Iesaki rakstu:

Kas ir „koučs”, kuru kultÅ«ras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aizvadÄ«tās nedēļas skandalozajā tikšanās reizÄ“ bija stādÄ«jusi priekšÄ saniknotajiem rakstniekiem un kurš tiem bija stāstÄ«jis par burvju nÅ«jiņas svarÄ«go lomu vÄ«ziju radÄ«šanā? Kā izrādās, veiksmes padomu devÄ“js Mārtiņš Martinsons pÄ“dÄ“jos gados nevar palielÄ«ties ar veiksmÄ«gu personisko uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, toties internetā viņš lepojas ar uzņēmumu, kāds saskaņā ar Lursoft datiem... nemaz neeksistÄ“.

„Jau pašÄ sanāksmes sākumā ministres kundze paziņoja, ka nozares pārstāvju izstrādātā stratÄ“Ä£ija ir nepilnÄ«ga, tāpÄ“c šodien viņa ir ataicinājusi savu draugu („viņam ir saistÄ«ba ar literatÅ«ru – viņš lasa un pat raksta savu grāmatu”), kurš tika pieteikts kā biznesa skolas pasniedzÄ“js un “koučinga” treneris. Mums, lÅ«k, tagad jāaizmirst par paveikto un jāsāk viss no nulles. (..) Savu uzstāšanos sāka ar apstulbinoši apburošu frāzi: „Un tagad iedomājieties! Ja jums bÅ«tu burvju nÅ«jiņa, kāda bÅ«tu tā vienÄ«gā, viskvÄ“lākā jÅ«su vÄ“lÄ“šanās?”” – šÄdi rakstniece Dace RukšÄne aprakstÄ«jusi plašu vÄ“rÄ«bu guvušo literatÅ«ras un grāmatniecÄ«bas nozares pārstāvju 2. maija tikšanos ar kultÅ«ras ministri Jaunzemi-Grendi.

Kā izrādās, šis „koučinga” treneris ir bijis Mārtiņš Martinsons, kurš saskaņā ar interneta mājas lapā franklincovey.lv atrodamo informāciju ir „konsultants, sertificÄ“ts FranklinCovey pasniedzÄ“js”, kam ir „12 gadus praktiskās darbÄ«bas pieredze mārketinga, pārdošanas vadÄ«bas, kā arÄ« merčendaizinga jomā. Bijis u/v Centrs direktors un GNT Latvia mazumtirdzniecÄ«bas direktors. 2005. gadā kļuvis par FranklinCovey sertificÄ“tu konsultantu un programmu pasniedzÄ“ju. International Coaching Federation Latvia valdes loceklis”.

Jaunzemes-Grendes rakstniekiem ieteiktais Martinsons un pārÄ“jā veiksmes pasniedzÄ“ju komanda saskaņā ar mājas lapā atrodamo informāciju darbojoties SIA FranklinCovey Latvia. Taču, kā rāda Lursoft Latvijas Uzņēmumu reÄ£istra datu bāze, tajā SIA ar šÄdu nosaukumu nemaz nav reÄ£istrÄ“ta – tāpat kā International Coaching Federation Latvia. ArÄ« nosÅ«tot uz Martinsona veikumus un prasmes slavÄ“jošo mājas lapu jautājumu, kāpÄ“c tajā uzrādÄ«tais uzņēmums SIA FranklinCovey Latvia nav reÄ£istrÄ“ts LR Uzņēmumu reÄ£istrā, atbilde pagaidām nav saņemta.

TikmÄ“r Uzņēmumu reÄ£istrā ir atrodama cita uzņēmÄ“jsabiedrÄ«ba ar attāli lÄ«dzÄ«gu nosaukumu – SIA FC Latvia, kurā 80% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder pašam Martinsonam, bet pārÄ“jie 20% - Polijā reÄ£istrÄ“tajai sabiedrÄ«bai FCPL. Taču šÄ« uzņēmuma darbÄ«bas rezultāti pÄ“dÄ“jos gados rāda, ka veiksmes padomus kultÅ«ras ministres pieaicinātais „koučs” daudz sekmÄ«gāk spÄ“j dot citiem nekā pats sev.

Skaidrojot 2009. gadā ciestos 18,7 tÅ«kstošu latu zaudÄ“jumus un divarpus reizes sarukušo uzņēmuma apgrozÄ«jumu, Martinsons uzņēmuma gada pārskatā rakstÄ«jis: „Turpinot 2005. gadā uzsākto darbÄ«bu biznesa apmācÄ«bu un konsultāciju laukā, uzņēmums ir turpinājis nostiprināt atpazÄ«stamÄ«bu Latvijas tirgÅ« un centies saglabāt klientu un sadarbÄ«bas partneru loku ņemot vÄ“rā esošo ekonomisko situāciju.

SIA FC Latvia 2009. gadā turpināja izjust ekonomiskā krÄ«zes ietekmi, kā rezultātā gandrÄ«z trÄ«s reizes ir krities uzņēmuma apgrozÄ«jums un uzņēmums gadu noslÄ“dzis ar zaudÄ“jumiem, neskatoties uz samazinātajām izmaksām un ieviestajiem jaunajiem produktiem. BÅ«tiski ir kritušÄs arÄ« uzņēmuma sniegto pakalpojumu cenas.

Uzņēmuma vadÄ«ba uzskata, ka 2009. gadā nav bijuši tādi Ä«paši apstākļi un nozÄ«mÄ«gi notikumi, kas nebÅ«tu atspoguļoti finanšu pārskatos un bÅ«tu nozÄ«mÄ«gi, lai novÄ“rtÄ“tu uzņēmuma lÄ«dzekļus un saistÄ«bas, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finanšu rezultātus.

Uzņēmums turpmākajā darbÄ«bā plāno attÄ«stÄ«t jaunus produktus un panākt sadarbÄ«bas apjoma palielināšanu ar esošajiem partneriem un jaunu partneru piesaisti.”

Taču nekas no šiem plāniem nav sanācis, un 2010. gada pārskatā Martinsons atkal ciestos 14,3 tÅ«kstošu latu zaudÄ“jumus un vÄ“l trÄ«skārt sarukušo – lÄ«dz 41,3 tÅ«kstošiem latu - apgrozÄ«jumu atkal skaidrojis ar faktiski tādiem pašiem vārdiem:

„Turpinot 2005. gadā uzsākto darbÄ«bu biznesa apmācÄ«bu un konsultāciju laukā, uzņēmums ir turpinājis nostiprināt atpazÄ«stamÄ«bu Latvijas tirgÅ«, un centies saglabāt klientu un sadarbÄ«bas partneru loku ņemot vÄ“rā esošo ekonomisko situāciju.

SIA FC Latvia 2010. gadā turpināja izjust ekonomiskā krÄ«zes ietekmi, kā rezultātā gandrÄ«z trÄ«s reizes ir krities uzņēmuma apgrozÄ«jums un uzņēmums gadu noslÄ“dzis ar zaudÄ“jumiem, neskatoties uz samazinātajām izmaksām un ieviestajiem jaunajiem produktiem. BÅ«tiski ir kritušÄs arÄ« uzņēmuma sniegto pakalpojumu cenas.

Uzņēmuma vadÄ«ba uzskata, ka 2010. gadā nav bijuši tādi Ä«paši apstākļi un nozÄ«mÄ«gi notikumi, kas nebÅ«tu atspoguļoti finanšu pārskatos un bÅ«tu nozÄ«mÄ«gi, lai novÄ“rtÄ“tu uzņēmuma lÄ«dzekļus un saistÄ«bas, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finanšu rezultātus.

Uzņēmums turpmākajā darbÄ«bā plāno attÄ«stÄ«t jaunus produktus un panākt sadarbÄ«bas apjoma palielināšanu ar esošajiem partneriem un jaunu partneru piesaisti.”

Šajos gados Martinsons ir turpinājis sniegt apmācÄ«bu programmas jomās, kas viņa paša uzņēmumam, spriežot pÄ“c tā gada pārskatiem, ir sagādājušas vislielākās problÄ“mas, - piemÄ“ram, mācÄ«jis rÄ«kot „VeiksmÄ«gas pārdošanas sarunas”, kas „māca, kā gÅ«t augstus pārdošanas rezultātus, skaidri pozicionÄ“jot sevi, radot vÄ“rtÄ«bu un nodrošinot uz abpusÄ“ja ieguvuma un uzticÄ“šanos balstÄ«tas pārdevÄ“ja–pircÄ“ja attiecÄ«bas. Tā ne tikai apskata jÄ“dzienus, kas sniedz teorÄ“tisku pamatni pārdošanā un klientu konsultÄ“šanā, tā arÄ« apskata kritisko domāšanu (IQ), komunikācijas prasmes (EQ) un pārdošanas procesa izpildes prasmes (XQ), kas ir ļoti bÅ«tiskas pamatnostādnes attiecÄ«bu veidošanā”.

Kā rāda Lursoft dati, 2011. gadā Martinsona uzņēmums ir spÄ“jis izrāpties no zaudÄ“jumiem un nopelnÄ«t 353 latus, taču, kā rāda FC Latvia gada pārskats, tas noticis, galvenokārt pateicoties nevis viņa citiem pasniegtajām metodÄ“m, bet gan dramatiskam pakalpojumu cenu samazinājumam. „Neskatoties uz samazinātajām izmaksām un ieviestajiem jaunajiem produktiem, ir bÅ«tiski kritušÄs arÄ« uzņēmuma sniegto pakalpojumu cenas,” gada pārskatā vÄ“lreiz atzÄ«st Martinsons.

Lai lasÄ«tājiem bÅ«tu labāks priekšstats par metodÄ“m, kādas izmanto un piedāvā kultÅ«ras ministres „bÄ«dÄ«tais” „koučs”, pārpublicÄ“jam fragmentus no intervijas ar Martinsonu, kas publicÄ“ta portālā b2binfo.lv.

Mārtiņš Martinsons ir viens no tiem cilvÄ“kiem, kas uzskata, ka katrā krÄ«zÄ“ ir savas iespÄ“jas, un tie, kas tās meklÄ“, arÄ« atrod. FranklinCovey valdes loceklis, biznesa treneris un koučs stāsta par savu pieredzi, kā viņam izdodas šajā laikā sevi un apkārtÄ“jos iedvesmot jauniem mÄ“rÄ·iem un rezultātiem.

Kā tu pats tiec galā ar negatīvām domām?

ArÄ« man ir brīži, kad bailes un neziņa bojā omu. Es šÄdos brīžos parasti veicu šÄdu vingrinājumu - padomāju, kas ir tas sliktākais, kas var ar mani notikt. Nu, piemÄ“ram, es varu pazaudÄ“t biznesus, es varu palikt parādā kaut kādiem cilvÄ“kiem naudu, utt. Es izspÄ“lÄ“ju prātā šo sliktāko scenāriju un pieņemu to. Un tad sāku domāt, kāpÄ“c ar mani vajadzÄ“tu notikt tam sliktākajam? Pirmkārt, man ir labas attiecÄ«bas Ä£imenÄ“ un tas, jebkurā gadÄ«jumā, jau ir pozitÄ«vi. Otrkārt, es parasti esmu spÄ“jis tikt arā no dažādām sarežģītām situācijā, tātad arÄ« tagad es varu tikt ar tām galā. Šis process man palÄ«dz atbrÄ«voties no bailÄ“m zaudÄ“t, un ir daudz vieglāk koncentrÄ“ties uz labiem rezultātiem.

Tikko kā tu atbrÄ«vojies no sastinguma un saspringuma, tā sāk plÅ«st pie tevis gan idejas, gan iespÄ“jas, gan klienti, gan apziņa par to, ka tas ir dabÄ«gs process – kaut kas atmirst un kaut kas sākas no jauna. PiemÄ“ram, jaunu auto pārdošana Latvijā vairs neiet, bet lietoto auto pārdošana uz rietumu valstÄ«m tagad iet labāk. Ir jāspÄ“j adaptÄ“ties, jo tā bÅ«s vienmÄ“r – kaut kas ies un kaut kas neies.

Ja mÄ“s runājam par patiesi sliktiem scenārijiem, tad es pats gan neesmu gājis cauri tādai situācijai, ka paralÄ“li biznesam, jāzaudÄ“ arÄ« vienÄ«gā dzÄ«ves vieta, jo nevar nomaksāt kredÄ«tu. Es pieņemu, ka tad ir grÅ«tāk, jo visi pamati zem kājām tiek noņemti. Bet es domāju, ka arÄ« šÄdā situācijā ir jānoskaņojas uz jauniem sākumiem un pozitÄ«vo un tikai šÄdā veidā var atkal nākt jaunas iespÄ“jas. Es nedomāju, ka tās vienmÄ“r nāk viegli un ātri, bet tās nāk. Tie kas meklÄ“, tie arÄ« atrod.

Bet pirms meklÄ“t, ir bÅ«tiski apzināties, ka pat šo situāciju, kas ir tik nepatÄ«kama, tu esi radÄ«jis pats, jo pats pieņēmi lÄ“mumu ņemt kredÄ«tu un celt lielu māju. Neviens taču nepiespieda to darÄ«t.

Vai pats spēj būt atbildīgs, par to, ko radi?

AtbildÄ«bu par savu dzÄ«vi es esmu uzņēmies jau kādu laiku atpakaļ un man nav raksturÄ«gi vainot apkārtÄ“jos vai situāciju par savām neveiksmÄ“m. Tas bija bÅ«tisks lÅ«zuma brÄ«dis manā dzÄ«vÄ“, un tas ir kļuvis jau par paradumu. Bet esmu ievÄ“rojis, strādājot ar StÄ«vena Koveja 7 veiksmes paradumiem apmācÄ«bās, cilvÄ“kiem labāk patÄ«k Pirmā veiksmes principa pirmā daļa nekā otrā. Pirmā daļa saka – tev ir izvÄ“les brÄ«vÄ«ba, otrā daļa saka – uzņemies atbildÄ«bu. BrÄ«vÄ«ba mums patÄ«k visiem, bet atbildÄ«ba tikai dažiem.

Man treniņos bieži uzdot jautājumu – bet kur tad ir tā izvÄ“les brÄ«vÄ«ba, ja man priekšnieks piezvana un saka, ka man tÅ«lÄ«t jābÅ«t darbā. Kur te ir izvÄ“le? Es vienmÄ“r oponÄ“ju un saku, ka izvÄ“le arÄ« šeit pastāv – braukt uz darbu vai nebraukt, tikai katrai no šÄ«m izvÄ“lÄ“m ir savas sekas. Un, ja JÅ«s spÄ“jat uzņemties atbildÄ«bu par abu izvēļu sekām, tad ir izvÄ“le. Tātad atbildÄ«ba dod iespÄ“ju mums izvÄ“lÄ“ties.

Ko dari, ja neizdodas?

Es pieņemu, ka šoreiz nesanāca, jo mÄ“s neviens nepiedzimstam par meistariem? Es tādā situācijā domāju, ko es varÄ“ju darÄ«t savādāk un, kā es rÄ«kotos nākamajā reizÄ“, lÄ«dzÄ«gā situācijā. Savukārt, ja mana kļūda ir skārusi citus cilvÄ“kus, tad es ar viņiem to pārrunāju un atzÄ«stu savu kļūdu. PiemÄ“ram, manā uzņēmumā tā ir daļa no mÅ«su attiecÄ«bu kultÅ«ras, jo tas, manuprāt, rada labu pamatu izaugsmei.

Vai pozitīvi domājot, var iegūt VISU? Kur ir tā iespēju robeža?

Nav arÄ« tā, ka pietiek tikai pozitÄ«vi padomāt un viss piepildÄ«sies. Jautājums ir, vai tu pats tam tici, ko vÄ“lies sasniegt. Ja domā, ka šodien aiziesi pusdienās un veselÄ«gi paÄ“dÄ«si, tu tam notici un arÄ« izdari, bet ja tavs mÄ“rÄ·is ir šodienas laikā tikt pie Ferarri vai miljona, vai patiešÄm tu pats tici tam, ka tu to vari iegÅ«t? Es domāju, ka ne vienmÄ“r mÄ“s esam gatavi noticÄ“t tiem mÄ“rÄ·iem, kurus izvirzām. Protams, ka bez ticÄ«bas nekas arÄ« nevar notikt. Tad, kad bÅ«sim gatavi noticÄ“t, tad arÄ« VISS notiks. Es domāju, ka ne visi ir gatavi bÅ«t miljonāri un visiem tas arÄ« nav vajadzÄ«gs.

Par gatavÄ«bu runājot, ir tāds interesants pÄ“tÄ«jums - ja veiksmÄ«gam cilvÄ“kam iedod lielu naudu, tas pastiprina viņa pozitÄ«vās Ä«pašÄ«bas, savukārt, ja vairāk naudas iedod negatÄ«vi domājošam cilvÄ“kam, tad tas pastiprina viņa negatÄ«vās iezÄ«mes, viņš kļūst vÄ“l augstprātÄ«gāks, vÄ“l ļaunāks, vÄ“l destruktÄ«vāks. To ļoti labi var redzÄ“t arÄ« profesionālajā sportā. Sportistiem, kuri strauji iegÅ«st lielas naudas summas, viņu rezultāti strauji mainās, vai nu uz augšu vai uz leju.

VÄ“l runājot par gatavÄ«bu un iespÄ“jām, ir viens interesants rādÄ«tājs – tavas domas un idejas. Es pazÄ«stu vairākus uzņēmÄ“jus, kuriem ir fantastiskas biznesa idejas. Man tādas nekad nav ienākušas pat prātā. Tas nozÄ«mÄ“, ka mums ir ļoti dažādas idejas, mÄ“rÄ·i, intereses un iespÄ“jas. Un, ja tev ir ienākusi prātā kāda ideja, tad tas nozÄ«mÄ“, ka priekš tevis šÄ« ideja ir reāla, savādāk, tu nekad neko tādu pat nevarÄ“tu iedomāties. Viss sākas no idejas.

Foto no diena.lv