Iesaki rakstu:

Pirms dažām dienām, klajā nākot ziņām par Krišjāņa Kariņa iespÄ“jamā Ministru kabineta sastāvu, ar izbrÄ«nu pamanÄ«ju, ka finanšu ministra amatam atkal ir iecerÄ“ts Jānis Reirs – politiÄ·is, kurš pirms pÄ“dÄ“jām Saeimas vÄ“lÄ“šanām mums mÄ“Ä£ināja iestāstÄ«t, ka tieši viņš esot pienācis nozÄ«mÄ«gu pensiju pieaugumu. Es kā invalÄ«ds un invaliditātes pensijas saņēmÄ“js uzskatu, ka jaunajiem Saeimas deputātiem, kuriem varÄ“tu tikt likts priekšÄ balsot par šo visniecÄ«gākās frakcijas „bÄ«dÄ«to” pārstāvi, vajadzÄ“tu ņemt vÄ“rā sausus faktus par patieso Reira kunga „ieguldÄ«jumu” šajā jomā. Visi manis minÄ“tie fakti ir viegli pārbaudāmi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par vidÄ“jiem pensiju apmÄ“riem ir elementāri un nepārprotami secināms: vidÄ“jās vecuma pensijas Latvijā starp 2016. un 2017.gadu nav mainÄ«jušÄs bÅ«tiskāk arÄ« pÄ“c Jāņa Reira nokļūšanas pašreizÄ“jā amatā, bet vidÄ“jās invaliditātes pensijas valstÄ« kopš krÄ«zes laika ir nevis palielinājušÄs, bet pat samazinājušÄs.

VÄ“l vairāk: pensiju pieaugums Latvijā bÅ«tu bijis krietni lielāks jau no 2014.gada, ja vien tieši politiÄ·is Jānis Reirs – toreiz kā finanšu ministrs - nebÅ«tu iebildis pret tiem pašiem uzlabojumiem pensiju sistÄ“mā, kurus pats vÄ“lāk solÄ«jās Ä«stenot.

Pirms kļūšanas par labklājÄ«bas ministru 2016.gadā „VienotÄ«bas” pārstāvis Jānis Reirs kā finanšu ministrs nobloÄ·Ä“ja toreizÄ“jā labklājÄ«bas ministra, „nepareizas partijas” pārstāvja ierosinājumu atgriezt pensiju indeksāciju pirmskrÄ«zes apmÄ“rā.

Bet kas bija pirmais Jāņa Reira paziņojums, pÄ“c Laimdotas Straujumas valdÄ«bas krišanas iesēžoties jau labklājÄ«bas ministra amatā? Es atgādināšu visiem tiem, kas aizmirsuši, tai skaitā arÄ« pašam Reira kungam: tā bija pensiju indeksācijas atgriešana pirmskrÄ«zes apmÄ“rā! Un tas notika vien četras dienas pÄ“c apstiprināšanas jaunajā amatā!

Nākamais fakts. ŠÄ gada janvārÄ« vidÄ“jā pensija valstÄ« pieauga lÄ«dz 320 eiro mÄ“nesÄ«. Un ar ko skaidrojams šis pieaugums? Vai ar Reira kunga rÅ«pÄ“m, kā tagad mums tika apgalvots priekšvÄ“lÄ“šanu laika nepatiesÄ«bu skaļumā?

Paskaidrošu: vidÄ“jā pensija kļuva lielāka, jo no šÄ gada pensijas beidza pārrÄ“Ä·ināt tiem senioriem, kuriem pensijas piešÄ·Ä«ra ar negatÄ«vajiem krÄ«zes laika kapitāla indeksiem trÄ«s gadu periodā, aizstājot ar koeficientu “viens”.

Jau atkal – šis lÄ“mums tika pieņemts 2015.gadā pavisam cita labklājÄ«bas ministra darbÄ«bas un pilnvaru laikā, bet visus nopelnus sev pierakstÄ«t centās tagadÄ“jais ministrs. Tas pats, kurš toreiz kā finanšu ministrs apgalvoja, ka „naudas taču nav”!

Savukārt vÄ“l cita, ar Ä«pašu skaļumu slavena izbijusi labklājÄ«bas ministre negatÄ«vo koeficientu aizstāšanu ar “1” nosauca par “tukšu riekstu čaulu, jo naudas nav”. Taču... indeksu aizstāšana par spÄ«ti viņai notika, negodÄ«gi samazinātās pensijas tika pārrÄ“Ä·inātas, naudas nepietrÅ«ka, un toreizÄ“jais finanšu, tagadÄ“jais labklājÄ«bas ministrs ar to var lielÄ«ties.

PatiesÄ«ba ir tāda, ka vidÄ“jā pensija valstÄ« pavisam mierÄ«gi pieaugtu arÄ« bez Jāņa Reira, jo tajā laikā, kad ministrs atrodas savā kārtÄ“jā ārvalstu komandÄ“jumā, Latvijas cilvÄ“ki joprojām dodas uz darbu, strādā un nodrošina aizvien lielāku pienesumu sev un sabiedrÄ«bai.

VidÄ“jā pensija valstÄ« vistiešÄkajā nozÄ«mÄ“ pieaug, pateicoties viņu sniegtajam pieaugumam ekonomikā, kam ar šÄ« ministra aktivitātÄ“m ir vismazākais sakars. Taču ministram, kura amata nosaukumā ir vārds „labklājÄ«ba”, vajadzÄ“tu rÅ«pÄ“ties par tiem, kuriem dzÄ«vÄ“ ir gājis visgrÅ«tāk. Bet... tikmÄ“r minimālā pensija tā arÄ« palika nemainÄ«ga – 70 eiro mÄ“nesÄ«...

Turklāt tie nav visi Jāņa Reira „sasniegumi” labklājÄ«bas nodrošināšanā. Šogad pensijas pieaug cilvÄ“kiem, kuri pensionÄ“jušies lÄ«dz 1996.gadam, papildus saņemot 50 eirocentus par katru nostrādāto gadu.

No šÄ gada pensiju indeksācija ir progresÄ«va – to indeksācija pieaug atkarÄ«bā no darba stāža. Taču jau atkal brÄ“coša netaisnÄ«ba – invaliditātes pensijas saņēmÄ“jus tas neskars, jo lÄ«dzšinÄ“jā labklājÄ«bas ministra Jāņa Reira jaunÄ«bā cilvÄ“ku ar invaliditāti nebija, kā zināms.

Nemaz nerunāsim par to, ka “dāvaniņas” pensionāriem tikušas vÄ“lÄ“šanu gadā. Kad partijai ir vÄ“sturiski viszemākie reitingi, tad tā paļaujas uz pašas vÄ“sturiski ienÄ«sto pensionāru balsÄ«m. Pavisam nesen arÄ« RÄ«gas Dome paplašināja sociālo pabalstu saņēmÄ“ju loku – un atkal pirms vÄ“lÄ“šanām. VienotÄ«ba it kā ir proeiropeiska, Saskaņa -prokremliska, bet piekoptās metodes abām vienas un tās pašas!

Bet tagad šis „labklājÄ«bas” ministrs tiek virzÄ«ts uz finanšu ministra amatu, kurā atkal varÄ“s stāstÄ«t, ka „nav naudas” tām lietām, par kurām viņš iepriekš it kā skaitÄ«jies „atbildÄ«gs”.