Iesaki rakstu:

Ceturtdaļgadsimts ir pietiekami ilgs laikaposms, lai kāds no notikumiem izgaistu no atmiņas un pazustu pagātnes dzÄ«lÄ“s. IespÄ“jams, ka šÄdi notikumi nemaz nav bijuši, un to noteikti apliecinās tie, kuri šo stāstu varoņos atpazÄ«s paši sevi. MÄ“s pārāk tuvu dzÄ«vojam pagātnei, lai varÄ“tu kaut ko droši apgalvot, tāpÄ“c šos stāstiņus var uzskatÄ«t par izdomājumiem. LasÄ«tājus, kurus vairāk interesÄ“ konkrÄ“tas personÄ«bas, gaida vilšanās, jo notikumi ir izdomāti, bet tai paaudzei, kura vÄ“las sajust to laiku gaisotni, šÄ«s laikmeta ainiņas varÄ“tu bÅ«t interesantas.

Pirmajā no laikmeta ainiņām ir divi galvenie varoņi, kuri stāsta patiesumu nevarÄ“s ne apliecināt, ne noliegt. Pirmais ir gājis bojā traÄ£iskā nāvÄ“, bet otrais jau sen ir atstājis Latviju un droši vien par šo vietÄ“jā mÄ“roga ikdienišÄ·o incidentu vairs neatceras. TobrÄ«d pirmais stāsta varonis mācÄ«jās universitātes pÄ“dÄ“jā kursā, bet otrais bija kriminālā autoritāte – zaglis likuma ietvaros.

Konflikta cÄ“lonis bija strÄ«ds par to, kam piederÄ“s nekustamais Ä«pašums. Apvainotais potenciālais Ä«pašnieks, kuram zemes gabalu bija nocÄ“lis jaunais students, meklÄ“ja taisnÄ«bu un palÄ«dzÄ«bu pie kriminālās autoritātes. Lai saprastu konflikta bÅ«tÄ«bu, bÅ«s nepieciešama neliela atkāpe un iedziļināšanās to laiku likumdošanā.

Toreiz Latviju salÄ«dzinājumā ar Igauniju un Lietuvu reformu ziņā uzskatÄ«ja par nedaudz atpalikušÄku valsti. KamÄ“r kaimiņi jau bija deklarÄ“juši neatkarÄ«bu, tikmÄ“r pie mums vÄ“l bija veidojumi, kuriem bija sarežģīti iekļauties starptautiskajā apritÄ“. NeatkarÄ«ba vai nu bija vai nebija, bet Latvija bija radÄ«jusi trešo veidojumu – pagaidu neatkarÄ«bu. Lielas problÄ“mas šis statuss radÄ«ja sporta funkcionāriem, bet lielas iespÄ“jas – likumdevÄ“jiem. Viņi varÄ“ja pieņemt likumus, kuri no starptautisko tiesÄ«bu viedokļa bija šokÄ“joši, bet trešajā valsts veidojumā bija leÄ£itÄ«mi.

Lietuvā denacionalizācijas likums paredzÄ“ja bijušos Ä«pašumus atdot pirmās pakāpes radiniekiem, bet Latvijā – jebkuram, kurš varÄ“ja pierādÄ«t radniecÄ«bas faktu. EnerÄ£iskais students bija aizbraucis uz ārzemÄ“m pie kārotā Ä«pašuma attāliem radiniekiem, juridiski pareizi noformÄ“jis Ä«pašuma tiesÄ«bas sev un kļuva par zemes gabala Ä«pašnieku. Tas neapmierināja citu nekustamā Ä«pašuma pretendentu, kurš par patiesajiem valsts vadÄ«tājiem uzskatÄ«ja nevis politiÄ·us, bet gan kriminālās pasaules darboņus.

VisvienkāršÄkais veids, kā atjaunot taisnÄ«bu, bija savākt brigādi un doties ciemos pie nekaunÄ«gā jaunekļa, tomÄ“r kriminālā autoritāte izvÄ“lÄ“jās citu ceļu. Nav zināms, kāpÄ“c viņam sagribÄ“jās paspÄ“koties ar studentu likumu izpratnes un pielietošanas sfÄ“rā. Šis lÄ“mums no turpmāko notikumu attÄ«stÄ«bas viedokļa radÄ«ja iespaidu par nevainojami precÄ«zu un klasiski skaisti izspÄ“lÄ“tu šaha partiju, kurā skolotājs uzvarÄ“ja skolnieku.

Kriminālā autoritāte savstarpÄ“jā tikšanās reizÄ“ atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“ja jaunā censoņa panākumu un piedāvāja jauneklim noslÄ“gt darÄ«jumu arÄ« ar viņu. Autoritātei bija nepieciešams parādÄ«t apkārtÄ“jiem, ka viņš ir šÄ·Ä«ries no palielas naudas summas, tāpÄ“c jauneklim piedāvāja aizdevumu ar likmi 10%, kurš pÄ“c gada bÅ«šot jāatdod. Noguldot naudu komercbankā, toreiz varÄ“ja iegÅ«t pat 60% lielu gada peļņu, tāpÄ“c studentam šis priekšlikums šÄ·ita ļoti simpātisks. VÄ“l pievilcÄ«gāks tas kļuva pÄ“c Ä«paša punkta iekļaušanas, kurš paredzÄ“ja, ka komercbankas bankrota gadÄ«jumā aizdevums nebÅ«s jāatdod. Tika noslÄ“gts lÄ«gums par aizdevumu, kā Ä·Ä«lu izmantojot jauniegÅ«to zemes gabalu.

Nākamajā dienā kriminālā autoritāte piedāvāja negaidÄ«t gadu, bet uzreiz labprātÄ«gi atdot viņam lÄ«gumā piederošo zemes gabalu. Pārsteigtais jauneklis bija neizpratnÄ“ un pieprasÄ«ja sÄ«kākus paskaidrojumus, kuri laipni tika saņemti.

LÄ«gums tika noslÄ“gts uz pirmskara Latvijas tiesiskās bāzes pamata, lai varÄ“tu izvairÄ«ties no esošÄ haosa likumdošanā. AttiecÄ«gais likums paredzÄ“ja izsniegt nevis aizdevumu, bet gan vekseli. AtšÄ·irÄ«bā no aizdevuma vekseļa juridisko spÄ“ku nevarÄ“ja apstrÄ«dÄ“t tiesā, tāpÄ“c viņu abu parakstÄ«to lÄ«gumu varÄ“ja uzskatÄ«t par juridiski neapstrÄ«damu. Otrs sÄ«kums, kuram vajadzÄ“ja pievÄ“rst uzmanÄ«bu, bija formulā pielietojamais burts. Ar burtu g apzÄ«mÄ“ja gada, m – mÄ“neša, n – nedēļas, d – dienas aizdevuma likmi. Formulā bija izmantots burts n, un tas nozÄ«mÄ“ja 10% nedēļas likmi. Citiem vārdiem izsakoties, pÄ“c gada studentam bÅ«s jāatdod aizdevums ar 520% lielu gada likmi.

Kā trešais sÄ«kums bija informācija par to, ka Ä·Ä«las zaudÄ“jums neatbrÄ«vo no aizdevuma izmaksas. Lai norÄ“Ä·inātos, studentam gada laikā bÅ«s jāveic vÄ“l vismaz pieci lÄ«dzÄ«gi darÄ«jumi. Kriminālā autoritāte nevÄ“lÄ“jās liekus sarežģījums, tāpÄ“c viņš piedāvāja abām pusÄ“m lauzt aizdevuma lÄ«gumu, kā kompensāciju saņemot ieÄ·Ä«lāto zemes gabalu. Students palÅ«dza dienu pārdomām, kura viņam tika cÄ“lsirdÄ«gi piešÄ·irta.

Jauneklis diezgan ātri aptvÄ“ra, ka justÄ«cijas lauciņā viņš ir apspÄ“lÄ“ts, taču pastāv vÄ“l arÄ« policija, kuras uzdevums ir pasargāt sabiedrÄ«bu no krāpniekiem. Policijā viņš uzzināja, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu, tāpÄ“c, atrodot attiecÄ«go likuma pantu, students varÄ“ja cerÄ“t uz policijas palÄ«dzÄ«bu. Kādreiz milicijā pastāvÄ“ja speciāla nodaļa krāpniecÄ«bas apkarošanā, kura bija pazÄ«stama ar krievu burtiem OBHSS (отдел по борьбе с хищениями социалистической собственности) un kuras analogu viņš cerÄ“ja atrast arÄ« policijā.

Speciālā milicijas nodaļa varÄ“ja ierosināt krimināllietu, ja mantiskās krāpniecÄ«bas apmÄ“rs pārsniedza 50 rubļu robežu. IztrÅ«kuma gadÄ«jumā draudÄ“ja maigāks pants par nolaidÄ«bu, bet lÄ«dzekļu pārpalikuma gadÄ«jumā bargāks pants par apzinātu zagšanu. 50 rubļu robeža no krimināllikuma tika izdzÄ“sta lÄ«dz ar pārkārtošanās politikas sākšanos, bet jauna robeža netika noteikta. Rezultātā izmeklÄ“tāji apzinÄ«gi darÄ«ja savu darbu, taču prokuratÅ«ra nevarÄ“ja ierosināt krimināllietu, jo trÅ«ka pamatojuma. TrÅ«ka atbalsta punkta, uz kuru atspiežoties varÄ“ja pacelt smagumu. LÄ«dz ar policijas izveidi šÄ« milicijas nodaļa tika likvidÄ“ta kā nevajadzÄ«ga.

Laikmeta ainiņu var uzskatÄ«t par pasaku, kurā viss beidzās laimÄ«gi. Pirmās pakāpes radinieks atguva mantojumu, kuru citā valstÄ« tam piešÄ·irtu politiÄ·i, nevis kriminālā autoritāte. Zaglis likuma ietvaros apliecināja savu profesionalitāti un kriminālajā pasaulÄ“ tik svarÄ«go taisnÄ«guma izjÅ«tu. Pasakas ļaunais varonis saņēma pelnÄ«to sodu, taču šis sods bija atbilstošs laikmeta garam. Students zaudÄ“ja Ä«pašumu, tomÄ“r ieguva mācÄ«bu, kura bija nesalÄ«dzināmi vÄ“rtÄ«gāka par zaudÄ“to zemes gabalu.