Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāsaka, kā ir. Lai arÄ« policijas un lielas sabiedrÄ«bas daļas reakcija uz tā dÄ“vÄ“to Gobzema “Rododendru šovu” liecina par bÅ«tiskām demokrātiskās uztveres deformācijām, par pašu šo šovu ir grÅ«ti runāt nopietni, jo viss notiekošais jau no sākta gala tiek taisÄ«ts par farsu.

TāpÄ“c pirmais jautājums, uz kuru jāatbild, - vai nozÄ«mÄ«gu politisku procesu pārvÄ“ršana cirkā notiek apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi, lai diskreditÄ“tu jebkādu pretestÄ«bas kustÄ«bu Kariņa/Pavļuta režīmam, vai tā vienkārši sanāk?

Ja kāds grib ironizÄ“t par vārda “režīms” lietojumu, tad atbildiet - kā sauc sistÄ“mu, kurā, lai ieietu veikalā, jāstāv uz ielas rindā, salā un pie ieejas apsargam jārāda pase? Ja tas nav režīms, tad kas? Un, lÅ«dzu, bez muļķīgiem salÄ«dzinājumiem ar teātri vai transportu, kur arÄ« prasa biļeti.

Tātad vai pretestÄ«ba demokrātijas erozijai tiek apzināti trivializÄ“ta? Skaidras atbildes nav. Manuprāt, tas notiek daļēji apzināti. Atbilstoši manai pārliecÄ«bai atsevišÄ·u cilvÄ“ku iespÄ“jas mainÄ«t vispārÄ“jo procesu gaitu ir stipri ierobežotas, un centieni šiem indivÄ«diem pierakstÄ«t izšÄ·irošo lomu tajos vai citos notikumos nav pamatoti.

Procesiem attÄ«stoties, noteiktās pozÄ«cijās gandrÄ«z automātiski nonāk savai lomai atbilstošas personas. LÄ«dz ar to Gobzems ieņem to lomu, kuru viņam atvÄ“lÄ“jusi vÄ“sture, un viņa vietā neviens cits nevarÄ“ja bÅ«t. Savukārt pats Gobzems nevar bÅ«t citāds. Viņš ir tāds, kāds ir, un tā, protams, ir liela demokrātisko spÄ“ku nelaime.

PašreizÄ“jo cilvÄ“ces globālo virzÄ«bu uz demokrātisko brÄ«vÄ«bu ierobežošanu neredzÄ“t var tikai tas, kurš to nu nekādi negrib redzÄ“t, un arÄ« pati šÄ« negribÄ“šana ir pÄ“dÄ“jā gada laikā izgaismojusies kā absolÅ«ti loÄ£iska. Kurš ir teicis, ka dzÄ«vot demokrātiskā iekārtā ir cilvÄ“ka kā bioloÄ£iskas un sociālas bÅ«tnes dziļākā vÄ“lme? VarbÅ«t patiesÄ«bā ir gluži otrādi? VarbÅ«t cilvÄ“ki grib dzÄ«vot samÄ“rā vienveidÄ«gā vidÄ“, kur apkārt redz sev lÄ«dzÄ«gi domājošus?

Lai arÄ« cilvÄ“ki kā vÄ“lamāko aiz ieraduma joprojām uzskata iekļaujošu, dažādÄ«bas pilnu sabiedrÄ«bu, sociālie tÄ«kli ir pilni ar jaunu, progresÄ«vu, it kā demokrātiski noskaņotu cilvÄ“ku ierakstiem, kuros viņi neslÄ“pj sajÅ«smu par to, ka kafejnÄ«cās, klubos var tikt tikai ar caurlaidÄ“m un “visādi idioti” tur nevazājas. Cik brÄ«nišÄ·Ä«gi, ka lielveikalos tikpat kā vairs nav to bomžu un mūžīgi tūļīgo pensionāru. Cik forši, ka apkārt tikai “normāli” cilvÄ“ki.

VÄ“l jau viņi nesaprot, ko tas patiesÄ«bā nozÄ«mÄ“, bet ir acÄ«mredzami, ka cilvÄ“kiem, izrādās, patÄ«k atrasties “savÄ“jo” vidÅ«. Ak, kāds pārsteigums! Agri vai vÄ“lu nāks arÄ« atskārsme, cik patÄ«kami dzÄ«vot politiskā vidÄ“, kur visādi gobzemi, šleseri un citi “gaisa jaucÄ“ji” nemaisās pa kājām.

Tātad kas notiek? Vispirms gribu atkārtot, ka jāsaprot - laiki ir mainÄ«jušies. Fundamentāli. Tas, kas skaitÄ«jās nepieņemami vÄ“l pirms pusgada, tagad skaitās norma. To labi demonstrÄ“ sociālajos tÄ«klos cirkulÄ“jošas “Re:Check” agrākās publikācijas, kurās tiek “atmaskoti” dažādi “dezinformatori/panikas cÄ“lāji”, kuri jau sen brÄ«dināja, ka vakcinācija bÅ«s obligāta, nevakcinÄ“tos nelaidÄ«s veikalos, kafejnÄ«cās, sporta zālÄ“s un citur, atlaidÄ«s no darba utt.

VÄ“l šÄ gada pavasarÄ« šÄdi piespiedu lÄ“mumi pat “Re:Check” aktÄ«vistÄ“m šÄ·ita nepieņemami, un tos, kas par to runāja, viņas metās “atmaskot” un izvest tÄ«rā Å«denÄ«. Nepagāja necik ilgs laiks, un “tÄ«rais Å«dens” tika saduļķots tieši no to varas centru puses, kurus visu šo laiku centās aizstāvÄ“t “Re:Check” darbinieces.

Sociālajos tÄ«klos cilvÄ“ki raksta: “Valsts parādÄ«ja savu vājumu. Ja mums bÅ«tu stipra valsts, izcila valdÄ«ba, tad Gobzems varÄ“tu pulcÄ“t cilvÄ“kus brÄ«vi un nevienu tas neuztrauktu, bet šÄ« valdÄ«ba ir tik daudz izdarÄ«jusi kļūdu, ka...”

Diemžēl jāsaka, ka šajos ierakstos vÄ“lamais tiek uzdots par esošo. Valsts nekādu vājumu neparādÄ«ja. Vājumu parādÄ«ja sabiedrÄ«ba. Valsts parādÄ«ja, ka tā var jebkuru mÄ«cÄ«t, kā vien grib. Tajā skaitā Saeimas deputātu, un par to tai nekas nebÅ«s. VÄ“l vairāk. SabiedrÄ«bas vairākums, kurš vārdos ir par iekļaujošu sabiedrÄ«bu, bet darbos un zemapziņā par sabiedrÄ«bu bez visādiem tur gobzemiem un citiem “idiotiem”, tas ir, citādi domājošiem “pajoļiem”, klusÄ“jot aplaudÄ“ šai varas nekaunÄ«bas demonstrācijai.

AtsevišÄ·i jārunā par policijas rÄ«cÄ«bu. Šeit ļoti precÄ«zi jāsaprot, ka policija ir instruments, ar kuru valsts vara realizÄ“ leÄ£itÄ«mu vardarbÄ«bu. Policija ir vienÄ«gā struktÅ«ra, kurai ir dotas tiesÄ«bas izmantot vardarbÄ«bu. Likuma ietvaros, kas Ä«paši svarÄ«gi.

Taču vÄ“l svarÄ«gāks ir cits moments. Policijā strādā cilvÄ“ki, nevis automāti. Viņiem ir dota likumÄ«ga vara pār citiem cilvÄ“kiem. TāpÄ“c ir arhisvarÄ«gi policiju turÄ“t Ä«paši stingrā kontrolÄ“, jo nav jāpiesauc bÄ“dÄ«gi slavenais Stenfordas “cietuma eksperiments”, lai saprastu, ka cilvÄ“ks (-i), kuram dota vara pār citiem cilvÄ“kiem, viegli var aizbraukt bÄ«stamā visatļautÄ«bā, bet atjaunot kontroli pār šÄ«m struktÅ«rām ir ļoti grÅ«ti.

Jebkuras apakšstruktÅ«ras ātri pieņem tos sejas vaibstus, kādus rāda augstākā priekšniecÄ«ba. PÄ“rnruden par jauno Valsts policijas priekšnieku kļuva Armands Ruks. Par šo vÄ«ru mÄ“s vÄ“l daudz dzirdÄ“sim, jo viņš ir noteikta tipa vadÄ«tājs. Tieši tāds, kādus sociāli asās Holivudas filmās bieži rāda policijas vadÄ«tājus - cilvÄ“ks, kura prioritāte ir bÅ«t varā, bÅ«t kopā ar uzvarÄ“tājiem, situācijas izklāstā rÅ«pÄ«gi izsvÄ“rt - kā tas izskatÄ«sies un vai galvenie ietekmes lÄ«deri bÅ«s apmierināti.

Reālās lietas, reālie pierādÄ«jumi, vainÄ«gie, cietušie ir otršÄ·irÄ«gi. Kredo pavisam vienkāršs - ja tie, kuriem ir ietekme, ar manu rÄ«cÄ«bu (nevis darba rezultātiem) bÅ«s apmierināti; ja savu “ego” apslāpÄ“šu un rÄ«košos nevis pÄ“c nevienam nevajadzÄ«giem “patiesÄ«bas” principiem, bet kā labpatÄ«k Ä«stajiem “dzÄ«ves saimniekiem”, tad mana dzÄ«ve ies uz augšu un Ä£enerāļa zvaigznes ilgi nebÅ«s jāgaida.

Kopš Armands Ruks ir savā amatā, esmu jau trijos rakstos pieminÄ“jis viņa augstajā amatā iecelšanas kritÄ“rijus.

Esmu spiests paskaidrot. Neesmu apsÄ“sts ar šo cilvÄ“ku. Viņu personÄ«gi nepazÄ«stu, un viņš man neko nav nodarÄ«jis. Tāpat arÄ« neviens nav man lÅ«dzis par viņu rakstÄ«t. Pret viņu man nav nekāda ienaida. Vienkārši manās acÄ«s viņš ir ārkārtÄ«gi precÄ«zs tipoloÄ£isks piemÄ“rs karjeras cilvÄ“kam, kuru šodienas laikmets gluži automātiski izvirza priekšplānā.

Jau iepriekš atvainojos Ruka kungam, ja esmu viņu nepareizi novÄ“rtÄ“jis pÄ“c viņa publiskajiem izteikumiem un patiesÄ«bā viņš ir kvÄ“ls profesionālis/izmeklÄ“tājs, kuru neinteresÄ“ politiskās varas kolÄ«zijas un kura galvenā rÄ«cÄ«bas motivācija ir vienmÄ“r bÅ«t patiesÄ«bas pusÄ“, lai kāda tā arÄ« bÅ«tu un kā tā izskatÄ«tos sabiedrÄ«bas acÄ«s. BÅ«tu tikai priecÄ«gs, ja izrādÄ«tos, ka esmu kļūdÄ«jies. Diemžēl lÄ«dzšinÄ“jā Ruka darbÄ«ba un izteikumi, arÄ« policijas uzvedÄ«ba Gobzema aizturÄ“šanas sakarā par to neliecina.

ArÄ« vakar Dombura raidÄ«jumā “Kas notiek Latvijā?” (interneta versijā) Ruks uzstājās kā politiÄ·is un labprāt runāja par pandÄ“miju, par pārpildÄ«tām slimnÄ«cām, par prevenciju (lai pat nedomā citreiz sanākt vÄ“l lielākā skaitā) kā galvenajiem iemesliem, kāpÄ“c bija nepieciešami tik neproporcionāli lieli spÄ“ki salÄ«dzinoši nelieliem pasākumiem.

Visu raidÄ«juma laiku viņš turÄ“jās formāli pareizā rāmÄ«, taču vienā brÄ«dÄ« zaudÄ“ja modrÄ«bu un viņam paspruka, ka aizturÄ“šana notikusi arÄ« tāpÄ“c, ka Gobzema šova auditorija bijusi netÄ«kama. ValdÄ«bai un politiskajai varai netÄ«kama auditorija, savukārt Mārtiņa RÄ«tiņa pasākuma auditorija, kura bez sejas aizsegiem pulcÄ“jās slÄ“gtās telpās, nevis svaigā gaisā kā Gobzema pasākumā, jau bija pavisam cits kontingents. TÄ«kams un šÄ·iriski tuvs. Kādi vÄ“l jautājumi?

Pārpublicēts no neatkariga.nralv

Novērtē šo rakstu:

0
0