Lai arÄ« strÄ«di ir izÅ¡Ä·irami tiesÄ, tas nenozÄ«mÄ“, ka tos nevar apspriest sabiedrÄ«bÄ
Juris Jansons, tiesÄ«bsargs · 25.07.2015. · Komentāri (23)Masu informÄcijas lÄ«dzekļos publicÄ“ta zvÄ“rinÄtu advokÄtu biroja iLAW zvÄ“rinÄtu advokÄtu Normunda Šlitkes un Artas Snipes atklÄta vÄ“stule par augstÄko valsts amatpersonu personiskÄ viedokļa nošÄ·iršanu no oficiÄlÄ un varas dalÄ«šanas principu ievÄ“rošanu šai sakarÄ.
ŠajÄ sakarÄ«bÄ vÄ“los paust savu uzskatu par notiekošo. Vienlaikus uzsveru, ka runÄšu vienÄ«gi par saviem publiski paustajiem uzskatiem. VÄ“stulÄ“ minÄ“ts, ka tiesÄ«bsargs, „kurš pat neiepazÄ«stoties ar sprieduma motÄ«viem un lietas materiÄliem, ir atļÄvies publiski paust viedokli, ka sods, ko piespriedusi LiepÄjas tiesa, ir neadekvÄts”.
LiepÄjas tiesas sprieduma pasludinÄšana (lai arÄ« rakstisks spriedums nebija pieejams, tas jau bija pasludinÄts) pÄ“c KriminÄllikuma 162.panta otrÄs daļas par netiklu darbÄ«bu izdarÄ«šanu ar mazu meitenÄ«ti no divu vÄ«riešu puses izraisÄ«ja plašu rezonansi un sašutumu medijos un neapšaubÄmi arÄ« visÄ sabiedrÄ«bÄ.
TiesÄ«bsargs skaidri apzinÄs, ka saskaÅ†Ä ar likumu „Par tiesu varu” tiesas ir neatkarÄ«gas un pakļautas vienÄ«gi likumam un tiesÄ«bsargs šo neatkarÄ«bu respektÄ“ arÄ« savÄ darbÄ«bÄ.
Vienlaikus jÄņem vÄ“rÄ likumÄ nostiprinÄtÄs tiesÄ«bsarga kÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu aizstÄvja Ä«pašÄs funkcijas veicinÄt privÄtpersonas cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bu un jautÄjumos, kas saistÄ«ti ar cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošanu un labas pÄrvaldÄ«bas principa ievÄ“rošanu, atklÄt trÅ«kumus tiesÄ«bu aktos un to piemÄ“rošanÄ, kÄ arÄ« veicinÄt šo trÅ«kumu novÄ“ršanu.
NorÄdot, ka sods LiepÄjas lietÄ ir „neadekvÄts”, tiesÄ«bsargs nav kritizÄ“jis vai iejaucies konkrÄ“tajÄ tiesneša darbÄ, bet gan analizÄ“jis spÄ“kÄ esošo un noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ« esošo regulÄ“jumu KriminÄllikumÄ, kas paredz atbildÄ«bu par seksuÄlÄm darbÄ«bÄm ar mazgadÄ«go. TiesÄ«bsargs kritizÄ“jis arÄ« sistÄ“mu kopumÄ, kas pieļauj, ka par šÄda veida noziegumiem tiek piemÄ“rots piespiedu darbs, kas nesasniedz soda mÄ“rÄ·i resocializÄ“t sodÄ«to personu.
Ä»oti svarÄ«gi ir uzsvÄ“rt, ka cietusÄ« persona ir mazs bÄ“rns, kas ir mazaizsargÄtÄ sabiedrÄ«bas grupa un bÄ“rnu tiesÄ«bu nodrošinÄšana ne tikai „uz papÄ«ra”, bet arÄ« reÄli, ir tiesÄ«bsarga prioritÄte.
Uz cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumiem nepieciešams reaģēt savlaicÄ«gi, nevis uzdrÄ«kstÄ“ties par tiem diskutÄ“t pÄ“c vairÄkiem gadiem, kad bÅ«s stÄjies spÄ“kÄ galÄ«gais tiesas spriedums un, kad, iespÄ“jams, jau daudzi citi neaizsargÄti bÄ“rni bÅ«s cietuši no pieaugušo seksuÄlas vardarbÄ«bas.
KÄ uzsvÄ“rusi Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa, tad, tiesai, pildot savus pienÄkumus, ir jÄbÅ«t pilnÄ«gi neatkarÄ«gai gan no likumdevÄ“ja, gan izpildvaras, gan jebkÄdÄm interešu grupÄm. TaÄu tiesa nevar darboties vakuumÄ. Lai arÄ« strÄ«di ir izšÄ·irami tiesÄ, tas nenozÄ«mÄ“, ka tos nevar apspriest presÄ“, speciÄlos žurnÄlos, laikrakstos vai sabiedrÄ«bÄ. Presei ir pienÄkums sniegt sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu informÄciju un sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas to saņemt.[1] ŠÄ« tÄ“ze ir uzsvÄ“rta vÄ“l daudzos citos Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumos saistÄ«bÄ ar kriminÄlprocesa atspoguļošanu medijos.
SeksuÄlas darbÄ«bas, vardarbÄ«ba pret bÄ“rnu noteikti ir tÄ“ma, par kuru sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas zinÄt, diskutÄ“t, ierosinot un veicinot arÄ« konkrÄ“tus risinÄjumus.
TÄpat svarÄ«gs jautÄjums ir arÄ« pašas tiesas darbÄ«ba. Tiesas kritika demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ ir nenovÄ“ršama un zinÄmÄ mÄ“rÄ arÄ« vÄ“lama, it Ä«paši ja tÄ attiecas uz spriedumiem, kur izdarÄ«ta izvÄ“le starp dažÄdÄm pamatvÄ“rtÄ«bÄm.
Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir uzsvÄ“rusi, ja kritikas mÄ“rÄ·is ir graut sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu tiesai un nomelnot tiesnešus, tad ir pieļaujami stingri šÄdu izteikumu ierobežojumi, bet, ja kritikas mÄ“rÄ·is ir piedalÄ«ties diskusijÄ par sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu, tad tas nevar bÅ«t arguments par labu vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežošanai. JÄatzÄ«st arÄ«, ka ņemot vÄ“rÄ Ä«pašo tiesas lomu (tiesu varas autoritÄtes saglabÄšana), tiesas un tiesneši ir pakļauti mazÄkai kritikai nekÄ citas publiskÄs institÅ«cijas un darbinieki.
Lai veicinÄtu, ka notiesÄtie un citas personas pildÄ«tu likumus un atturÄ“tos no noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atjaunošanas, tiesÄ«bsargs ir ierosinÄjis un veicinÄs KriminÄllikuma grozÄ«jumus par seksuÄla rakstura darbÄ«bÄm ar nepilngadÄ«gajÄm personÄm.
[1][1] Sunday Times v. United Kingdom (1) (1979)