Iesaki rakstu:

MÅ«su valsts ir nabadzÄ«ga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šÄ«m pārdomām mani pamudināja saņemtais “plāksteris” 30 EUR vÄ“rtÄ«bā pie lielveikala Rimi par automašÄ«nas nereÄ£istrÄ“šanu, ievadot reÄ£istrācijas numuru automātā. Nācu iekšÄ veikalā, runāju pa telefonu, vienkārši aizmirsu. Savācu nepieciešamo, nācu ārā. Veikalā pavadÄ«ju 20 (!) minÅ«tes. Un še tev – sveiciens 30 EUR apmÄ“rā. JÅ«s teiksiet - pats vainÄ«gs?

No viena sava laba paziņas, cienÄ«jama vecuma, gudra ebreju tautÄ«bas cilvÄ“ka reiz dzirdÄ“ju ebreju joku par šo tÄ“mu - “Kur ņemt naudu? No cilvÄ“kiem, kuriem tā ir“. Izskatās, ka mÅ«su sabiedrÄ«ba ar valdÄ«bu priekšgalā jau sen šo dzÄ«ves gudrÄ«bu ir ņēmusi par pamatu, izveidojot daudzus mÅ«su valstÄ« esošos kontroles dienestus.

JÅ«s teiksiet – kāds sakars rakstam ar privātu kantori, kurš, spriežot pÄ“c viņu web lapā atrodamās informācijas, ir starptautisks? Es atbildÄ“šu – zivs pÅ«st no galvas – biznesa vidi nosaka un regulÄ“ valsts. MÅ«su valstÄ« noteikti.

MÅ«su valstÄ« mierÄ«gi privāts uzņēmums “Conventus” var sÅ«tÄ«t iedzÄ«votājiem sodus par it kā nesamaksātajiem rÄ“Ä·iniem pašvaldÄ«bas uzņēmumam“ RÄ«gas Satiksmei” (tas pats “pārkings”) kopš 2013, 2014. vai 2017.gada. Kurš var pārbaudÄ«t – pārkāpums bija? Sods nav samaksāts? Vai varbÅ«t kļūdaini tika ievadÄ«ts automašÄ«nas numurs, reÄ£istrÄ“jot stāvvietu? Nu jā, tās ir biezo problÄ“mas, ja Ä£imenÄ“ ir auto. Un tikai maksā kopā ar vājprāta uzcenojumu. Tiesa arÄ« to sen legalizÄ“jusi par normu. Ikvienā jomā, ne tikai autostāvvietām.

Turpināšu ar pilnÄ«bā valsts uzraudzÄ«bā esošu sfÄ“ru – foto radariem (neesmu gan pārbaudÄ«jis, vai to “apkalpošanai” nav izveidots kāds privātais uzņēmums, vienu brÄ«di pavisam noteikti bija).

Tātad - foto radari. Pirms dažiem mÄ“nešiem atbildÄ«gie par satiksmes drošÄ«bu uz mÅ«su valsts ceļiem paziņoja, ka foto radaru projekts sevi nav attaisnojis un ka nepietiek lÄ«dzekļu to uzturÄ“šanai. RespektÄ«vi, sen radušÄs aizdomas par to, ka foto radari mÅ«su valstÄ« ir savdabÄ«gs biznesa veids, peļņas avots, nevis rÅ«pes par satiksmes drošÄ«bu, apstiprinājās. Tika demontÄ“ts vienÄ«gais vidÄ“jā ātruma mÄ“rošais posms uz nesen izbÅ«vÄ“tās “Maskavas šosejas’’.

Ko mÄ“s vÄ“l varam novÄ“rot saistÄ«bā ar foto radariem? Pareizi – to atrašanās vietas. Es bieži gribÄ“tu pajautāt speciālistiem – ko tieši šeit šÄ« iekārta dara? Labi, pieņemsim – kalpo, lai samazinātu plÅ«smas ātrumu. Tad kādēļ stacionārie foto radari periodiski tiek griezti uz otru pusi, lai “šautu mugurā”? Pareizi – ienākumiem no darbÄ«bas jābÅ«t, radariem ir jāpelna (un ar satiksmes drošÄ«bu tam nekāda sakara nav)!

Pārvietojamie foto radari ir atsevišÄ·a tÄ“ma. Ä»oti bieži neatstāj sajÅ«ta, ka to novietošanai nav nekāda sakara ar satiksmes drošÄ«bas uzlabošanu, bet elementāru peļņu. Taisns posms, divjoslu šoseja, saulaina brÄ«vdiena. Un ceļa malā trijkājis ar kasti uz tās. Un daždesmit metrus tālāk pelÄ“ks “kabluks” ar avÄ«zi lasošu pilsoni iekšÄ.

PÄ“dÄ“jā laikā viņi ir kļuvuši vÄ“l izdomas bagātāki – pārvietojamo foto radaru novieto ceļa malā, stāvoša transportlÄ«dzekļa aizsegā. Stāv ceļa malā buss, aiz viņa foto radars. Izdomas bagāti ļaudis, neko piebilst. Tikai mans jautājums ir iepriekšÄ“jais: šÄ«s iekārtas - foto radari ir peļņas avots vai lÄ«dzeklis drošÄ«bas uzlabošanai? Es saprotu, esmu jau to vairākkārt teicis – mÅ«su valstÄ« ļoti labi prot izmantot vajadzÄ«gas lietas šauras sabiedrÄ«bas daļas, lasi – ierÄ“dņu labklājÄ«bas celšanai. Nevis visas sabiedrÄ«bas, bet šauras grupas labklājÄ«bai.

Es apzināti sāku ar vieglāko un visiem saprotamāko daļu – parkošanās, foto radari. Mums vÄ“l ir daudzi, pÄ“c bÅ«tÄ«bas represÄ«vi dienesti. Pats populārākais – Valsts ieņēmumu dienests. Jebkura, vismazākā pieļautā kļūda – tas ir sods. Sods un uzrÄ“Ä·ins, lai cilvÄ“ks turpmāk labāk orientÄ“tos mÅ«su vienkāršajā un uz izaugsmi vÄ“rstajā nodokļu sistÄ“mā. Vai arÄ«, lai bankrotÄ“tu.

VID ir labi kalpojis arÄ« kā “nolikšanas pie vietas” institÅ«cija. Kas notiek ar valstij nepaklausÄ«gajiem? Kas notiek ar advokātiem, kuri tiesājās ar valsti un ar pašu VID: pareizi – privātais audits. Padomju laikā bija teiciens – lai tik bÅ«tu cilvÄ“ks, pants atradÄ«sies. Un tas viss laikā, kad PVN shÄ“mas vai kontrabandas vilciena sastāvi paliek nepamanÄ«ti. Vienlaikus zibens spÄ“ra videokamerās uz robežas, tad ilgstoši PVN daļu vadÄ«ja dāma, kuras vÄ«rs sēž un ir sÄ“dÄ“jis cietumā par smagiem noziegumiem. Un tā tālāk. Es jau esmu izteicies - cik ļoti patiesÄ«bā mÄ“s sākam lÄ«dzināties PSRS un apsmaidÄ«tajai Krievijas Federācijai?

VÄ“l mÅ«su valstÄ« ir tāds Pārtikas un veterinārais dienests. Nenoliedzot katras šÄ«s pieminÄ“tās institÅ«cijas pozitÄ«vi vÄ“rtÄ“jamo pienesumu, pārāk bieži tās tiek izmantotas represijām pret privātiem uzņēmumiem un privātpersonām. Vienreiz man kāds restorāna Ä«pašnieks stāstÄ«ja absurdu, cik reizes kontroles dienesti ir bieži viesi, it kā šis restorāns gribÄ“tu noindÄ“t visus savus apmeklÄ“tājus. Ko šÄ« institÅ«cija dara pašlaik? Saņem pilnu algu, pareizi.

Reiz, pusdienojot paziņam piederošÄ armēņu restorānā, novÄ“roju, kā ienāca Valsts valodas centra darbinieki un gribÄ“ja satikt Ä«pašnieku. Īpašnieks – armēņu tautÄ«bas cilvÄ“ks, kurš brÄ«vi pārvalda 4 (ieskaitot latviešu) un sarunāties var 5(!) valodās, iznāca aprunāties. Par ko bija saruna? Par to, vai restorāna nosaukums atbilst valodas likumam, vai par to, kādā pakāpÄ“ Ä«pašnieks pārvalda valsts valodu? Vai par to, ka restorāna mājas lapā nedarbojās latviešu valodas versija, vai tajā bija kļūdas? Ko vispār šie ļaudis meklÄ“ja privātā uzņēmumā?

Man, latvietim, bija kauns. Šis pats kungs man turpinājumā izteicās – vÄ“l jau ir daudzi citi… kaudze cilvÄ“ku un institÅ«ciju, kuri pÄ“c bÅ«tÄ«bas nodarbojas ar reketu. Un, starp citu, tagad krÄ«zÄ“ Valodas centra vadÄ«bai esot piemaksa. Par ko?

VÄ“l mums nesen ir izveidota struktÅ«ra ar globāliem procesiem atbilstošu nosaukumu - Finanšu izlÅ«košanas dienests. Es nemÄ“Ä£inu iztÄ“loties, kas notiek cilvÄ“ku prātos, kuri dienestu Latvijā nosauc šÄdā vārdā, es tikai pajautāšu – ko šÄ« organizācija ir paveikusi (lai valstÄ« bÅ«tu lielāka labklājÄ«ba), ko dara pašlaik un kā redz savu vietu Latvijas (un acÄ«mredzami – pasaules) finanšu saimniecÄ«bā?

Kā viņi taisās pierādÄ«t savas eksistences nepieciešamÄ«bu šodien? Jo ir piešÄ·irts dāsns budžets, tiešÄm dāsns. Un valdÄ«ba izliekas, ka nav dzirdÄ“jusi manus aicinājumus pārskatÄ«t šÄ«s institÅ«cijas lomu atbilstoši situācijai.

Ko viņi šobrÄ«d darÄ«s? Kādu finanšu plÅ«smu izlÅ«kos? Kā apgÅ«s piešÄ·irtos 10 miljonus EUR gadā? MaksātnespÄ“jas kontroles dienests - drÄ«z kontrolieru bÅ«s vairāk par uzraugāmajiem, bet valsts no tā kļūst bagātāka? VisizdevÄ«gāk ir strādāt profesijās, kur atņem citiem. Valsts amatpersonas miljonāri. Nevis bizness - miljonāri, bet tie, kuri atņem. Tas ir nepareizi pašos pamatos.

Nobeigumam. Vai šÄdi bÅ«tu jānotiek civilizÄ“tā Eiropas valstÄ«? Vai civilizÄ“tā Eiropas valstÄ« tevi soda, ja uz 20 minÅ«tÄ“m ieskrien pārtikas veikalā? Vai civilizÄ“tā valstÄ« VID ar automātiem iet pārbaudÄ«t dÄ«kstāves pabalstu saņēmÄ“jus vai taisa pārbaudi restorāna darba laikā, restorāna viesiem klātesot? Vai vismaz tam jānotiek šobrÄ«d, kad cilvÄ“kiem acÄ«mredzami nav lieku lÄ«dzekļu, mÄ“s varÄ“tu neizmantot mums piešÄ·irto varu, dienesta stāvokli naudas atņemšanai cilvÄ“kiem? Vai mÄ“s nevarÄ“tu sākt reiz domāt, kā pelnÄ«t, nevis atņemt un pārdalÄ«t? Jautājumi retoriski. Skaidrs ir viens - kaut kam ir jāmainās. Radikāli.

Lai jums visiem laba diena, draugi. CentÄ«simies bÅ«t iejÅ«tÄ«gi. MÄ“s katrs. MÄ“s to varam. Sākt dzÄ«vot kā civilizÄ“ta, ne represÄ«va valsts. Un tas ir domāšanas maiņas jautājums. Mums visiem.