Iesaki rakstu:

PÄ“c Krievijas propagandas portāla Sputnik Latvijas „filiāles” neveiksmÄ«gās slÄ“gšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis pieprasÄ«jis DrošÄ«bas policijai "izvÄ“rtÄ“t" vÄ“l viena – šoreiz jau vietÄ“jās izcelsmes interneta portāla Infotop darbÄ«bu. Premjers neatklāj, vai viņš ir bijis regulārs minÄ“tā portāla lasÄ«tājs, ja reiz saskatÄ«jis tajā kādus pārkāpumus, un kādi tieši iespÄ“jami likumpārkāpumi saskatÄ«ti.

Spriežot pÄ“c oficiālās reÄ£istrācijas datiem, portālam Infotop nav nekādas redzamas saistÄ«bas ar kādām ārvalstu personām, - gan domÄ“na lietotāja, gan kontaktpersona ir kāda Ilze Mukāne. Tas divās valodās – latviešu un krievu – publicÄ“ diezgan plašu informācijas klāstu, kā arÄ« viedokļus, kas var arÄ« nešÄ·ist patÄ«kami virknei varas pārstāvju.

Kad 30. martā kļuva skaidrs, ka Latvijas Ä€rlietu ministrijas mÄ“Ä£inājums bez skaidra likumiskā pamata slÄ“gt Krievijas propagandas portāla Sputnik Latvijas „filiāli” ir cietis neveiksmi, Kučinskis telekanālā LNT paziņoja, ka Sputnik neesot vienÄ«gais „šÄda veida kanāls ar orientāciju uz Latvijas iedzÄ«votājiem” un ka, piemÄ“ram, arÄ« portālā Infotop esot lasāmi „ne mazāk tendenciozi raksti”.

Kā izrādās, šiem Kučinska izteikumiem ir sekojuši arÄ« darbi – Ministru prezidents ir pieprasÄ«jis (premjera preses sekretārs to dÄ“vÄ“ par „ierosinājumu”) portāla darbÄ«bu „izvÄ“rtÄ“t” DrošÄ«bas policijai.

Kučinskis pirmdien gan nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t uz Pietiek jautājumiem – ar kādu tieši argumentāciju viņš ir vÄ“rsies DrošÄ«bas policijā, kādu tieši normatÄ«vo aktu pārkāpumu viņš lÅ«dzis izvÄ“rtÄ“t un vai viņš ir regulārs šÄ« portāla lasÄ«tājs, ja reiz saskatÄ«jis tajā kādus pārkāpumus.

Kā zināms, pašlaik Latvijas Krimināllikumā tiek plānots steidzamÄ«bas kārtÄ«bā veikt virkni grozÄ«jumu, ko sagatavojuši specdienestu vadÄ«bas pārstāvji un ar kuriem, aizbildinoties ar hibrÄ«dkara apstākļiem, plānots pat par aicinājumu mainÄ«t valsts iekārtu sodÄ«t ar piecu gadu cietumsodu.

Pietiek, kura serveri atrodas IslandÄ“, jau iepriekš ir saskāries ar Latvijas drošÄ«bas iestāžu pārstāvju nepatiku, - jau vismaz trÄ«s reizes Latvijas drošÄ«bnieki ir neveiksmÄ«gi vÄ“rsušies pie Islandes varas iestādÄ“m ar „tiesiskās palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumiem”.

Šodien Pietiek pārpublicÄ“ Infotop publicÄ“to viedokļrakstu, kas tapis, parādoties ziņām par Kučinska nepatiku pret šo interneta resursu un tā „tendenciozajiem rakstiem”:

„LādÄ“jam burtus magazÄ«nās! jeb Ko jÅ«s Ä«sti gribat, Kučinska kungs?

MÄ“s uzskatām, ka demokrātiskā valstÄ« cilvÄ“kiem ir tiesÄ«bas pašiem izlemt, ko lasÄ«t un ko nÄ“, kam ticÄ“t un kam – gluži otrādi. Fakts, ka pastāv viedokļu dažādÄ«ba, ir nenoliedzams, un šÄ« dažādÄ«ba tikai padara spÄ“cÄ«gu gan demokrātiju, gan valsti. Ja vara jÅ«tas vārga – tā ir varas, nevis valsts vai sabiedrÄ«bas problÄ“ma. Valdošajiem politiÄ·iem ir jāprotas paiet malā un laist pie vārda tos, kas nejÅ«tas tik vāji, lai Ä·ertos pie totalitārām metodÄ“m.

Jauns gadsimts a priori nosaka, ka mainīsies spēles noteikumi. Viss pat var palikt savās vietās, taču savos pamatos un izpausmēs spēle jau rit pēc citiem noteikumiem.

Informācija vienmÄ“r ir bijusi viens no kara laika vÄ“rtÄ«gākajiem ieročiem. ArÄ« miera laikos tās izmantošana sabiedriskās domas ietekmÄ“šanā vairāk vai mazāk ir notikusi vienmÄ“r. Dažādos laikmetos atšÄ·iras vienÄ«gi apjoms un veids, kā propagandas ierocis ir ticis pielādÄ“ts.

MÅ«sdienās par notikumiem jebkurā pasaules malā mÄ“s varam uzzināt vienā acumirklÄ«. Taču caur informācijas kanāliem mÄ“s tiekam “baroti” ar dažādā ziņām – vienas ir noderÄ«gas un izmantojamas, citas, gluži pretÄ“ji,– nevajadzÄ«gas un aizmirstamas. SvarÄ«gākais visā šajā informācijas straumÄ“ ir datu ticamÄ«ba un mÅ«su pašu loÄ£iskais filtrs (spriestspÄ“ja).

Ierasts, ka politika pasauli dala divās daļās – labajā un sliktajā. TāpÄ“c pašsaprotami, ka arÄ« fakti un ziņas lÄ«dz ar to dalās tāpat (atkarÄ«bā no tā, kurš kuram par ko ziņo). Taču fakti paši par sevi vienmÄ“r ir neitrāli – “labajos” un “sliktajos” tos ieskaita interpretÄ“tāji, tostarp politiÄ·i.

Lai neizplÅ«stu pārlieku plaši, piedāvāju nedaudz aplÅ«kot situāciju Latvijā. Jā, valsts Ä£eogrāfiskais stāvoklis mÅ«s ir novietojis informācijas kara (jeb, mÅ«slaiku eifÄ“mismu izmantojot, hibrÄ«dkara) krustugunÄ«s. Tāpat nav noslÄ“pums, ka vÄ“sture Latvijā ir atstājusi savas pÄ“das, un Latvijas cilvÄ“ki kopumā nav skaidri un bez ierunām nostājušies kāda “trešÄ spÄ“ka” pusÄ“. Lai labotu šo “kļūdu”, politizÄ“tās informācijas spiediens Latvijā ir anormāli spÄ“cÄ«gs.

Un te rodas pirmais lielais jautājums – kurš runā taisnÄ«bu un kurš melo? Ar ļoti augstu ticamÄ«bas pakāpi varam pieņemt, ka to dara visas puses, precÄ«zāk – visas kaut ko noklusÄ“, visas kaut ko piepušÄ·o – un visas to dara savā labā. Protams, klaji melot nav tālredzÄ«gi, bet taisnÄ«bu taču var “saduļķot”, lai tā vairs nebÅ«tu kristāldzidra. Galva ir sajaukta, un ej un saproti, kur ir valsts, bet kur – valdošÄs koalÄ«cijas intereses. 25 gadus pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas neviens nav papÅ«lÄ“jies kaut cik autoritatÄ«vi definÄ“t, kas Ä«sti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vÄ“rtÄ«bas. TāpÄ“c pašreizÄ“jais Ministru prezidents var mierÄ«gu prātu kopā ar LudviÄ·i XIV apgalvot: L'État, c'est moi jeb, izsakoties latviski, valsts esmu es! Un noklusÄ“jumā: tāpÄ“c, protams, man ir taisnÄ«ba, un, ja jÅ«s domājat citādi, jÅ«s esat pretvalstiski āži. 

PiemÄ“ram, mÄ“s zinām par Krievijas veikto Ukrainai piederošÄs Krimas aneksiju un to, cik dažādi šos notikumus attÄ“loja katras puses mediji. Vienā pusÄ“ Krievijas darbÄ«ba tika parādÄ«tā kā klaja agresija pret suverÄ“nu valsti, otrā – kā “tautiešu aizsardzÄ«ba”. Taču tieši tāpat mÄ“s varam atcerÄ“ties, piemÄ“ram, otro Līča karu, kad ASV visu pasauli pārliecināja par kodolieročiem Irākas arsenālā un mīļa (vispasaules) miera labad devās “glābt civilizāciju”, vienu pusi – ASV un sabiedrotos – tÄ“lojot kā cÄ“lus miera karotājus, otru, irākiešu pusi – kā padumjus diktatora aizstāvjus. Nekādus kodolieročus neatrada, bet kuru tas vairs interesÄ“?

Šie abi piemÄ“ri rāda, ka Latvijā informācija no abām savstarpÄ“ji naidÄ«gām nometnÄ“m tiek iepludināta pietiekami brÄ«vi – un tāpÄ“c sabiedrÄ«bas viedoklis dalās. Tas ir slikti? Hm… Tas ir plurālisms, bez kura demokrātija nav iedomājama.

CilvÄ“ki izmanto dažādus informācijas kanālus, viņiem ir dažāda pieredze, dažāda izglÄ«tÄ«ba, galu galā – dažādas simpātijas, aizspriedumi, maldi un nepatika. IndivÄ«ds tic tam, ko viņš redz un dzird, un par pretÄ“jo pārliecināt ir grÅ«ti. Diemžēl patlaban, pamatojoties un iegÅ«to un apstrādāto informāciju, sabiedrÄ«ba sadalÄ«jusies divās frontÄ“s, kas spÄ«tÄ«gi pat “nedzird” pretÄ“jo viedokli. Varai, kurai šÄds stāvoklis izdevÄ«gs, pietiek pieslieties vienai no grupām, un viedokļu daudzveidÄ«ba tiks nomākta gan tehniskiem, gan juridiskiem lÄ«dzekļiem. VienkāršÄk izsakoties, varai vienmÄ“r un visur patÄ«k aizbāzt muti tiem, kas apšauba tās nemaldÄ«gumu.

Bet šÄda akla uzticÄ“šanās vienam “pareizam” – jo politizÄ“tam – viedoklim ir kaitÄ«ga! SvÄ“tÄ«gi atcerÄ“ties, ka patiesÄ«ba ir kaut kur pa vidu. Mums nav nekādu šaubu, ka Krievija Krimu anektÄ“ja ne tikai prettiesiski, bet arÄ« pagalam nesmuki. Taču mÄ“s atceramies, ka tieši to pašu – pat pÄ“c formas – Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas (North Atlantic Treaty Organisation, NATO) valstis izdarÄ«ja, no Serbijas atdalot Kosovu – un ar to pasaule netiek galā nu jau devÄ«to gadu. Viens amorāls precedents bruģē ceļu citam amorālam precedentam – tā nu šÄ« pasaule ir iekārtota.

Un šÄ« atziņa noved pie otrā punkta – sava individuālā, iekšÄ“jā filtra. Jau sen esmu sapratis, ka šajā pasaulÄ“ nekas nav 100% balts un 100% melns. Noliegt to bÅ«tu neprāts un pat, atvainojos, stulbums. Padomājot, izvÄ“rtÄ“jot, paanalizÄ“jot, pašrocÄ«gi iegÅ«stot un iepazÄ«stot dažādus viedokļus, datus un faktus, jebkurš indivÄ«ds nonāks pie saviem secinājumiem. SvarÄ«gi ir akli neļauties tam, ko mums mÄ“Ä£ina iebarot jebkurš informācijas kanāls. Žurnālista visupirmā misija ir, kalpojot sabiedrÄ«bai (nevis varai), sniegt vielu pārdomām, rosināt domāt un salÄ«dzināt, dažādot mÅ«su ikdienas un politisko izvÄ“li.

Protams, tas nav tik viegli, kā soļot kopÄ“jā iejÅ«gā pa visu zinošÄs valdÄ«bas noteiktu trajektoriju, kur visur ir novietotas skaidras plāksnÄ«tes ar “Labs”, “Slikts”, “DrÄ«kst”, “NedrÄ«kst”. Tev pašam vairs nekas nav jādara, viss jau ir nolemts – tev tikai jāpievienojas! Atvainojiet, bet tas jau ir totalitārisms, lai kā mums negribÄ“tos to atzÄ«t. Un totalitārismā žurnālists nedrÄ«kst pat kļūdÄ«ties, jo propaganda nekļūdās!

Šis viss, protams, saistās arÄ« ar neseno Ministru prezidenta publiski paustu vÄ“lÄ“šanos pieskaitÄ«t infoTOP valstij nedraudzÄ«gam medijam, tā netieši dodot komandu tiem, kam dotas pilnvaras “aizbāzt muti”. InfoTOP veidotāji nekad nav apšaubÄ«juši Latvijas valstiskumu, latviešu tautas suverÄ“na tiesÄ«bas, latviešu valodas absolÅ«tu prioritāti, nacionālo interešu svarÄ«gumu. Bet! Diemžēl mums nav pārliecÄ«bas, vai politiÄ·i nav sākuši visus vÄ“rtÄ“t ar “koalÄ«cijas olekti”, pÄ“c principa: mÄ“s esam valsts, bet jÅ«s – mÅ«su klusÄ“jošie vasaļi.

Mums nav skaidrs, kādu valstij (nevis valdošajai koalÄ«cijai) kaitÄ“jošu informāciju Māris Kučinskis un/vai attiecÄ«gie dienesti ir saskatÄ«juši InfoTOP sniegtajos faktos un to interpretācijā. VarbÅ«t kāds varÄ“tu pačukstÄ“t – par ko Latvijā nedrÄ«kst runāt? Un KÄ€ par to nedrÄ«kst runāt? MÄ“s nesolām, ka pakļausimies, taču skaidri spÄ“les noteikumi nāktu par labu visiem.

ValstÄ« ir ieviests kara stāvoklis? MÄ“s, bez šaubām, cÄ«nÄ«simies par Latviju! ValstÄ« ir ieviesta cenzÅ«ra? Atvainojiet, kungi, bet tas nav adekvāts paņēmiens!

MÅ«sdienu informācijas kara upuri nerehabilitÄ“jas sanatorijās, tie netiek nesti uz sešiem pleciem un tad ierakti zemÄ“. CietÄ“js ir palicis dzÄ«vs, it kā normāli funkcionÄ“jošs indivÄ«ds, taču smadzenes var iet bojā vai pamatÄ«gi sarukt. Skumji, ja valdošÄ koalÄ«cija tieši to vÄ“las panākt.”