Laiks dibinÄt balvu “DÄsnÄkÄ partijaâ€
Fanija Golda · 14.10.2019. · Komentāri (0)NebÅ«tu slikti padarÄ«t krĚņÄku politisko vidi, piemÄ“ram, piešÄ·irot dažÄdas balvas partijÄm. IespÄ“jas varÄ“tu bÅ«t neierobežotas, piemÄ“ram, varÄ“tu iedibinÄt balvas “DÄsnÄkÄ partija”, “ŽēlsirdÄ«gÄkÄ partija”, “DrosmÄ«gÄkÄ partija”, “KašÄ·Ä«gÄkÄ partija” un citas. ŠajÄ ziÅ†Ä iespÄ“jas ir neierobežotas, atliek vien likt lietÄ iztÄ“li un darboties attiecÄ«gajÄ virzienÄ.
ValdÄ«ba ir apstiprinÄjusi budžetu un šonedēļ iesniegs to izskatÄ«šanai SaeimÄ. JÄatzÄ«mÄ“, ka budžets plÄnots ar nelielu deficÄ«tu – 0,3% no IKP, kas ir uzskatÄms par zinÄmu sasniegumu. Kaut arÄ« tiks palielinÄtas algas vairÄkÄm darbinieku kategorijÄm un veikti arÄ« citi uzlabojumi, sabiedrÄ«bÄ tiek izteikta neapmierinÄtÄ«ba un dažÄdi pÄrmetumi valdÄ«bai. KÄ parasti Ä«sti apmierinÄts ar nÄkamÄ gada budžetu nav neviens.
KÄ jau varÄ“ja prognozÄ“t, lielÄkais troksnis ir sacelts ap finansÄ“juma palielinÄšanu partijÄm. NÄkamÄ gada budžetÄ ir paredzÄ“ts ievÄ“rojami palielinÄt finansÄ“jumu partijÄm. No nÄkamÄ gada partiju finansÄ“šanai atvÄ“lÄ“ti 4,5 miljoni eiro tagadÄ“jo 600 000 eiro vietÄ. PlÄnots, ka SaeimÄ iekļuvušÄs partijas saņems bÄzes finansÄ“jumu - 100 000 eiro. Partijas, kas Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs iegÅ«s vismaz 2%, saņems 4,5 eiro par katru balsi. Tiks piemaksÄti arÄ« 0,50 eiro par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs. Noteikti finansÄ“juma griesti – 800 000 eiro gadÄ. Papildus tam plÄnots ierobežot privÄtos ziedojumus partijÄm.
Redzams, ka nÄkamgad finansÄ“juma griestus sasniegs tikai “Saskaņa”, kas saņems 800 000 eiro gadÄ. VismazÄko finansÄ“jumu saņems partija “ProgresÄ«vie” - nedaudz vairÄk nekÄ 100 000 eiro gadÄ.
Protams, šis lÄ“mums ir strÄ«dÄ«gs un pats par sevi automÄtiski neuzlabo partiju darbÄ«bas kvalitÄti. Tas arÄ« negarantÄ“ arÄ« to, ka partijas vairs neturÄ“s tÄ sauktÄs melnÄs kases un nepieņems dažÄdus slepenus maksÄjumus no citiem, tajÄ skaitÄ biznesmeņiem un dažÄdiem shÄ“motÄjiem.
JÄatzÄ«st, ka finansÄ“juma palielinÄšana partijÄm ir iespÄ“jama tikai uzreiz pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm. Ir skaidrs, ka par šo lÄ“mumu sašutumu izsaka ikviens, kuram nav slinkums, kÄ argumentus piesaucot visdažÄdÄkos argumentus. PiemÄ“ram, partijas tiek kauninÄtas, stÄstot par mazajÄm mediÄ·u un skolotÄju algÄm. Tiek teikts, ka finansÄ“juma palielinÄšana netiek veikta pareizajÄ laikÄ un to vajadzÄ“tu darÄ«t vÄ“lÄk.
Gadiem ilgi tiek kritizÄ“ta partiju kvalitÄte LatvijÄ, kas, pÄ“c visÄm politoloÄ£ijas nostÄdnÄ“m, ir viena no bÅ«tiskÄm demokrÄtijas sastÄvdaļÄm. Latvijas partijas drÄ«zÄk atgÄdina diskusiju klubiņus, nevis nopietnas organizÄcijas. Nav Ä«pašu problÄ“mu saorganizÄ“t 500 biedrus, lai varÄ“tu startÄ“t Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs. PartijÄs nav iekšÄ“jÄs konkurences, tÄm ir tikai Ä«stermiņa mÄ“rÄ·i. PartijÄs nav tÄ saukto analÄ«tisko struktÅ«ru, kas varÄ“tu radÄ«t vÄ“rÄ Å†emamus politikas veidošanas principus un ieteikumus. TÄpÄ“c nav brÄ«nums, ka LatvijÄ ir lÄ“rums dažÄdu partiju, šÄ·iet, ap 60, kuru nosaukumus neviens nespÄ“j atcerÄ“ties un kuru biedri nevienam nav zinÄmi.
Ir skaidrs, ka šÄdÄ situÄcijÄ partijas faktiski darbojas kÄ arodbiedrÄ«bas un lobistu organizÄcijas, piemÄ“ram, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienÄ«ba cÄ«nÄs par krievu valodas tiesÄ«bÄm un krievu skolu aizstÄvÄ«bu, savukÄrt ZZS un Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba karo par finansÄ“jumu lauksaimniekiem un lobÄ“ pašvaldÄ«bu vadÄ«tÄjus. Daudzas partijas pat nevar pateikt, par ko tÄs Ä«sti cÄ«nÄs un ko grib panÄkt.
Jau sen ir laiks pastiprinÄt prasÄ«bas partijÄm, piemÄ“ram, palielinot biedru skaitu un nosakot zinÄmu minimumu obligÄti izpildÄmu prasÄ«bu, kas ļautu daudzajiem diskusiju klubiņiem pretendÄ“t uz partijas nosaukumu. ŠobrÄ«d ir ļoti viegli izveidot kÄdu biznesa projektu un nosaukt to par partiju, lai tÄ iekļūtu SaeimÄ un nodrošinÄtu projekta autoriem vajadzÄ«gos likumu grozÄ«jumus un atbilstoši radÄ«tu iespÄ“jas iegÅ«t papildu peļņu no valsts lÄ«dzekļiem. Tagad tiek izteikta cerÄ«ba, ka šÄ«s problÄ“mas vismaz daļēji ļautu risinÄt finansÄ“juma palielinÄšana partijÄm, kas ir plÄnota no nÄkamÄ gada.
Å…emot vÄ“rÄ negatÄ«vo sabiedrÄ«bas attieksmi pret partijÄm un lÄ«dz ar to arÄ« pret plÄnoto finansÄ“juma palielinÄšanu, ir skaidrs, ka jÄbÅ«t drusku trakam, lai nÄktu klajÄ ar šÄdu iniciatÄ«vu. Šoreiz tieši tik traka ir bijusi JaunÄ konservatÄ«vÄ partija un tÄs lÄ«deris JÄnis BordÄns. ŠÄ« partija regulÄri iekuļas dažÄdos konfliktos, izsaka ultimÄtus premjerministram KrišjÄnim Kariņam un citiem koalÄ«cijas partneriem, tÄpÄ“c tai bÅ«tÄ«bÄ nav ko zaudÄ“t, pieprasot arÄ« palielinÄt finansÄ“jumu partijÄm.
Šis lÄ“mums, protams, ir izdevÄ«gs visÄm partijÄm, tajÄ skaitÄ Saeimas pozÄ«cijas un opozÄ«cijas partijÄm, kÄ arÄ« vairÄkÄm Ärpus Saeimas esošÄm partijÄm. Ir interesanti vÄ“rot, piemÄ“ram, kÄ pozÄ«cijas partijas cenšas korekti klusÄ“t un atsaukties uz Egila Levita aicinÄjumu stiprinÄt demokrÄtiju LatvijÄ, komentÄ“jot finansÄ“juma palielinÄšanu.
Vienlaikus smieklÄ«gi ir klausÄ«ties opozÄ«cijas partiju izteikto liekulÄ«go nosodÄ«jumu šim partiju finansÄ“juma palielinÄjumam. Ir skaidrs, ka tuvÄkajÄ laikÄ dzirdÄ“sim kvÄ“las runas ne tikai no “Saskaņas” un ZZS, bet arÄ« no Latvijas ReÄ£ionÄlÄs partijas un Latvijas Krievu savienÄ«bas politiÄ·iem. Jau tagad ir skaidrs, ka viņi bÅ«s ļoti sašutuši par valdošo partiju rÄ«cÄ«bu un ļoti kaunÄ“sies no šÄda lÄ“muma.
GribÄ“tos, lai opozÄ«cijas partijas nepaliktu tikai pie saukļiem un skaļi izteiktas kaunÄ“šanÄs un sašutuma izteikšanas. ŠÄ«m partijÄm vajadzÄ“tu bÅ«t konsekventÄm, piemÄ“ram, “Saskaņa” varÄ“tu atteikties no valsts finansÄ“juma un publiski to pÄrskaitÄ«t, piemÄ“ram, mediÄ·u un skolotÄju algu palielinÄšanai. LÄ«dzÄ«gi varÄ“tu rÄ«koties arÄ« ZZS un Latvijas ReÄ£ionu partija, pÄrskaitot sev piešÄ·irtos lÄ«dzekļus, piemÄ“ram, lauksaimniekiem, kuriem vienmÄ“r ir par maz naudas un ir vajadzÄ«gas papildu subsÄ«dijas.
Ja opozÄ«cijas partijas rÄ«kotos atbilstoši saviem skaļajiem paziņojumiem un atteiktos no valsts finansÄ“juma par labu citiem, bÅ«tu pamats dibinÄt, piemÄ“ram, balvu “DÄsnÄkÄ partija”. Tad šo balvu varÄ“tu piešÄ·irt šÄ«m opozÄ«cijas partijÄm, atzÄ«stot, ka tiešÄm nav viegli atteikties no valsts finansÄ“juma un iztikt tikai ar iemaksÄtajÄm biedru naudÄm un brÄ«vprÄtÄ«gajiem ziedotÄju ziedojumiem.