Iesaki rakstu:

Vairākus gadus mana profesionālā darbÄ«ba ir bijusi saistÄ«ta ar enerģētiku. Es biju pirmā valsts amatpersona šajā valstÄ«, kura jau savlaicÄ«gi - gandrÄ«z pirms desmit gadiem uzdrošinājās paust savu kritisko viedokli par to, cik neatbilstoši valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m tiek Ä«stenota subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas politika, un brÄ«dināja valdošo politisko eliti par sekām, kādas šÄda valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba var radÄ«t.

Toreiz valdÄ«ba nevÄ“lÄ“jās ieklausÄ«ties manos brÄ«dinājumos, nespÄ“jot tos argumentÄ“ti atspÄ“kot, bet mÄ“Ä£inot diskreditÄ“t mani, pasniedzot kā nacionālās enerģētikas pretinieku. JāatzÄ«st, ka, debatÄ“jot par šiem jautājumiem, oponentu retorika joprojām Ä«paši nav mainÄ«jusies, kas tikai papildus norāda uz to argumentācijas kvalitāti. Taču šodien visiem ir acÄ«mredzams, ka taisnÄ«ba ir bijusi nevis maniem oponentiem, bet gan manis teiktajam.

TāpÄ“c, lai novÄ“rstu nepamatotu un destruktÄ«vu manas šajā vÄ“stulÄ“ paustās pozÄ«cijas un priekšlikumu interpretāciju, vÄ“los uzsvÄ“rt - kā valstsvÄ«rs un enerģētikas eksperts es labi apzinos to lielo nozÄ«mi, ko mÅ«su valsts neatkarÄ«bai un attÄ«stÄ«bai var dot atjaunojamo energoresursu pareiza un efektÄ«va izmantošana, un valsts pienākums bÅ«tu izveidot šÄdu ietvaru, kas nodrošinātu ilgtspÄ“jÄ«gu un sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošu sistÄ“mu, uz kuru ilgtermiņā varÄ“tu paļauties investori, kuri vÄ“lās šÄ«s sistÄ“mas ietvaros darboties un Ä«stenot šos valsts nospraustos mÄ“rÄ·us. Diemžēl nekas tāds lÄ«dz šim mÅ«su valstÄ« nav Ä«stenots.

Uz to es atkārtoti norādu un piedāvāju priekšlikumus, kas bÅ«tu darāms, lai esošo situāciju varÄ“tu izmainÄ«t bÅ«tiski un salÄ«dzinoši ātri un, kas nozÄ«mÄ«gi – ar tiesiski pamatotiem pasākumiem, samazināt nepamatoti milzÄ«go maksājumu slogu par subsidÄ“to elektroenerÄ£iju.

Kā reti kurš, es ļoti labi apzinos reālo situāciju un tās iespÄ“jas, ko šajā situācijā ir iespÄ“jams izmantot šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai, jo papildus iepriekš minÄ“tajam, kā JÅ«s jau to zināt, vairāku mÄ“nešu garumā, Ä«stenojot man dotās tautas priekšstāvja tiesÄ«bas, esmu veicis parlamentārās pārraudzÄ«bas procedÅ«ras pār izpildvaras Ä«stenotajām darbÄ«bām un lÄ“mumiem saistÄ«bā ar subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas atbalsta sistÄ“mu.

ŠÄ« procesa rezultātā esmu Ä«stenojis vairāk kā pussimts deputātu jautājumu procedÅ«ras, 18 deputātu pieprasÄ«jumu procedÅ«ras, iegÅ«stot dokumentus un pierādÄ«jumus, kā patiesÄ«bā ir tikusi Ä«stenota šÄ« subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas atbalsta sistÄ“ma – uzskatāmi pierādot, ka tas ir ticis darÄ«ts, nevis vadoties no valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m, bet gan rÅ«pÄ“joties par šauras personu grupas interesÄ“m, un acÄ«mredzami – pretlikumÄ«gā veidā.

Diemžēl notiekošais liecina, ka tas tiek Ä«stenots vÄ“l joprojām, un to pamatoti var dÄ“vÄ“t par politiski piesegtu afÄ“ru, kas joprojām tiek turpināta pretÄ“ji publiski paustajiem paziņojumiem par centieniem to izbeigt, kas kalpo tikai kā piesegs, lai to varÄ“tu turpināt.

SaistÄ«bā ar atklātajiem faktiem esmu vÄ“rsies atbilstošÄs tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijās ar iesniegumiem KNAB, SAB, LR Ä¢enerālprokuratÅ«rā, kā arÄ« ar pieteikumu Satversmes tiesā un arÄ« vÄ“rsis Valsts kontroles uzmanÄ«bu uz faktiem, kas bÅ«tu izvÄ“rtÄ“jami saskaņā ar šÄ«s institÅ«cijas kompetenci. Esmu informÄ“ts, ka, balstoties uz manis sniegto informāciju, ir ierosināts kriminālprocess.

Atsaucoties uz publiski pausto ekonomikas ministra (EM) Arvila Ašeradena paziņojumu saistÄ«bā ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšanu: “Ja ir kompetents rÄ«cÄ«bas plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatÄ«šanai Ministru kabinetā jau nekavÄ“joties – es noteikti atbalstÄ«šu. Katrā ziņā nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvÄ“rsta vienÄ«gi par politisko retoriku, kam neseko rÄ«cÄ«ba,” kā arÄ« JÅ«su personÄ«gi un arÄ« citu koalÄ«cijas politiÄ·u pausto gatavÄ«bu pārtraukt OIK afÄ“ru pÄ“c iespÄ“jas ātrāk, balstoties uz augstākminÄ“to, esmu sagatavojis šÄdu priekšlikumu ar pasākumiem, kuri bÅ«tu veicami, lai OIK slogu varÄ“tu samazināt bÅ«tiski, salÄ«dzinoši ātri un ar niecÄ«giem tiesvedÄ«bu riskiem, pat pie esošajiem savdabÄ«gajiem EM uzstādÄ«jumiem - rÅ«pÄ“m tikai par OIK saņēmÄ“ju “tiesisko paļāvÄ«bu” un ar to saistÄ«tajiem tiesvedÄ«bas riskiem.

Ja valdošÄs koalÄ«cijas politiÄ·iem tik tiešÄm beidzot ir politiskā griba izbeigt šo OIK afÄ“ru, nozÄ«mÄ«gi samazināt OIK slogu, un tā nav “vienÄ«gi politiskā retorika, kam neseko rÄ«cÄ«ba”, tad visi šie manis piedāvātie pasākumi ir reāli paveicami Ä«sā laika periodā, to Ä«stenošanai nav vajadzÄ«gi vairāki gadi, kā to savā plānā saistÄ«bā ar it kā “darba grupas piedāvātajiem pasākumiem” piedāvā EM.

Šie pasākumi patiesÄ«bā jau sen varÄ“ja tikt Ä«stenoti. Tiem visiem jau sen bija jābÅ«t Ä«stenotiem, ja Latvijas valstÄ« tiešÄm rÅ«p tiesiskuma ievÄ“rošana Ä«stenojot šo atbalsta sistÄ“mu.

Diemžēl, iepazÄ«stoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rÄ«kojumu Nr. 172 izveidotās un EM vadÄ«tās “darba grupas elektroenerÄ£ijas obligātā iepirkuma maksājumu sistÄ“mas atcelšanai” (turpmāk – OIK darba grupa) sagatavoto ziņojumu, nākas secināt, ka šis ziņojums nepiedāvā instrumentus, kas bÅ«tu atbilstoši JÅ«su politiskās gribas izpaudumam, vÄ“l vairāk - iepazÄ«stoties ar šajā ziņojumā sagatavoto subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas ietekmes uz tautsaimniecÄ«bu izvÄ“rtÄ“jumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mÄ“rÄ·i piedāvāt risinājumus OIK afÄ“ras izbeigšanai, bet gan, lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afÄ“ras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozÄ«mÄ«gu, vai pat tikai šÄ·ietamu OIK sloga samazinājumu.

Ir jāatzÄ«st, ka šis “OIK darba grupas” ziņojums ir hrestomātisks piemÄ“rs, kā lÄ«dz šim ir tikusi Ä«stenota un piesegta OIK afÄ“ra daudzus gadus. Proti, no sākuma tiek veidots tai nepieciešamais informatÄ«vais fons. Lai tas bÅ«tu ticams, tiek veidots atbilstošs “informācijas kokteilis” - no patiesiem faktiem, maldinošiem faktiem, un faktiem, kas vispār neatbilst patiesÄ«bai. Un tad, pamatojoties uz šo informācijas kokteili, tiek piedāvāts izdarÄ«t secinājumus un tiek veidoti apgalvojumi (kuri bieži nav adekvāti situācijai, bet tikai radÄ«tajam informatÄ«vajam fonam) un tad uz šo izveidoto apgalvojumu bāzes tiek sagatavoti atbilstoši “pamatoti” priekšlikumi.

Ir acÄ«mredzams, ka šÄda pieeja ir tikusi izmantota arÄ« sagatavojot šo ziņojumu, lai radÄ«tu kādam izdevÄ«gu “realitāti”, lÄ«dz ar to šÄda ziņojuma izmantošana par pamatu tālāka OIK afÄ“ras izbeigšanas rÄ«cÄ«bas plāna veidošanai, bÅ«tu vÄ“rtÄ“jama ļoti kritiski.

Uz to norāda vairākas acīmredzamas pazīmes.

OIK darba grupas sagatavotais izvÄ“rtÄ“jums par OIK un subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu ziņojumu ir nepilnÄ«gs, pretrunÄ«gs un maldinošs. UzskaitÄ«šu tikai dažus faktus, kas to uzskatāmi apliecina:

IzvÄ“rtÄ“jot ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu, tiek analizÄ“ta ietekme uz ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas bilanci, tas ir pamatoti un nepieciešami, taču tas tiek darÄ«ts, manipulÄ“jot tikai ar atsevišÄ·iem, OIK afÄ“ras piesegam izdevÄ«giem faktiem, turklāt vÄ“l sagrozot tos, lai mākslÄ«gi palielināto pozitÄ«vo OIK efektu uz ārÄ“jo tirdzniecÄ«bas bilanci. PiemÄ“ram, apgalvojot ka AER izmantošana dod mums iespÄ“ju ietaupÄ«t 2,6 Twh dabasgāzes. Saskaņā ar pašas EM ziņojumā sniegto informāciju, 2017, gadā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros tika iepirkts 1013Gwh elektroenerÄ£ijas no AER, par 119 miljoniem eiro. Gāzes TEC pat strādājot pašÄ neekonomiskajā – kondensācijas režīmā, nodrošina kurināmā lietderÄ«gās izmantošanas koeficientu – 55%. Tas nozÄ«mÄ“, lai saražotu 1013 gwh elektroenerÄ£ijas, bÅ«tu nepieciešamas 1,84 Twh dabasgāzes enerÄ£ijas -tas bÅ«tiski atšÄ·iras no ziņojumā uzrādÄ«tajām 2,6 Twh.

AprÄ“Ä·inot OIK sistÄ“mas ietekmi uz ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas bilanci nez kāpÄ“c vispār netiek ņemts vÄ“rā, pat netiek pieminÄ“ts importÄ“to iekārtu (ar kurām tiek ražota šÄ« subsidÄ“tā elektroenerÄ£ija) radÄ«tais negatÄ«vais iespaids uz ārÄ“jo tirdzniecÄ«bas bilanci, netiek analizÄ“ta arÄ« ietekme, ko radÄ«ja OIK elektroenerÄ£ijas izmaksu pieaugums uz Latvijas uzņēmumu konkurÄ“tspÄ“ju un to eksporta potenciālu, tādejādi nozÄ«mÄ«gi pasliktinot Latvijas ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas bilanci, arÄ« iespaids uz ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas bilanci, kuru radÄ«ja lauksaimniecÄ«bas produkcijas eksportam biogāzes staciju darbÄ«bai nepieciešamo lauksaimniecÄ«bas platÄ«bu nodrošināšana, lai audzÄ“tu biomasu subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas ražošanai.

Maldinoši tiek pasniegta OIK sistÄ“mas ietekme uz radÄ«to darbavietu skaitu un nomaksāto nodokļu apmÄ“ru. Tiek uzskaitÄ«tas nevis šÄ«s OIK sistÄ“mas reāli radÄ«tās darbavietas, bet gan darbavietu skaits uzņēmumos, kuru viena no aktivitātÄ“m ir subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas ražošana. Saskaņā ar šo ziņojumu visas AS Latvenergo, RÄ«gas siltuma un citu uzņēmumu darbavietas ir radÄ«tas, pateicoties OIK, arÄ« to nomaksātie nodokļi.

Savukārt esošÄs sistÄ“mas tiesiskuma izvÄ“rtÄ“juma nav vispār! Nav saprotams uz kāda pamata tiek pieņemts, ka esošÄ sistÄ“ma apriori ir tiesiska un viss tajā notiekošais ir likumÄ«gs - atbilstoši nacionālajām un ES tiesÄ«bu normām?

Kādēļ EM vadÄ«tā darba grupa ir izvairÄ«jusies veikt šÄdu izvÄ“rtÄ“jumu?

ŠÄds izvÄ“rtÄ“jums ir bÅ«tiski svarÄ«gs, pirmkārt jau priekš pašas EM, lai pamatotu tās publiski postulÄ“to pozÄ«ciju par “tiesisko paļāvÄ«bu” un neiespÄ“jamÄ«bu Ä«stenot nozÄ«mÄ«gas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvÄ“rtÄ“jumu, tiek dota atsevišÄ·u piedāvāto risinājumu kontekstā, ļoti nepilnÄ«ga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošÄs situācijas tiesiskais regulÄ“jums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizs un tas ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbÄ«bām un secinājumiem.

Rodas pamatots jautājums – vai šÄda pieeja nav tikusi izvÄ“lÄ“ta kā mÄ“Ä£inājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistÄ“mas (un tās dalÄ«bnieku) neatbilstÄ«bām?

Ziņojumā iztrÅ«kst jelkādu aprÄ“Ä·inu, kas pamato EM apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplÄ“šu pamatotÄ«bu.

Tāpat nav nekādu aprēķinu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz budžetu, kas ir dīvaini, ņemot vērā, ka darba grupā tika pārstāvēta gan EM, gan FM.

Vai valdÄ«bas uzstādÄ«jumi attiecÄ«bā uz fiskāli atbildÄ«gu politiku vairs nav spÄ“kā esoši?

Par darba grupas piedāvātajiem risinājumiem.

ArÄ« attiecÄ«bā uz piedāvātajiem risinājumiem tiek Ä«stenota analoÄ£iska manipulatÄ«va pieeja – lai it kā radÄ«tu izvÄ“les iespÄ“jas, kuras tiek “analizÄ“tas”, lai no tām izvÄ“lÄ“tos “labāko”, lai gan patiesÄ«bā tiek piedāvāts sašaurināts risinājumu klāsts, turklāt iekļaujot tajā acÄ«mredzami neiespÄ“jamus risinājumus(piemÄ“ram. nekavÄ“joša atbalsta pārtraukšana), lai tādejādi stiprinātu izvÄ“lÄ“to alternatÄ«vu pamatotÄ«bu.

IespÄ“jamo risinājumu izvÄ“les attÄ“lojums (Ziņojuma 27. attÄ“ls) ir analoÄ£ija slikta restorāna Ä“dienkartei, kurā “izvÄ“lÄ“ties” sanāk tikai tos Ä“dienus, kurus ir vajadzÄ«gs nopārdot restorānam, jo pārÄ“jie Ä“dieni vai nu nav iespÄ“jami, vai nu no tiem nevar paÄ“st.

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli;

Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

Veikt izmaiņas iekšÄ“jās peļņas normas aprÄ“Ä·inā;

OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

OIK enerÄ£ijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Nav Ä«sti saprotams, kādēļ bija nepieciešama darba grupa, lai iesniegtu šos priekšlikumus, jo, kā tas ir redzams no darba grupas dokumentiem, darba grupas lÄ“mums par šÄdu priekšlikumus tālāku virzÄ«bu nav ticis pieņemts, vÄ“l jo vairāk – daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentÄ“tus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem?

IzvÄ“rtÄ“jot šos priekšlikumus, ir acÄ«mredzama, ka tie lielākoties nenodrošinās vÄ“rā ņemamu tautsaimniecÄ«bai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu, vai pat var radÄ«t papildu slogu Latvijas elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tājiem. Taču jāatzÄ«st, ka OIK darba grupa ir izpildÄ«jusi tai valdÄ«bas doto uzdevumu – sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistÄ“mas atcelšanai. Tik tiešÄm ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslÄ“pjot to zem diviem citiem maksājumiem, no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslÄ“pt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerÄ£ijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu.

Priekšlikums ieviest SEN pie spÄ“kā esošÄ atbalsta regulÄ“juma ir visnotaļ savdabÄ«gs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu. Saskaņā ar EM izstrādātajiem un spÄ“kā esošajiem noteikumiem, lai novÄ“rstu pārkompensāciju, subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas ražotājiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprÄ“Ä·ināts nosakot tiem iekšÄ“jās peļņas normu, kura nedrÄ«kst pārsniegt 9%. Saskaņā ar šo noteikumos paredzÄ“to aprÄ“Ä·inu - jo lielāki ir komersanta izdevumi, jo lielāku atbalstu tam tiek paredzÄ“ts saņemt noteiktās peļņas normas robežās. MK noteikums paredzÄ“tajā aprÄ“Ä·inu formulā SEN ir viena no izdevumu pozÄ«cijām, kuru ir paredzÄ“ts ņemt vÄ“rā, nosakot komersantam pienākošo atbalsta apmÄ“ru. Tādejādi, ieviešot SEN pieaugs komersanta izdevumi, kuri bÅ«s jākompensÄ“ ar lielāku OIK maksājumu slogu patÄ“rÄ“tājiem.

PrasÄ«bas biogāzes stacijām. Ir pamatoti, un jau sen bija nepieciešams sakārtot lÄ«dz šim absurdo regulÄ“jumu attiecÄ«bā uz kurināmā prasÄ«bām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts, kā stingrākas prasÄ«bas attiecÄ«bā uz bioloÄ£isko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzÄ«mÄ“, ka prasÄ«to 70% atlikumproduktu normu kopÄ“jā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzÄ“ts noteikt prasÄ«bu 30% apmÄ“rā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteiks jau pašreiz.

Pareizāk bÅ«tu bijis no sākuma veikt pārbaudes par jau esošo prasÄ«bu izpildi (un ne tikai attiecÄ«bā uz kurināmo, ne mazāk nozÄ«mÄ«gi bÅ«tu pārbaudÄ«t arÄ« pašpatÄ“riņu un lietderÄ«gā siltuma ražošanu) un tad lemt ar tālākiem pasākumiem. To varÄ“ja Ä«stenot pa šo laiku, kamÄ“r tika gaidÄ«ti OIK darba grupas priekšlikumi.

AttiecÄ«bā uz atbalstu biogāzes stacijām, kuras paredzÄ“tas atlikumproduktu pārstrādei enerÄ£ijā, pareizāk bÅ«tu piemÄ“rot atbalstu nevis saražotajai enerÄ£ijai, bet gan šajā stacijā pārstrādātajiem atlikumproduktiem, tādejādi radot pašam komersantam ieinteresÄ“tÄ«bu pÄ“c iespÄ“jas vairāk tos izmantot enerÄ£ijas ražošanā - nebÅ«tu nepieciešams noteikt nekādus izdomātus minimālos kurināmā % sliekšÅ†us un vÄ“l veidot kontroles sistÄ“mu priekš tiem.

Izmaiņas iekšÄ“jās peļņas normas (IRR) noteikšanā. Piedāvātie pasākumi varÄ“tu dot vÄ“rā ņemamu OIK sloga samazinājumu, ja vien tiktu atbilstoši Ä«stenoti. VÄ“l pagājušÄs Saeimas sesijas laikā attiecÄ«bā uz EM izstrādāto un MK noteikumos (Nr221, Nr 262) apstiprināto “pārkompensācijas aprÄ“Ä·ina” kārtÄ«bu (kā tiek noteikta šÄ« iekšÄ“jā peļņas norma) tika sagatavots Deputātu pieprasÄ«jums ( Nr.40/P12 ) pieprasot EM pamatot noteikumos paredzÄ“tā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotÄ«bu un atbilstÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu normām. Tika uzskatāmi pierādÄ«ts, ka patiesÄ«bā šis EM izstrādātais “pārkompensācijas mehānisms” nevis novÄ“rš, bet gan nodrošina pārkompensāciju, turklāt pārkāpjot EK lÄ“mumā “Valsts atbalsts SA.433140” pārkompensācijas mehānismam noteiktos principus. (ne velti pÄ“c šÄ«s “pārkompensācijas novÄ“ršanas” mehānisma piemÄ“rošanas OIK maksājuma slogs ir samazinājies nebÅ«tiski - tikai par apmÄ“ram 3,5 miljoniem eiro)

Proti, lai nodrošinātu komersantam iespÄ“ju saņemt lielāku atbalsta apjomu, kurš nodrošina iekšÄ“jās peļņas normu atbilstoši šiem noteikumiem, noteikumos tiek paredzÄ“ts, ka tiek ņemti vÄ“rā komersanta ieņēmumi tikai esošÄs atbalsta shÄ“mas ietvaros, toties komersanta izdevumi sākotnÄ“jā periodā (veiktās investÄ«cijas) aprÄ“Ä·inos tiek ņemti vÄ“rā pilnā apjomā, tādejādi nodrošinot komersantam iespÄ“ju atgÅ«t savus ieguldÄ«jumus vÄ“lreiz no jauna esošÄs atbalsta shÄ“mas ietvaros, pat ja šie ieguldÄ«jumi jau bija atgÅ«ti, saņemot iepriekšÄ“jo tam sniegto atbalstu par saražoto elektroenerÄ£iju. Lai radÄ«tu ilÅ«ziju, ka aprÄ“Ä·inā ir ņemti vÄ“rā visi komersanta gÅ«tie ieņēmumi, noteikumos paredzÄ“ts, ka no iepriekšÄ“jā darbÄ«bas perioda aprÄ“Ä·inā tiek ņemts vÄ“rā “par komersanta elektrostaciju piešÄ·irtais un faktiski saņemtais publiskais finansÄ“jums (EUR), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldÄ«bas budžeta, kredÄ«tu procentu likmju subsidÄ“šana, kā arÄ« cita finanšu palÄ«dzÄ«ba, kas tiek piešÄ·irta vai sniegta no valsts, pašvaldÄ«bas vai Eiropas SavienÄ«bas budžeta lÄ«dzekļiem un ārvalstu finanšu palÄ«dzÄ«bas lÄ«dzekļiem.” Taču patiesÄ«bā šis finansÄ“jums neietver sevÄ« ne komersantam sniegto atbalstu par saražoto elektroenerÄ£iju, ne arÄ« citus komersanta darbÄ«bas ienākumus (piemÄ“ram. samaksu par siltumenerÄ£iju), laika periodā pirms esošÄs atbalsta shÄ“mas piemÄ“rošanas (vairākumā gadÄ«jumu tas ir lÄ«dz 2007 -2010). To savās atbildÄ“s Saeimai ir apliecinājusi arÄ« pati EM (atbildes Deputātu jautājumiem (NR.435/J12)).

Turklāt EM savos izstrādātajos noteikumos paredz iespÄ“ju, kā komersants var apiet šÄdu “pārkompensācijas novÄ“ršanas” aprÄ“Ä·inu kārtÄ«bu – vienkārši iesniedzot savus aprÄ“Ä·inus, balstÄ«tus uz saviem faktiskajiem izdevumiem par pÄ“dÄ“jiem 3 gadiem. Šajos izdevumos var tikt iekļauts jebkas, kas ir ticis finansÄ“ts atbilstoši Latvijas likumdošanai un ir atbilstoši reÄ£istrÄ“ts uzņēmuma finanšu dokumentos (lai revidents tos varÄ“tu apliecināt). Ja šajos gados komersants uzņēmuma lÄ«dzekļus ir godÄ«gi tÄ“rÄ“jis iegādājoties piemÄ“ram luksus auto (kaut vai katru gadu), apmaksājis dārgus komandÄ“jumu izdevumus (piemÄ“ram pÄ“tot klimata pārmaiņas Maldivu salās), utt. - saskaņā ar EM izstrādātajiem noteikumiem, visi šie izdevumi tiek ņemti vÄ“rā kā pamatoti un iekļauti arÄ« uz turpmākajiem gadiem aprÄ“Ä·inot tam atbilstošo atbalsta apjomu “pārkompensācijas aprÄ“Ä·ina” ietvaros. ( Tas lielā mÄ“rā izskaidro, kāpÄ“c Latvijai un Igaunijai, kuras atrodas lÄ«dzÄ«gos klimatiskajos un ekonomiskajos apstākļos, nepieciešamais “samÄ“rÄ«gā” atbalsta apjoms AER enerÄ£ijas ražošanai atšÄ·irās bÅ«tiski: Latvijā par katru mwh no AER tiek piemaksāts vairāk kā 117 ero, bet Igaunijā – mazāk kā 23 eiro)

Nekādi nevar piekrist EM izteiktajiem apgalvojumiem, ka tieši šÄda pārkompensācijas novÄ“ršanas kārtÄ«ba ir saskaņota ar EK, jo šÄda valsts atbalsta noteikšanas kārtÄ«ba neatbilst ne Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu aktos noteiktajiem principiem, ne arÄ« EK lÄ“mumā “Valsts atbalsts SA. 433140.” noteiktajam (skat. punktus 76, 77, 78)

Tādēļ ziņojumā apgalvotais, ka šie ar IRR pārrÄ“Ä·inu saistÄ«tie priekšlikumi, kas novÄ“rš augstāk minÄ“tās acÄ«mredzami neatbilstÄ«gās normas, bÅ«tu atliekami un ieviešami tikai pÄ“c vairākiem gadiem, jo nav atbilstÄ«gi ar EK saskaņoto valsts atbalsta shÄ“mu, bÅ«tu vÄ“rtÄ“jami ļoti kritiski. PatiesÄ«bā visi šie pasākumi jau sen bija jāievieš un jāīsteno attiecÄ«bā uz visiem komersantiem, kuri saņem atbalstu par elektroenerÄ£ijas ražošanu. VÄ“lÄ“tos norādÄ«t, ka atbalsts, kurš tiek sniegts komersantam, bez atbilstoša saskaņojuma ar EK, saskaņā ar ES tiesÄ«bu normām skaitās nelikumÄ«gs (regula Nr.1589).

Turklāt vÄ“lÄ“tos norādÄ«t, ka OIK darba grupas ziņojumā norādÄ«tie apsvÄ“rumi par nepieciešamÄ«bu atlikt pasākumus, kas piedāvāti saistÄ«bā ar IRR pārreÄ·inu, lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r tiks iegÅ«ts EK saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas EM lÄ«dz šim oficiāli paustajai pozÄ«cijai, kuru tā uzstājÄ«gi aizstāvÄ“ja arÄ« Saeimā, diskutÄ“jot par EK lÄ“mumu SA. 433140, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistÄ«bā ar valsts atbalsta saskaņošanu ar EK, neskaitās izdarÄ«ts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vÄ“lāk tiek atzÄ«ts par saskanÄ«gu(tiesa gan nekādus dokumentārus apliecinājumus šai pozÄ«cijai EM tā arÄ« nav spÄ“jusi iesniegt).

Tātad saskaņā ar šo EM pozÄ«ciju nav nekādu šÄ·Ä“ršÄ¼u ieviest visus ziņojumā paredzÄ“tos pasākumus nekavÄ“joši-nesagaidot EK saskaņojumu.

Par cik OIK darba grupas ziņojumā EM pauž uzstādÄ«jumus, kuri ir pretrunā augstākminÄ“tajai EM pozÄ«cija, bÅ«tu pamatoti noskaidrot - Vai EM ir mainÄ«jusi savu lÄ«dz šim principiālo pozÄ«ciju uz pretÄ“jo, vai arÄ« tagad tās pozÄ«cija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo (lai aizstāvÄ“tu OIK saņēmÄ“ju tiesisko paļāvÄ«bu) , bet dažreiz to var Ä«stenot bez šÄda saskaņojuma?

Ir jāatzÄ«mÄ“, ka šÄda EM izstrādātā un MK noteikumos noteiktā “pārkompensācijas mehānisma” aprÄ“Ä·ina kārtÄ«ba neatbilst arÄ« Latvijas normatÄ«vajos aktos noteiktajiem principiem, kuri bÅ«tu jānodrošina attiecÄ«bā uz elektroenerÄ£ijas apgādi. Par šo neatbilstÄ«bu šÄ« gada 18.jÅ«lijā ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesai.

“OIK jaudas komponentes” iekļaušana pārvades tarifā un “OIK enerÄ£ijas komponentes” pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem, kā jau tas tika minÄ“ts iepriekš, pÄ“c bÅ«tÄ«bas šie priekšlikumi nav vÄ“rsti uz to, lai mazinātu maksājamā atbalsta slogu, bet gan lai to pārdalÄ«tu un paslÄ“ptu citos maksājumos, un turpmāk izvairÄ«tos no kādam nevÄ“lamas trÄ«s burtu kombinācijas lietošanas.

ŠÄda mÄ“rÄ·a sasniegšanai piedāvātais risinājums(noslÄ“pt OIK divos citos maksājumos) ir vÄ“rtÄ“jams ļoti kritiski, jo pirmkārt, ir ļoti apšaubāmi, ka šÄdu pasākumu Ä«stenošana jelkādi samazinās atbalsta maksājumu slogu, tieši otrādi – pastāv nozÄ«mÄ«gi riski, ka šÄdu pasākumu rezultātā atbalsta maksājumu slogs var neparedzami pieaugt. Tas attiecināms uz tā saukto “zaļo sertifikātu” mehānismu, kura sekmÄ«gai darbÄ«bai ir nepieciešams atbilstoša izmÄ“ra, efektÄ«vi strādājošs tirgus. Å…emot vÄ“rā Latvijas tirgus specifiku – tirgus izmÄ“ru, tirgus struktÅ«ru, politiskos riskus, reālais tirgus efekts uz “zaļo sertifikātu” cenu var bÅ«t pretÄ“js sagaidāmajam. Proti, tirgotāji visus šos riska faktorus iecenos sertifikātu cenā, lai nodrošinātos pret iespÄ“jamajiem zaudÄ“jumiem, jo to peļņas norma no pamatdarbÄ«bas ir zema un tās ietvaros nosegt iespÄ“jamos zaudÄ“jumus nebÅ«s iespÄ“jams, tādejādi maksājumu slogs par valsts sniegto atbalstu nevis samazināsies, bet gan var vÄ“l pieaugt. Turklāt “zaļo sertifikātu” sistÄ“mu administrÄ“t bÅ«s dārgāk un sarežģītāk nekā esošo. JāatzÄ«mÄ“ gan, ka tā rezultātā tiks radÄ«tas vÄ“l papildus darba vietas pateicoties šai valsts atbalsta shÄ“mai.

ArÄ« piedāvātās manipulācijas ar OIK jaudas maksājumu bÅ«tu vÄ“rtÄ“jamas ļoti kritiski, jo tās var radÄ«t nopietnus riskus un sarežģījumus efektÄ«vai un drošai energoapgādes sistÄ“mas darbÄ«bai. Tas, ka abos gadÄ«jumos tas ir paredzÄ“ts kā jaudas maksājums, nenozÄ«mÄ“, ka šie pakalpojumi/produkti ir analoÄ£iski un savstarpÄ“ji aizstājami vai ietilpināmi. Tiem ir pilnÄ«gi dažādi nosacÄ«jumi un uzdevumi. PÄ“c analoÄ£ijas, šÄda manipulācija bÅ«tu lÄ«dzÄ«gi kā censties lietot smilšpapÄ«ru tualetes papÄ«ra vietā.

Pievienojos AS “Augstsprieguma tÄ«kls” paustajam viedoklim.

Nav saprotams, kādā veidā šÄds priekšlikums vispār ir ticis iekļauts ziņojumā kā darba grupas darba rezultāts, ja par to ir saņemti tik principiāli un argumentÄ“ti iebildumi.

Rodas pamatots jautājums - kāda tad ir patiesā šÄ«s darba grupas izveidošanas jÄ“ga?

Apkopojot ziņojumā piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radÄ«t vÄ“l lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebÅ«s OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darÄ«t, bet vienÄ«gajam priekšlikumam, kura Ä«stenošana tiešÄm varÄ“tu jÅ«tami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpÄ“c tā Ä«stenošana ir jāatliek.

PÄ“c bÅ«tÄ«bas, tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbÄ«bas, kas varÄ“tu bÅ«tiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistÄ“mu atbilstoši sabiedrÄ«bas interesÄ“m un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radÄ«ta kārtÄ“jā ilÅ«zija par cīņu ar OIK afÄ“ras sekām, bet patiesÄ«bā tiek sagatavots kārtÄ“jais tās piesegs.

Jau šÄ« gada 6.martā, apkopojot parlamentārās pārraudzÄ«bas rezultātā iegÅ«tos faktus par subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas valsts atbalsta sistÄ“mas dažādiem aspektiem, tās neatbilstÄ«bu tiesÄ«bu normām un sabiedrÄ«bas interesÄ“m, tika sagatavots un publiski prezentÄ“ts ziņojums par Ä«stenojamajiem pasākumiem, kas bÅ«tu jāveic šÄ«s sistÄ“mas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varÄ“tu samazināties bÅ«tiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedÄ«bas riskiem.

Taču tā vietā, lai nevajadzētu īstenot reālas darbības, kas novērstu uzrādītās neatbilstības valsts atbalsta sistēmā un tās īstenotajā pārraudzībā (kā rezultātā būtiski samazinātos OIK maksājuma slogs), tiek piedāvāts izveidot darba grupu, kuras darbība uz OIK maksājuma slogu nekādu ietekmi neatstāj, toties dod iespēju novilcināt laiku un iespēju īstenot darbības, lai slēptu atklājamās neatbilstības.

Å…emot vÄ“rā visu augstākminÄ“to, rodas pamatots jautājums par šÄ«s “OIK darba grupas” izveides patiesajiem mÄ“rÄ·iem - kādēļ tā vietā, lai Ä«stenotu reālas darbÄ«bas OIK sloga samazināšanā, novÄ“rstu parlamentārās pārraudzÄ«bas procesā atklātās daudzās neatbilstÄ«bas (daudzos gadÄ«jumos arÄ« pretlikumÄ«bas) subsidÄ“tās enerÄ£ijas valsts atbalsta sistÄ“mā, tiek izveidota darba grupa, kura tās pat neizvÄ“rtÄ“?

UzskaitÄ«šu tikai dažus no piedāvātajiem pasākumiem, kurus ir iespÄ“jams veikt nekavÄ“joši, to Ä«stenošana samazinātu OIK slogu bÅ«tiski un reāli jau vistuvākajā laikā ar niecÄ«giem tiesvedÄ«bas riskiem, jo visi tie ir tiesiski pamatoti, Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstoši:

Veikt kompetentu un sistÄ“misku esošÄs subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas atbalsta sistÄ“mas tiesisko izvÄ“rtÄ“jumu, tās atbilstÄ«bu nacionālās likumdošanas un ES tiesÄ«bu normām. Un atbilstÄ«gi piemÄ“rot “tiesiskās paļāvÄ«bas principu”, nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses, un iespÄ“jamās pretlikumÄ«gās darbÄ«bas.

Veikt reālas un visaptverošas subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbÄ«bas atbilstÄ«bu atbalsta nosacÄ«jumiem (pirmkārt jau attiecÄ«bā uz pašpatÄ“riņu, lietderÄ«go siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brÄ«di, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespÄ“jams un pamatoti var iegÅ«t pārbaudÄ“m nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistÄ“mas operatora, finanšu institÅ«cijām, uc.) lai tiesiskās paļāvÄ«bas princips tiktu ievÄ“rots ne tikai attiecÄ«bā uz “OIK saņēmÄ“jiem”, bet arÄ« attiecÄ«bā uz visu pārÄ“jo sabiedrÄ«bu, kas apmaksā šos OIK saņēmÄ“ju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistÄ“ma tiek atbilstoši uzraudzÄ«ta. Tas lÄ«dz šim nav bijis.

IzvÄ“rtÄ“t atbalsta nepieciešamÄ«bu Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespÄ“jams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošÄ«bas un tirgus darbÄ«bas efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. IzvÄ“rtÄ“t arÄ« pilnÄ«gu atbalsta atcelšanas iespÄ“ju TEC, sagatavot iespÄ“jamo tā Ä«stenošanas procedÅ«ru.

Uzdot EM sagatavot Latvijas enerģētikas stratÄ“Ä£iju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzÄ“tie mÄ“rÄ·i – kā piemÄ“ram “OIK darba grupas” ziņojumā minÄ“tie: ES savienÄ«bas Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu Ä«stenoti uz ilgtspÄ“jÄ«giem, savstarpÄ“ji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m, tādejādi turpmāk novÄ“ršot iespÄ“jamÄ«bu pieņemt lÄ“mumus un Ä«stenot manipulācijas, kas tām nav atbilstÄ«gas.

Ieteikt/uzdot ekonomikas ministram pašam personÄ«gi iepazÄ«ties ar EK lÄ“mumu valsts atbalsta lietā, lÄ“muma autentiskajā valodā, lai EM beidzot spÄ“tu sagatavot priekšlikumus un Ä«stenot darbÄ«bas, kas paredzÄ“tas šajā lÄ“mumā un nodrošinātu tā izpildi – subsidÄ“tās enerÄ£ijas atbalsta shÄ“mas reālu atbilstÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu normām.

VÄ“lÄ“tos atzÄ«mÄ“t, ka visus šos pasākumus jau sen bija iespÄ“jams Ä«stenot, ja vien tam bÅ«tu atbilstoša politiskā griba.

Paļaujos, ka jÅ«su paustā apņēmÄ«ba nav tikai “vienÄ«gi pirmsvÄ“lÄ“šanu politiskā retorika, kam neseko rÄ«cÄ«ba” un jÅ«s atbildÄ«gi un ar kompetenci izvÄ“rtÄ“siet šos priekšlikumus un JÅ«s sniegsiet man argumentÄ“tu atbildi, kāpÄ“c tos spÄ“siet vai nespÄ“siet izpildÄ«t.

Kā Latvijas tautas vÄ“lÄ“ts priekšstāvis vÄ“los saņemt arÄ« JÅ«su atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai Jūs kā valdības vadītājs esat apmierināts ar OIK darba grupas darba rezultātiem?

Vai uzskatāt OIK darba grupas sagatavoto izvērtējumu par subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību par adekvātu un Jums pieņemamu?

Vai, balstoties uz šÄdu ziņojumu, JÅ«s esat pārliecināts, ka spÄ“siet pieņemt adekvātus un atbilstÄ«gi izsvÄ“rtus lÄ“mumus visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s?

Vai jÅ«suprāt Latvijas valdÄ«ba bija tiesÄ«ga Ä«stenot šÄdu vairāku miljardu vÄ“rtu valsts atbalsta shÄ“mu, bez atbilstoša ekonomiskā un tiesiskā izvÄ“rtÄ“juma?

Vai, Jūsuprāt, ES uzstādītos mērķus drīkst sasniegt prettiesiskā veidā, ja savādāk to īstenot nav iespējams?

Vai Jums lÄ“muma pieņemšanai nav nepieciešams esošÄs situācijas tiesiskuma izvÄ“rtÄ“jums, kura šajā OIK darba grupas ziņojumā vispār nav?

Vai Latvijas valstij nav vajadzīga sava enerģētikas stratēģija, lai pildītu ES uzliktos stratēģiskos mērķus?

Vai taisÄ«siet nākošo OIK darba grupu, lai sagatavotu Jums nepieciešamo informāciju tālāku lÄ“mumu pieņemšanai, vai arÄ« pieņemsiet tos uz esošÄ OIK darba grupas ziņojuma pamata?

No sirds novÄ“lot Jums politisko drosmi un sapratni pieņemt atbildÄ«gus un pārdomātus lÄ“mumus, lai izbeigtu daudzus gadus Ä«stenoto politiski piesegto OIK afÄ“ru, esmu gatavs pats personÄ«gi ierasties valdÄ«bas sÄ“dÄ“ un argumentÄ“ti pamatot šo Jums piedāvāto pasākumu Ä«stenošanas nepieciešamÄ«bu un iespÄ“jamÄ«bu, kā arÄ« sniegt argumentÄ“tas atbildes uz šiem priekšlikumiem izvirzÄ«tajiem pretargumentiem, ja tāda iespÄ“ja man tiks nodrošināta.