Iesaki rakstu:

Latvieši neapšaubāmi ir laimÄ«ga tauta. Latviešiem ļaunums pārvÄ“ršas labumā. Latviešiem ļaunums nav bez labuma. Skaidrs, ka tā tas var bÅ«t tikai laimÄ«gai tautai. Tautu laimÄ«gu dara apziņa, ka to nevar apdraudÄ“t nekāds ļaunums, jo ļaunums vienmÄ“r pārvÄ“rtÄ«sies labumā.

Tā tas ir noticis jaunās valdÄ«bas uztirgošanas laikā. Sarkanmatainā TumsonÄ«ba profesionāli trenÄ“ti aizlika priekšÄ kāju vidiņviņķeliskā deÄ£enerāta šÄ¼Å«cienam uz izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra krÄ“slu. TādÄ“jādi tika novÄ“rsts ļaunums. Vidiņviņķeliskā deÄ£enerāta vietā ministra krÄ“slam ieteica vienotās vienotÄ«bas citu stacionāro kadru. Tas bÅ«s Šadurska kungs. IzvÄ“le bija pareiza. Ä»aunums pārvÄ“rtās labumā. Šadurska kungs tÅ«lÄ«t apsolÄ«ja rÅ«pÄ“ties par latviešu laimi un visus latviešus darÄ«t laimÄ«gus. Pats par sevi tāds svelmÄ«gs solÄ«jums ne tikai latviešu tautu var darÄ«t laimÄ«gu.

Par gaidāmo latviešu laimi pavÄ“stÄ«ja RÄ«gas medijs: „IzglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas mÄ“rÄ·is ir laimÄ«gs cilvÄ“ks, kas orientÄ“jas apkārtÄ“jā pasaulÄ“ un grib, un spÄ“j iegÅ«t jaunas tam nepieciešamās zināšanas, intervijā “Rietumu radio” sacÄ«ja izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra amata kandidāts Kārlis Šadurskis (V)." Savus treknos vārdus Šadurska kungs komentÄ“ja šÄdi: „LaimÄ«gs cilvÄ“ks ir ļoti bÅ«tisks. Sāksim ar to, ka laimÄ«gu skolÄ“nu var izaudzināt un izglÄ«tot laimÄ«gs pedagogs, lÄ«dz ar to skolā jānonāk tiem pedagogiem, kuri grib un var strādāt, kuriem ir misijas apziņa.”

Bet tagad, lÅ«dzu, padomāsim! Vai var bÅ«t debilāks valsts izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas mÄ“rÄ·a skaidrojums gan pÄ“c bÅ«tÄ«bas, gan no Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas ārkārtÄ«gi zemās kvalitātes viedokļa? Vai tādam skaidrojumam ir kāda jÄ“ga? Vai tas nav dumja un bezatbildÄ«ga „politiÄ·a” murgojums? Vai šis „politiÄ·is” ir lietas kursā par stāvokli Latvijas izglÄ«tÄ«bā?

Katrā ziņā ir jāņem vÄ“rā, lÅ«k, kas. ŠÄ« debilā skaidrojuma autors ir nevis ārstu fiksÄ“tās psihiskās atpalicÄ«bas Ä«pašnieks, bet gan izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra kandidāts. Augstāk vairs nav, kur kāpt. To saka nozares nākamais ministrs. Tiesa, man nav zināms ārstu viedoklis par Šadurska kunga psihiskās veselÄ«bas stāvokli. TomÄ“r negribÄ“tos ticÄ“t, ka stāvoklis ir slikts. Vispār debilitāte ir iedzimtas psihiskās atpalicÄ«bas vieglākā forma. To parasti neuzskata par sociāli bÄ«stamu kaiti, un debilie netiek izolÄ“ti no sabiedrÄ«bas.

Domāju, nav vajadzÄ«gs atgādināt, kāds ir valsts izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas bÅ«tiskākais mÄ“rÄ·is. To saprot katrs normāls cilvÄ“ks. Raksturojot valsts izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas bÅ«tiskāko mÄ“rÄ·i, nekad neviens nemurgo par laimÄ«gu cilvÄ“ku radÄ«šanu. Tā tas nenotiek ne izglÄ«tÄ«bas ministru lÄ«menÄ«, ne skolÄ“nu lÄ«menÄ«.

Domāju, nav vajadzÄ«gs atgādināt arÄ« par mÅ«su izglÄ«tÄ«bas šausmÄ«gi apkaunojošo lÄ«meni. Tas neatbilst Rietumu civilizācijas šodienas prasÄ«bām. MÅ«su jauniešiem ir liegta iespÄ“ja studÄ“t Eiropas labākajās augstskolās. Lai iestātos, piemÄ“ram, Kembridžas universitātÄ“, viņus aicina pamatÄ«gi papildināt savu vispārÄ“jo izglÄ«tÄ«bu.

Tas ir pazemojoši. Tiek pazemoti mÅ«su labākie jaunieši. Un, protams, tas ir šausmÄ«gs apkaunojums latviešu tautai. Sanāk, ka latviešiem ir sava civilizācija. Šai civilizācijai ir savs izglÄ«tÄ«bas saturs, kas nav pieņemams eiropiešu civilizācijai. Tiekoties ar latviešu civilizācijas izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni, eiropieši par mums var visu kaut ko nodomāt. Tajā skaitā atzÄ«t latviešu nespÄ“ju pret izglÄ«tÄ«bu izturÄ“ties kā pret tautas apgaismošanu (tumsonÄ«bas, mežonÄ«bas, atpalicÄ«bas, aprobežotÄ«bas pārvarÄ“šanu), kas jaunām un agrāk verdzÄ«bā dzÄ«vojošajām tautām ir ļoti svarÄ«gi.

Nav jābÅ«t sociālo problÄ“mu analÄ«tikas ģēnijam, lai konstatÄ“tu mÅ«su izglÄ«tÄ«bas sekluma un primitivitātes atbalsošanos sabiedrÄ«bas sociāli politiskajā pasivitātÄ“, sabiedrÄ«bas nespÄ“jā nopietni interesÄ“ties par savu valsti, vÄ“rÄ«gi kontrolÄ“t deleģētos tautas priekšstāvjus parlamentā un pašvaldÄ«bās. BrÄ«vajā valstÄ« sačāpstinātā izglÄ«tÄ«ba ir sekmÄ“jusi zinātniski teorÄ“tisko aplamÄ«bu plÅ«dus visdažādākajās publikācijās un deÄ£enerātu invāziju valsts pārvaldÄ«šanā. Vai ar to latviešiem vÄ“l nepietiek? Vai reāli ir iespÄ“jams kaut kas vÄ“l ļaunāks?

IzglÄ«tÄ«ba ir civilizÄ“tÄ«bas pamats. IzglÄ«tÄ«ba sniedz zināšanas, izglÄ«tÄ«ba ir cilvÄ“ka socializācijas un audzināšanas faktors. IzglÄ«tÄ«ba formÄ“ un izmaina sabiedrisko apziņu. Eiropas civilizācijā joprojām spÄ“kā esošÄ humānistiskā paradigma nosaka nepārtrauktu attÄ«stÄ«bu. Eiropieši vÄ“las nepārtrauktu dzÄ«ves progresu. Bet tas nav iespÄ“jams bez izglÄ«tÄ«bas aktÄ«vas lÄ«dzdalÄ«bas. IzglÄ«tÄ«ba ir galvenais cilvÄ“ka radošÄ potenciāla balsts, rosinot jaunas idejas un teorijas, jaunus izgudrojumus un atklājumus.

IzglÄ«tÄ«ba ir svarÄ«gākais sociālais elements. Liekas, Latvijas Republikā to pa Ä«stam pÄ“dÄ“jais saprata izglÄ«tÄ«bas ministrs Jānis PliekšÄns. Rainis nenogurstoši latviešiem mācÄ«ja stingri ielāgot, ka bez labas izglÄ«tÄ«bas tautai nav nekādas nākotnes.

PÄ“c PSRS sabrukuma latviešu „politiÄ·i” pret izglÄ«tÄ«bu ir izturÄ“jušies ļoti nevÄ“rÄ«gi. NeslÄ“pjot un nemaskÄ“jot savu nevÄ“rÄ«bu. „PolitiÄ·i” katru ministriju vÄ“rtÄ“ saskaņā ar tās budžeta apjomu. KlusÄ«bā vÄ“rtÄ“ saskaņā ar summām, kuras varÄ“s nozagt, noblÄ“dÄ«t un savstarpÄ“ji sadalÄ«t. Šajā ziņā IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā nav izcilas perspektÄ«vas. ValdošÄs „partijas” izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra darbam izvÄ“lās nezinošus, pelÄ“kus, kretÄ«niskus, pseidointelektuālus tipus, kuri nav pārāk alkatÄ«gi noskaņoti piestÅ«Ä·Ä“t savus naudas makus un Ä«paši necenšas pielavÄ«ties sātÄ«gāko ministriju budžetam.

Rezultāts nav negaidÄ«ts. LÅ«k, ko raksta drosmÄ«gs speciālists: „Lai skolotājs varÄ“tu veiksmÄ«gi mācÄ«t skolÄ“nus, viņam jādod atbilstoši darba rÄ«ki, kuru šodien nav! To diemžēl nesaprot, varbÅ«t nezina, vai arÄ« neizprot pedagoÄ£ijas teorÄ“tiÄ·i ministrijā un augstskolās. Par slikto augstskolu mācÄ«bu kvalitāti bÅ«tu jārunā atsevišÄ·i. Bet, lai nodrošinātu normālu skolas mācÄ«bu procesu skolās no skolotāja puses, vajag, lai skolu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma tiktu veidota ne no divām (kā šodien), bet no četrām sastāvdaļām: 1) priekšmeta standarts; 2) priekšmeta mācÄ«bu programma katrai klasei; 3) priekšmeta mācÄ«bu grāmata katrai klasei; 4) priekšmeta metodikas grāmata skolotājām. Otrā un ceturtā sastāvdaļa mÅ«su skolas mācÄ«bu sistÄ“mā šodien nepastāv un par to, ka tās neeksistÄ“, pat nerunā!”

ArÄ« Šadurskis par to nerunā. Tā vietā viņš murgo par laimi. AcÄ«mredzot murgo par laimi tāpÄ“c, ka pats ir laimÄ«gs, bez jebkādiem cilvÄ“ciskajiem, nacionālajiem, politiskajiem un profesionālajiem nopelniem otro reizi nokļūstot izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra krÄ“slā.

Domājams Šadurska laimi nevar aptumšot bijušÄ ministra Ķīļa viedoklis: „Man nav pārliecÄ«bas, ka Šadurskis pats aktÄ«vi nesÄ«s reformu karogu, cÄ«nÄ«sies, argumentÄ“s un pieņems smagus lÄ“mumus. ŠÄ« pārliecÄ«ba man veidojusies pÄ“c vairākām sarunām ar viņu. Esmu pārliecināts, ka nekādas Ä«pašas reformas nenotiks augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes jomā, drÄ«zāk stagnācija tur turpināsies. IzglÄ«tÄ«ba, tāpat kā veselÄ«ba, ir tā joma, kura ir pilna ar dažādiem lobijiem, ar kuriem ir vienkārši jākaro. Viņš ir profesors un vecās paaudzes pārstāvis, tāpÄ“c bÅ«šu patiesi pārsteigts, ja viņš virzÄ«s reformas, lai gan šobrÄ«d izskatās, ka bÅ«s lÄ“na kustÄ“šanās un čibināšanās.”

Bet galu galā kāpÄ“c ir murgošana par laimi? KāpÄ“c nav murgošana par citu tÄ“mu?

Laimes ražošana ir ideoloÄ£isks instruments – politiskās demagoÄ£ijas instruments. Tā tas bija padomju ideoloÄ£ijā. Tā tas turpinās anglosakšu ideoloÄ£ijā.

PiemÄ“ram, amerikāņu ideāls ir nauda, kas cilvÄ“kus dara laimÄ«gus. ArÄ« padomju ideoloÄ£ija sludināja sociālisma valsts pienākumu visus padomju cilvÄ“kus darÄ«t laimÄ«gus. Padomju ideoloÄ£ija bija morāli cÄ“lāka nekā anglosakšu ideoloÄ£ija. SolÄ«ja laimi bez naudas. Nauda tomÄ“r ir netÄ«ra padarÄ«šana. Naudas dēļ vienmÄ“r kādu nošauj. ArÄ« RÄ«gā laiku pa laikam kādu nošauj naudas dēļ. Nauda nes nelaimi. Padomju ideologi bija gudrāki nekā anglosakšu ideologi. Padomju ideologi solÄ«ja laimi bez naudas. Viņi zināja, ka nauda nes nelaimi. Viņi laimi solÄ«ja cilvÄ“ciski cÄ“lākā formātā.

Tā rÄ«kojās arÄ« Šadurska kungs. Viņš latviešiem sola laimi bez naudas. Tas ir labi. IespÄ“jams, tas lÄ«dz šim ir viņa vislielākais nopelns tautas labā. VarÄ“ja blādÄ«ties par naudas laimi. Taču viņa sirmā galva, domājams, to nepieļāva.

Neticu, ka Šadurska kungs ir lasÄ«jis grāmatas un tajā skaitā grāmatas par laimes kategorijas interpretāciju cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Ja bÅ«tu lasÄ«jis grāmatas, tad nekādā ziņā nebÅ«tu Lielajā Bandā. Laimes solÄ«jums bez naudas, visticamākais, ir padomju ideoloÄ£ijas panākums.    

Padomju un anglosakšu laimes ražošanas ideoloÄ£iju nevar augstu vÄ“rtÄ“t. Tā nav saprātÄ«ga ideoloÄ£ija. CilvÄ“ces filosofiskās un zinātniski teorÄ“tiskās domas vÄ“sturiskajā kontekstā šÄ« ideoloÄ£ija liecina par prāta atpalicÄ«bu. CilvÄ“ce pret laimes kategoriju vienmÄ“r ir izturÄ“jusies piesardzÄ«gi un pat skeptiski. Nav Ä«sti saprotams, kas ir laime un kā rezultātā cilvÄ“ks kļūst laimÄ«gs. Ne velti tautas prāts izsakās par muļķu laimi – „laimÄ«gs kā muļķis”. 

Kas ir vislielākā dumjība ministra kandidāta citētajos izteikumos?

Vislielākā dumjÄ«ba ir priekšstats, ka izglÄ«tÄ«ba (zināšanas, zināšanu gudrÄ«ba) var cilvÄ“kus padarÄ«t laimÄ«gus! Tāds priekšstats ir milzÄ«ga dumjÄ«ba. AizvadÄ«tajos gadu tÅ«kstošos Solomonam neviens nav oponÄ“jis. Visi ir piekrituši viņa atziņai, ka gudrÄ«ba (tātad zināšanas, izglÄ«tÄ«ba) vairo skumjas. Jo vairāk uzzinām, jo kļūstam skumjāki par savu zināšanu nepilnÄ«bu un niecÄ«bu. Laba izglÄ«tÄ«ba nevar darÄ«t laimÄ«gākus. To var izdarÄ«t tikai slikta izglÄ«tÄ«ba, producÄ“jot tādus indivÄ«dus, uz kuriem nākas attiecināt tautas parunu „laimÄ«gs kā muļķis”.