Iesaki rakstu:

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas lÄ«dzÄ«gs apziņas atkusnim, prātu attÄ«rÄ«šanai no agrāk iepotÄ“tiem politiskajiem priekšstatiem un mÄ«tiem. Arvien skaļāk tiek izvÄ“rtÄ“ts ļaunums, ko tiesiskumam Latvijā – un nācijas izpratnei par tā bÅ«tÄ«bu – nodarÄ«ja KNAB pārvÄ“ršana par vienas partijas ieroci tās pretinieku apkarošanai.

Publikas uzskatu revÄ«ziju veicina VienotÄ«bas ietekmes straujā noārdÄ«šanās un, protams, paša biroja neveiklā atbrÄ«vošanās no agrākajām zvaigznÄ“m.

Pārmaiņas apliecina ne tikai steigā un nevīžībā sameistarotās oligarhu lietas izbeigšana, bet arÄ« spÄ“cÄ«gu priekšvÄ“lÄ“šanu kaislÄ«bu uzbangojums DaugavpilÄ«. Liecinieki sāk medijiem atklāti stāstÄ«t par pilsÄ“tas galvas Jāņa LāčplÄ“ša pagātnes grÄ“kiem.

Par to, kā viņu domes priekšsÄ“dÄ“tāja krÄ“slā iestutÄ“ja premjerpartija VienotÄ«ba. Par to, kā starp vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem tika vākta nauda kukulim, lai LāčplÄ“sis iekļūtu amatā. Vai par to, kā KNAB darbinieki piešuva lietu cilvÄ“kam, kuru pilsÄ“tas galva un viņa RÄ«gas atbalstÄ«tāji neizdiedelÄ“ta kukuļa dēļ uzskatÄ«ja par savu pretinieku.

Nesenās pagātnes revÄ«zija – iespÄ“jams, padarot atkal aktuālu grāmatu «Cits Ä·Ä“Ä·is: zem likumÄ«gā jumta» –vÄ“l lielākā plašumā izvÄ“rsÄ«sies pÄ“c RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanām. Tad publikai pilnÄ«bā atklāsies fakts, ka Juta StrÄ«Ä·e vai Juris Jurašs tiešÄm ir tikai privātpersonas bez jebkādas kādreizÄ“jās policejiskās varas un politiskās aizmugures. Pat, ja viņi tiešÄm tiks pie mandātiem, tādÄ“jādi vÄ“l vairāk atklāsies kādreizÄ“jo «nagu maucÄ“ju» tagadÄ“jā nevarÄ«ba.

ŠÄ« atklāsme varÄ“tu padarÄ«t drosmÄ«gākus cilvÄ“kus, kuri joprojām dzÄ«vo baiļu inercÄ“ tāpÄ“c, ka KNAB «ziedu laikos», iespÄ“jams, kļuva par upuriem izmeklÄ“tāju politizÄ“tai patvaļai – vai par tās negribÄ“tiem lieciniekiem.

Nesenās mitoloÄ£ijas iespÄ“jamā revÄ«zija padara nervozus ne tikai VienotÄ«bas politiÄ·us (paši bijušie knabisti vÄ“l uzvedas dižmanÄ«gi). ArÄ« žurnālistus, kuri ar dažādu motivāciju, bet lielu entuziasmu ilgus gadus «informatÄ«vi apkalpoja» biroja darbinieku politizÄ“tās aktivitātes. Jo sabiedrÄ«ba, uzņemoties pārvÄ“rtÄ“t neseno vÄ“sturi, varÄ“tu pārvÄ“rtÄ“t arÄ« viņu agrāko rosÄ«bu. KādreizÄ“jiem «sargsuņiem» preventÄ«vi nākas piedomāt par aizstāvÄ“šanos.

Šo nervozitāti apliecina TV3 raidÄ«juma Nekā personÄ«ga izmisÄ«gā cīņa ar publicistisko videofilmu Uzbrukums valsti. NeÄ“rtais Vaškevičs un Ināru Vilkasti, filmas galvenā varoņa sievu un viņa aizstāvÄ«bas kampaņas «motoru».

Videolente ir vÄ“stÄ«jums «no pretÄ“jiem ierakumiem», izklāstot savu versiju par kādreizÄ“jiem «mentu kariem» kā KNAB izmeklÄ“tāju un viņu sabiedroto mÄ“Ä£inājumiem «saberzt putekļos» savtÄ«gām interesÄ“m traucÄ“jošu muitas policistu. Pat uzkÅ«dot noziedzniekus veikt atentātu pret valsts amatpersonu.

Kā vÄ“sta filma, muitnieka vajāšana varÄ“ja palÄ«dzÄ“t «Jaunajam laikam»/«VienotÄ«bai» iznÄ«cināt galveno politisko ienaidnieku – Tautas partijas vadoni Andri ŠÄ·Ä“li. Vaškevičs tiešÄm baidÄ«ja «oranžās» partijas atbalstu, un viņa spridzināšanu par «uzbrukumu valstij» nodÄ“vÄ“ja toreizÄ“jais TP premjers Aigars KalvÄ«tis. 

ŠÄ·iet, NP komanda ir apmulsusi par Vilkastes un filmas poļu režisora «nekaunÄ«bu» – tik pārdroši ielauzties atmaskojošÄs videopublicistikas lauciņā un vÄ“rsties pret «gaišajiem spÄ“kiem»! Tikpat sašutis justos mednieks, ieraugot pÄ«li mÄ“rÄ·Ä“jam uz viņu ar skroteni…

TāpÄ“c «sargsuņi» sanervozÄ“jās un sāka šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem. NP komanda iztÄ“rÄ“ja raidlaiku, lai un «mentu karus» sen aizmirsušai un vienaldzÄ«gai publikai dedzÄ«gi censtos pierādÄ«t, ka filma ir falsifikācija. Tika uzrādÄ«ta «patiesā filmas autore Natālija», gan izvairoties nosaukt «drosmÄ«gās atmaskotājas» uzvārdu. (IespÄ“jams, tādēļ.)

Saceltā jezga tikai nodrošināja filmai par Vaškeviču papildu reklāmu, pamudināja cilvÄ“kus to atrast tÄ«meklÄ« un noskatÄ«ties, ļāva izplatÄ«ties lentÄ“ ietvertajiem vÄ“stÄ«jumiem.

Ne velti Jaunā konservatÄ«vā partija 3. aprÄ«lÄ« vÄ“rsās pie NP žurnālistiem ar dusmu pilnu preses relÄ«zi: kāpÄ“c viņi palÄ«dzot Vilkastei izplatÄ«t apgalvojumus, ka Juta StrÄ«Ä·e bijusi pirms daudziem gadiem iesaistÄ«ta autoavārijā – ja paši filmu pirms tam sauca par viltojumu?

Ināras Vilkastes neatlaidÄ«ba un spÄ«ts panāca gluži vai brÄ«numu: viņas vÄ«rs Austrijā ir faktiski pielÄ«dzināts politiskam bÄ“glim. Latvijas tiesas prasÄ«bas apsÅ«dzÄ“to izdot tiek noraidÄ«tas veselÄ«bas stāvokļa dēļ – diskrÄ“ti pieļaujot, ka viņu dzimtenÄ“, kaut arÄ« tā ir ES dalÄ«bvalsts, sagaida ne tikai politizÄ“ta, bet pavisam tÄ«ri fiziska izrÄ“Ä·ināšanas. Taču šÄ·iet, ka tas paliks vienÄ«gais taustāmais viņas pÅ«liņu rezultāts.

ProkuratÅ«rai un arÄ« Latvijas tiesu sistÄ“mai, šÄ·iet, jau lÄ«dz kaklam ir kādreiz «sensacionālās», bet procesuālajā izpildÄ«jumā «ar cirvi tÄ“stās» KNAB lietas, kas balstÄ«jās uz demonstratÄ«viem arestiem un «afiliÄ“to» mediju kategoriskām publikācijām. Pie tām noteikti pieder ilggadÄ“jie centieni panākt, lai Vaškeviču notiesā vienalga par ko – kukuļošanu, kontrabandas «jumtošanu» vai kontaktiem ar naidÄ«giem citplanÄ“tiešiem. StrÄ«Ä·ei un Jurašam tas bija kļuvis par klaju privāto «džihādu». Taču process ir iekustināts, tas latvju TemÄ«dai ir kaut kā jānomuļļā, lai sen politisko aktualitāti zaudÄ“jušÄs krimināllietas sÄ“jumus varÄ“tu nogrÅ«st arhÄ«vā un visu veiksmÄ«gi aizmirst.

TāpÄ“c diez vai Vilkastei ar filmas izplatÄ«šanu vai citām publiskām aktivitātÄ“m kaut kas izdosies panākt, ka Latvijas sabiedrÄ«bai – un tiesu varai – gribÄ“tos no jauna iedziļināties viņas vÄ«ra politizÄ“tajā konfliktā ar knabistiem. Kur nu vÄ“l revidÄ“t kādreizÄ“jo skatÄ«jumu uz to.

Jo nevienam no tagadÄ“jiem politiskajiem spÄ“kiem nav nekādas intereses Vaškeviču reabilitÄ“t. BÅ«tu viņš 2007. gadā bijis ZZS cilvÄ“ks… Tad gan NP komandai bÅ«tu jÅ«tami reālāks pamats satraukties!