Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lato Lapsa ir iesniedzis sÅ«dzÄ«bu par DrošÄ«bas policijas izmeklÄ“tāja Iļjas Boronovska (attÄ“lā) rÄ«cÄ«bu šÄ«s struktÅ«ras safabricÄ“tajā kriminālprocesā saistÄ«bā ar grāmatu Cits Ä·Ä“Ä·is: zem likumÄ«gā "jumta", par ko Pietiek informÄ“jis jau vairākkārt.Pietiek šodien ar nenozÄ«mÄ«giem Ä«sinājumiem publicÄ“ šo iesniegumu, ko nodošanai prokuratÅ«rai nosÅ«tÄ«jusi viņa aizstāve, zvÄ“rinātā advokāte Jeļena Kvjatkovska un kurš skaidri parāda DrošÄ«bas policijas veiktās "izmeklÄ“šanas" Ä«patnÄ«bas:

"Uz vienošanās pamata realizÄ“ju Lato Lapsas, p.k.160569-13068, aizstāvÄ«bu kriminālprocesā Nr. 11840005513, ko apliecina lietas materiālos esošais advokāta orderis.

2015.gada 17.aprÄ«lÄ« mans aizstāvamais ir saņēmis 2015.gada 17.aprīļa lÄ“mumu par personas atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to (turpmāk – LÄ“mums), kurš aizvietoja iepriekšÄ“jo, precÄ«zi pirms gada, 2014.gada 17.aprÄ«lÄ« sastādÄ«to lÄ“mumu par personas atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to.

IepazÄ«stoties ar LÄ“muma tekstu un salÄ«dzinot to ar iepriekšÄ“jo lÄ“mumu par Lato Lapsas atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to, konstatÄ“ju, ka abi lÄ“mumi ir faktiski identiski, ar diviem svarÄ«giem izņēmumiem: pirmkārt, 2015.gada LÄ“mumā netiek vairs apgalvots, ka Lato Lapsa ieguva „L.Jākobsona personÄ«go e-pasta korespondenci”, bet gan, ka Lato Lapsa ieguva „B.Rjazanska 2010.gada 9.marta iesniegumu ar atreferÄ“to L.Jākobsona personÄ«go e-pasta korespondenci”. Otrkārt, Lato Lapsas it kā veiktās darbÄ«bas ir kvalificÄ“tas ne tikai pÄ“c Krimināllikuma 144.panta 1.daļas, bet arÄ« pÄ“c Krimināllikuma 145.panta 1.daļas.

Ir jānorāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 398.1 pantam lÄ“mumam par personas atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to ir jāsatur, tanÄ« skaitā, noziedzÄ«ga nodarÄ«juma juridiskā kvalifikācija; kā arÄ« pamatojums pieņēmumam, ka izmeklÄ“jamo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, visticamāk, izdarÄ«jusi konkrÄ“tā persona. No minÄ“tā izriet, ka procesa virzÄ«tājam konkrÄ“tajā gadÄ«jumā bÅ«tu LÄ“mumā jāpamato, kāpÄ“c viņš uzskata, ka konkrÄ“tās LÄ“mumā norādÄ«tās darbÄ«bas veido attiecÄ«go noziedzÄ«go nodarÄ«jumu sastāvu. Nepietiekami plaši pamatojot lÄ“mumu par personas atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to, procesa virzÄ«tājs prettiesiski ierobežo personas tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu, liedzot tai atspÄ“kot izvirzÄ«to pieņēmumu, kas arÄ« konstatÄ“jams konkrÄ“tajā gadÄ«jumā, tādejādi uzskatu procesa virzÄ«tāja izmeklÄ“tāja I.Boronovska rÄ«cÄ«bu, nemotivÄ“jot likumā noteiktā kārtā 2015.gada 17.aprīļa LÄ“mumu, par prettiesisku.

Turklāt procesa virzÄ«tāja izvirzÄ«tais pieņēmums par noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva esamÄ«bu LÄ“mumā aprakstÄ«tajās darbÄ«bās ir acÄ«mredzami aplams un nepamatots. AizstāvÄ«bas ieskatā LÄ“muma pieņemšana ir saistÄ«ta ar procesa virzÄ«tāja vÄ“lmi vilcināt kriminālprocesu, pārkāpjot Lato Lapsas tiesÄ«bas uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātÄ«gā termiņā.

Un proti, ar LÄ“mumu ir atzÄ«ts, ka publicÄ“ta tika nevis e-pasta sarakste, bet trešÄs personas – B.Rjazanska 2010.gada 9.marta iesniegums. ŠÄdu apgalvojumu mans aizstāvamais ir izvirzÄ«jis vÄ“l pirms gada, tanÄ« skaitā DrošÄ«bas policijai iesniegtajos iesniegumos 2014.gada 23.aprÄ«lÄ«, un, paejot gadam, arÄ« izmeklÄ“tājs I.Boronovskis ir bijis spiests to atzÄ«t. Šajā sakarā lÅ«dzu uzraugošo prokuroru pārbaudÄ«t, kādas tieši izmeklÄ“šanas/procesuālās darbÄ«bas tika veiktas no 2014.gada 23.aprīļa lÄ«dz 2015.gada 17.aprÄ«lim, ko procesa virzÄ«tājs LÄ“mumā apzÄ«mÄ“ kā „pierādÄ«jumu kopums, kas liecina par to, ka Lato Lapsa ieguva B.Rjazanska iesniegumu”.

Tātad, nevÄ“rtÄ“jot to, kāds ir pierādÄ«jumu kopums, kas ļauj izmeklÄ“tājam izdarÄ«t pieņēmumu, ka B.Rjazanska iesnieguma fragmentu publikāciju veica tieši Lato Lapsa, var apgalvot, ka lietā nav strÄ«da, ka grāmatā „Cits Ä·Ä“Ä·is. Zem likumÄ«gā „jumta” tika publicÄ“ta nevis e-pasta sarakste, bet gan fragmenti no minÄ“tā B.Rjazanska iesnieguma, kurā atbilstoši LÄ“mumā paustajam ir „atreferÄ“ta L.Jākobsona personÄ«gā e-pasta korespondence.” ArÄ« LÄ“mumā minÄ“tajās publikācijās portālā pietiek.com ir nevis publicÄ“ta e-pasta korespondence, bet gan pārpublicÄ“ti fragmenti no grāmatas „Cits Ä·Ä“Ä·is. Zem likumÄ«gā „jumta”". IevÄ“rojot to, ka kriminālatbildÄ«ba pÄ“c Krimināllikuma 144.panta 1.daļas attiecÄ«gajā redakcijā iestājas par tÄ«šu korespondences noslÄ“puma pārkāpšanu – „aktÄ«vā darbÄ«ba – korespondences atvÄ“ršana un iepazÄ«šanās ar tās saturu [...], iegÅ«tās informācijas satura vai ziņu par tās adresātu paziņošana trešajai personai utt.[1]”, ir pašsaprotami, ka kriminālatbildÄ«ba nevar iestāties par iepazÄ«šanos nevis ar e-pasta saraksti, bet ar citu dokumentu (konkrÄ“ti – iesniegumu), kā arÄ« par informācijas paziņošanu trešajai personai, kas ir iegÅ«ta no cita dokumenta, nevis no e-pasta sarakstes.

PublicÄ“jot B.Rjazanska iesnieguma fragmentus, to publicÄ“jošÄm personām nebija jāpārbauda tas, vai iesniegumā „atreferÄ“tais” patiešÄm ir Ä«sta e-pasta sarakste, nevis iesnieguma autora izdomājums, vai e-pasta sarakstes dalÄ«bnieki ir vai nav devuši piekrišanu, lai e-pasta sarakste tiktu atreferÄ“ta B.Rjazanska iesniegumā utt. Tika publicÄ“ta nevis kādas personas e-pasta sarakste, bet gan procesuālā dokumenta fragmenti ar tā autora veidotu saturu.

Tādejādi, gÅ«stot pierādÄ«jumus tam, ka Lato Lapsa „ieguva” un „publicÄ“ja” B.Rjazanska iesniegumu ar tajā „atreferÄ“to”, iespÄ“jams, e-pasta korespondenci, procesa virzÄ«tājam nekavÄ“joties bÅ«tu jāpieņem lÄ“mums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pÄ“c Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas.

Kas attiecas uz Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas piemÄ“rošanu aprakstÄ«to darbÄ«bu kvalifikācijai, tad ir jānorāda, ka tā ir acÄ«mredzami nepamatota. KriminālatbildÄ«ba pÄ“c Krimināllikuma 145.panta iestājas par nelikumÄ«gām darbÄ«bām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums. Jānorāda, ka LÄ“mumā nav pamatots arÄ« procesa virzÄ«tāja pieņēmums par bÅ«tiskā kaitÄ“juma konstatÄ“šanu inkriminÄ“tajās darbÄ«bās, taču, pat nevÄ“rtÄ“jot šo obligāto priekšnosacÄ«jumu kriminālatbildÄ«bas iestāšanos, ir jānorāda, ka inkriminÄ“to darbÄ«bu kvalificÄ“šana pÄ“c šÄ« panta nav pamatota. LÄ“mumā nav norādÄ«ts, kādi tieši personas dati tika nelikumÄ«gi apstrādāti un kā izpaudās darbÄ«bu pretlikumÄ«ba.

Šajā sakarā ir jānorāda, ka darbÄ«bu ar fiziskās personas datiem likumÄ«bu vai nelikumÄ«bu nosaka Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likums, lÄ«dz ar ko, kvalificÄ“jot darbÄ«bas pÄ“c Krimināllikuma 145.panta, kas ir blanketa norma, procesa virzÄ«tājam bÅ«tu jānorāda, kādas tieši likuma normas ir pārkāptas un ar kādu datu publicÄ“šanu.

VÄ“ršu JÅ«su uzmanÄ«bu, ka konkrÄ“tais kriminālprocess, lai arÄ« ir izdalÄ«ts no cita, jau izbeigta kriminālprocesā (kurā, kā zināms, uzraugošais prokurors ir norādÄ«jis uz virkni nepierādÄ«tu apstākļu, pÄ“c kā procesa virzÄ«tājs nogaidÄ«jis, lÄ«dz lietā iestājas noilgums, un izbeidzis procesu uz noilguma pamata), faktiski ir uzsākts daudz agrāk – iespÄ“jams, par tā uzsākšanas datumu var uzskatÄ«t 2010.gada 20.janvāri, kad tika uzsākts kriminālprocess Nr. 12812000210 par L.Jākobsona korespondences noslÄ“puma tÄ«šu pārkāpšanu vai, vÄ“lākais, 2013.gada 4.aprÄ«li, kad tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11816004613 par L.Jākobsona korespondences noslÄ“puma tÄ«šu pārkāpšanu. Tādejādi uzskatu, ka, paejot 5 gadiem no pirmā kriminālprocesa uzsākšanas un diviem gadiem no otra kriminālprocesa uzsākšanas, var uzskatÄ«t, ka izmeklÄ“šana tiek novilcināta no procesa virzÄ«tāja puses, visticamāk, ar mÄ“rÄ·i atkal sagaidÄ«t noilguma iestāšanos lietā.

Par to liecina arÄ« šÄdi apstākļi:

2014.gada 26.maijā DrošÄ«bas policijā bija saņemts mans pieteikums par izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu kriminālprocesā – un konkrÄ“ti par e-pasta sarakstes dalÄ«bnieka „Ksenijas Ozolas” noskaidrošanu un nopratināšanu, kas ir viens no obligātiem priekšnosacÄ«jumiem noziedzÄ«ga nodarÄ«juma esamÄ«bas konstatÄ“šanai konkrÄ“tajā kriminālprocesā (t.i., ievÄ“rojot LÄ“mumā par atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to norādÄ«to, ka „sarakstes” publicÄ“šana notika bez adresātu un sÅ«tÄ«tāju atļaujas, ir nepieciešams noskaidrot, vai kāds no „sarakstes” adresātiem un sÅ«tÄ«tājiem nav devis piekrišanu publicÄ“šanai).

2014.gada 30.maijā tika saņemta procesa virzÄ«tāja I.Boronovska atbilde, kurā bija norādÄ«ts, ka mans pieteikums ir apmierināts un viens no kriminālprocesa uzdevumiem ir personas "Ksenija Ozola" noskaidrošana. Tas nozÄ«mÄ“, ka kriminālprocess tika uzsākts un virzÄ«ts, bet mans klients atzÄ«ts par aizdomās turÄ“to, neesot ziņām par to, ka „sarakste” tika publicÄ“ta bez abu tās dalÄ«bnieku piekrišanas, kas ir obligāts priekšnosacÄ«jums Krimināllikuma 144.pantā paredzÄ“ta nodarÄ«juma sastāva konstatÄ“šanai. Pat nevÄ“rtÄ“jot izvirzÄ«to aizdomu pret manu klientu pamatotÄ«bu, šis apstāklis pats par sevi norāda uz konkrÄ“tā kriminālprocesa nepieļaujamÄ«bu.

2015.gada 17.aprÄ«lÄ«, paejot gandrÄ«z gadam no mana pieteikuma apmierināšanas, manam aizstāvamajam tika uzrādÄ«ts jauns lÄ“mums par atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to, no kura nepārprotami izriet, ka „Ksenija Ozola”, jeb amatpersona vārdā „Aigars”, joprojām nav nedz noskaidrota, nedz nopratināta. Ir pamats uzskatÄ«t, ka vienÄ«ga procesuālā darbÄ«ba lietā, kas ir veikta pÄ“dÄ“jā gada laikā, ir ikgadÄ“ja lÄ“muma par atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to uzrādÄ«šana manam aizstāvamajam, bet nekādas citas izmeklÄ“šanas darbÄ«bas nav veiktas. Tas norāda uz acÄ«mredzamu kriminālprocesa novilcināšanu ne tikai kriminālprocesā Nr. 12812000210, bet arÄ« šajā kriminālprocesā.

TādÄ“jādi procesa virzÄ«tājs ir pieļāvis neattaisnotu kriminālprocesa novilcināšanu, neievÄ“rojot Kriminālprocesa likuma 14.pantā nostiprināto principu par tiesÄ«bām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātÄ«gā termiņā. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā ne lietas apjoms, ne juridiskā  sarežģītÄ«ba nav tādi, kas attaisnotu kriminālprocesa veikšanu vairāku gadu garumā; domājams, ka veikto procesuālo darbÄ«bu apjoms nav tāds, kas var pamatot tik ilgstošu kriminālprocesa veikšanu."


[1] KrimināltiesÄ«bas. SevišÄ·a daļa. Trešais papildinātais izdevums. Uldis Krastiņš, ValentÄ«na Liholaja, Aivars Niedre. Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2009

Novērtē šo rakstu:

0
0