Lai mazinÄtu ekonomiskos noziegumus un krÄpÅ¡anas, jÄizskauž bezskaidras naudas maksÄjumi
Imants Liepiņš · 10.03.2019. · Komentāri (0)SaistÄ«bÄ ar politiÄ·u un VID priekšlikumiem mazinÄt skaidras naudas apriti, kas it kÄ "mazinÄšot ekonomiskos noziegumus", ir kategoriski jÄnorÄda: uz katru sÄ«ku krÄpniecÄ«bu, kurÄ iesaistÄ«ta skaidra nauda, desmitkÄrt lielÄks ir noziedzÄ«gÄs transakcijÄs pÄrskaitÄ«tÄs naudas apjoms. Ja gribam veidot tiesiskÄku valsti, tad jÄaizliedz ir bezskaidras naudas norÄ“Ä·ini!
Lai saprastu, ka ne jau norÄ“Ä·ini skaidrÄ naudÄ, bet gan pÄrskaitÄ«jumi lÄ«dz šim ir nozÄ«mÄ“juši masÄ«vus likumpÄrkÄpumus, viens no kliedzošÄkajiem piemÄ“riem ir pÄ“dÄ“jos gados ilgušie sistemÄtiskie skandÄli ar naudas atmazgÄšanu caur Latvijas bankÄm. "ABLV Bank" likvidÄcijas process, pirms tam par 14 miljardu dolÄru legalizÄciju no Moldovas krÄpniecÄ«bas shÄ“mÄm likvidÄ“tÄ "Trasta Komercbanka", iepriekšÄ“jos gados par naudas mazgÄšanu sodus nomaksÄjušÄs "Swedbanka" un "Privatbank" Latvijas struktÅ«ra, sakarÄ ar nez cik desmitmiljardu un simtmiljardu legalizÄciju tieši patlaban likvidÄ“jamais "Danske Bank" bizness visÄs trijÄs Baltijas valstÄ«s, identiski skandÄli tuvÄs un tÄlÄs ÄrzemÄ“s — šie sistemÄtiskie piemÄ“ri, no kuriem katrs nÄkamais izrÄdÄs arvien briesmÄ«gÄks par iepriekšÄ“jiem, mums ziņo: ja mÄ“s gribam cÄ«nÄ«ties ar ekonomiskajiem noziegumiem, tad mums jÄizskauž tieši bezskaidras naudas pÄrskaitÄ«jumi, nevis norÄ“Ä·ini banknotÄ“s un monÄ“tÄs!
Bezskaidra nauda noziedzību veicina, nevis mazina
"Labi, augstÄkminÄ“tie ir gadÄ«jumi, kad noziedzÄ«ga nauda ienÄk no ÄrzemÄ“m un izmanto LatvijÄ reÄ£istrÄ“tas bankas, lai legalizÄ“tu noziedzÄ«gÄs shÄ“mÄs ieblÄ“dÄ«to guvumu. TaÄu tepat LatvijÄ mÄ“s varÄ“sim apkarot vietÄ“jo iedzÄ«votÄju apkrÄpšanu, ja visi maksÄjumi vÄ“lÄk bÅ«s redzami!" — otrs arguments, kas varÄ“tu bÅ«t par labu skaidras naudas aprites mazinÄšanai.
Prakse pierÄda, ka tas tÄ nav. Pirms desmit gadiem sagruva finanšu piramÄ«da, kas dažÄdos periodos bija pazÄ«stama ar nosaukumiem EPC ("European Prosperity Club"), EAPC, "Mulberry", Panamas "Credit Union" utt. ShÄ“mas autori (to starpÄ cietušie minÄ“ja tÄdus uzvÄrdus kÄ Gromulis, Šalkovskis u.c.) apblÄ“dÄ«ja cietušos, izkrÄpdami no viņiem naudu, uzstÄdamies Ä«pašos seminÄros un stÄstÄ«dami, ka investÄ“s un pavairos upuru iemaksÄto naudu. Šiem blēžiem nauda tika iemaksÄta pavisam oficiÄlos banku pÄrskaitÄ«jumos, lai pÄ“c tam nauda pazustu Floridas un Panamas virzienÄ lÄ«dz ar pašiem shÄ“motÄjiem.
Tas, ka bija zinÄmi kontu numuri, vÄ“lÄk it nemaz nepalÄ«dzÄ“ja sadzÄ«t naudu vai vainÄ«gos rokÄ — prokuratÅ«rai lÄ«dz pat šai dienai nav izdevies lietu nodot tiesai. PatiesÄ«bu sakot, šÄ« piramÄ«dveidÄ«gÄ struktÅ«ra sagruva nevis tÄpÄ“c, ka tÄ nevarÄ“ja legalizÄ“t skaidru naudu — notika tieši otrÄdi: blēžu plÄni izbeidzÄs pÄ“c tam, kad toreizÄ“jÄ valstij piederošÄ "HipotÄ“ku un zemes banka" paziņoja visiem klientiem, ka vairs nepieņems nekÄdus šÄdus pÄrskaitÄ«jumus vai maksÄjumus "Mulberry" kontos, tÅ«lÄ«t pÄ“c tam FKTK sÄka regulÄri brÄ«dinÄt "ieguldÄ«tÄjus" (kÄ izrÄdÄ«jÄs, tie beigÄs bija apkrÄptie cietušie, nevis "ieguldÄ«tÄji"), un piramÄ«disti zaudÄ“ja lielo spÄ“li pÄ“c tam, kad uzraugošÄs iestÄdes viņus izdzina no bezskaidras naudas vides ÄrÄ uz skaidras naudas maksÄjumiem, ko viņi vairs nespÄ“ja dzenÄt apkÄrt puspasaulei. TÄtad bezskaidra nauda veicina krÄpšanu lielos apmÄ“ros, kamÄ“r skaidra nauda to palÄ«dz novÄ“rst.
"Tas ir gadÄ«jums, kad shÄ“motÄji apkrÄpa iedzÄ«votÄjus. Bet firmas, kas nemaksÄ nodokļus un/vai apkrÄpj partnerus? Tur taÄu visam jÄbÅ«t ar pÄrskaitÄ«jumiem, lai var novÄ“rst izzagšanu, ja nu gadÄ«jumÄ kas!" — arÄ« tÄdi izteikumi parÄdÄs.
Te varÄ“tu minÄ“t neskaitÄmus piemÄ“rus, kas šÄdu pieeju apgÄž, tÄpÄ“c atgÄdinÄsim vienu no tiem, kas ne reizi vien ticis apspriests medijos un daudziem tÄpÄ“c bÅ«s dzirdÄ“ts. Kad "Latvijas KuÄ£niecÄ«bu" kontrolÄ“ja Ventspils t.s. "melnais oligarhs" Oļegs Stepanovs (no privatizÄcijas brīža 2002. gadÄ lÄ«dz fiziskai izsviešanai no kompÄnijas 2005. gadÄ), pa to laiku ar Britu Virdžīnu ofšoru palÄ«dzÄ«bu "KuÄ£niecÄ«bai" tika nodarÄ«ti zaudÄ“jumi vairÄk nekÄ 130 miljonu dolÄru apmÄ“rÄ.
Nauda apgrozÄ«jÄs ne jau tÄlajÄs KarÄ«bu salÄs, bet tepat vienÄ no Latvijas kredÄ«tiestÄdÄ“m. Gan nodarÄ«tie zaudÄ“jumi, gan to pamatojoša maksÄjumu informÄcija (ieskaitot visas kontu izdrukas un maksÄjumu uzdevumus, atskaites par to izpildÄ«šanu utt.) tika nodotas Latvijas tiesÄ«bsargÄjošajÄm iestÄdÄ“m, tomÄ“r tas nepalÄ«dzÄ“ja saukt vainÄ«gos pie kriminÄlatbildÄ«bas.
Tad cietusÄ« puse ierosinÄja plaši izskanÄ“jušo tiesvedÄ«bu LondonÄ, un tikai caur britu tiesu cietušajai pusei 2014. gadÄ izdevÄs no O. Stepanova un viņa sabiedrotajiem vismaz daļēji piedzÄ«t zaudÄ“jumus, izraisot O. Stepanova vadÄ«tÄ politekonomiskÄ grupÄ“juma pelnÄ«tu sabrukumu un noiešanu no kriminÄlÄs skatuves.
Šis ir neapgÄžams piemÄ“rs, kÄ naudas izkrÄpšanÄ (un arÄ« nodokļu, protams, nenomaksÄšanÄ valstij pÄ“c 130 miljonu dolÄru izvešanas un legalizÄcijas no "Latvijas KuÄ£niecÄ«bas") shÄ“motÄjiem palÄ«dzÄ“ja bezskaidro maksÄjumu izmantošana. Ja kompÄnijÄm bÅ«tu ar likumu uzlikts pienÄkums izmantot tikai banknotes, tad šÄda mÄ“roga afÄ“ras fiziski nebÅ«tu iespÄ“jamas!
Nodokļus nemaksÄ bezskaidru miljonu pÄrskaitÄ«tÄji, nevis monÄ“tu grabinÄtÄji
Visbeidzot — arguments, ka skaidras naudas izmantošana it kÄ Ä¼aujot iedzÄ«votÄjiem "slÄ“pt" ienÄkumus par sava Ä«pašuma, automašÄ«nas, zemes pÄrdošanu, kÄ arÄ« piepelnÄ«šanos sÄ«kos gadÄ«juma darbos, kur netiekot nomaksÄti nodokļi.
Te nu jÄpiezÄ«mÄ“, ka jebkuram no mums tÄpat ir tiesÄ«bas ik pa dažiem gadiem pÄrdot sev piederošu kustamo mantu (piemÄ“ram, nevajadzÄ«gas mÄ“beles vai dzÄ«vokļa iekÄrtu) bez papildus nodokļa maksÄšanas. AutomašÄ«nas cenu pircÄ“js un pÄrdevÄ“js tÄpat arvien noteiks "pÄ“c savstarpÄ“jas vienošanÄs", skata pÄ“c pÄrskaitot simtnieku, bet pÄrÄ“jos trÄ«s tÅ«kstošus atdodot naudÄ. Tas pats ar nekustamÄ Ä«pašuma, meža, kokmateriÄlu utt. pÄrdošanu — nodokļus samaksÄs no zemÄkÄs likmes, bet atlikušo daļu skaidrÄ naudÄ. TÄpat, kÄ tas jau notiek lÄ«dz šim. TÄtad nodokļu nomaksu šis princips nepaaugstinÄs, ja ir iespÄ“ja pamatoti samazinÄt preces vÄ“rtÄ«bu tÄpat kÄ lÄ«dz šim.
Bet kas tad ir tie lielÄkie nodokļu nemaksÄtÄji — vai tie ir zemnieki, kas pÄrdod nolietotus transportlÄ«dzekļus, pensionÄri ar svaigi uzadÄ«tiem cimdu pÄriem tirdziÅ†Ä vai mantinieki, kas atdala un pÄrdod zemes gabaliņus citiem bÅ«vÄ“ties gribÄ“tÄjiem? LÅ«k, kas tad realitÄtÄ“ ir tie lielÄkie aktuÄlie nodokļu nemaksÄtÄji:
Ostas firma SIA "Vexoil Bunkering": parÄds 39,3 milj. eiro
KokmateriÄlu un bÅ«vmateriÄlu vairumtirdzniecÄ«bas starpnieks SIA "Ormus": parÄds 21 milj.
Bronzas stieņu un cauruļu ražotÄjs SIA "Bebriko Ltd": 14 milj. parÄds, maksÄtnespÄ“ja
Svaigi maksÄtnespÄ“jÄ«gÄ SIA "Riepu bloki" — 13. milj. sodanaudu uzrÄ“Ä·ins
2014.g. maksÄtnespÄ“jÄ«gÄ A/S "KrÄsainie lÄ“jumi" — 8 milj. parÄds
Elektronikas vairumtirgotÄjs SIA "Zomejs" — 7,8 milj. parÄds un maksÄtnespÄ“ja
Degvielas firma SIA "East-West Transit" — 7,6 milj. parÄds
MetÄlapstrÄde A/S "A Holding" — 6,6 milj. parÄds
Polijas uzņēmums "New Horizon Sp.Z.o.o" — 6 milj. parÄds
KosmÄ“tikas ražotÄjs A/S "Dzintars" — 5,9 milj. parÄds
TÄlÄk sarakstÄ atrodama likvidÄ“tÄ A/S "LiepÄjas Metalurgs" un arÄ« tÄs pÄ“ctece A/S "KVV LiepÄjas Metalurgs", JÅ«rmalas uzņēmums SIA "Nemo Holdings", automašÄ«nu tirgotÄjs SIA "Euro-Auto" un daudzi citi uzņēmumi, kam nodokļu nemaksÄšana pÄrsniegusi miljonu eiro un vairÄk.
Visiem šiem nodokļu nemaksÄtÄjiem ir kopÄ«ga viena lieta: tie visi ikdienÄ izmanto bezskaidras naudas pÄrskaitÄ«jumus. (Vai arÄ« izmantoja, pirms to saimniecisko darbÄ«bu VID apturÄ“ja, un tiesa apstiprinÄja maksÄtnespÄ“jas faktu.)
TurpretÄ« privÄtpersonas, kuras ir darba ņēmÄ“ju skaitÄ vai pašas veic saimniecisko darbÄ«bu, pamatÄ izmantojot skaidro naudu, tikai retu reizi iekļūst nodokļu parÄdnieku sarakstos.
TÄtad kopsavilkums ir skaidrs: plÄns padarÄ«t bezskaidras naudas pÄrskaitÄ«jumus par obligÄtiem arvien mazÄka apjoma darÄ«jumu gadÄ«jumos un arvien jaunÄm darÄ«jumu kategorijÄm tikai palielinÄs krÄpšanu, blÄ“dÄ«bu, nodokļu nemaksÄšanas un legalizÄcijas gadÄ«jumu skaitu. No skaidras naudas aprites mazinÄšanas cietÄ«s ne tikai iedzÄ«votÄji, bet arÄ« valsts kopumÄ.