Laiki dÄsniem pabalstiem un atbalstiem ir beiguÅ¡ies
JÄnis Reirs · 10.05.2022. · Komentāri (0)959 miljoni eiro uz budžeta deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2020. gadÄ, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2021. gadÄ un 660 miljoni eiro uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2022. gadÄ – tas viss Covid-19 pandÄ“mijas apkarošanai. Papildus tam klÄt nÄk 265 miljoni eiro investÄ«ciju projektiem un 360 miljoni eiro energoresursu cenu kÄpuma kompensÄ“šanai – arÄ« tas uz budžeta deficÄ«ta pieauguma rÄ“Ä·ina 2022. gadÄ. VÄ“l šogad jÄpieskaita papildu 116 miljoni eiro Ukrainas civiliedzÄ«votÄju, kas bÄ“g no kara, atbalstam un 230 miljoni eiro gÄzes rezervju iepirkumam – arÄ« tas viss uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina.
NebÅ«tu jÄbrÄ«nÄs, ka šÄdi izdevumi ietekmÄ“ Latvijas vispÄrÄ“jÄs valdÄ«bas budžeta bilanci. Ja 2020. gadÄ Latvijas budžeta deficÄ«ts bija septÄ«tais zemÄkais starp ES valstÄ«m, tad 2021. gadÄ ar 7,3% no IKP bijÄm trešÄ valsts ar lielÄko budžeta deficÄ«tu, atpaliekot vienÄ«gi no Maltas un GrieÄ·ijas.
Latvijas budžeta deficÄ«ts 2021. gadÄ ir trÄ«s reizes lielÄks par Igaunijas budžeta deficÄ«tu un septiņas reizes lielÄks par Lietuvas budžeta deficÄ«tu. ArÄ« nupat Eiropas Komisijai iesniegtÄs stabilitÄtes programmas rÄda, ka Latvijas budžeta deficÄ«ts 2022. gadÄ tiek prognozÄ“ts kÄ augstÄkais Eiropas SavienÄ«bÄ.
KÄdus secinÄjumus varam izdarÄ«t?
Nav šaubu, ka bija nepieciešami resursi, lai cÄ«nÄ«tos par Covid-19 pandÄ“mijas mazinÄšanu. TÄpat nav šaubu, ka valstij ir jÄpalÄ«dz ar energoresursu cenu kÄpuma mazinÄšanu. PÄ“c 24. februÄra nav nekÄdu šaubu, ka aizsardzÄ«bas un iekšÄ“jÄs drošÄ«bas stiprinÄšanai ir jÄpiešÄ·ir tik lÄ«dzekļu, cik nepieciešams. JautÄjums ir par to, vai sasniedzam izraudzÄ«tos mÄ“rÄ·us ar zemÄkÄm iespÄ“jamÄm izmaksÄm.
Augstais deficÄ«ta lÄ«menis LatvijÄ norÄda, ka esam bijuši dÄsni dažÄdu atbalstu un pabalstu sniegšanai uz aizņemtas naudas rÄ“Ä·ina. Covid-19 pandÄ“mija un energoresursu cenu lÄ“ciens bija arÄ« citÄs valstÄ«s, un nav pamata uzskatÄ«t, ka Latvija šajÄ ziÅ†Ä ir cietusi vairÄk nekÄ citas valstis.
DeficÄ«ta ierobežojumu atcelšanas laikÄ iespÄ“ja palielinÄt izdevumus virs budžeta likumÄ noteiktÄ prasa no politiskajiem spÄ“kiem pašdisciplÄ«nu un godÄ«gumu. Brīžos, kad jÄrÄ«kojas Ätri, no katras nozares ministrijas ir atkarÄ«gs tas, ka lÄ«dzekļi tiek prasÄ«ti tieši tik, cik nepieciešams konkrÄ“tÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai, un ne par eiro vairÄk. Ir jÄbÅ«t godÄ«giem. Ja cÄ«nÄmies ar Covid-19, tad lÄ«dzekļus prasÄm tikai un vienÄ«gi pandÄ“mijas izraisÄ«tu vajadzÄ«bu finansÄ“šanai, ja vÄ“lamies kompensÄ“t energoresursu cenu pieaugumu – mÄ“rÄ·Ä“jam atbalstu tiem, kam tas ir visvairÄk nepieciešams. NemÄ“Ä£inÄm šeit paslÄ“pt un finansÄ“t citas nozaru ministriju vajadzÄ«bas, paplašinot krÄ«zes ietekmi lÄ«dz filozofiskai kategorijai, kas ļauj ar krÄ«zi pamatot jebkuras vajadzÄ«bas. Ir jÄbÅ«t godÄ«giem.
GodÄ«gumam publisko finanšu jautÄjumÄ ir Ä«paši liela nozÄ«me kara apstÄkļos. Karš UkrainÄ liek ar svaigu skatu paskatÄ«ties uz mÅ«su militÄrÄs aizsardzÄ«bas spÄ“ju. MÄ“s nedrÄ«kstam taupÄ«t uz aizsardzÄ«bas investÄ«cijÄm. Valsts aizsardzÄ«bÄ ir jÄiegulda tik, cik ir nepieciešams, un aizņemties naudu uz mÅ«su bÄ“rnu rÄ“Ä·ina šim mÄ“rÄ·im ir pareizi, Ä“tiski un gudri. TaÄu bÅ«tu ÄrkÄrtÄ«gi neÄ“tiski izmantot karu, lai "izsistu" finansÄ“jumu citiem mÄ“rÄ·iem.
KÄ finanšu ministrs es atbalstÄ«šu papildu izdevumu piešÄ·iršanu aizsardzÄ«bai un iekšÄ“jai drošÄ«bai, taÄu laiki dÄsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies. MÄ“s vienkÄrši nevaram atļauties ar vieglu roku piešÄ·irt miljonus uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina. Tas, ka Eiropas SavienÄ«bas budžeta deficÄ«ta nosacÄ«jumi ir atviegloti, nenozÄ«mÄ“, ka varam vienÄ mierÄ palielinÄt izdevumus uz aizņemtas naudas rÄ“Ä·ina.
Tas nozÄ«mÄ“ to, ka mums pašiem ir nodota atbildÄ«ba par fiskÄlo politiku un nevaram paslÄ“pties aiz Briseles prasÄ«bÄm. Tas ir politiskÄ brieduma jautÄjums. Man gribas cerÄ“t, ka mÄ“s LatvijÄ šajÄ ziÅ†Ä neatpaliekam no kaimiņiem ziemeļos un dienvidos un tÄpÄ“c varÄ“sim sagatavot nÄkamÄ gada budžetu ar deficÄ«tu, kas tik ļoti nelÄ“ks ÄrÄ uz pÄrÄ“jo valstu fona mÅ«su reÄ£ionÄ.
Kas traucÄ“jis dzÄ«vot ar zemu deficÄ«tu lÄ«dz šim?
Latvijas politisko spÄ“ku vidÅ« šajÄ SaeimÄ ir liels atbalsts uzskatam, ka valsts vajadzÄ«bu finansÄ“šana uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina ir pareiza un tÄ nozÄ«mÄ“ gudru saimniekošanu. Procentu maksÄjumi ir zemi, Latvijas valsts parÄds ir zems un valsts vajadzÄ«bas jo lielas. (PatiesÄ«bÄ šobrÄ«d procentu maksÄjumi vairs nebÅ«t nav zemi.) ŠÄ« uzskata pÄrstÄvji aicina neveidot sarežģītus atbalsta piešÄ·iršanas nosacÄ«jumus, iestÄjoties par vienkÄršiem noteikumiem, un tas nekas, ja atbalsts nonÄk arÄ« daudziem, kam faktiski to nevajag, – kur malku cÄ“rt, tur skaidas lec.
AtcerÄ“simies 2020. gadu, kad es kÄ finanšu ministrs tiku kritizÄ“ts par piesardzÄ«bu valsts atbalsta izvÄ“ršanÄ. KritizÄ“tÄju vidÅ« bija ne tikai NacionÄlÄ apvienÄ«ba Roberta ZÄ«les personÄ un JaunÄ konservatÄ«vÄ partija, kas savÄ starpÄ parakstÄ«ja saprašanÄs memorandu par fiskÄlÄs politikas pÄrskatÄ«šanu – lasi – fiskÄlÄs disciplÄ«nas vÄjinÄšanu. KritizÄ“tÄju pulkam piepulcÄ“jÄs arÄ« Latvijas Banka, aicinot pÄ“c iespÄ“jas plašÄk sildÄ«t ekonomiku ar valsts finansÄ“m.
MÄ“rÄ·Ä“ta atbalsta vietÄ ceļš pavÄ“rÄs helikopteru naudÄm, piešÄ·irot valsts naudu uz galviņÄm, daudz nedomÄjot, vai visiem atbalsts tiešÄm ir nepieciešams. ŠÄdos apstÄkļos finanšu ministra pÄrstÄvÄ“tajam politiskajam spÄ“kam, ņemot vÄ“rÄ vietu skaitu SaeimÄ, nav iespÄ“jams iestÄties pozÄ un bloÄ·Ä“t lÄ“mumus, kas pieņemami pÄrÄ“jiem koalÄ«cijas partneriem. NÄkas iet uz kompromisiem. Valsts vajadzÄ«bu finansÄ“šana uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2020. gadÄ vÄ“l bija bikla, taÄu sÄka uzņemt apgriezienus. ŠobrÄ«d tÄ jau strÄdÄ ar pilnu jaudu, kÄ to redzam attÄ“los.
KÄ apturÄ“t Ärpus budžeta tÄ“rÄ“šanas neprÄtu?
NÄkamÄ gada budžetu veidos nÄkamÄ valdÄ«ba, un šÄ«s valdÄ«bas uzdevums ir atstÄt tai tÄdu budžeta projektu, kurÄ nebÅ«tu paslÄ“ptas problÄ“mas. Tas arÄ« ir jautÄjums par godÄ«gumu. Nesen Finanšu ministrijÄ sagatavojÄm Latvijas StabilitÄtes programmu 2022.–2025. gadam. SaskaÅ†Ä ar mÅ«su prognozÄ“m fiskÄlÄ telpa nÄkamajam gadam ir 150 miljoni eiro. KÄ finanšu ministrs es iebildÄ«šu visiem mÄ“Ä£inÄjumiem, ka šÄ« valdÄ«ba pieņem lÄ“mumus par fiskÄlÄs telpas sadalÄ«šanu, atstÄjot nÄkamo valdÄ«bu ar tukšÄm rokÄm. VÄ“lÄ“šanu gadÄ ir kÄrdinoši pieņemt lÄ“mumus par visdažÄdÄko problÄ“mu risinÄjumu ar aizņemtu valsts budžeta naudu.
Nav populÄri tam iebilst. Esmu iebildis daudziem priekšlikumiem, kas ar Covid-19 pandÄ“mijas saucieniem uz lÅ«pÄm pamato priekšlikumus, kas visai attÄli saistÄ«ti ar pandÄ“miju, un dažu acÄ«s esmu kļuvis nepopulÄrs. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ budžeta deficÄ«ts bÅ«tu vÄ“l lielÄks. Ar valsts budžeta lÄ«dzekļiem ir jÄrÄ«kojas atbildÄ«gi. To esmu darÄ«jis un solu darÄ«t arÄ« turpmÄk ar mÄ“rÄ·i atstÄt nÄkamajai valdÄ«bai budžeta projektu ar pozitÄ«vu fiskÄlo telpu.
Augstiem deficÄ«ta kalniem LatvijÄ nav vietas, lielos augstumos ir grÅ«ti elpot. Latvijas publiskajÄm finansÄ“m ir jÄsaglabÄ pieeja skÄbeklim jeb iespÄ“ja parÄdu pÄrfinansÄ“t ar labvÄ“lÄ«giem noteikumiem. TÄpÄ“c vajadzÄ«bas ir jÄsabalansÄ“ ar iespÄ“jÄm, arÄ« vÄ“lÄ“šanu gadÄ.