Iesaki rakstu:

Jaunajai Latvijas valdÄ«bai izsakot apņemšanos savas darbÄ«bas laikā veikt kārtÄ“jo reÄ£ionālo reformu, kura pirmām un galvenām kārtām ietekmÄ“s Latvijas lauku apvidu sociālekonomisko stāvokli un kultÅ«rvidi, pagastu viensÄ“tās un ciematos dzÄ«vojošos cilvÄ“kus, viņu ikdienu un dzÄ«ves kvalitāti, vÄ“los norādÄ«t uz vairākām, manuprāt, svarÄ«gām lietām, kuras neÄ«stenojot vispirms, nekādas reformas neko nespÄ“s uzlabot.

Ceļamaize: ievÄ“rot trÄ«s galvenos amerikāņu praktizÄ“tos godÄ«gas un sekmÄ«gas ieceru realizÄ“šanas principus. Pirmais – nemelot. Otrais – sniegt patiesu informāciju padotajiem un sabiedrÄ«bai. Trešais – cienÄ«t citu spÄ“jas savākt un iesniegt sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu patiesu informāciju.

Kā gribas domāt, abu ministriju mÄ“rÄ·i un uzdevumi ir saskanÄ«gi - nodrošināt Latvijas valsts, t.sk. lauku saskaņotu ilgtspÄ“jÄ«gu izaugsmi un attÄ«stÄ«bu. Balstoties uz amerikāņu trešo norādi, atļaušos jums, godātie ministri, augšminÄ“tā sakarā piedāvāt savu redzÄ“jumu.

Labākai sapratnei - neliels atskats vēsturē

Jaundibinātā Latvijas valsts pÄ“c Pirmā pasaules kara mantojumā saņēma sagrautu un izlaupÄ«tu zemi. Tās vadÄ«tāji izmantoja gudru, uz pašaizliedzÄ«gu jauncelsmi motivÄ“jošu ideoloÄ£iju un tautsaimniecisko, t.sk., agrāro politiku. Tā stiprināja savas zemes mÄ«lestÄ«bu, saimnieka apziņu, darba prieku un ticÄ«bu savas Ä£imenes un valsts nākotnei: veidojās tautas dvÄ“sele – nacionālā pašapziņa.

LauksaimniecÄ«bā to stiprināja saimniekošanas – dzÄ«vesveida ekonomikas modelis, kam piemÄ«t nacionālo neatkarÄ«bu, darba iespÄ“jas, demogrāfiju un paaudžu pārmantojamÄ«bu nodrošinošs, strādājošos un to Ä£imenes locekļus attÄ«stošs, peļņu taisnÄ«gi sadalošs, sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu izlÄ«dzinošs, dabu saudzÄ“jošs, kultÅ«rvidi saglabājošs un pilnveidojošs raksturs (kvalitāte).

20 gados latviešu tautas dabÄ«gais pieaugums - 47 365 cilvÄ“ki. Zemi apsaimniekoja 275 698 zemnieku Ä£imeņu saimniecÄ«bas, kas nodarbināja 801 000 cilvÄ“ku. UzcÄ“la 373 jaunas skolas. Latvijā aktÄ«vi darbojās 1082 mazpulki ar 40 083 mazpulcÄ“niem – nākamajiem zemes saimniekiem. Latvija ražoja lauksaimniecÄ«bas produkciju par 1219 eiro uz 1 iedzÄ«votāju, ierindojās Eiropas attÄ«stÄ«tāko valstu pirmajā četriniekā un apsteidza Somiju par 15%. PietrÅ«ka 4 gadu, lai panāktu Dāniju. 

Atjaunotā Latvijas valsts no 50 gadus ilgušÄs okupācijas sistÄ“mas mantojumā saņēma karu un dabas katastrofu neskartu vidi un lauksaimniecÄ«bu ar 1,6 miljoniem ha meliorÄ“tas zemes, kas ražoja produkciju par 1043 eiro uz 1 iedzÄ«votāju.

Atjaunotās Latvijas valsts politiÄ·i, neieklausoties padomos un kritikā, lauksaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bai izvÄ“lÄ“jās biznesa ekonomikas modeli, kam piemÄ«t nacionālo neatkarÄ«bu, paaudžu pārmantojamÄ«bu, strādājošos, ražošanu, peļņas sadali, sociālo vienlÄ«dzÄ«bu, darba iespÄ“jas un demogrāfiju, dabu un kultÅ«rvidi degradÄ“jošs raksturs. Tā vienÄ«gais mÄ“rÄ·is ir maksimāla peļņa par jeb kuru cenu un tas darbojas pretÄ“ji nacionālas valsts un nācijas interesÄ“m. Kādi ir rezultāti?

Laikā no 1995. lÄ«dz 2014. gadam latviešu tautas dabÄ«gais samazinājums – 262 577 cilvÄ“ki, emigrÄ“juši ap 250 000 darba spÄ“jÄ«gie, t.sk. ap 150 000 no laukiem. Laukus apsaimnieko vairs tikai 69 933 saimniecÄ«bas. Ä€rzemniekiem bez Latvijas pilsonÄ«bas pārdoti 1 048 509 ha (28,5%) privāto mežu un lauksaimnieciskās zemes. Laukos nodarbināto skaits no 430 000 1990.g., sarucis lÄ«dz 265 500 2017.g.

Laukos slÄ“gtas 223 skolas. 140 mazpulki ar 1800 mazpulcÄ“niem nav manāmi. 2017.g. Latvija ražoja lauksaimniecÄ«bas produkciju par 932 eiro uz 1 iedzÄ«votāju. No 27 ES dalÄ«bvalstÄ«m Latvija ierindojas pÄ“dÄ“jā četriniekā un no Somijas atpaliek par 320%. Tās ir sekas ZM realizÄ“tajam biznesa lauksaimniecÄ«bas ekonomikas modelim - jāšanai uz beigta zirga, ko nesekmÄ«gi cenšas atdzÄ«vināt VARAM ar administratÄ«vi reÄ£ionālajām reformām.

Abu ministriju darbÄ«ba asociÄ“jas ar interneta balss AuÄ·a teikto: „Dakotas indiāņu gudrÄ«ba vÄ“sta - ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, kāp nost! Taču pie mums, kā redzams, šÄdā situācijā bieži izvÄ“las citas stratÄ“Ä£ijas: MÄ“s iegādājamies pātagu; MÄ“s mainām jātnieku; MÄ“s izveidojam Ä«pašu uzdevumu vienÄ«bu, lai beigto zirgu atdzÄ«vinātu; MÄ“s apvienojam vairākus beigtus zirgus, lai tie kļūtu ātrāki; MÄ“s meklÄ“jam cilvÄ“kus ārpusÄ“, lai viņi jātu; MÄ“s piešÄ·iram papildu lÄ«dzekļus zirga jaudas palielināšanai; MÄ“s paaugstinām beigtu zirgu jāšanas kvalitātes standartus; ... mÄ“s sakām: "MÄ“s taču tā ar zirgu esam jājuši vienmÄ“r." Diemžēl jau labu laiku savā saimniekošanā esam jājuši uz beigta zirga, jo tālāk, jo acÄ«mredzamāks tas ir.”

Kā beigto zirgu atdzīvināt?

NekavÄ“joši Ä«stenojamie pasākumi

Apzināt patieso stāvokli lauksaimniecÄ«bā un laukos. Šim nolÅ«kam pie Valsts prezidenta institÅ«cijas noorganizÄ“t komisiju lauksaimniecÄ«bas un lauku problÄ“mu pÄ“tÄ«šanai un risinājumu meklÄ“šanai.

Sakārtot lauku ceļus.

Pieņemt likumus, kas motivē veidot rūpnieciska rakstura ražotnes pagastos.

Veicināt bezatbildÄ«gā un sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu vairojošÄ biznesa lauksaimniecÄ«bas modeļa aizstāšanu ar atbildÄ«go un sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu mazinošo saimniekošanas – dzÄ«vesveida modeli, izmantojot neizmantotos aizaugošos lauksaimniecÄ«bas zemes resursus (LZR) – lauksaimniecÄ«bā izmantojamo zemi, mežus, purvus un Å«deņus, izmantojot pamestās viensÄ“tas, Eiropas SavienÄ«bas un pašu valsts subsÄ«dijas.

Nodrošināt iespÄ“ju vienlÄ«dzÄ«bu visiem laukos saimniekojošajiem – bez mazos ražotājus diskriminÄ“jošiem nosacÄ«jumiem.

Ieplānot Ä«pašu motivÄ“jošu atbalstu laukos dzÄ«vot un strādāt gribošajām jaunajām Ä£imenÄ“m - kā demogrāfiskās problÄ“mas risināšanas iespÄ“jai.

Atgriezties pie 26 rajonu (ar iespÄ“jamām nelielām korekcijām) un pagastu pašvaldÄ«bu administratÄ«vi teritoriālās struktÅ«ras un sākumskolām katrā pagastā. Skola darbojas kā magnÄ“ts jaunu Ä£imeņu piesaistei un apdzÄ«votÄ«bas veicināšanai.

Ilgtermiņa uzdevumi, kas veicami sadarbojoties ar citām valsts institūcijām

Nacionālās pašapziņas – tÄ“vzemes, dzimtenes, tautas, valsts mÄ«lestÄ«bas un vÄ“lmes tām kalpot – ieaudzināšana jaunatnÄ“ un latviešu tautā.

ArgumentÄ“tākais ceļrādis ir starpkaru Latvijas agrārās politikas pamatprincipi – sociālo vienlÄ«dzÄ«bu nodrošinošÄs zemnieku Ä£imeņu saimniecÄ«bas, to kooperācija un sasniegtie rezultāti. Šo pamatprincipu darbÄ«bas nepārtrauktÄ«bas pieredzi var iepazÄ«t Dānijā.

Pieņemt likumu, ka LZR Ä«pašumā var piederÄ“t vienÄ«gi Latvijas valstij, Latvijas pašvaldÄ«bām un Latvijas pilsoņiem. Tas neizslÄ“dz tiesÄ«bas LZR iegādāties Ä«pašumā arÄ« Latvijas pilsonÄ«bu ieguvušiem ārvalstniekiem. Pieņemt likumu, kas ierobežo maksimālo LZR platÄ«bu Ä«pašumā lÄ«dz 300 ha vienam Latvijas pilsonim. Bez tā Latvijas kā nacionālas valsts ilgtspÄ“ja ir iluzora.

Bezkompromisu cīņa ar korupciju. Veikt pasākumus tieslietu sistÄ“mas autoritātes paaugstināšanai. Ja sistÄ“ma ir nekvalitatÄ«va, ar jātnieka nomaiņu vien nelÄ«dzÄ“s. Tam jābÅ«t kompleksam pasākumam. Taču jāsāk ar jātnieka nomaiņu.

Pāreja uz viena apgabala Saeimas vÄ“lÄ“šanu sistÄ“mu, kas nodrošinātu kvalitatÄ«vāku deputātu kandidātu atlasi un dotu iespÄ“ju visiem vÄ“lÄ“tājiem izteikt savu attieksmi par pilnÄ«gi visiem partijas saraksta deputātu kandidātiem, nevis tikai par daļu, kā tas ir pašlaik.

RealizÄ“t 6. Saeimas pieņemto „Deklarāciju par Latvijas deokupāciju”.