitātes sistÄ“mu, kas šo procesu uzraudzÄ«tu. Tagad katram ārstam ir sertifikāts, un katrs ārstÄ“, kā grib. Turklāt ir jāmaksā pilna cena par neatliekamo palÄ«dzÄ«bu uzņemšanas nodaļā, kaut palÄ«dzÄ«bu sniedz māceklis - rezidents, kas principā neatbild par neko.

Nesenais Valsts kontroles revÄ«zijas ziņojums parādÄ«ja, ka arÄ« primārajā aprÅ«pÄ“ Ä£imenes ārsti strādā ļoti atšÄ·irÄ«gi – daži veic manipulācijas, daži nÄ“, citi sÅ«ta pie speciālistiem krietni vairāk nekā vidÄ“ji ES, citi atkal sÅ«ta, bet pacienti neapmeklÄ“. Ja jau šobrÄ«d VM nespÄ“j noteikt konkrÄ“tu primārās medicÄ«nas apjomu, kur nav skaidrs, kā kompetencÄ“ ir izņemt pÄ“coperācijas šuves – Ä£imenes ārsta vai Ä·irurga, tad jaunais likums šÄdas nianses nerisina vispār. Tikai VM neredz, ka aiz katra gadÄ«juma ir konkrÄ“ts cilvÄ“ks, kurš griežas pie mediÄ·iem, jo ir problÄ“mas ar veselÄ«bu un paša spÄ“kiem tikt galā nevar, kas var novest pie neatgriezeniskam sekām.

Ir dÄ«vainas premjera Māra Kučinska bažas nevis par savas valsts iedzÄ«votājiem, kā uzlabot veselÄ«bas aprÅ«pi, pieņemot jaunu regulÄ“jumu, bet - vai jaunais likums neietekmÄ“s valsts budžeta apstiprināšanu un vai nez kādu iemeslu dēļ bijušais ZZS pārstāvis Raimonds VÄ“jonis varÄ“tu tieši dēļ šÄ« likuma atdot budžetu Saeimā, kas nozÄ«mÄ“tu neuzticÄ«bu valdÄ«bai.

Neviens nesatraucas par sliktajiem veselÄ«bas rādÄ«tājiem valstÄ«, nespÄ“ju nodrošināt pilnÄ«gu un pieejamu bezmaksas aprÅ«pi bÄ“rniem, vājo valsts slimnÄ«cu darba organizāciju, kurām tiek novirzÄ«ta gandrÄ«z puse veselÄ«bas budžeta, bet vienÄ«gais, kas izskan - ir jānodrošina mediÄ·u algas. Par to, ka valstÄ« netiek maksāti nodokļi, atbildÄ«gi ir darba devÄ“ji, kas tagad ar savu Latvijas Darba devÄ“ju konfederāciju ir iezÄ«mÄ“jušies kā galvenais virzÄ«tājspÄ“ks visiem procesiem valstÄ«, tikai gan – sev vÄ“lamā virzienā. Ja ir vāja valdÄ«ba, tad vara netiek zaudÄ“ta, to paņem sev kāds stiprāks un izmanto savās interesÄ“s, - tas nav nekas jauns. ŠÄdu izveicÄ«bu ir izrādÄ«jušas vairākas uzņēmÄ“ju biedrÄ«bas, kas nu jau vÄ“las ietekmÄ“t gandrÄ«z visas jomas valstÄ«, tai skaitā veselÄ«bas aprÅ«pes uzraudzÄ«bu.

IedzÄ«votāju intereses tautas kalpi liekas aizmirsuši, cilvÄ“ki jÅ«tas nedroši par savu iespÄ“ju izdzÄ«vot, jo nu jau mÄ“s maksājam par pilnÄ«gi visu – par sliktu augļu un dārzeņu ražu, jo cenas ir par pusi augstākas nekā pÄ“rn, par visaugstākajām sviesta cenām Eiropā, drÄ«z maksāsim par plÅ«diem LatgalÄ“, jo sÄ“jumi nav apdrošināti, par dubultām OCTA cenām, par pilnÄ«gi visu, ja gribam dzÄ«vot savā valstÄ« un runāt savā valodā. ŠÄ« cena ar katru gadu pieaug, diemžēl pretÄ« netiek saņemts nekas...

Foto no valmieraszinas.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0