Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

NebÅ«tu slikti padarÄ«t krāšÅ†Äku politisko vidi, piemÄ“ram, piešÄ·irot dažādas balvas partijām. IespÄ“jas varÄ“tu bÅ«t neierobežotas, piemÄ“ram, varÄ“tu iedibināt balvas “Dāsnākā partija”, “ŽēlsirdÄ«gākā partija”, “DrosmÄ«gākā partija”, “KašÄ·Ä«gākā partija” un citas. Šajā ziņā iespÄ“jas ir neierobežotas, atliek vien likt lietā iztÄ“li un darboties attiecÄ«gajā virzienā.

ValdÄ«ba ir apstiprinājusi budžetu un šonedēļ iesniegs to izskatÄ«šanai Saeimā. JāatzÄ«mÄ“, ka budžets plānots ar nelielu deficÄ«tu – 0,3% no IKP, kas ir uzskatāms par zināmu sasniegumu. Kaut arÄ« tiks palielinātas algas vairākām darbinieku kategorijām un veikti arÄ« citi uzlabojumi, sabiedrÄ«bā tiek izteikta neapmierinātÄ«ba un dažādi pārmetumi valdÄ«bai. Kā parasti Ä«sti apmierināts ar nākamā gada budžetu nav neviens.

Kā jau varÄ“ja prognozÄ“t, lielākais troksnis ir sacelts ap finansÄ“juma palielināšanu partijām. Nākamā gada budžetā ir paredzÄ“ts ievÄ“rojami palielināt finansÄ“jumu partijām. No nākamā gada partiju finansÄ“šanai atvÄ“lÄ“ti 4,5 miljoni eiro tagadÄ“jo 600 000 eiro vietā. Plānots, ka Saeimā iekļuvušÄs partijas saņems bāzes finansÄ“jumu - 100 000 eiro. Partijas, kas Saeimas vÄ“lÄ“šanās iegÅ«s vismaz 2%, saņems 4,5 eiro par katru balsi. Tiks piemaksāti arÄ« 0,50 eiro par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās. Noteikti finansÄ“juma griesti – 800 000 eiro gadā. Papildus tam plānots ierobežot privātos ziedojumus partijām.

Redzams, ka nākamgad finansÄ“juma griestus sasniegs tikai “Saskaņa”, kas saņems 800 000 eiro gadā. Vismazāko finansÄ“jumu saņems partija “ProgresÄ«vie” - nedaudz vairāk nekā 100 000 eiro gadā.

Protams, šis lÄ“mums ir strÄ«dÄ«gs un pats par sevi automātiski neuzlabo partiju darbÄ«bas kvalitāti. Tas arÄ« negarantÄ“ arÄ« to, ka partijas vairs neturÄ“s tā sauktās melnās kases un nepieņems dažādus slepenus maksājumus no citiem, tajā skaitā biznesmeņiem un dažādiem shÄ“motājiem.

JāatzÄ«st, ka finansÄ“juma palielināšana partijām ir iespÄ“jama tikai uzreiz pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām. Ir skaidrs, ka par šo lÄ“mumu sašutumu izsaka ikviens, kuram nav slinkums, kā argumentus piesaucot visdažādākos argumentus. PiemÄ“ram, partijas tiek kauninātas, stāstot par mazajām mediÄ·u un skolotāju algām. Tiek teikts, ka finansÄ“juma palielināšana netiek veikta pareizajā laikā un to vajadzÄ“tu darÄ«t vÄ“lāk.

Gadiem ilgi tiek kritizÄ“ta partiju kvalitāte Latvijā, kas, pÄ“c visām politoloÄ£ijas nostādnÄ“m, ir viena no bÅ«tiskām demokrātijas sastāvdaļām. Latvijas partijas drÄ«zāk atgādina diskusiju klubiņus, nevis nopietnas organizācijas. Nav Ä«pašu problÄ“mu saorganizÄ“t 500 biedrus, lai varÄ“tu startÄ“t Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Partijās nav iekšÄ“jās konkurences, tām ir tikai Ä«stermiņa mÄ“rÄ·i. Partijās nav tā saukto analÄ«tisko struktÅ«ru, kas varÄ“tu radÄ«t vÄ“rā ņemamus politikas veidošanas principus un ieteikumus. TāpÄ“c nav brÄ«nums, ka Latvijā ir lÄ“rums dažādu partiju, šÄ·iet, ap 60, kuru nosaukumus neviens nespÄ“j atcerÄ“ties un kuru biedri nevienam nav zināmi.

Ir skaidrs, ka šÄdā situācijā partijas faktiski darbojas kā arodbiedrÄ«bas un lobistu organizācijas, piemÄ“ram, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienÄ«ba cÄ«nās par krievu valodas tiesÄ«bām un krievu skolu aizstāvÄ«bu, savukārt ZZS un Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba karo par finansÄ“jumu lauksaimniekiem un lobÄ“ pašvaldÄ«bu vadÄ«tājus. Daudzas partijas pat nevar pateikt, par ko tās Ä«sti cÄ«nās un ko grib panākt.

Jau sen ir laiks pastiprināt prasÄ«bas partijām, piemÄ“ram, palielinot biedru skaitu un nosakot zināmu minimumu obligāti izpildāmu prasÄ«bu, kas ļautu daudzajiem diskusiju klubiņiem pretendÄ“t uz partijas nosaukumu. ŠobrÄ«d ir ļoti viegli izveidot kādu biznesa projektu un nosaukt to par partiju, lai tā iekļūtu Saeimā un nodrošinātu projekta autoriem vajadzÄ«gos likumu grozÄ«jumus un atbilstoši radÄ«tu iespÄ“jas iegÅ«t papildu peļņu no valsts lÄ«dzekļiem. Tagad tiek izteikta cerÄ«ba, ka šÄ«s problÄ“mas vismaz daļēji ļautu risināt finansÄ“juma palielināšana partijām, kas ir plānota no nākamā gada.

Å…emot vÄ“rā negatÄ«vo sabiedrÄ«bas attieksmi pret partijām un lÄ«dz ar to arÄ« pret plānoto finansÄ“juma palielināšanu, ir skaidrs, ka jābÅ«t drusku trakam, lai nāktu klajā ar šÄdu iniciatÄ«vu. Šoreiz tieši tik traka ir bijusi Jaunā konservatÄ«vā partija un tās lÄ«deris Jānis Bordāns. ŠÄ« partija regulāri iekuļas dažādos konfliktos, izsaka ultimātus premjerministram Krišjānim Kariņam un citiem koalÄ«cijas partneriem, tāpÄ“c tai bÅ«tÄ«bā nav ko zaudÄ“t, pieprasot arÄ« palielināt finansÄ“jumu partijām.

Šis lÄ“mums, protams, ir izdevÄ«gs visām partijām, tajā skaitā Saeimas pozÄ«cijas un opozÄ«cijas partijām, kā arÄ« vairākām ārpus Saeimas esošÄm partijām. Ir interesanti vÄ“rot, piemÄ“ram, kā pozÄ«cijas partijas cenšas korekti klusÄ“t un atsaukties uz Egila Levita aicinājumu stiprināt demokrātiju Latvijā, komentÄ“jot finansÄ“juma palielināšanu.

Vienlaikus smieklÄ«gi ir klausÄ«ties opozÄ«cijas partiju izteikto liekulÄ«go nosodÄ«jumu šim partiju finansÄ“juma palielinājumam. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā dzirdÄ“sim kvÄ“las runas ne tikai no “Saskaņas” un ZZS, bet arÄ« no Latvijas ReÄ£ionālās partijas un Latvijas Krievu savienÄ«bas politiÄ·iem. Jau tagad ir skaidrs, ka viņi bÅ«s ļoti sašutuši par valdošo partiju rÄ«cÄ«bu un ļoti kaunÄ“sies no šÄda lÄ“muma.

GribÄ“tos, lai opozÄ«cijas partijas nepaliktu tikai pie saukļiem un skaļi izteiktas kaunÄ“šanās un sašutuma izteikšanas. ŠÄ«m partijām vajadzÄ“tu bÅ«t konsekventām, piemÄ“ram, “Saskaņa” varÄ“tu atteikties no valsts finansÄ“juma un publiski to pārskaitÄ«t, piemÄ“ram, mediÄ·u un skolotāju algu palielināšanai. LÄ«dzÄ«gi varÄ“tu rÄ«koties arÄ« ZZS un Latvijas ReÄ£ionu partija, pārskaitot sev piešÄ·irtos lÄ«dzekļus, piemÄ“ram, lauksaimniekiem, kuriem vienmÄ“r ir par maz naudas un ir vajadzÄ«gas papildu subsÄ«dijas.

Ja opozÄ«cijas partijas rÄ«kotos atbilstoši saviem skaļajiem paziņojumiem un atteiktos no valsts finansÄ“juma par labu citiem, bÅ«tu pamats dibināt, piemÄ“ram, balvu “Dāsnākā partija”. Tad šo balvu varÄ“tu piešÄ·irt šÄ«m opozÄ«cijas partijām, atzÄ«stot, ka tiešÄm nav viegli atteikties no valsts finansÄ“juma un iztikt tikai ar iemaksātajām biedru naudām un brÄ«vprātÄ«gajiem ziedotāju ziedojumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0