KuÄinskis ar ÄŒakÅ¡u par vagona Å¡Å«poÅ¡anu prasa lielu naudu... kad tie apgÄzÄ«sies?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 19.03.2017. · Komentāri (40)Premjers MÄris KuÄinskis akcentÄ“ savu valdÄ«bu kÄ reformu valdÄ«bu visÄs svarÄ«gÄkÄs nozarÄ“s - kÄ izglÄ«tÄ«ba, veselÄ«ba, tautsaimniecÄ«ba un nu arÄ« nodokļu jomÄs. Interesanti ir vÄ“rot - kur kÄdas reformas ir pieteiktas, un ko katrs ministrs ar to saprot. VÄ“l svarÄ«gÄk, ko par to domÄ iedzÄ«votÄji, attiecÄ«gÄs tautsaimniecÄ«bas jomas speciÄlisti.
Bet iedzÄ«votÄji, jomas uzņēmÄ“ji un speciÄlisti laikam atšÄ·irÄ«bÄ no valdÄ«bas vadÄ«tÄja pašapmierinÄtÄ ziņojuma neredz un nejÅ«t nekÄdas reÄlas reformas. VÄ“l jo vairÄk, neredz, nejÅ«t nekÄdus uzlabojumus savÄ ikdienas dzÄ«vÄ“, par ko savukÄrt liecina rekordzemais premjera un visas valdÄ«bas darba vÄ“rtÄ“jums.
Pašlaik mediÄ·u sabiedrÄ«bai ir sagatavota VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas reformas prezentÄcija (skat. raksta beigÄs), kura sÄkotnÄ“ji tÄpat kÄ Finanšu ministrijas izstrÄdÄtÄ nodokļu reforma ir aprakstÄ«ta tikai slaidu formÄ. GrÅ«ti pateikt, cik jÄ“dzÄ«gs ir šÄds jauns informÄcijas pasniegšanas veids, jo lÄ«dzÄs ierobežotai informÄcijai slaidos ir atstÄta brÄ«va iespÄ“ja komentÄ“t šos slaidus (atkarÄ«bÄ no auditorijas). Vai varbÅ«t tÄ ir vienkÄrši necieņa pret auditoriju, jo visiem viss nav jÄzina un pietiek tikai ar vispÄrÄ“ju informÄciju, ka procesi vispÄr notiek.
PÄ“c daudzajÄm intervijÄm ar veselÄ«bas ministri Andu ÄŒakšu, kas sevi pieteica kÄ pacientu ministri un Gunta BelÄ“viÄa reformu turpinÄtÄju, ir radies iespaids, ka veselÄ«bas reforma bÅ«s rÅ«pÄ«gi darba grupÄs izstrÄdÄts, pÄ“tÄ«jumos, datos un ekspertu konsultÄcijÄs pamatots dokuments, uz kÄ pamata uzlabosies pilnÄ«gi viss.
Bez ilgÄm rindÄm bÅ«s pieejami visi pakalpojumi, tos sniegs augstas kvalitÄtes kompetenti speciÄlisti slimnÄ«cÄs vai ambulatori, Ä£imenes Ärsti strÄdÄs ne tikai kÄ dispeÄeri, bet rÅ«pÄ“sies arÄ« par profilaksi un savu pacientu rÅ«pÄ«gu izmeklÄ“šanu, diagnostiku un veselÄ«bas uzturÄ“šanu. Viss tiks darÄ«ts soli pa solim un izcils rezultÄts bÅ«s neizbÄ“gams.
Runas plÅ«di no ministres puses visa lÄ«meņa sapulcÄ“s bija pÄrliecinoši. NeradÄs ne mazÄkÄs šaubu Ä“nas, ka veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma LatvijÄ bÅ«s izcila un šurp brauks mediÄ·i pieredzes apmaiÅ†Ä no citÄm valstÄ«m un Ärzemju pacienti ÄrstÄ“ties. Netiek aizmirsi arÄ« mediÄ·i, kuriem algas jau 2018. gadÄ tika un tiek solÄ«ts dubultot!
Par reformu plÄna pamatotÄ«bu un patieso izpildi šaubÄ«ties liek ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plÄna svarÄ«go darbu termiņu (jau kÄrtÄ“jÄ) pÄrcelšana lÄ«dz pat 31.12.2018., taÄu tas neizsauca nekÄdus jautÄjumus KuÄinskim. KÄ unikÄlais risinÄjums visam tiek minÄ“ta papildu nauda, kas tiks piešÄ·irta medicÄ«nai.
Tiesa, šodien pacientiem daudz par ko medicÄ«nÄ ievÄ“rojamÄ apjomÄ ir jÄmaksÄ pašiem (pÄ“c šÄ« rÄdÄ«tÄja esam Ä€frikas valstu lÄ«menÄ«). Tiek noklusÄ“ts, ka kopÄ“jÄ naudas apjoma plÅ«sma Latvijas medicÄ«nÄ ir tuva citu valstu izdevumiem medicÄ«nÄ, taÄu bÅ«tiski atpaliek pakalpojumu organizÄ“šanas un sniegšanas kvalitÄte. TÄpÄ“c Latvijas veselÄ«bas radÄ«tÄji ir vissliktÄkie visÄs veselÄ«bas jomÄs starp ES dalÄ«bvalstÄ«m.
NepÄrprotama ir ÄŒakšas vÄ“lme ieraudzÄ«t nodokļu reformu plÄnÄ sadaļu, kÄ tiek reformÄ“ta vai nodrošinÄta ar bÅ«tisku lÄ«dzekļu pieaugumu veselÄ«bas aprÅ«pe. TaÄu viņa nedara neko, lai uzlabotu vai reformÄ“tu naudas lÄ«dzekļu plÅ«smu medicÄ«nas nozarÄ“.
PÄ“c Valsts kontroles atzinuma, VeselÄ«bas ministrijai (VM) ir jÄveido finansiÄls modelis, lai uzlabotu Ä£imenes Ärstu motivÄciju veikt profilaktiskÄs apskates, veikt vairÄk manipulÄciju, tie bÅ«tu motivÄ“ti darÄ«t vairÄk paši un tikai sarežģītÄkos gadÄ«jumos sÅ«tÄ«tu pie speciÄlistiem.
VM bÅ«tu jÄnodrošina, lai Ä£imenes Ärsti bÅ«tu motivÄ“ti sekot lÄ«dz savu pacientu veselÄ«bai un saslimšanas gadÄ«jumÄ tie pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk tiktu pie diagnozes un nepieciešamÄs ÄrstÄ“šanas. Lai stacionÄros varÄ“tu izsekot katram izlietotam eiro un pacienti nepavadÄ«tu laiku, guļot slimnÄ«cÄs un bezjÄ“dzÄ«gi gaidot iekšÄ“jÄ rindÄ pÄ“c izmeklÄ“jumiem, konsultÄcijÄm un operÄcijÄm. Valsts maksÄtu par veselÄ«gu un izÄrstÄ“tu pacientu, nevis par atrašanos stacionÄrÄ.
VM bÅ«tu praktiski jÄdefinÄ“, jÄceļ kvalitÄtes prasÄ«bas un darba efektivitÄte arÄ« ambulatorajÄ sektorÄ, maksimÄli izmantojot publisko sektoru, lai kompensÄ“jamo medikamentu sistÄ“mÄ strÄdÄtu pacientu, nevis farmÄcijas firmu interesÄ“s. Lai aptiekÄs bÅ«tu plaši pieejama informÄcija par lÄ“tÄkÄm zÄlÄ“m un plašs sortiments, nevis tas, ko diktÄ“ lieltirgotavas (to ir likusi novÄ“rst Konkurences padome).
Lai pacients justos drošs un aprÅ«pÄ“ts jebkurÄ saslimšanas gadÄ«jumÄ un tÄ posmÄ, pÄrliecinÄts, ka saņems labÄko laikÄ un vietÄ un tieši to, kas nepieciešams ar ekonomiski pamatotiem finanšu resursiem.
ArÄ« mediÄ·u atalgojumam jÄbÅ«t adekvÄtam, taÄu ir jÄprasa pretÄ« kvalitÄte, noteikts darba apjoms, ko paveic, strÄdÄjot pilnu slodzi savÄ darba vietÄ, nevis "darba laikÄ" lasÄ«t lekcijas vai pieņemt pacientus privÄtpraksÄ“s (bieži turpat tajÄ pašÄ kabinetÄ).
Uz nepieciešamÄ«bu dot iespÄ“ju nopelnÄ«t adekvÄtu algu vienÄ veselÄ«bas aprÅ«pes iestÄdÄ“, efektÄ«vi izmantojot resursus ar skaidriem apmaksas aprÄ“Ä·iniem, norÄda Valsts kontrole. SavukÄrt TiesÄ«bsargs un arodbiedrÄ«ba norÄda par darba stundu nedēļu un papildus darba virsstundu adekvÄtu apmaksu, kam bÅ«tu jÄattiecas uz visÄm darbavietÄm, nevis tikai uz vienu.
AÄgÄrnÄ situÄcija medicÄ«nÄ pašlaik ļauj dažÄdos amatos atrasties vÄ“l citÄs, vairÄkÄs darba vietÄs (pat vienlaicÄ«gi), kur, summÄ“jot nostrÄdÄto, „uz papÄ«ra" pat sanÄk vairÄk par 24 stundÄm diennaktÄ«. KNAB savos ziņojumos pastÄvÄ«gi piemin pelÄ“ko ekonomiku un korupciju veselÄ«bas aprÅ«pÄ“. Daudzu valsts institÅ«ciju ziņojumus var smelties iedvesmu un idejas veselÄ«bas aprÅ«pes reformÄm...
TaÄu, pÄrskatot ÄŒakšas prezentÄciju, tÄ atgÄdina vidusskolnieka projekta darbu, kur apkopota pieejama informÄcija no VikipÄ“dijas, slaidi no lÄ«dzÄ«gÄm prezentÄcijÄm pÄ“c Google meklÄ“tÄja un daži vispÄrÄ“ji oriÄ£inÄlslaidi bez jebkÄdiem paskaidrojumiem. Ir slaidi, kurus prezentÄcijas laikÄ viegli interpretÄ“t atkarÄ«bÄ no auditorijas, pieļaujot atkÄpes un pielÄgojoties.
To visu nekÄdi nevar nosaukt par reformu, tÄ ir veselÄ«bas sistÄ“mas funkcionÄ“jošo daļu uzskatÄ«jums un apraksts. MedicÄ«nÄ lÄ“mumi tiek pieņemti uz pierÄdÄ«jumu balstÄ«tiem atzinumiem, bet šajos slaidos ir vÄ“rojamas ÄŒakšas interpretÄcijas par tÄ“mu. ŠÄda voluntÄra pieeja jau radÄ«ja precedentus ar aknu transplantÄciju, kur no valsts puses bija apsolÄ«jums apmaksÄt operÄcijas, taÄu tas tika atcelts nedēļas laikÄ, un ietaupÄ«tie lÄ«dzekļi novirzÄ«ti citiem mÄ“rÄ·iem. Tas aiznesa Baibas un citu, ne tik skaļi pieteiktu cilvÄ“ku cerÄ«bas un dzÄ«vÄ«bu.
Bet ÄŒakša var sevi skaļi slavinÄt ar zaļo koridoru, kurš tÄ arÄ« lÄ«dz galam nav izstrÄdÄts un nedarbojas. IetaupÄ«tie lÄ«dzekļi par laboratorijas pakalpojumiem ir ietaupÄ«ti uz visu pacientu naudas maciņu rÄ“Ä·ina, jo analīžu apjoms 2016. gadÄ pret 2015. gadu kopumÄ nav mainÄ«jies. Toties ir pieaudzis maksas pakalpojumu segments.
Skaidra valsts pakalpojumu iepirkumu sistÄ“ma ar pareizi aprÄ“Ä·inÄtÄm cenÄm, kvalitÄtes vadÄ«ba pÄ“c klÄ«niskÄm vadlÄ«nijÄm un standartiem ir VeselÄ«bas ministrijas gadiem nepadarÄ«tie darbi, kurus sakÄrtot reÄlu vÄ“lmi un centienus nav izrÄdÄ«jusi arÄ« ÄŒakša. KÄdēļ to nosaukšana tiek tagad nodÄ“vÄ“ta par reformu? Vai valsts funkciju pÄrdale resoru iekšienÄ“ ir tÄ ilgi gaidÄ«tÄ reforma?
Padomju gados bija populÄra anekdote, ka boļševiku vilcienam ceÄ¼Ä uz komunismu Ä»eņina laikÄ izmantoja kapitÄlistu uzkrÄto, Staļina laikÄ dzelzceļu bÅ«vÄ“ja no cilvÄ“kiem, HrušÄova laikÄ - centÄs ko sagrÄbstÄ«t no pÄri palikušÄ, bet Brežņeva laikÄ - aizvÄ“ra logus, šÅ«poja vagonus, un visi tÄ“loja, ka brauc.... Vai ÄŒakšas reformas ir kas vairÄk nekÄ komunistu "vagonu šÅ«pošana"?
PrezentÄcijÄ ir uzskaitÄ«ts, pÄ“c ÄŒakšas domÄm, nepieciešamais finansÄ“jums, taÄu nav nekÄdas skaidrÄ«bas, ko no tÄ iegÅ«s pacienti, sabiedrÄ«ba?
MÄ“rÄ·a gaidÄ«šanas laiks pie speciÄlistiem ir 90 dienas, tiek palielinÄts % finansÄ“jums slimnÄ«cÄm, un netiek mainÄ«ts slimnÄ«cu skaits, par ko tika runÄts iepriekš. Ä€rstu vidÄ“jais skaits paliek nemainÄ«gs, kas tÄpat kÄ mÄsu skaits uz uzskaitÄ«to (nevis faktisko) iedzÄ«votÄju skaita ir tuvu vidÄ“jiem ES rÄdÄ«tÄjiem (pastÄvot ļoti neproporcionÄlam speciÄlistu Ä£eogrÄfiskajam sadalÄ«jumam LatvijÄ, kas rada mediÄ·u pieejamÄ«bas disproporciju).
AbsolÅ«ti nav saprotams, kÄdēļ ar lielu augstskolu beidzÄ“ju skaitu arÄ« pÄ“c 6 gadiem nav iespÄ“jams nodrošinÄt paaudžu maiņu. Uz vienu vecmÄti ir ap 50 jaundzimušajiem gadÄ, tai pat laikÄ netiek analizÄ“ts aparatÅ«ras un iekÄrtu skaits, pieejamo tehnoloÄ£iju un izmeklÄ“jumu skaits, speciÄlistu konsultÄciju daudzums, kas pÄ“c citiem datiem ir virs vidÄ“jÄ ES. FarmÄcijas joma vispÄr netiek skarta...
Jau nÄkamgad no valsts budžeta paredzÄ“ts iegÅ«t papildus 150 miljonus eiro, kas pamatÄ domÄti mediÄ·u un atbalsta personÄla algÄm. Ja sareizina plÄnoto personÄla skaitu ar algÄm, tad sanÄk pavisam cits skaitlis, nekÄ ir norÄdÄ«jusi ÄŒakša. TurklÄt algas nav atsevišÄ·i izdalÄ«tas no pakalpojumu apmaksas. Jau šobrÄ«d valsts ambulatoros pakalpojumus sniedzošo Ärstu algas ir virs vidÄ“jÄ, ko ÄŒakša ir norÄdÄ«jusi.
ParedzÄ“ts, ka VM pÄrziÅ†Ä tiek saglabÄta esošo augstskolu studiju apmaksa, kas tomÄ“r bÅ«tu IZM kompetence. Netiek plÄnots optimizÄ“t izmaksas, veidojot vienu medicÄ«nas augstskolu ar reÄli nepieciešamu jauno apmÄcÄmo mediÄ·u skaitu. No reformÄm ir pazudusi vÄ“l nesen ÄŒakšas daudzinÄtÄ ideja par pieejamÄ«bas definÄ«ciju un aktÄ«vu pašvaldÄ«bu iesaistÄ«šanos savu slimnÄ«cu finansÄ“šanÄ saimnieciskos jautÄjumos.
Savas prezentÄcijas pirmizrÄdi ÄŒakša bija noorganizÄ“jusi pie VM izveidotajai StratÄ“Ä£iskajai padomei, taÄu interese par to bija tik maza, ka beigÄs nebija kvoruma, lai Ä·eksÄ«ša pÄ“c nobalsotu par atbalstu ministrei. Vienlaikus tas liecina par ÄŒakšas autoritÄtes trÅ«kumu nozarÄ“ un par vadošo speciÄlistu nevÄ“lÄ“šanos kavÄ“t savu laiku kÄrtÄ“jÄm bezjÄ“dzÄ«gÄm sanÄksmÄ“m.
PÄ“c ÄŒakšas domÄm pietiek ar prezentÄcijas nosaukumu - VeselÄ«bas aprÅ«pes reforma. TÄlÄk saturÄ netiek veikta iedziļinÄšanÄs, un nav nepieciešamÄ skaidrojuma, lai lielajÄ slaidu skaitÄ uzskaitÄ«tajam bÅ«tu racionÄls pamatojums iedot reformas veikšanai vÄ“rÄ Å†emamos lÄ«dzekļus un resursus, Pašlaik prasÄ«tÄ izlietojums un potenciÄlais ieguvums nav skaidrs.
IespÄ“jams, ka KuÄinskim šÄds daiļdarbs liksies pietiekošs un, tÄ kÄ pÄrÄ“jie ministri nejaucas citÄs nozarÄ“s, tad "reformas" tiks atbalstÄ«tas. PareizÄk sakot, tiks atbalstÄ«ta dÄrga nekÄ nedarÄ«šana. SkaistÄ ligzdÄ zelta oliņa ir izrÄdÄ«jusies vanckars! Vai arÄ« to KuÄinskis izliksies neredzam?
KuÄinskis savÄ valdÄ«bÄ kÄ pirmo ministru, kurš saglabÄs amatu, nosauca BelÄ“viÄu, neskatoties uz apšaubÄmiem lÄ“mumiem sava biznesa interesÄ“s. ArÄ« pÄ“c atklÄtÄ«bÄ nonÄkušas informÄcijas par BelÄ“viÄa stilu saņemt pakalpojumus Austrumu slimnÄ«cÄ KuÄinskis neatlaida ministru, bet teica, ka uzticas un ļÄva turpinÄt darbu, lÄ«dz BelÄ“viÄš pats atkÄpÄs no amata, atzÄ«stoties par meliem, ko visi zinÄja jau mÄ“neša garumÄ.
Vai arÄ« šoreiz KuÄinskis neredzÄ“s sava Ministru kabineta vÄjÄkos ministrus un slavinÄs par neesošiem darbiem un reformÄm? KuÄinskis saņem nodokļu maksÄtÄju algu, akcentÄ“jot, ka nodokļi ir jÄmaksÄ un jÄmaina attieksme, taÄu pats sava Ministru kabineta darbu nespÄ“j kritiski izvÄ“rtÄ“t.
Komunisti savÄ ceÄ¼Ä uz solÄ«to laimi pa tukšo šÅ«poja vagonu, lÄ«dz tas apgÄzÄs... KuÄinskis ar ÄŒakšu par vagona šÅ«pošanu prasa lielu naudu... kad tie apgÄzÄ«sies?