Iesaki rakstu:

MedicÄ«na, kas ir pārrÄ“Ä·ināta grašos, ir 21. gadsimta paradigma. ŠÄ« ir joma, kur Latvija ir viens no globālajiem lÄ«deriem, jo, pārskatot sabiedriski politiskās publikācijas interneta resursos, vairums informācijas par veselÄ«bas aprÅ«pi ir saistÄ«ts ar veselÄ«bas finansÄ“juma attiecÄ«bu pret iekšzemes kopproduktu vai valsts budžetu. Tas nedaudz atšÄ·iras no kopÄ“jās tendences Eiropā, kur joprojām galvenais temats ir pārdzÄ«votā  Covid–19 pandÄ“mija, attieksme pret vakcināciju, Covid–19 komplikācijas, kā arÄ« citas infekcijas slimÄ«bas, kas nule pievÄ“rsušas sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu (pÄ“rtiÄ·u bakas, Ebolas vÄ«russ) vai slimÄ«bas, kas varÄ“tu izraisÄ«t pandÄ“mijas nākotnÄ“.

Daudz vairāk nekā Latvijas informatÄ«vajā vidÄ“ Eiropā runā par politisko konfliktu ietekmi uz veselÄ«bu, piemÄ“ram, Krievijas noziedzÄ«gā kara Ukrainā globālo ietekmi, Ä«paši uz vides piesārņojumu, pārtikas un enerÄ£ijas cenu kāpumu, migrantu un bÄ“gļu krÄ«zi, pārmÄ“rÄ«gu ietekmi uz veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mām un iespÄ“jamu kodolkatastrofu.

Gatavojoties Pasaules VeselÄ«bas organizācijas  Ä£enerālajai asamblejai, kas nākamnedēļ notiks ŽenÄ“vā, Eiropā ir identificÄ“tas galvenās veselÄ«bas jomas problÄ“mas, un tās ir:

• veselÄ«bas pieejamÄ«ba, veselÄ«bas aprÅ«pes pārklājums un veselÄ«bas sistÄ“mas;

• garÄ«gās veselÄ«bas krÄ«ze (Covid–19 pandÄ“mija izraisÄ«ja trauksmes un depresijas izplatÄ«bas pieaugumu pasaulÄ“ par 25%; Krievijas militārais uzbrukums Ukrainai ir radÄ«jis garÄ«gās veselÄ«bas traucÄ“jumus gandrÄ«z 10 miljoniem cilvÄ“ku);

• atkarÄ«bas un atkarÄ«bu izraisošÄs vielas legālajā (alkohols, tabaka) un nelegālajā (uzsvars – jaunsintezÄ“tas psihotropās vielas) tirgÅ«; 

• infekcijas slimÄ«bas;

• uztura krÄ«ze ar ļoti nesabalansÄ“tu un pat veselÄ«bai kaitÄ«gu uzturu (veselÄ«gs uzturs kļuvis mazāk pieejamāks, jo laikā kopš 2020. gada pārtikas cenas Eiropā pieaugušas par 11–37%);

• seksuālās un reproduktÄ«vās veselÄ«bas problÄ“mas (nepietiekama seksuālā izglÄ«tÄ«ba, uz dzimumu balstÄ«ta vardarbÄ«ba, pusaudžu grÅ«tniecÄ«ba, seksuāli transmisÄ«vās infekcijas, neapmierinātas Ä£imenes plānošanas vajadzÄ«bas, neauglÄ«ba un vÄ“zis);

• vides Ä·Ä«miskais piesārņojums (mikroplastmasas, plastifikatoru un Ä·Ä«misku produktu uzņemšana cilvÄ“kiem saistÄ«ta ar neauglÄ«bu, aptaukošanos, endokrÄ«nās sistÄ“mas darbÄ«bas traucÄ“jumiem un ļaundabÄ«giem audzÄ“jiem);

• klimata krÄ«ze;

• vÄ“zis (saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu ar vÄ“zi ietekmÄ“ dažādi dzÄ«vesveida paradumi, smÄ“Ä·Ä“šana, vides faktori un Ä£enÄ“tika, kā arÄ« savlaicÄ«gas piekļuves trÅ«kums vēža skrÄ«ningam, Latvijas gadÄ«jumā jebkāda uzlabojuma neiespÄ“jamÄ«bu rada vēža reÄ£ista neesamÄ«ba);

• diabÄ“ts;

• bÄ“rnu un pieaugušo aptaukošanās un mazkustÄ«ba;

• nelÄ«dzestÄ«ba ārstÄ“šanā.

Kā redzams, no šÄ«  saraksta pazudušas sirds un asinsvadu slimÄ«bas, kaut arÄ« šo problÄ“mu mÄ“s varam ieraudzÄ«t diabÄ“ta, mazkustÄ«bas, aptaukošanās un nesabalansÄ“ta uztura ailÄ«tÄ“s. Bet šajā sarakstā es neatradu jÄ“dzienu „nauda”. Un tomÄ“r – Latvijas digitālā vide un lasÄ«tājs pieprasa no manis stāstu par naudu veselÄ«bas jomā. Tas bÅ«tu stāsts 100 lapaspušu garumā vai vismaz bakalaura programmas apjomā. Tad es visus aicinu klausÄ«ties profesora Kārļa Ketnera  lekcijas, jo viņš ir medicÄ«nas finansÄ“šanas jomas teorijas guru Latvijā. Nenoliedzu – savos rakstos iespaidojos no profesora viedokļa.

PatiesÄ«bā jau veselÄ«bas sistÄ“mas, kas ierakstÄ«tas iepriekšminÄ“to problÄ“mu uzskaitÄ«juma pirmajā vietā, lielā mÄ“rā ir stāsts par veselÄ«bas finansÄ“šanu. VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu problÄ“mas atšÄ·iras dažādās pasaules valstÄ«s, un gan jaunattÄ«stÄ«bas valstis, gan ekonomiski vājākās attÄ«stÄ«bas valstis (kā Latvija) saskaras ar mazspÄ“ju veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas, veselÄ«bas aprÅ«pes darbaspÄ“ka, infrastruktÅ«ras, apgādes, veselÄ«bas aprÅ«pes informācijas sistÄ“mu un citos bÅ«tiskos veselÄ«bas sistÄ“mu jautājumos. 

Jo nabagāka valsts,  jo lielākas grÅ«tÄ«bas saistÄ«bā ar recepšu zālÄ“m, augstām ilgtermiņa aprÅ«pes (hronisku slimnieku aprÅ«pes, arÄ« paliatÄ«vās aprÅ«pes), garÄ«gās veselÄ«bas, zobārstniecÄ«bas, redzes korekcijas, psihisko stāvokļu diagnostikas, ārstÄ“šanas un citām izmaksām. Hronisku veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku trÅ«kumu pasaulÄ“ determinÄ“ darbinieku migrācija uz bagātākām un attÄ«stÄ«tām valstÄ«m.

VeselÄ«bas aprÅ«pes darbaspÄ“ka trÅ«kums veicina nevienlÄ«dzÄ«bu veselÄ«bas jomā, kas ietekmÄ“ neaizsargātākās iedzÄ«votāju grupas, pirmkārt jau vecāka gadagājuma cilvÄ“kus, hroniskus slimniekus, cilvÄ“kus ar depresijām un citām garÄ«gās veselÄ«bas problÄ“mām, sievietes un bÄ“rnus, no lielpilsÄ“tām attāli dzÄ«vojošus lauku ļaudis un marginalizÄ“tas grupas. Šie trÅ«kumi ietekmÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu spÄ“ju sniegt bÅ«tiskus pakalpojumus, Ä«paši jau infekcijas slimÄ«bu kontrolÄ“ un neinfekcijas slimÄ«bu pārvaldÄ«bā.

Pamatā problÄ“mu izklāstam, ko Eiropas SavienÄ«bas eksperti izvirza priekšplānā 2023. gada aktualitātÄ“m, ir primārā veselÄ«bas aprÅ«pe (Latvijas gadÄ«jumā – slikti apmaksātais un pārmÄ“rÄ«gi ar birokrātiju apkrautais Ä£imenes ārstu dienests).

Primārās veselÄ«bas aprÅ«pes stiprināšana ir Ä«paši svarÄ«ga, lai efektÄ«vi un holistiski risinātu veselÄ«bas problÄ“mas reÄ£ionos; primārā veselÄ«bas aprÅ«pe ir bÅ«tiska, lai uzlabotu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas spÄ“ju pārvarÄ“t krÄ«zes situācijas, dodot vietÄ“jai sabiedrÄ«bai iespÄ“ju aizsargāt sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, palÄ«dzot uzraudzÄ«t slimÄ«bas uzliesmojumus un epidÄ“mijas, kā arÄ« ātri reaģēt uz pakalpojumu pieprasÄ«juma pieaugumu.

Ä¢imenes ārsts ir veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas “ieejas durvis”; tā  ļauj agrÄ«ni identificÄ“t pacientus, kam nepieciešama nekavÄ“joša diagnostika un specializÄ“ta klÄ«niska aprÅ«pe. Pirmais un bÅ«tiskais uzdevums Latvijā bÅ«tu debirokratizÄ“t primāro veselÄ«bu, noņemot no Ä£imenes ārsta pienākumiem bezjÄ“dzÄ«gās veidlapas (papÄ«ra un digitālā formā), uzskaites žurnālus, ikdienišÄ·Äs atbildes 25 dažādām valsts institÅ«cijām. ŠÄ« raksta  mÄ“rÄ·is nav kritizÄ“t e-veselÄ«bu, bet šÄ« kroplā sistÄ“ma apÄ“d to laiku, ko ārsts varÄ“tu veltÄ«t pacientam. 

Literāra atkāpe ar prognozi finansÄ“juma piešÄ·iršanai veselÄ«bas aprÅ«pei

Gāju pa BrÄ«vÄ«bas ielu, skatos – man priekšÄ no blociņa izrauta lapiņa, bet rokraksts – nudien Krišjāņa Kariņa Ä·eburi. IeskatÄ«jos – tur teikts, ka veselÄ«bas jomai tiks izsniegti papildu 140 miljoni eiro, nauda tiks ņemta galvenokārt no neiztÄ“rÄ“tās kompensācijas enerģētikas un siltumapgādes cenu pieaugumam, citām ministrijām atņemtiem lÄ«dzekļiem, Daugavas stadiona neceltniecÄ«bas un lÄ«dzekļiem neparedzÄ“tajiem gadÄ«jumiem.

Savukārt nauda tiks iedalÄ«ta parādu dzÄ“šanai laboratorijām, parādu dzÄ“šanai slimnÄ«cām par siltuma un elektroenerÄ£ijas pārtÄ“riņu (patiesÄ«bā jau taupÄ«gu tÄ“rÄ“šanu energoresursu cenu pieauguma apstākļos), trešajai māsai Ä£imenes ārstu praksÄ“, kapitācijas naudas palielināšanai Ä£imenes ārstu praksÄ“s lauku rajonos, kur mazs iedzÄ«votāju skaits, kā arÄ« vÄ“l citām neatliekamām vajadzÄ«bām, t.sk. kompensÄ“jamo medikamentu pārtÄ“riņa samaksai.  

Lapiņā vÄ“l kaut kas bija sarakstÄ«ts svešvalodā, bez rupjÄ«bām tulkojumā tur bija norāde, ka naudas piešÄ·iršana saistÄ«ta ar prezidenta vÄ“lÄ“šanām, iespÄ“jamu jaunu koalÄ«ciju un kaut kādu reformu, kā arÄ« pieminÄ“ta Anda ÄŒakša un LÄ«ga MenÄ£elsone. 

IzlasÄ«ju šo lapiņu un atļāvos prognozÄ“t, ka 140 miljoni veselÄ«bas aprÅ«pei tiks izdalÄ«ti lÄ«dz 1. jÅ«lijam, ārstu un medicÄ«nas darbinieku darba samaksu šie 140 miljoni neietekmÄ“s nemaz, rindas pie speciālistiem nesamazinās nemaz, nekādas izmaiņas tarifos nav paredzÄ“tas.

Un tad es gara acÄ«m pārskatÄ«ju pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu notikumus. 24. aprÄ«lÄ« skolotāji devās protesta gājienā, viņi bija ietÄ“rpti zilās vestÄ“s, gājiena organizācija bija perfekta, lidoja un filmÄ“ja droni, bija precÄ«zi lozungi, visi mÄ“diji aprakstÄ«ja un fotografÄ“ja notikumu. Anda ÄŒakša teica spožu runu, kurā izskanÄ“ja neirolingviskās programmÄ“šanas elementi; vispār IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija savu problÄ“mu risināšanai saņēma daudzus miljonus.

Šaha terminoloÄ£ijā – Inga Vanaga (izglÄ«tÄ«bas un zinātnes darbinieku arodbiedrÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāja) atdeva kvalitāti pret diviem bandiniekiem un ieguva zināmas priekšrocÄ«bas spÄ“lÄ“ ar Andu ÄŒakšu, šÄ·iet, ka Vanaga neapstāsies un mÄ“Ä£inās spÄ“lÄ“t tālāk, uzstādot arvien jaunas prasÄ«bas valdÄ«bai.

Zilās vestes un precÄ«zā organizācija lika Kariņam saprast, ka ar skolotājiem ir jārÄ“Ä·inās. Neesmu Ingas Vanagas fans kopš tā laika, kad viņa pati bija IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre un noliedza sporta nodarbÄ«bas, tomÄ“r jāsaka, ka viņas streika/gājiena organizācija bija spÄ«doša. Gājienā piedalÄ«jās arÄ« mediÄ·i, viņu bija relatÄ«vi maz, kas deva Kariņam un Ašeradenam zināmu  mandātu ar mediÄ·iem bÅ«tiski nerÄ“Ä·ināties. Atgādināšu – Ilze Aizsilniece draudÄ“ja ar streiku 11. maijā, bet streika vietā sanāca neliels pikets pie Saeimas, kurā ļoti plaši iznesās visi politiskie spÄ“ki, kas šobrÄ«d nav pie pÄ«rāga dalÄ«šanas, Ä«paši – paristi. 

Te nu man jāteic, ka kaut kas šajā stāstā ir nepareizs. 

Latvijas veselÄ«bas jomu “lÄ«dz kliņķim” nogrāva ministrs Daniels Pavļuts. VÄ“l lÄ«dz šÄ gada aprÄ«lim mÄ“s maksājām pÄ“rnā gada parādus. Kur tik Pavļuta viedā vadÄ«bā netika izpļekarÄ“ta nauda. Paristu uzstādÄ«jums, ka nauda jāiegulda celtniecÄ«bā un Ä“ku krāsošanā, zelta gultās un vakcinācijas punktos kapu svÄ“tkos un krāmu tirgos, vienkārši atņēma naudu diagnostikai, ārstÄ“šanai un rehabilitācijai. Par profilaksi un veselÄ«bas izglÄ«totÄ«bu nerunāsim – visa nauda tika atdota Pavļutam draudzÄ«gām PR kompānijām, kuras radÄ«ja plakātus ar elkonÄ« savilktu “Jāņa Lagzdiņa sveicienu dienesta biedram” vai Kaspara Gorkša vÄ“lmi satikt savu mūžībā aizgājušo vecvecmāmiņu. PatiesÄ«bā Pavļuta 2021.–2022. gada veselÄ«bas vadÄ«ba sagrāva jebkādu sistÄ“mu. LÄ«ga MenÄ£elsone nonāca pie sasistiem traukiem, izpostÄ«tas attieksmes pret veselÄ«bas jomu un milzu parādiem. 

Kas notiek šobrÄ«d? Tiek organizÄ“ti piketi pret LÄ«gu Meņģelsoni, un šajos piketos skaļi rosās paristi, kas šo krÄ«zi radÄ«ja. 

Un tomÄ“r – tā lapiņa, ko atradu uz BrÄ«vÄ«bas ielas, liek man domāt, ka veselÄ«bai šogad vairāk naudas tiks, taču gandrÄ«z visa aizies iepriekšÄ“jo parādu dzÄ“šanai un kļūdu labošanai (par lielāko Pavļuta kļūdu es uzskatu viņa noziedzÄ«go attieksmi pret Ä£imenes ārstiem). Es nerunāšu par tādu sakritÄ«bu, ka tieši 140 miljoni ir VeselÄ«bas un sociālo darbinieku arodbiedrÄ«bas prasÄ«ba, VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Borisa Kņigina ekseļa tabulas apakšÄ“jais skaitlis un Kariņa/Ašeradena gatavÄ«ba naudu piešÄ·irt. 

Tas, ka Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba sarÄ«kojusi plašu ekspertu diskusiju un izveidojusi darba grupu ar mÄ“rÄ·i izstrādāt priekšlikumus mÅ«sdienÄ«gas un ilgtspÄ“jÄ«gas veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas sistÄ“mas izveidei Latvijā, ir tikai un vienÄ«gi Ilzes Aizsilnieces vÄ“lme grozÄ«ties prožektoru staros un darbÄ«bas imitācija. Vienkārši – nav iespÄ“jams radÄ«t apmaksas sistÄ“mu, kur vienādi spÄ“les noteikumi bÅ«tu valsts slimnÄ«cām, pašvaldÄ«bu slimnÄ«cām un privātām medicÄ«nas struktÅ«rām. Tad bÅ«tu jāveic reÄ£ionālo slimnÄ«cu pārņemšana vai vÄ“l trakāk – medicÄ«nas struktÅ«ru nacionalizācija. Visādi citādi – brÄ«vā tekstā citÄ“jot profesoru Viesturu Boku – slimnÄ«cai ir vienalga no kuras kabatas viņai nesamaksā par sniegto pakalpojumu. 

Visas sarunas un diskusijas par apdrošināšanas medicÄ«nu šobrÄ«d ir tikai un vienÄ«gi Å«dens duļķošana. Kaut kādas daļas finansÄ“juma piesaistÄ«šana sociālajām iemaksām vai konkrÄ“tiem nodokļiem nemaina neko, jo kopÄ“jo summu medicÄ«nai Latvijā nosaka politiski lÄ“mumi. Pāreja uz pilnÄ«gu apdrošināšanu nav iespÄ“jama, jo tā prasa pilnÄ«gi visas nodokļu sistÄ“mas pārskatÄ«šanu, bet es neredzu nevienu Latvijas šÄ«brīža valstsvÄ«ru, kurš spÄ“tu to veikt (nu nav šobrÄ«d Latvijā analogu Benjaminam Netanjahu vai Redžepam Tajipam Erdoganam, bet arÄ« šiem abiem pārlieku labi ar nodokļu reformām nesekmÄ“jās, kur nu vÄ“l EmanuÄ“lam Makronam ar pensiju reformu).

Tas, kas notiks agri vai vÄ“lu, bÅ«s nodokļu celšana (ar to jau nodarbojas Igaunija un Lietuva). Kaut kur caur nodokļiem ir jāpaņem no katra Latvijas iedzÄ«votāja 1000 eiro gadā Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pei, lai Latvijas veselÄ«bas finansÄ“jums kaut nedaudz atbilstu Eiropas lÄ«menim. Un to var izdarÄ«t, palielinot PVN, mainot uzņēmuma ienākuma nodokļa aplikšanas kārtÄ«bu un ceļot šo uzņēmumu ienākumu nodokļu likmi, radot “banku nodokli” un pilnÄ«bā pārskatot 2. lÄ«meņa pensiju ieguldÄ«šanu zviedru bankās. Vai to spÄ“j veikt Ašeradens un Kariņš, atbildiet sev paši. 

Atkārtošu to, kas bija rakstÄ«ts iepriekšÄ“jā rindkopā – lai apmaksātu cik necik normālu (mÄ«tiņos un skolotāju gājienā skandÄ“tās prasÄ«bas) veselÄ«bas aprÅ«pi, no katra Latvijas iedzÄ«votāja nodokļu veidā vajag papildus iekasÄ“t 1000 eiro. PatiesÄ«bā tas nozÄ«mÄ“tu divkāršot valsts izdevumus veselÄ«bas aprÅ«pei, bet skaitlisko pamatojumu šÄdai darbÄ«bai esmu aprakstÄ«jis nākamajā nodaļā.

VeselÄ«bas finansÄ“jums Eiropā – skaidrojums tekstā bez tabulām

Autora rÄ«cÄ«bā ir kādas 100 tabulas, ko varÄ“tu rādÄ«t poverpointa prezentācijās garlaikotiem Saeimas deputātiem. MÄ“Ä£ināšu dažas skaidrot stāstveidā, man nepatÄ«k svešvalodas tabulas likt Latvijas digitālajā vidÄ“.

Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«s veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas ir organizÄ“tas un finansÄ“tas atšÄ·irÄ«gi, taču vispārÄ“ja piekļuve kvalitatÄ«vai veselÄ«bas aprÅ«pei par pieņemamām izmaksām gan indivÄ«diem, gan sabiedrÄ«bai kopumā tiek uzskatÄ«ta par pamatvajadzÄ«bu. Tā ir viena no Eiropas savienÄ«bas kopÄ“jām vÄ“rtÄ«bām un principiem.

Reāli Eiropā šobrÄ«d var analizÄ“t tikai datus par 2020. gadu, un tā gada dati nav godÄ«gi – pārāk lielas korekcijas ieviesa Covid–19 pandÄ“mija. TomÄ“r priekšstatu no šiem skaitļiem var gÅ«t.

ES dalÄ«bvalstu vidÅ« visaugstākie veselÄ«bas aprÅ«pes izdevumi 2020. gadā bija Vācijai – 432 miljardi eiro, Francijai – 281 miljards eiro, Itālijai – 160 miljardi eiro un Spānijai – 120 miljardi eiro.

VeselÄ«bas aprÅ«pes izdevumi Vācijā un Francijā bija attiecÄ«gi 12,8% un 12,2% no iekšzemes kopprodukta, kam sekoja bija Austrija – 11,5 %, Zviedrija – 11,4%, NÄ«derlande – 11,1% un Beļģijā – 11,1%. Divciparu skaitlis bija arÄ« Spānijā, PortugālÄ“, Dānijā, kā arÄ« ŠveicÄ“ un NorvÄ“Ä£ijā, kas nav Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstis. Tikai sešÄs dalÄ«bvalstÄ«s kārtÄ“jie veselÄ«bas aprÅ«pes izdevumi bija mazāki par 7,5% no IKP, un Latvija bija to skaitā.

Uz vienu iedzÄ«votāju augstākie veselÄ«bas aprÅ«pes izdevumi 2020. gadā bija Luksemburgā – 5 875 eiro uz vienu iedzÄ«votāju, un Dānijā – 5 642 eiro uz vienu iedzÄ«votāju. Vairāk par 5 000 eiro uz vienu iedzÄ«votāju valstiski tika tÄ“rÄ“ts veselÄ«bas aprÅ«pei arÄ« Īrijā, Zviedrijā, Vācijā un NÄ«derlandÄ“. Mazāki izdevumi par 1 000 eiro uz vienu iedzÄ«votāju bija Horvātijā, Latvijā, Bulgārijā un Rumānijā. 

ŠÄ«s atšÄ·irÄ«bas ir mazāk redzamas, ja izdevumus izsaka pirktspÄ“jas standartos. PÄ“c pirktspÄ“jas standartiem visaugstākie veselÄ«bas aprÅ«pes izdevumu rādÄ«tāji uz vienu iedzÄ«votāju bija Vācijā – 4 831 PPS uz vienu iedzÄ«votāju, NÄ«derlandÄ“ – 4 302 PPS uz vienu iedzÄ«votāju un Austrijā – 4 095 PPS uz vienu iedzÄ«votāju, bet zemākie – Horvātijā un Rumānijā, bet Latvija apsteidza Slovākiju un bija 5. vietā no lejasgala. 

Ja mÄ“s pavÄ“rojam, kā pieaudzis finansÄ“jums Eiropā pÄ“dÄ“jos desmit gados, tad visās valstÄ«s, izņemot GrieÄ·iju, 2020. gada veselÄ«bas aprÅ«pes izdevumi bija lielāki nekā 2012. gadā. Lielākais kopÄ“jais pieaugums bija vÄ“rojams Rumānijā un Igaunijā, kur pieaugums bija divkāršs (vidÄ“jais gada pieaugums 9–10,3%), bet Lietuvā, Latvijā, Bulgārijā, Maltā, ÄŒehijā un Luksemburgā kopÄ“jais finansÄ“juma pieaugums veselÄ«bai bija vismaz 50 %. Izdevumi veselÄ«bas aprÅ«pei uz vienu iedzÄ«votāju no 2013. lÄ«dz 2020. gadam Latvijā pieauga par 88,5%.

2020. gadā Eiropā izdevumu ziņā lielākie veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“ji bija slimnÄ«cas, uz kurām attiecās 37,4% no visiem izdevumiem ES 2020. gadā. Ambulatorās veselÄ«bas aprÅ«pes sniedzÄ“ji tÄ“rÄ“ja 24,8% no visiem visiem veselÄ«bas izdevumiem, bet mazumtirgotāji un citi medicÄ«nas preču piegādātāji –16,7%. 

VeselÄ«bas sistÄ“mas visā pasaulÄ“ attÄ«stās, reaģējot uz daudziem faktoriem: 

• iedzÄ«votāju novecošanos (lielākie izdevumi uz vienu iedzÄ«votāju veselÄ«bai ir vecuma grupā no 60 lÄ«dz 90 gadiem);

•  jaunām medicÄ«nas tehnoloÄ£ijām un zināšanu uzlabošanos, jaunām iespÄ“jām agrāk neārstÄ“jamu slimÄ«bu ārstÄ“šanā;

• jauniem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem un to pieejamÄ«bas paplašināšanai; 

• izmaiņām veselÄ«bas aprÅ«pes politikā, lai risinātu konkrÄ“tu slimÄ«bu un demogrāfisko attÄ«stÄ«bu; 

• jaunām organizatoriskām struktÅ«rām un sarežģītākiem finansÄ“šanas mehānismiem. 

TomÄ“r – veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«ba un lielāka pacientu izvÄ“le aizvien biežāk tiek apsvÄ“rta, ņemot vÄ“rā finansiālās ilgtspÄ“jas apsvÄ“rumus.

Eiropas Komisija pieņēma stratÄ“Ä£isko plānu laikposmam no 2020. lÄ«dz 2024. gadam. Lai uzlabotu valsts izdevumu kvalitāti un efektivitāti un veicinātu labklājÄ«bu un sociālo kohÄ“ziju, Eiropas Komisija cenšas sniegt speciālās zināšanas par veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mām un atbalstÄ«t pasākumus, kas palÄ«dz novÄ“rst un mazināt sliktas veselÄ«bas ietekmi uz iedzÄ«votājiem un ekonomiku, vienlaikus veicinot un atbalstot inovācijas un moderno tehnoloÄ£iju ieviešanu, lai uzlabotu aprÅ«pes sniegšanu un rentabilitāti.