Laipni lÅ«gti brÄ«niÅ¡Ä·Ä«gajÄ pasaulÄ“, kur apkÄrt nevazÄjas visÄdi idioti
Bens Latkovskis · 10.12.2021. · Komentāri (0)JÄsaka, kÄ ir. Lai arÄ« policijas un lielas sabiedrÄ«bas daļas reakcija uz tÄ dÄ“vÄ“to Gobzema “Rododendru šovu” liecina par bÅ«tiskÄm demokrÄtiskÄs uztveres deformÄcijÄm, par pašu šo šovu ir grÅ«ti runÄt nopietni, jo viss notiekošais jau no sÄkta gala tiek taisÄ«ts par farsu.
TÄpÄ“c pirmais jautÄjums, uz kuru jÄatbild, - vai nozÄ«mÄ«gu politisku procesu pÄrvÄ“ršana cirkÄ notiek apzinÄti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi, lai diskreditÄ“tu jebkÄdu pretestÄ«bas kustÄ«bu Kariņa/Pavļuta režīmam, vai tÄ vienkÄrši sanÄk?
Ja kÄds grib ironizÄ“t par vÄrda “režīms” lietojumu, tad atbildiet - kÄ sauc sistÄ“mu, kurÄ, lai ieietu veikalÄ, jÄstÄv uz ielas rindÄ, salÄ un pie ieejas apsargam jÄrÄda pase? Ja tas nav režīms, tad kas? Un, lÅ«dzu, bez muļķīgiem salÄ«dzinÄjumiem ar teÄtri vai transportu, kur arÄ« prasa biļeti.
TÄtad vai pretestÄ«ba demokrÄtijas erozijai tiek apzinÄti trivializÄ“ta? Skaidras atbildes nav. ManuprÄt, tas notiek daļēji apzinÄti. Atbilstoši manai pÄrliecÄ«bai atsevišÄ·u cilvÄ“ku iespÄ“jas mainÄ«t vispÄrÄ“jo procesu gaitu ir stipri ierobežotas, un centieni šiem indivÄ«diem pierakstÄ«t izšÄ·irošo lomu tajos vai citos notikumos nav pamatoti.
Procesiem attÄ«stoties, noteiktÄs pozÄ«cijÄs gandrÄ«z automÄtiski nonÄk savai lomai atbilstošas personas. LÄ«dz ar to Gobzems ieņem to lomu, kuru viņam atvÄ“lÄ“jusi vÄ“sture, un viņa vietÄ neviens cits nevarÄ“ja bÅ«t. SavukÄrt pats Gobzems nevar bÅ«t citÄds. Viņš ir tÄds, kÄds ir, un tÄ, protams, ir liela demokrÄtisko spÄ“ku nelaime.
PašreizÄ“jo cilvÄ“ces globÄlo virzÄ«bu uz demokrÄtisko brÄ«vÄ«bu ierobežošanu neredzÄ“t var tikai tas, kurš to nu nekÄdi negrib redzÄ“t, un arÄ« pati šÄ« negribÄ“šana ir pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ izgaismojusies kÄ absolÅ«ti loÄ£iska. Kurš ir teicis, ka dzÄ«vot demokrÄtiskÄ iekÄrtÄ ir cilvÄ“ka kÄ bioloÄ£iskas un sociÄlas bÅ«tnes dziļÄkÄ vÄ“lme? VarbÅ«t patiesÄ«bÄ ir gluži otrÄdi? VarbÅ«t cilvÄ“ki grib dzÄ«vot samÄ“rÄ vienveidÄ«gÄ vidÄ“, kur apkÄrt redz sev lÄ«dzÄ«gi domÄjošus?
Lai arÄ« cilvÄ“ki kÄ vÄ“lamÄko aiz ieraduma joprojÄm uzskata iekļaujošu, dažÄdÄ«bas pilnu sabiedrÄ«bu, sociÄlie tÄ«kli ir pilni ar jaunu, progresÄ«vu, it kÄ demokrÄtiski noskaņotu cilvÄ“ku ierakstiem, kuros viņi neslÄ“pj sajÅ«smu par to, ka kafejnÄ«cÄs, klubos var tikt tikai ar caurlaidÄ“m un “visÄdi idioti” tur nevazÄjas. Cik brÄ«nišÄ·Ä«gi, ka lielveikalos tikpat kÄ vairs nav to bomžu un mūžīgi tūļīgo pensionÄru. Cik forši, ka apkÄrt tikai “normÄli” cilvÄ“ki.
VÄ“l jau viņi nesaprot, ko tas patiesÄ«bÄ nozÄ«mÄ“, bet ir acÄ«mredzami, ka cilvÄ“kiem, izrÄdÄs, patÄ«k atrasties “savÄ“jo” vidÅ«. Ak, kÄds pÄrsteigums! Agri vai vÄ“lu nÄks arÄ« atskÄrsme, cik patÄ«kami dzÄ«vot politiskÄ vidÄ“, kur visÄdi gobzemi, šleseri un citi “gaisa jaucÄ“ji” nemaisÄs pa kÄjÄm.
TÄtad kas notiek? Vispirms gribu atkÄrtot, ka jÄsaprot - laiki ir mainÄ«jušies. FundamentÄli. Tas, kas skaitÄ«jÄs nepieņemami vÄ“l pirms pusgada, tagad skaitÄs norma. To labi demonstrÄ“ sociÄlajos tÄ«klos cirkulÄ“jošas “Re:Check” agrÄkÄs publikÄcijas, kurÄs tiek “atmaskoti” dažÄdi “dezinformatori/panikas cÄ“lÄji”, kuri jau sen brÄ«dinÄja, ka vakcinÄcija bÅ«s obligÄta, nevakcinÄ“tos nelaidÄ«s veikalos, kafejnÄ«cÄs, sporta zÄlÄ“s un citur, atlaidÄ«s no darba utt.
VÄ“l šÄ gada pavasarÄ« šÄdi piespiedu lÄ“mumi pat “Re:Check” aktÄ«vistÄ“m šÄ·ita nepieņemami, un tos, kas par to runÄja, viņas metÄs “atmaskot” un izvest tÄ«rÄ Å«denÄ«. NepagÄja necik ilgs laiks, un “tÄ«rais Å«dens” tika saduļķots tieši no to varas centru puses, kurus visu šo laiku centÄs aizstÄvÄ“t “Re:Check” darbinieces.
SociÄlajos tÄ«klos cilvÄ“ki raksta: “Valsts parÄdÄ«ja savu vÄjumu. Ja mums bÅ«tu stipra valsts, izcila valdÄ«ba, tad Gobzems varÄ“tu pulcÄ“t cilvÄ“kus brÄ«vi un nevienu tas neuztrauktu, bet šÄ« valdÄ«ba ir tik daudz izdarÄ«jusi kļūdu, ka...”
Diemžēl jÄsaka, ka šajos ierakstos vÄ“lamais tiek uzdots par esošo. Valsts nekÄdu vÄjumu neparÄdÄ«ja. VÄjumu parÄdÄ«ja sabiedrÄ«ba. Valsts parÄdÄ«ja, ka tÄ var jebkuru mÄ«cÄ«t, kÄ vien grib. TajÄ skaitÄ Saeimas deputÄtu, un par to tai nekas nebÅ«s. VÄ“l vairÄk. SabiedrÄ«bas vairÄkums, kurš vÄrdos ir par iekļaujošu sabiedrÄ«bu, bet darbos un zemapziÅ†Ä par sabiedrÄ«bu bez visÄdiem tur gobzemiem un citiem “idiotiem”, tas ir, citÄdi domÄjošiem “pajoļiem”, klusÄ“jot aplaudÄ“ šai varas nekaunÄ«bas demonstrÄcijai.
AtsevišÄ·i jÄrunÄ par policijas rÄ«cÄ«bu. Šeit ļoti precÄ«zi jÄsaprot, ka policija ir instruments, ar kuru valsts vara realizÄ“ leÄ£itÄ«mu vardarbÄ«bu. Policija ir vienÄ«gÄ struktÅ«ra, kurai ir dotas tiesÄ«bas izmantot vardarbÄ«bu. Likuma ietvaros, kas Ä«paši svarÄ«gi.
TaÄu vÄ“l svarÄ«gÄks ir cits moments. PolicijÄ strÄdÄ cilvÄ“ki, nevis automÄti. Viņiem ir dota likumÄ«ga vara pÄr citiem cilvÄ“kiem. TÄpÄ“c ir arhisvarÄ«gi policiju turÄ“t Ä«paši stingrÄ kontrolÄ“, jo nav jÄpiesauc bÄ“dÄ«gi slavenais Stenfordas “cietuma eksperiments”, lai saprastu, ka cilvÄ“ks (-i), kuram dota vara pÄr citiem cilvÄ“kiem, viegli var aizbraukt bÄ«stamÄ visatļautÄ«bÄ, bet atjaunot kontroli pÄr šÄ«m struktÅ«rÄm ir ļoti grÅ«ti.
Jebkuras apakšstruktÅ«ras Ätri pieņem tos sejas vaibstus, kÄdus rÄda augstÄkÄ priekšniecÄ«ba. PÄ“rnruden par jauno Valsts policijas priekšnieku kļuva Armands Ruks. Par šo vÄ«ru mÄ“s vÄ“l daudz dzirdÄ“sim, jo viņš ir noteikta tipa vadÄ«tÄjs. Tieši tÄds, kÄdus sociÄli asÄs Holivudas filmÄs bieži rÄda policijas vadÄ«tÄjus - cilvÄ“ks, kura prioritÄte ir bÅ«t varÄ, bÅ«t kopÄ ar uzvarÄ“tÄjiem, situÄcijas izklÄstÄ rÅ«pÄ«gi izsvÄ“rt - kÄ tas izskatÄ«sies un vai galvenie ietekmes lÄ«deri bÅ«s apmierinÄti.
ReÄlÄs lietas, reÄlie pierÄdÄ«jumi, vainÄ«gie, cietušie ir otršÄ·irÄ«gi. Kredo pavisam vienkÄršs - ja tie, kuriem ir ietekme, ar manu rÄ«cÄ«bu (nevis darba rezultÄtiem) bÅ«s apmierinÄti; ja savu “ego” apslÄpÄ“šu un rÄ«košos nevis pÄ“c nevienam nevajadzÄ«giem “patiesÄ«bas” principiem, bet kÄ labpatÄ«k Ä«stajiem “dzÄ«ves saimniekiem”, tad mana dzÄ«ve ies uz augšu un Ä£enerÄļa zvaigznes ilgi nebÅ«s jÄgaida.
Kopš Armands Ruks ir savÄ amatÄ, esmu jau trijos rakstos pieminÄ“jis viņa augstajÄ amatÄ iecelšanas kritÄ“rijus.
Esmu spiests paskaidrot. Neesmu apsÄ“sts ar šo cilvÄ“ku. Viņu personÄ«gi nepazÄ«stu, un viņš man neko nav nodarÄ«jis. TÄpat arÄ« neviens nav man lÅ«dzis par viņu rakstÄ«t. Pret viņu man nav nekÄda ienaida. VienkÄrši manÄs acÄ«s viņš ir ÄrkÄrtÄ«gi precÄ«zs tipoloÄ£isks piemÄ“rs karjeras cilvÄ“kam, kuru šodienas laikmets gluži automÄtiski izvirza priekšplÄnÄ.
Jau iepriekš atvainojos Ruka kungam, ja esmu viņu nepareizi novÄ“rtÄ“jis pÄ“c viņa publiskajiem izteikumiem un patiesÄ«bÄ viņš ir kvÄ“ls profesionÄlis/izmeklÄ“tÄjs, kuru neinteresÄ“ politiskÄs varas kolÄ«zijas un kura galvenÄ rÄ«cÄ«bas motivÄcija ir vienmÄ“r bÅ«t patiesÄ«bas pusÄ“, lai kÄda tÄ arÄ« bÅ«tu un kÄ tÄ izskatÄ«tos sabiedrÄ«bas acÄ«s. BÅ«tu tikai priecÄ«gs, ja izrÄdÄ«tos, ka esmu kļūdÄ«jies. Diemžēl lÄ«dzšinÄ“jÄ Ruka darbÄ«ba un izteikumi, arÄ« policijas uzvedÄ«ba Gobzema aizturÄ“šanas sakarÄ par to neliecina.
ArÄ« vakar Dombura raidÄ«jumÄ “Kas notiek LatvijÄ?” (interneta versijÄ) Ruks uzstÄjÄs kÄ politiÄ·is un labprÄt runÄja par pandÄ“miju, par pÄrpildÄ«tÄm slimnÄ«cÄm, par prevenciju (lai pat nedomÄ citreiz sanÄkt vÄ“l lielÄkÄ skaitÄ) kÄ galvenajiem iemesliem, kÄpÄ“c bija nepieciešami tik neproporcionÄli lieli spÄ“ki salÄ«dzinoši nelieliem pasÄkumiem.
Visu raidÄ«juma laiku viņš turÄ“jÄs formÄli pareizÄ rÄmÄ«, taÄu vienÄ brÄ«dÄ« zaudÄ“ja modrÄ«bu un viņam paspruka, ka aizturÄ“šana notikusi arÄ« tÄpÄ“c, ka Gobzema šova auditorija bijusi netÄ«kama. ValdÄ«bai un politiskajai varai netÄ«kama auditorija, savukÄrt MÄrtiņa RÄ«tiņa pasÄkuma auditorija, kura bez sejas aizsegiem pulcÄ“jÄs slÄ“gtÄs telpÄs, nevis svaigÄ gaisÄ kÄ Gobzema pasÄkumÄ, jau bija pavisam cits kontingents. TÄ«kams un šÄ·iriski tuvs. KÄdi vÄ“l jautÄjumi?
PÄrpublicÄ“ts no neatkariga.nralv