Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

959 miljoni eiro uz budžeta deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2021. gadā un 660 miljoni eiro uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2022. gadā – tas viss Covid-19 pandÄ“mijas apkarošanai. Papildus tam klāt nāk 265 miljoni eiro investÄ«ciju projektiem un 360 miljoni eiro energoresursu cenu kāpuma kompensÄ“šanai – arÄ« tas uz budžeta deficÄ«ta pieauguma rÄ“Ä·ina 2022. gadā. VÄ“l šogad jāpieskaita papildu 116 miljoni eiro Ukrainas civiliedzÄ«votāju, kas bÄ“g no kara, atbalstam un 230 miljoni eiro gāzes rezervju iepirkumam – arÄ« tas viss uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina.

NebÅ«tu jābrÄ«nās, ka šÄdi izdevumi ietekmÄ“ Latvijas vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta bilanci. Ja 2020. gadā Latvijas budžeta deficÄ«ts bija septÄ«tais zemākais starp ES valstÄ«m, tad 2021. gadā ar 7,3% no IKP bijām trešÄ valsts ar lielāko budžeta deficÄ«tu, atpaliekot vienÄ«gi no Maltas un GrieÄ·ijas.

Latvijas budžeta deficīts 2021. gadā ir trīs reizes lielāks par Igaunijas budžeta deficītu un septiņas reizes lielāks par Lietuvas budžeta deficītu. Arī nupat Eiropas Komisijai iesniegtās stabilitātes programmas rāda, ka Latvijas budžeta deficīts 2022. gadā tiek prognozēts kā augstākais Eiropas Savienībā.

Kādus secinājumus varam izdarīt?

Nav šaubu, ka bija nepieciešami resursi, lai cÄ«nÄ«tos par Covid-19 pandÄ“mijas mazināšanu. Tāpat nav šaubu, ka valstij ir jāpalÄ«dz ar energoresursu cenu kāpuma mazināšanu. PÄ“c 24. februāra nav nekādu šaubu, ka aizsardzÄ«bas un iekšÄ“jās drošÄ«bas stiprināšanai ir jāpiešÄ·ir tik lÄ«dzekļu, cik nepieciešams. Jautājums ir par to, vai sasniedzam izraudzÄ«tos mÄ“rÄ·us ar zemākām iespÄ“jamām izmaksām.

Augstais deficÄ«ta lÄ«menis Latvijā norāda, ka esam bijuši dāsni dažādu atbalstu un pabalstu sniegšanai uz aizņemtas naudas rÄ“Ä·ina. Covid-19 pandÄ“mija un energoresursu cenu lÄ“ciens bija arÄ« citās valstÄ«s, un nav pamata uzskatÄ«t, ka Latvija šajā ziņā ir cietusi vairāk nekā citas valstis.

DeficÄ«ta ierobežojumu atcelšanas laikā iespÄ“ja palielināt izdevumus virs budžeta likumā noteiktā prasa no politiskajiem spÄ“kiem pašdisciplÄ«nu un godÄ«gumu. Brīžos, kad jārÄ«kojas ātri, no katras nozares ministrijas ir atkarÄ«gs tas, ka lÄ«dzekļi tiek prasÄ«ti tieši tik, cik nepieciešams konkrÄ“tā mÄ“rÄ·a sasniegšanai, un ne par eiro vairāk. Ir jābÅ«t godÄ«giem. Ja cÄ«nāmies ar Covid-19, tad lÄ«dzekļus prasām tikai un vienÄ«gi pandÄ“mijas izraisÄ«tu vajadzÄ«bu finansÄ“šanai, ja vÄ“lamies kompensÄ“t energoresursu cenu pieaugumu – mÄ“rÄ·Ä“jam atbalstu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams. NemÄ“Ä£inām šeit paslÄ“pt un finansÄ“t citas nozaru ministriju vajadzÄ«bas, paplašinot krÄ«zes ietekmi lÄ«dz filozofiskai kategorijai, kas ļauj ar krÄ«zi pamatot jebkuras vajadzÄ«bas. Ir jābÅ«t godÄ«giem.

GodÄ«gumam publisko finanšu jautājumā ir Ä«paši liela nozÄ«me kara apstākļos. Karš Ukrainā liek ar svaigu skatu paskatÄ«ties uz mÅ«su militārās aizsardzÄ«bas spÄ“ju. MÄ“s nedrÄ«kstam taupÄ«t uz aizsardzÄ«bas investÄ«cijām. Valsts aizsardzÄ«bā ir jāiegulda tik, cik ir nepieciešams, un aizņemties naudu uz mÅ«su bÄ“rnu rÄ“Ä·ina šim mÄ“rÄ·im ir pareizi, Ä“tiski un gudri. Taču bÅ«tu ārkārtÄ«gi neÄ“tiski izmantot karu, lai "izsistu" finansÄ“jumu citiem mÄ“rÄ·iem.

Kā finanšu ministrs es atbalstÄ«šu papildu izdevumu piešÄ·iršanu aizsardzÄ«bai un iekšÄ“jai drošÄ«bai, taču laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies. MÄ“s vienkārši nevaram atļauties ar vieglu roku piešÄ·irt miljonus uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina. Tas, ka Eiropas SavienÄ«bas budžeta deficÄ«ta nosacÄ«jumi ir atviegloti, nenozÄ«mÄ“, ka varam vienā mierā palielināt izdevumus uz aizņemtas naudas rÄ“Ä·ina.

Tas nozÄ«mÄ“ to, ka mums pašiem ir nodota atbildÄ«ba par fiskālo politiku un nevaram paslÄ“pties aiz Briseles prasÄ«bām. Tas ir politiskā brieduma jautājums. Man gribas cerÄ“t, ka mÄ“s Latvijā šajā ziņā neatpaliekam no kaimiņiem ziemeļos un dienvidos un tāpÄ“c varÄ“sim sagatavot nākamā gada budžetu ar deficÄ«tu, kas tik ļoti nelÄ“ks ārā uz pārÄ“jo valstu fona mÅ«su reÄ£ionā.

Kas traucÄ“jis dzÄ«vot ar zemu deficÄ«tu lÄ«dz šim?

Latvijas politisko spÄ“ku vidÅ« šajā Saeimā ir liels atbalsts uzskatam, ka valsts vajadzÄ«bu finansÄ“šana uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina ir pareiza un tā nozÄ«mÄ“ gudru saimniekošanu. Procentu maksājumi ir zemi, Latvijas valsts parāds ir zems un valsts vajadzÄ«bas jo lielas. (PatiesÄ«bā šobrÄ«d procentu maksājumi vairs nebÅ«t nav zemi.) ŠÄ« uzskata pārstāvji aicina neveidot sarežģītus atbalsta piešÄ·iršanas nosacÄ«jumus, iestājoties par vienkāršiem noteikumiem, un tas nekas, ja atbalsts nonāk arÄ« daudziem, kam faktiski to nevajag, – kur malku cÄ“rt, tur skaidas lec.

AtcerÄ“simies 2020. gadu, kad es kā finanšu ministrs tiku kritizÄ“ts par piesardzÄ«bu valsts atbalsta izvÄ“ršanā. KritizÄ“tāju vidÅ« bija ne tikai Nacionālā apvienÄ«ba Roberta ZÄ«les personā un Jaunā konservatÄ«vā partija, kas savā starpā parakstÄ«ja saprašanās memorandu par fiskālās politikas pārskatÄ«šanu – lasi – fiskālās disciplÄ«nas vājināšanu. KritizÄ“tāju pulkam piepulcÄ“jās arÄ« Latvijas Banka, aicinot pÄ“c iespÄ“jas plašÄk sildÄ«t ekonomiku ar valsts finansÄ“m.

MÄ“rÄ·Ä“ta atbalsta vietā ceļš pavÄ“rās helikopteru naudām, piešÄ·irot valsts naudu uz galviņām, daudz nedomājot, vai visiem atbalsts tiešÄm ir nepieciešams. ŠÄdos apstākļos finanšu ministra pārstāvÄ“tajam politiskajam spÄ“kam, ņemot vÄ“rā vietu skaitu Saeimā, nav iespÄ“jams iestāties pozā un bloÄ·Ä“t lÄ“mumus, kas pieņemami pārÄ“jiem koalÄ«cijas partneriem. Nākas iet uz kompromisiem. Valsts vajadzÄ«bu finansÄ“šana uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2020. gadā vÄ“l bija bikla, taču sāka uzņemt apgriezienus. ŠobrÄ«d tā jau strādā ar pilnu jaudu, kā to redzam attÄ“los.

Kā apturÄ“t ārpus budžeta tÄ“rÄ“šanas neprātu?

Nākamā gada budžetu veidos nākamā valdÄ«ba, un šÄ«s valdÄ«bas uzdevums ir atstāt tai tādu budžeta projektu, kurā nebÅ«tu paslÄ“ptas problÄ“mas. Tas arÄ« ir jautājums par godÄ«gumu. Nesen Finanšu ministrijā sagatavojām Latvijas Stabilitātes programmu 2022.–2025. gadam. Saskaņā ar mÅ«su prognozÄ“m fiskālā telpa nākamajam gadam ir 150 miljoni eiro. Kā finanšu ministrs es iebildÄ«šu visiem mÄ“Ä£inājumiem, ka šÄ« valdÄ«ba pieņem lÄ“mumus par fiskālās telpas sadalÄ«šanu, atstājot nākamo valdÄ«bu ar tukšÄm rokām. VÄ“lÄ“šanu gadā ir kārdinoši pieņemt lÄ“mumus par visdažādāko problÄ“mu risinājumu ar aizņemtu valsts budžeta naudu.

Nav populāri tam iebilst. Esmu iebildis daudziem priekšlikumiem, kas ar Covid-19 pandÄ“mijas saucieniem uz lÅ«pām pamato priekšlikumus, kas visai attāli saistÄ«ti ar pandÄ“miju, un dažu acÄ«s esmu kļuvis nepopulārs. PretÄ“jā gadÄ«jumā budžeta deficÄ«ts bÅ«tu vÄ“l lielāks. Ar valsts budžeta lÄ«dzekļiem ir jārÄ«kojas atbildÄ«gi. To esmu darÄ«jis un solu darÄ«t arÄ« turpmāk ar mÄ“rÄ·i atstāt nākamajai valdÄ«bai budžeta projektu ar pozitÄ«vu fiskālo telpu.

Augstiem deficÄ«ta kalniem Latvijā nav vietas, lielos augstumos ir grÅ«ti elpot. Latvijas publiskajām finansÄ“m ir jāsaglabā pieeja skābeklim jeb iespÄ“ja parādu pārfinansÄ“t ar labvÄ“lÄ«giem noteikumiem. TāpÄ“c vajadzÄ«bas ir jāsabalansÄ“ ar iespÄ“jām, arÄ« vÄ“lÄ“šanu gadā.

Novērtē šo rakstu:

0
0