Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

SaistÄ«bā ar politiÄ·u un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus", ir kategoriski jānorāda: uz katru sÄ«ku krāpniecÄ«bu, kurā iesaistÄ«ta skaidra nauda, desmitkārt lielāks ir noziedzÄ«gās transakcijās pārskaitÄ«tās naudas apjoms. Ja gribam veidot tiesiskāku valsti, tad jāaizliedz ir bezskaidras naudas norÄ“Ä·ini!

Lai saprastu, ka ne jau norÄ“Ä·ini skaidrā naudā, bet gan pārskaitÄ«jumi lÄ«dz šim ir nozÄ«mÄ“juši masÄ«vus likumpārkāpumus, viens no kliedzošÄkajiem piemÄ“riem ir pÄ“dÄ“jos gados ilgušie sistemātiskie skandāli ar naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām. "ABLV Bank" likvidācijas process, pirms tam par 14 miljardu dolāru legalizāciju no Moldovas krāpniecÄ«bas shÄ“mām likvidÄ“tā "Trasta Komercbanka", iepriekšÄ“jos gados par naudas mazgāšanu sodus nomaksājušÄs "Swedbanka" un "Privatbank" Latvijas struktÅ«ra, sakarā ar nez cik desmitmiljardu un simtmiljardu legalizāciju tieši patlaban likvidÄ“jamais "Danske Bank" bizness visās trijās Baltijas valstÄ«s, identiski skandāli tuvās un tālās ārzemÄ“s — šie sistemātiskie piemÄ“ri, no kuriem katrs nākamais izrādās arvien briesmÄ«gāks par iepriekšÄ“jiem, mums ziņo: ja mÄ“s gribam cÄ«nÄ«ties ar ekonomiskajiem noziegumiem, tad mums jāizskauž tieši bezskaidras naudas pārskaitÄ«jumi, nevis norÄ“Ä·ini banknotÄ“s un monÄ“tās!

Bezskaidra nauda noziedzību veicina, nevis mazina

"Labi, augstākminÄ“tie ir gadÄ«jumi, kad noziedzÄ«ga nauda ienāk no ārzemÄ“m un izmanto Latvijā reÄ£istrÄ“tas bankas, lai legalizÄ“tu noziedzÄ«gās shÄ“mās ieblÄ“dÄ«to guvumu. Taču tepat Latvijā mÄ“s varÄ“sim apkarot vietÄ“jo iedzÄ«votāju apkrāpšanu, ja visi maksājumi vÄ“lāk bÅ«s redzami!" — otrs arguments, kas varÄ“tu bÅ«t par labu skaidras naudas aprites mazināšanai.

Prakse pierāda, ka tas tā nav. Pirms desmit gadiem sagruva finanšu piramÄ«da, kas dažādos periodos bija pazÄ«stama ar nosaukumiem EPC ("European Prosperity Club"), EAPC, "Mulberry", Panamas "Credit Union" utt. ShÄ“mas autori (to starpā cietušie minÄ“ja tādus uzvārdus kā Gromulis, Šalkovskis u.c.) apblÄ“dÄ«ja cietušos, izkrāpdami no viņiem naudu, uzstādamies Ä«pašos semināros un stāstÄ«dami, ka investÄ“s un pavairos upuru iemaksāto naudu. Šiem blēžiem nauda tika iemaksāta pavisam oficiālos banku pārskaitÄ«jumos, lai pÄ“c tam nauda pazustu Floridas un Panamas virzienā lÄ«dz ar pašiem shÄ“motājiem.

Tas, ka bija zināmi kontu numuri, vÄ“lāk it nemaz nepalÄ«dzÄ“ja sadzÄ«t naudu vai vainÄ«gos rokā — prokuratÅ«rai lÄ«dz pat šai dienai nav izdevies lietu nodot tiesai. PatiesÄ«bu sakot, šÄ« piramÄ«dveidÄ«gā struktÅ«ra sagruva nevis tāpÄ“c, ka tā nevarÄ“ja legalizÄ“t skaidru naudu — notika tieši otrādi: blēžu plāni izbeidzās pÄ“c tam, kad toreizÄ“jā valstij piederošÄ "HipotÄ“ku un zemes banka" paziņoja visiem klientiem, ka vairs nepieņems nekādus šÄdus pārskaitÄ«jumus vai maksājumus "Mulberry" kontos, tÅ«lÄ«t pÄ“c tam FKTK sāka regulāri brÄ«dināt "ieguldÄ«tājus" (kā izrādÄ«jās, tie beigās bija apkrāptie cietušie, nevis "ieguldÄ«tāji"), un piramÄ«disti zaudÄ“ja lielo spÄ“li pÄ“c tam, kad uzraugošÄs iestādes viņus izdzina no bezskaidras naudas vides ārā uz skaidras naudas maksājumiem, ko viņi vairs nespÄ“ja dzenāt apkārt puspasaulei. Tātad bezskaidra nauda veicina krāpšanu lielos apmÄ“ros, kamÄ“r skaidra nauda to palÄ«dz novÄ“rst.

"Tas ir gadÄ«jums, kad shÄ“motāji apkrāpa iedzÄ«votājus. Bet firmas, kas nemaksā nodokļus un/vai apkrāpj partnerus? Tur taču visam jābÅ«t ar pārskaitÄ«jumiem, lai var novÄ“rst izzagšanu, ja nu gadÄ«jumā kas!" — arÄ« tādi izteikumi parādās.

Te varÄ“tu minÄ“t neskaitāmus piemÄ“rus, kas šÄdu pieeju apgāž, tāpÄ“c atgādināsim vienu no tiem, kas ne reizi vien ticis apspriests medijos un daudziem tāpÄ“c bÅ«s dzirdÄ“ts. Kad "Latvijas KuÄ£niecÄ«bu" kontrolÄ“ja Ventspils t.s. "melnais oligarhs" Oļegs Stepanovs (no privatizācijas brīža 2002. gadā lÄ«dz fiziskai izsviešanai no kompānijas 2005. gadā), pa to laiku ar Britu Virdžīnu ofšoru palÄ«dzÄ«bu "KuÄ£niecÄ«bai" tika nodarÄ«ti zaudÄ“jumi vairāk nekā 130 miljonu dolāru apmÄ“rā.

Nauda apgrozÄ«jās ne jau tālajās KarÄ«bu salās, bet tepat vienā no Latvijas kredÄ«tiestādÄ“m. Gan nodarÄ«tie zaudÄ“jumi, gan to pamatojoša maksājumu informācija (ieskaitot visas kontu izdrukas un maksājumu uzdevumus, atskaites par to izpildÄ«šanu utt.) tika nodotas Latvijas tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m, tomÄ“r tas nepalÄ«dzÄ“ja saukt vainÄ«gos pie kriminālatbildÄ«bas.

Tad cietusÄ« puse ierosināja plaši izskanÄ“jušo tiesvedÄ«bu Londonā, un tikai caur britu tiesu cietušajai pusei 2014. gadā izdevās no O. Stepanova un viņa sabiedrotajiem vismaz daļēji piedzÄ«t zaudÄ“jumus, izraisot O. Stepanova vadÄ«tā politekonomiskā grupÄ“juma pelnÄ«tu sabrukumu un noiešanu no kriminālās skatuves.

Šis ir neapgāžams piemÄ“rs, kā naudas izkrāpšanā (un arÄ« nodokļu, protams, nenomaksāšanā valstij pÄ“c 130 miljonu dolāru izvešanas un legalizācijas no "Latvijas KuÄ£niecÄ«bas") shÄ“motājiem palÄ«dzÄ“ja bezskaidro maksājumu izmantošana. Ja kompānijām bÅ«tu ar likumu uzlikts pienākums izmantot tikai banknotes, tad šÄda mÄ“roga afÄ“ras fiziski nebÅ«tu iespÄ“jamas!

Nodokļus nemaksā bezskaidru miljonu pārskaitītāji, nevis monētu grabinātāji

Visbeidzot — arguments, ka skaidras naudas izmantošana it kā ļaujot iedzÄ«votājiem "slÄ“pt" ienākumus par sava Ä«pašuma, automašÄ«nas, zemes pārdošanu, kā arÄ« piepelnÄ«šanos sÄ«kos gadÄ«juma darbos, kur netiekot nomaksāti nodokļi.

Te nu jāpiezÄ«mÄ“, ka jebkuram no mums tāpat ir tiesÄ«bas ik pa dažiem gadiem pārdot sev piederošu kustamo mantu (piemÄ“ram, nevajadzÄ«gas mÄ“beles vai dzÄ«vokļa iekārtu) bez papildus nodokļa maksāšanas. AutomašÄ«nas cenu pircÄ“js un pārdevÄ“js tāpat arvien noteiks "pÄ“c savstarpÄ“jas vienošanās", skata pÄ“c pārskaitot simtnieku, bet pārÄ“jos trÄ«s tÅ«kstošus atdodot naudā. Tas pats ar nekustamā Ä«pašuma, meža, kokmateriālu utt. pārdošanu — nodokļus samaksās no zemākās likmes, bet atlikušo daļu skaidrā naudā. Tāpat, kā tas jau notiek lÄ«dz šim. Tātad nodokļu nomaksu šis princips nepaaugstinās, ja ir iespÄ“ja pamatoti samazināt preces vÄ“rtÄ«bu tāpat kā lÄ«dz šim.

Bet kas tad ir tie lielākie nodokļu nemaksātāji — vai tie ir zemnieki, kas pārdod nolietotus transportlÄ«dzekļus, pensionāri ar svaigi uzadÄ«tiem cimdu pāriem tirdziņā vai mantinieki, kas atdala un pārdod zemes gabaliņus citiem bÅ«vÄ“ties gribÄ“tājiem? LÅ«k, kas tad realitātÄ“ ir tie lielākie aktuālie nodokļu nemaksātāji:

Ostas firma SIA "Vexoil Bunkering": parāds 39,3 milj. eiro

Kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus": parāds 21 milj.

Bronzas stieņu un cauruļu ražotājs SIA "Bebriko Ltd": 14 milj. parāds, maksātnespēja 2015. g.

Svaigi maksātnespÄ“jÄ«gā SIA "Riepu bloki" — 13. milj. sodanaudu uzrÄ“Ä·ins

2014.g. maksātnespÄ“jÄ«gā A/S "Krāsainie lÄ“jumi" — 8 milj. parāds

Elektronikas vairumtirgotājs SIA "Zomejs" — 7,8 milj. parāds un maksātnespÄ“ja

Degvielas firma SIA "East-West Transit" — 7,6 milj. parāds

Metālapstrāde A/S "A Holding" — 6,6 milj. parāds

Polijas uzņēmums "New Horizon Sp.Z.o.o" — 6 milj. parāds

KosmÄ“tikas ražotājs A/S "Dzintars" — 5,9 milj. parāds

Tālāk sarakstā atrodama likvidÄ“tā A/S "Liepājas Metalurgs" un arÄ« tās pÄ“ctece A/S "KVV Liepājas Metalurgs", JÅ«rmalas uzņēmums SIA "Nemo Holdings", automašÄ«nu tirgotājs SIA "Euro-Auto" un daudzi citi uzņēmumi, kam nodokļu nemaksāšana pārsniegusi miljonu eiro un vairāk.

Visiem šiem nodokļu nemaksātājiem ir kopÄ«ga viena lieta: tie visi ikdienā izmanto bezskaidras naudas pārskaitÄ«jumus. (Vai arÄ« izmantoja, pirms to saimniecisko darbÄ«bu VID apturÄ“ja, un tiesa apstiprināja maksātnespÄ“jas faktu.)

TurpretÄ« privātpersonas, kuras ir darba ņēmÄ“ju skaitā vai pašas veic saimniecisko darbÄ«bu, pamatā izmantojot skaidro naudu, tikai retu reizi iekļūst nodokļu parādnieku sarakstos.

Tātad kopsavilkums ir skaidrs: plāns padarÄ«t bezskaidras naudas pārskaitÄ«jumus par obligātiem arvien mazāka apjoma darÄ«jumu gadÄ«jumos un arvien jaunām darÄ«jumu kategorijām tikai palielinās krāpšanu, blÄ“dÄ«bu, nodokļu nemaksāšanas un legalizācijas gadÄ«jumu skaitu. No skaidras naudas aprites mazināšanas cietÄ«s ne tikai iedzÄ«votāji, bet arÄ« valsts kopumā.

Novērtē šo rakstu:

0
0