Iesaki rakstu:

„Kā jau solÄ«ts, no Latvijas valsts attiesāto naudu saistÄ«bā ar manis prettiesiskajām aizturÄ“šanām ziedošu kādam labam mÄ“rÄ·im, piemÄ“ram, šÄ«s aizturÄ“šanas veikušÄs struktÅ«ras – DrošÄ«bas policijas priekšnieka Normunda Mežvieta kunga aizsÅ«tÄ«šanai kādos vienkāršÄkos, viņa lÄ«menim atbilstošos jurisprudences kursos, otrkārt, darÄ«šu visu iespÄ“jamo, lai valsts no tās attiesāto naudu pÄ“c tam regresa kārtÄ«bā piedzÄ«tu no tiem DrošÄ«bas policijas darbiniekiem, kuri veica un organizÄ“ja šÄ«s aizturÄ“šanas,” - tā Lato Lapsa komentÄ“ RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas spriedumu pÄ“c viņa pieteikuma par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu saistÄ«bā ar divām prettiesiskajām aizturÄ“šanām, ko bija veikuši DrošÄ«bas policijas darbinieki.

Pietiek šodien publicÄ“ Lato Lapsas pieteikumu tiesai, kā arÄ« RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas spriedumu.

Prasības pieteikums

1. Faktiskie apstākļi

2015.gada 26.maijā Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra rajona iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas vecākais inspektors sastādÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma protokolu Nr.PC096549 par to, ka 2015.gada 22.maijā plkst.14:44 RÄ«gā, K.Barona ielā 99A es, Lato Lapsa, ļaunprātÄ«gi neesot pakļāvies policijas darbinieku likumÄ«gajām prasÄ«bām, kad tie pildÄ«ja dienesta pienākumus, ignorÄ“jis policijas darbinieku rÄ«kojumu pārtraukt Latvijas Republikas DrošÄ«bas policijas Ä“kas, dienesta automašÄ«nu, amatpersonu un apmeklÄ“tāju filmÄ“šanu.

MinÄ“tais pārkāpums tika kvalificÄ“ts pÄ“c Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātÄ«gu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldÄ«bas policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arÄ« karavÄ«ra likumÄ«gajam rÄ«kojumam vai prasÄ«bai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtÄ«bas sargāšanas vai dienesta pienākumus.

MinÄ“tā pārkāpuma izskatÄ«šana atbilstoši piekritÄ«bai tika nodota RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai.

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa, izskatot man inkriminÄ“to administratÄ«vo pārkāpumu, ar 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumu lietā Nr.130049515 nosprieda izbeigt lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā pret mani par pārkāpumu, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.pantā (sprieduma kopija pievienota prasÄ«bas pieteikuma pielikumā Nr.2).

Par minÄ“to spriedumu Valsts policijas priekšnieka p.i. A.Grišins iesniedza apelācijas sÅ«dzÄ«bu.

RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija ar 2015.gada 5.oktobra spriedumu nosprieda RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumu atstāt negrozÄ«tu, bet Valsts policijas iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu noraidÄ«t (sprieduma kopija pievienota prasÄ«bas pieteikuma pielikumā Nr.3).

Spriedums kā nepārsūdzams ir stājies spēkā.

Sakarā ar to, ka pirms administratÄ«vā pārkāpuma protokola sastādÄ«šanas un nodošanas Valsts policijai protokola sastādÄ«šanai es tiku aizturÄ“ts (aizturÄ“šanas protokols netika sastādÄ«ts), es 2015.gada 6.oktobrÄ« vÄ“rsos pie DrošÄ«bas policijas priekšnieka ar lÅ«gumu atvainoties par nepamatoto aizturÄ“šanu, kuru veica DrošÄ«bas policijas darbinieki (vÄ“stules kopija pievienota prasÄ«bas pieteikuma pielikumā Nr.4).

Uz minÄ“to vÄ“stuli saņēmu atbildi (vÄ“stules kopija pievienota prasÄ«bas pieteikuma pielikumā Nr.5), kurā norādÄ«ts, ka DrošÄ«bas policija ņems vÄ“rā konkrÄ“tajā lietā taisÄ«tos spriedumus, savukārt jautājums par atvainošanos šajā atbildÄ“ netiek risināts, no kā secinu, ka DrošÄ«bas policija man atvainoties ir atteikusies, tajā pat laikā neapstrÄ«dot faktu, ka DrošÄ«bas policijas darbinieki mani tika aizturÄ“juši un šÄ« aizturÄ“šana ir bijusi nepamatota.

2015.gada 26.maijā Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas vecākais inspektors sastādÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma protokolu Nr.PC185656 par to, ka 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« plkst.13:55 RÄ«gā, K.Barona ielā 99a, Latvijas Republikas DrošÄ«bas policijas telpās es ļaunprātÄ«gi neesot pakļāvies policijas darbinieku likumÄ«gajām prasÄ«bām, kad tie pildÄ«ja dienesta pienākumus, ignorÄ“jis policijas darbinieka rÄ«kojumu pārtraukt slÄ“ptu audio ierakstu veikšanu Latvijas Republikas DrošÄ«bas policijas telpās.

MinÄ“tais pārkāpums tika kvalificÄ“ts pÄ“c Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātÄ«gu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldÄ«bas policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arÄ« karavÄ«ra likumÄ«gajam rÄ«kojumam vai prasÄ«bai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtÄ«bas sargāšanas vai dienesta pienākumus.

MinÄ“tā pārkāpuma izskatÄ«šana atbilstoši piekritÄ«bai tika nodota RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai.

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa, izskatot man inkriminÄ“to administratÄ«vo pārkāpumu, ar 2015.gada 31.jÅ«lija spriedumu lietā Nr.130049615 nosprieda izbeigt lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā pret mani par pārkāpumu, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.pantā (sprieduma kopija pievienota prasÄ«bas pieteikuma pielikumā Nr.6).

Par minēto spriedumu Valsts policija iesniedza apelācijas sūdzību.

RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija ar 2015.gada 12.oktobra spriedumu nosprieda RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 31.jÅ«lija spriedumu atstāt negrozÄ«tu, bet Valsts policijas iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu noraidÄ«t (sprieduma kopija pievienota prasÄ«bas pieteikuma pielikumā Nr.7), turklāt konstatÄ“jot, ka DrošÄ«bas policijas amatpersona ir sniegusi nepatiesu dienesta ziņojumu.

Spriedums kā nepārsūdzams ir stājies spēkā.

Sakarā ar to, ka pirms administratÄ«vā pārkāpuma protokola sastādÄ«šanas un nodošanas Valsts policijai protokola sastādÄ«šanai es tiku aizturÄ“ts (aizturÄ“šanas protokols netika sastādÄ«ts), es 2015.gada 13.oktobrÄ« vÄ“rsos pie DrošÄ«bas policijas priekšnieka ar lÅ«gumu atvainoties par nepamatoto aizturÄ“šanu, kuru veica DrošÄ«bas policijas darbinieki (vÄ“stules kopija pievienota prasÄ«bas pieteikuma pielikumā Nr.8).

Uz minÄ“to vÄ“stuli saņēmu atbildi (vÄ“stules kopija pievienota prasÄ«bas pieteikuma pielikumā Nr.9), kurā norādÄ«ts, ka DrošÄ«bas policija ņems vÄ“rā konkrÄ“tajā lietā taisÄ«tos spriedumus, savukārt jautājums par atvainošanos šajā atbildÄ“ netiek risināts, no kā secinu, ka DrošÄ«bas policija man atvainoties ir atteikusies, tajā pat laikā neapstrÄ«dot faktu, ka DrošÄ«bas policijas darbinieki mani tika aizturÄ“juši un šÄ« aizturÄ“šana ir bijusi prettiesiska gan tā iemesla dēļ, ka tā netika nostiprināta pienācÄ«gā procesuālā formā, gan tāpÄ“c, ka tā ir bijusi nepamatota. Turklāt bez ievÄ“rÄ«bas nav atstājams apstāklis, ka šajā gadÄ«jumā no DrošÄ«bas policijas amatpersonas puses tika sastādÄ«ts nepatiess dienesta ziņojums, lai šÄ·ietami attaisnotu gan aizturÄ“šanu, gan protokola sastādÄ«šanu.

2. Prasības pieteikuma pamatojums

Kā ir redzams no augstāk izklāstÄ«tajiem apstākļiem, tad pÄ“c DrošÄ«bas policijas nepamatotas iniciatÄ«vas pret mani ir tikuši ierosināti divi administratÄ«vo pārkāpumu procesi un es šajos procesos esmu ticis nepamatoti saukts pie administratÄ«vās atbildÄ«bas. Turklāt šo procesu sakarā esmu arÄ« ticis prettiesiski un nepamatoti aizturÄ“ts.

Kā ir atzinis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments , tad tāpat jebkura cilvÄ“ktiesÄ«bu norma, arÄ« Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesÄ«bu norma (nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu) ir piemÄ“rojama tieši un nepastarpināti un izšÄ·irot strÄ«du par atlÄ«dzinājumu nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā, tiesai jāizvÄ“rtÄ“ pieļautais pārkāpums pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanas aspektā.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka ar morālo kaitÄ“jumu jāsaprot fiziskas un garÄ«gas ciešanas, kas izraisÄ«tas ar neatļautas darbÄ«bas rezultātā nodarÄ«tu cietušÄ nemantisku tiesÄ«bu vai nemantisku labumu aizskārumu.

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Uzskatu, ka augstāk aprakstītajās situācijās ir ticis pieļauts nepamatots manu tiesību aizskārums, proti, es nepamatoti un prettiesiski esmu ticis aizturēts, kā arī es nepamatoti esmu ticis saukts pie administratīvās atbildības.

Viss minÄ“tais kopumā man ir radÄ«jis garÄ«gus un emocionālus pārdzÄ«vojumus, tāpat arÄ« policijas iestāžu rÄ«cÄ«ba man ir likusi izjust pazemojumu gan ar nepamatoto aizturÄ“šanu, gan ar nepieciešamÄ«bu attaisnoties tiesas priekšÄ par to, ka neko sodāmu neesmu izdarÄ«jis. Tāpat bez ievÄ“rÄ«bas nav atstājams apstāklis, ka DrošÄ«bas policija ir atteikusies man atvainoties par pieļauto manu tiesÄ«bu aizskārumu, kas faktiski ir izraisÄ«jis jaunu aizskārumu, jo DrošÄ«bas policija tādÄ“jādi ir likusi man saprast, ka tai manu tiesÄ«bu ievÄ“rošana ir nenozÄ«mÄ«ga un tā savu nepamatoto rÄ«cÄ«bu, ja tā var teikt – nenožēlo, šÄdi atklāti demonstrÄ“jot savu pārākuma apziņu, visatļautÄ«bas pieļaujamÄ«bu un nicinājumu pret manu kā privātpersonas tiesÄ«bu nepamatoto aizskārumu.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā atlÄ«dzinājumu par man nodarÄ«to tiesÄ«bu aizskārumu novÄ“rtÄ“ju 2000,00 EUR apmÄ“rā, proti, 1000,00 EUR par katru nepamatotas, prettiesiskas aizturÄ“šanas reizi, jo, manuprāt, šÄds atlÄ«dzinājuma apmÄ“rs sasniegs visas tam uzdotās funkcijas, proti, 1) taisnÄ«guma funkciju; 2) prevencijas funkciju un 3) samierināšanas funkciju.

Papildus minÄ“tajam vÄ“los norādÄ«t, ka civillietas ierosināšanas gadÄ«jumā jau ir paredzami atbildÄ“tājas iebildumi pret prasÄ«bu, proti, ka atbilstoši Civillikuma 1635.panta trešajai daļai morālais kaitÄ“jums šajā situācijā nav prezumÄ“jams, attiecÄ«gi tas ir jāpierāda, taču tas nav izdarÄ«ts. Šajā sakarā vÄ“los vÄ“rst tiesas uzmanÄ«bu uz to, ka, neskatoties uz to, cik kura valsts iestāde sevi uzskata par svarÄ«gu un nozÄ«mÄ«gu, pat A kategorijas kritiskie infrastruktÅ«ras objekti, kā Valsts policija labprāt apzÄ«mÄ“ DrošÄ«bas policijas Ä“ku un kas ticis uzsvÄ“rts abos administratÄ«vo pārkāpumu procesos, ir pakļauti patvaļas aizliegumam, kurš pieprasa, lai valsts rÄ«cÄ«bai bÅ«tu saprātÄ«gs attaisnojums un lai ikviens varÄ“tu pārliecināties par šÄ« attaisnojuma esamÄ«bu. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā abos iepriekš minÄ“tajos procesos ir noskaidrojies, ka nedz DrošÄ«bas policijas, nedz Valsts policijai rÄ«cÄ«bai nav bijis saprātÄ«gs attaisnojums, jo Valsts policija nevienā tiesu institÅ«cijā tā arÄ« nespÄ“ja pamatot DrošÄ«bas policijas prasÄ«bu likumÄ«bu, kas savukārt norāda uz klaju patvaļas aizlieguma pārkāpumu, proti, es tiku aizturÄ“ts un saukts pie administratÄ«vās atbildÄ«bas, jo valsts iestādÄ“m vienkārši „nepatika” mana rÄ«cÄ«ba un vÄ“l jo vairāk – iestādes amatpersona tika sastādÄ«jusi melÄ«gu dienesta ziņojumu.

Vadoties no minÄ“tā, vÄ“los jau savlaicÄ«gi norādÄ«t, ka man nodarÄ«to morālo kaitÄ“jumu uzskatu par pierādÄ«tu ar Valsts policijas un DrošÄ«bas policijas darbÄ«bām, kuras ir bijušas ne tikai nepamatotas, bet arÄ« nelikumÄ«gas un kas ir ticis apstiprināts ar spriedumiem. KaitÄ“juma dziļumu un tiesÄ«bu aizskāruma nozÄ«mÄ«bu savukārt pamato policijas iestāžu klajie un atklātie patvaļas aizlieguma pārkāpumi, kuri atklāti demonstrÄ“ šo iestāžu pārākuma apziņu, neaizskaramÄ«bu, visatļautÄ«bas pieļaujamÄ«bu un nicinājumu pret privātpersonas tiesÄ«bām, kas demokrātiskā valstÄ«, kura atzÄ«st starptautiski atzÄ«tas cilvÄ“ktiesÄ«bas un ir apņēmusies tās nodrošināt, ir absolÅ«ti nepieņemami.

Tāpat arÄ« bez ievÄ“rÄ«bas nav atstājams apstāklis, ka DrošÄ«bas policija un Valsts policija publiskajā telpā ar mediju starpniecÄ«bu (2015.gada 28.maija ziņu aÄ£entÅ«ras „Leta” raksts „DP: VÄ“rojama pretreakcija uz dienesta aktÄ«vo darbu valsts noslÄ“puma sargāšanā”; 2015.gada 21.jÅ«nija ziņu aÄ£entÅ«ras „Leta” raksts „Lapsam sastāda divus protokolus par nepakļaušanos policijai; viņam draud arests”; 2015.gada 30.aprīļa ziņu aÄ£entÅ«ras „Leta” raksts „DP: Lapsa vairākkārt mÄ“Ä£inājis filmÄ“t un fotografÄ“t likumsargus”; rakstu izdrukas pievienotas pielikumā Nr.10) ir pozicionÄ“jusi mani sabiedrÄ«bas acÄ«s ne tikai kā viennozÄ«mÄ«gi vainÄ«gu man inkriminÄ“tajos administratÄ«vajos pārkāpumos, bet arÄ« kā atsevišÄ·u personu dotu pasÅ«tÄ«jumu izpildÄ«tāju, personu, kas apzināti kaitÄ“ bÅ«tiskām valsts interesÄ“m un, iespÄ“jams, pat darbojas Latvijai nedraudzÄ«gu ārvalstu specdienestu interesÄ“s, un šÄds manis attÄ“lojums man kā Latvijas Republikai lojālam pilsonim un žurnālistam, kura darbÄ«ba vienmÄ“r ir bijusi orientÄ“ta uz atklātÄ«bu pret saviem lasÄ«tājiem un negodÄ«gu amatpersonu, politiÄ·u un citu negodprātÄ«gu personu atmaskošanu, ja ir radušÄs aizdomas par šÄdu personu pretdarbošanos Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ir klaji aizvainojošs un aizskarošs.

3. Procesuālie jautājumi

Atbilstoši likuma „Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 7.panta pirmās daļas 1.punktam persona, kurai ir tiesÄ«bas uz zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu saskaņā ar šÄ likuma noteikumiem, sešu mÄ“nešu laikā pÄ“c attaisnojošÄ tiesas sprieduma spÄ“kā stāšanās vai krimināllietas vai administratÄ«vās lietvedÄ«bas izbeigšanas iesniedz rakstveida iesniegumu un šajā likumā paredzÄ“to zaudÄ“jumu nodarÄ«šanas faktu un zaudÄ“jumu apmÄ“ru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtÄ«bā, ja persona attaisnota vai krimināllieta izbeigta saskaņā ar tiesas nolÄ“mumu vai izbeigta administratÄ«vā lieta — Tieslietu ministrijai. PiemÄ“rojot šo tiesÄ«bu normu pÄ“c analoÄ£ijas secināms, ka šÄ« prasÄ«ba ceļama pret Latvijas Republiku Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā, lai gan ir skaidri redzams, ka kaitÄ“jums ir ticis nodarÄ«ts DrošÄ«bas policijas un Valsts policijas vainas dēļ.

4. Tiesai pieteiktie lūgumi

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu un Civillikuma 1635.pantu, un pamatojoties Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, lÅ«dzu tiesu:

- piedzīt no Latvijas Republikas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā par labu man, Lato Lapsam, kompensāciju par morālo kaitējumu 2000,00 EUR apmērā;

- piedzÄ«t no Latvijas Republikas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā par labu man, Lato Lapsam, visus tiesāšanās izdevumus.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā 2017.gada 01.februārī

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa šÄdā sastāvā: tiesnesis S.Lorencs ar tiesas sÄ“des sekretāri K.Nikrus, piedaloties zvÄ“rināta advokāta palÄ«gam L.Balodei, 2017.gada 18.janvārÄ« izskatÄ«ja atklātā tiesas sÄ“dÄ“ RÄ«gā, Abrenes ielā 3 civillietu Lato Lapsas maza apmÄ“ra prasÄ«bā pret Latvijas Republiku Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu un konstatÄ“ja:

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā 2015.gada 26.novembrÄ« tika saņemts prasÄ«tāja Lato Lapsas 2015.gada 26.novembra prasÄ«bas pieteikums pret atbildÄ“tāju Latvijas Republiku Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu.

Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneša S.Lorenca 2015.gada 03.decembra lÄ“mumu prasÄ«bas pieteikums tika atstāts bez virzÄ«bas trÅ«kuma novÄ“ršanai lÄ«dz 2015.gada 30.decembrim.

2015.gada 15.decembrī lēmumā norādītais trūkums tika novērsts- tiesai pa pastu tika nosūtīts 2015.gada 14.decembra maza apmēra prasības pieteikums, kas tiesā tika saņemts 2015.gada 16.decembrī.

LÄ“mums par prasÄ«bas pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu tika pieņemts 2015.gada 17.decembrÄ«.

Maza apmÄ“ra prasÄ«bas pieteikumā cita starpā ir norādÄ«ts, ka 2015.gada 26.maijā Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra rajona iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas vecākais inspektors sastādÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma protokolu Nr. PC096549 par to, ka 2015.gada 22.maijā plkst. 14:44 RÄ«gā, Kr.Barona ielā 99A prasÄ«tājs Lato Lapsa ļaunprātÄ«gi neesot pakļāvies policijas darbinieku likumÄ«gajām prasÄ«bām, kad tie pildÄ«ja dienesta pienākumus, ignorÄ“jis policijas darbinieku rÄ«kojumu pārtraukt Latvijas Republikas DrošÄ«bas policijas Ä“kas, dienesta automašÄ«nu, amatpersonu un apmeklÄ“tāju filmÄ“šanu.

MinÄ“tais pārkāpums tika kvalificÄ“ts pÄ“c Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātÄ«gu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldÄ«bas policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arÄ« karavÄ«ra likumÄ«gajam rÄ«kojumam vai prasÄ«bai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtÄ«bas sargāšanas vai dienesta pienākumus.

MinÄ“tā pārkāpuma izskatÄ«šana atbilstoši piekritÄ«bai tika nodota RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai.

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa, izskatot Lato Lapsam inkriminÄ“to administratÄ«vo pārkāpumu, ar 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumu lietā Nr. 130049515 nosprieda izbeigt lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā pret Lato Lapsu par pārkāpumu, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.

Par minÄ“to spriedumu Valsts policijas priekšnieka p.i. A.Grišins iesniedza apelācijas sÅ«dzÄ«bu.

RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija ar 2015.gada 5.oktobra spriedumu nosprieda RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumu atstāt negrozÄ«tu, bet Valsts policijas iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu noraidÄ«t.

Spriedums kā nepārsūdzams ir stājies spēkā.

Sakarā ar to, ka pirms administratÄ«vā pārkāpuma protokola sastādÄ«šanas un nodošanas Valsts policijai protokola sastādÄ«šanai Lato Lapsa tika aizturÄ“ts (aizturÄ“šanas protokols netika sastādÄ«ts), viņš 2015.gada 6.oktobrÄ« vÄ“rsās pie DrošÄ«bas policijas priekšnieka ar lÅ«gumu atvainoties par nepamatoto aizturÄ“šanu, kuru veica DrošÄ«bas policijas darbinieki.

Uz minÄ“to vÄ“stuli Lato Lapsa saņēma atbildi, kurā norādÄ«ts, ka DrošÄ«bas policija ņems vÄ“rā konkrÄ“tajā lietā taisÄ«tos spriedumus, savukārt jautājums par atvainošanos šajā atbildÄ“ netiek risināts, no kā Lato Lapsa secina, ka DrošÄ«bas policija viņam atvainoties ir atteikusies, tajā pat laikā neapstrÄ«dot faktu, ka DrošÄ«bas policijas darbinieki Lato Lapsu tika aizturÄ“juši un šÄ« aizturÄ“šana ir bijusi nepamatota.

2015.gada 26.maijā Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas vecākais inspektors sastādÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma protokolu Nr. PC 185656 par to, ka 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« plkst. 13:55 RÄ«gā, Kr.Barona ielā 99A, Latvijas Republikas DrošÄ«bas policijas telpās Lato Lapsa ļaunprātÄ«gi neesot pakļāvies policijas darbinieku likumÄ«gajām prasÄ«bām, kad tie pildÄ«ja dienesta pienākumus, ignorÄ“jis policijas darbinieka rÄ«kojumu pārtraukt slÄ“ptu audio ierakstu veikšanu Latvijas Republikas DrošÄ«bas policijas telpās.

MinÄ“tais pārkāpums tika kvalificÄ“ts pÄ“c Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātÄ«gu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldÄ«bas policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arÄ« karavÄ«ra likumÄ«gajam rÄ«kojumam vai prasÄ«bai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtÄ«bas sargāšanas vai dienesta pienākumus.

MinÄ“tā pārkāpumā izskatÄ«šana atbilstoši piekritÄ«bai tika nodota RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai.

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa, izskatot Lato Lapsam inkriminÄ“to administratÄ«vo pārkāpumu, ar 2015.gada 31 jÅ«lija spriedumu lietā Nr. 130049615 nosprieda izbeigt lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā pret Lato Lapsu par pārkāpumu, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.

Par minÄ“to spriedumu Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis iesniedza apelācijas sÅ«dzÄ«bu.

RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija ar 2015.gada 12.oktobra spriedumu nosprieda RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 31.jÅ«lija spriedumu atstāt negrozÄ«tu, bet Valsts policijas iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu noraidÄ«t, turklāt konstatÄ“jot, ka DrošÄ«bas policijas amatpersona ir sniegusi nepatiesu dienesta ziņojumu.

Spriedums kā nepārsūdzams ir stājies spēkā.

Sakarā ar to, ka pirms administratÄ«vā pārkāpuma protokola sastādÄ«šanas un nodošanas Valsts policijai protokola sastādÄ«šanai Lato Lapsa tika aizturÄ“ts (aizturÄ“šanas protokols netika sastādÄ«ts), viņš 2015.gada 13.oktobrÄ« vÄ“rsās pie DrošÄ«bas policijas priekšnieka ar lÅ«gumu atvainoties par nepamatoto aizturÄ“šanu, kuru veica DrošÄ«bas policijas darbinieki.

Uz minÄ“to vÄ“stuli Lato Lapsa saņēma atbildi, kurā norādÄ«ts, ka DrošÄ«bas policija ņems vÄ“rā konkrÄ“tajā lietā taisÄ«tos spriedumus, savukārt jautājums par atvainošanos šajā atbildÄ“ netiek risināts, no kā Lato Lapsa secināja, ka DrošÄ«bas policija viņam atvainoties ir atteikusies, tajā pat laikā neapstrÄ«dot faktu, ka DrošÄ«bas policijas darbinieki Lato Lapsu tika aizturÄ“juši un šÄ« aizturÄ“šana ir bijusi prettiesiska gan tā iemesla dēļ, ka tā netika nostiprināta pienācÄ«gā procesuālā formā, gan tāpÄ“c, ka tā ir bijusi nepamatota. Turklāt bez ievÄ“rÄ«bas nav atstājams apstāklis, ka šajā gadÄ«jumā no DrošÄ«bas policijas amatpersonas puses tika sastādÄ«ts nepatiess dienesta ziņojums, lai šÄ·ietami attaisnotu gan aizturÄ“šanu, gan protokola sastādÄ«šanu.

Kā ir redzams no augstāk izklāstÄ«tajiem apstākļiem, tad pÄ“c DrošÄ«bas policijas nepamatotas iniciatÄ«vas pret Lato Lapsu ir tikuši ierosināti divi administratÄ«vo pārkāpumu procesi, un Lato Lapsa šajos procesos ticis nepamatoti saukts pie administratÄ«vās atbildÄ«bas. Turklāt šo procesu sakarā Lato Lapsa arÄ« ticis prettiesiski un nepamatoti aizturÄ“ts.

Kā ir atzinis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments (2010.gada 24.novembra spriedumā lietā Nr. SKC-233), tad tāpat jebkura cilvÄ“ktiesÄ«bu norma, arÄ« Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesÄ«bu norma (nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu) ir piemÄ“rojama tieši un nepastarpināti un izšÄ·irot strÄ«du par atlÄ«dzinājumu nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā, tiesai jāizvÄ“rtÄ“ pieļautais pārkāpums pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanas aspektā.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka ar morālo kaitÄ“jumu jāsaprot fiziskas un garÄ«gas ciešanas, kas izraisÄ«tas ar neatļautas darbÄ«bas rezultātā nodarÄ«tu cietušÄ nemantisku tiesÄ«bu vai nemantisku labumu aizskārumu.

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Prasītājs uzskata, ka augstāk aprakstītajās situācijās ir ticis pieļauts nepamatots viņa tiesību aizskārums, proti, prasītājs nepamatoti un prettiesiski ticis aizturēts, kā arī prasītājs uzskata, ka nepamatoti ticis saukts pie administratīvas atbildības.

Viss minÄ“tais kopumā prasÄ«tājam ir radÄ«jis garÄ«gus un emocionālus pārdzÄ«vojumus, tāpat arÄ« policijas iestāžu rÄ«cÄ«ba prasÄ«tājam ir likusi izjust pazemojumu gan ar nepamatoto aizturÄ“šanu, gan ar nepieciešamÄ«bu attaisnoties tiesas priekšÄ par to, ka neko sodāmu prasÄ«tājs nav izdarÄ«jis. Tāpat bez ievÄ“rÄ«bas nav atstājams apstāklis, ka DrošÄ«bas policija ir atteikusies prasÄ«tājam atvainoties par pieļauto prasÄ«tāja tiesÄ«bu aizskārumu, kas faktiski ir izraisÄ«jis jaunu aizskārumu, jo DrošÄ«bas policija tādÄ“jādi ir likusi prasÄ«tājam saprast, ka tai prasÄ«tāja tiesÄ«bu ievÄ“rošana ir nenozÄ«mÄ«ga un tā savu nepamatoto rÄ«cÄ«bu, ja tā var teikt - nenožēlo, šÄdi atklāti demonstrÄ“jot savu pārākuma apziņu, visatļautÄ«bas pieļaujamÄ«bu un nicinājumu pret prasÄ«tāja kā privātpersonas tiesÄ«bu nepamatoto aizskārumu.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā atlÄ«dzinājumu par nodarÄ«to tiesÄ«bu aizskārumu prasÄ«tājs novÄ“rtÄ“ EUR 2000,00 apmÄ“rā, proti, EUR 1000,00 par katru nepamatotas, prettiesiskas aizturÄ“šanas reizi, jo, pÄ“c prasÄ«tāja viedokļa, šÄds atlÄ«dzinājuma apmÄ“rs sasniegs visas tam uzdotās funkcijas, proti, 1) taisnÄ«guma funkciju; 2) prevencijas funkciju un 3) samierināšanas funkciju.

Papildus minÄ“tajam prasÄ«tājs vÄ“las norādÄ«t, ka civillietas ierosināšanas gadÄ«jumā jau ir paredzami atbildÄ“tājas iebildumi pret prasÄ«bu, proti, ka atbilstoši Civillikuma 1635.panta trešajai daļai morālais kaitÄ“jums šajā situācijā nav prezumÄ“jams, attiecÄ«gi tas ir jāpierāda, taču tas nav izdarÄ«ts. Šajā sakarā prasÄ«tājs vÄ“rš tiesas uzmanÄ«bu uz to, ka, neskatoties uz to, cik kura valsts iestāde sevi uzskata par svarÄ«gu un nozÄ«mÄ«gu, pat A kategorijas kritiskie infrastruktÅ«ras objekti, kā Valsts policija, labprāt apzÄ«mÄ“ DrošÄ«bas policijas Ä“ku un kas ticis uzsvÄ“rts abos administratÄ«vo pārkāpumu procesos, ir pakļauti patvaļas aizliegumam, kurš pieprasa, lai valsts rÄ«cÄ«bai bÅ«tu saprātÄ«gs attaisnojums un lai ikviens varÄ“tu pārliecināties par šÄ« attaisnojuma esamÄ«bu. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā abos iepriekš minÄ“tajos procesos ir noskaidrojies, ka nedz DrošÄ«bas policijas, nedz Valsts policijas rÄ«cÄ«bai nav bijis saprātÄ«gs attaisnojums, jo Valsts policija nevienā tiesu institÅ«cijā tā arÄ« nespÄ“ja pamatot DrošÄ«bas policijas prasÄ«bu likumÄ«bu, kas savukārt norāda uz klaju patvaļas aizlieguma pārkāpumu, proti, prasÄ«tājs tika aizturÄ“ts un saukts pie administratÄ«vās atbildÄ«bas, jo valsts iestādÄ“m vienkārši „nepatika” prasÄ«tāja rÄ«cÄ«ba un vÄ“l jo vairāk - iestādes amatpersona tika sastādÄ«jusi melÄ«gu dienesta ziņojumu.

Vadoties no minÄ“tā, prasÄ«tājs vÄ“las jau savlaicÄ«gi norādÄ«t, ka viņam nodarÄ«to morālo kaitÄ“jumu uzskata par pierādÄ«tu ar Valsts policijas un DrošÄ«bas policijas darbÄ«bām, kuras ir bijušas ne tikai nepamatotas, bet arÄ« nelikumÄ«gas un kas ir ticis apstiprināts ar spriedumiem. KaitÄ“juma dziļumu un tiesÄ«bu aizskāruma nozÄ«mÄ«bu savukārt pamato policijas iestāžu klajie un atklātie patvaļas aizlieguma pārkāpumi, kuri atklāti demonstrÄ“ šo iestāžu pārākuma apziņu, neaizskaramÄ«bu, visatļautÄ«bas pieļaujamÄ«bu un nicinājumu pret privātpersonas tiesÄ«bām, kas demokrātiskā valstÄ«, kura atzÄ«st starptautiski atzÄ«tas cilvÄ“ktiesÄ«bas un ir apņēmusies tās nodrošināt, ir absolÅ«ti nepieņemami.

Tāpat arÄ« bez ievÄ“rÄ«bas nav atstājams apstāklis, ka DrošÄ«bas policija un Valsts policija publiskajā telpā ar mediju starpniecÄ«bu (2015.gada 28.maija ziņu aÄ£entÅ«ras „Leta” raksts ,,DP: VÄ“rojama pretreakcija uz dienesta aktÄ«vo darbu valsts noslÄ“puma sargāšanā”; 2015.gada 21.jÅ«nija ziņu aÄ£entÅ«ras „Leta” raksts „Lapsam sastāda divus protokolus par nepakļaušanos policijai; viņam draud arests”; 2015.gada 30.aprīļa ziņu aÄ£entÅ«ras „Leta” raksts ,,DP: Lapsa vairākkārt mÄ“Ä£inājis filmÄ“t un fotografÄ“t likumsargus”) ir pozicionÄ“jusi prasÄ«tāju sabiedrÄ«bas acÄ«s ne tikai kā viennozÄ«mÄ«gi vainÄ«gu prasÄ«tājam inkriminÄ“tajos administratÄ«vajos pārkāpumos, bet arÄ« kā atsevišÄ·u personu dotu pasÅ«tÄ«jumu izpildÄ«tāju, personu, kas apzināti kaitÄ“ bÅ«tiskām valsts interesÄ“m un, iespÄ“jams, pat darbojas Latvijai nedraudzÄ«gu ārvalstu specdienestu interesÄ“s, un šÄds prasÄ«tāja attÄ“lojums prasÄ«tājam kā Latvijas Republikai lojālam pilsonim un žurnālistam, kura darbÄ«ba vienmÄ“r ir bijusi orientÄ“ta uz atklātÄ«bu pret saviem lasÄ«tājiem un negodÄ«gu amatpersonu, politiÄ·u un citu negodprātÄ«gu personu atmaskošanu, ja ir radušÄs aizdomas par šÄdu personu pretdarbošanos Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ir klaji aizvainojošs un aizskarošs.

Atbilstoši likuma „Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 7.panta pirmās daļas 1.punktam persona, kurai ir tiesÄ«bas uz zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu saskaņā ar šÄ likuma noteikumiem, sešu mÄ“nešu laikā pÄ“c attaisnojošÄ tiesas sprieduma spÄ“kā stāšanās vai krimināllietas vai administratÄ«vās lietvedÄ«bas izbeigšanas iesniedz rakstveida iesniegumu un šajā likumā paredzÄ“to zaudÄ“jumu nodarÄ«šanas faktu un zaudÄ“jumu apmÄ“ru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtÄ«bā, ja persona attaisnota vai krimināllieta izbeigta saskaņā ar tiesas nolÄ“mumu vai izbeigta administratÄ«vā lieta - Tieslietu ministrijai. PiemÄ“rojot šo tiesÄ«bu normu pÄ“c analoÄ£ijas secināms, ka šÄ« prasÄ«ba ceļama pret Latvijas Republiku Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā, lai gan ir skaidri redzams, ka kaitÄ“jums ir ticis nodarÄ«ts DrošÄ«bas policijas un Valsts policijas vainas dēļ.

Pamatojoties uz iepriekš minÄ“to un vadoties no Latvijas Republikas Satversmes 92.panta, Civillikuma 1635.panta, likuma „Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 7.panta pirmās daļas 1.punkta, prasÄ«tājs Lato Lapsa lÅ«dz tiesu piedzÄ«t no Latvijas Republikas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā morālo kaitÄ“jumu EUR 2000,00 apmÄ“rā, kā arÄ« visus tiesāšanās izdevumus.

2016.gada 18.janvārī tiesā tika saņemts atbildētāja Latvijas Republikas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā 2016.gada 15.janvāra raksveida paskaidrojums, kurā cita starpā norādīts, ka izvērtējot prasītāja maza apmēra prasības pieteikumā norādītos argumentus un apsvērumus, Tieslietu ministrija uzskata, ka celtā maza apmēra prasība piedzīt no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā kaitējuma kompensāciju 2000 euro apmērā ir nepamatota un noraidāma.

[1] No prasÄ«tāja celtās maza apmÄ“ra prasÄ«bas izriet, ka prasÄ«tājs aizskarto tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu tiesā saista ar: 1) viņa nepamatotu aizturÄ“šanu administratÄ«vā pārkāpuma lietu Nr. 130049615 un Nr. 130049515 ietvaros, un lÄ«dz ar to arÄ« neapmatotu saukšanu pie administratÄ«vās atbildÄ«bas minÄ“to lietu ietvaros un 2) masu medijos publicÄ“tajām ziņām.

Savukārt maza apmÄ“ra prasÄ«bu pamato ar likuma „Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodalÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” (turpmāk - ZaudÄ“jumu likums) 7.panta pirmās daļas 1.punktu, Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu, Civillikuma 1635.pantu.

Tieslietu ministrija uzskata, ka lietas izskatÄ«šanā nav piemÄ“rojams ZaudÄ“jumu likums. Proti, ZaudÄ“jumu likuma 2.pants noteic, ka tiesiskais pamats nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanai ir: 1) attaisnojošs tiesas spriedums neatkarÄ«gi no attaisnošanas motÄ«viem, 2) krimināllietas izbeigšana personu reabilitÄ“jošu apstākļu dēļ un 3) administratÄ«vā aresta atzÄ«šana par nelikumÄ«gu un administratÄ«vās lietvedÄ«bas izbeigšana. ZaudÄ“jumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka personai ir tiesÄ«bas celt prasÄ«bu par tāda morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasÄ«bas kārtÄ«bā.

ZaudÄ“jumu likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka persona ir tiesÄ«ga prasÄ«t zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu šÄdos gadÄ«jumos: 1) tai piespriests kriminālsods, un tā šo sodu izcietusi; 2) tai piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis - apcietinājums vai mājas arests; 3) tā tikusi aizturÄ“ta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā; 4) tai piemÄ“roti Krimināllikumā paredzÄ“tie medicÄ«niska rakstura piespiedu lÄ«dzekļi; 5) tā piespiedu kārtā ievietota ārstniecÄ«bas iestādÄ“ Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā; 6) kā apsÅ«dzÄ“tais krimināllietā tā atstādināta no amata; 7) tai piemÄ“rots administratÄ«vais sods - administratÄ«vais arests; 8) tā sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas izmantojusi zvÄ“rināta advokāta juridisko palÄ«dzÄ«bu.

Lietā nav strÄ«da, ka uz prasÄ«tāju nav attiecināms neviens no ZaudÄ“jumu likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajiem gadÄ«jumiem, lai prasÄ«tājs iegÅ«tu pamatu maza apmÄ“ra prasÄ«bas celšanai tiesā par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu, kas radies izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā. ArÄ« Satversmes tiesa atzina, ka ZaudÄ“jumu likums konkretizÄ“ Satversmes 92.panta trešo teikumu, paredzot atlÄ«dzinājumu šajā likumā noteiktajām personām. TādÄ“jādi likuma mÄ“rÄ·is nav reglamentÄ“t atlÄ«dzināšanas kārtÄ«bu pilnÄ«gi visos gadÄ«jumos, kad personām bÅ«tu atlÄ«dzināms valsts institÅ«ciju vai amatpersonu nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«tais kaitÄ“jums.

[2] Satversmes 92.panta trešais teikums noteic, ka nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu.

Savukārt vispārējais valsts pienākums, kas noteikts Satversmes 92.pantā, konkretizēts Civillikuma 1635.pantā.

Civillikuma 1635.pants noteic, ka katrs tiesÄ«bu aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbÄ«ba, kuras rezultātā nodarÄ«ts kaitÄ“jums (arÄ« morālais kaitÄ“jums), dod tiesÄ«bu cietušajam prasÄ«t apmierinājumu no aizskārÄ“ja, ciktāl viņu par šo darbÄ«bu var vainot.

Ar morālo kaitÄ“jumu jāsaprot fiziskas vai garÄ«gas ciešanas, kas izraisÄ«tas ar neatļautas darbÄ«bas rezultātā nodarÄ«tu cietušÄ nemantisko tiesÄ«bu vai nemantisko labumu aizskārumu.

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šÄ panta otrajā daļā minÄ“tā neatļautā darbÄ«ba izpaudusies kā noziedzÄ«gs nodarÄ«jums pret personas dzÄ«vÄ«bu, veselÄ«bu, tikumÄ«bu, dzimumneaizskaramÄ«bu, brÄ«vÄ«bu, godu, cieņu vai pret Ä£imeni, vai nepilngadÄ«go, pieņemams, ka cietušajam šÄdas darbÄ«bas rezultātā ir nodarÄ«ts morālais kaitÄ“jums. Citos gadÄ«jumos morālais kaitÄ“jums cietušajam jāpierāda.

TādÄ“jādi secināms, ka, lai personai rastos tiesÄ«bas uz atlÄ«dzinājumu, ir jābÅ«t tās tiesÄ«bu nepamatotam aizskārumam. Turklāt jebkādu tiesÄ«bu aizskāruma aizsardzÄ«bas nodrošināšana ir vispārÄ“js valsts pienākums, kas tiek nodrošināts ar tiesas starpniecÄ«bu.

[3] Latvijas Republikas Satversmes 94.pantā ir nostiprinātas personas tiesības uz brīvību. Latvijas Republikas Satversmes 94.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

Personas aizturÄ“šana ir personas brÄ«vÄ«bas ierobežošana, pat ja šÄda aizturÄ“šana nav ilgstoša. Tādēļ, ievÄ“rojot minÄ“tās Latvijas Republikas SatversmÄ“ nostiprinātās cilvÄ“ktiesÄ«bas, personas aizturÄ“šana ir pieļaujama tikai saskaņā ar likumu. Savukārt aizturÄ“šana, kas nav veikta saskaņā ar likumu, prettiesiski ierobežo personas cilvÄ“ktiesÄ«bas - personas brÄ«vÄ«bu, un ir uzskatāma par bÅ«tisku personas tiesÄ«bu aizskārumu.

IevÄ“rojot minÄ“to, lai konstatÄ“tu prasÄ«tāja tiesÄ«bu aizskārumu, jākonstatÄ“, ka prasÄ«tāja administratÄ«vā aizturÄ“šana 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« un 2015.gada 12.maijā netika veikta saskaņā ar likumu. Å…emot vÄ“rā, ka prasÄ«tājs savu tiesÄ«bu aizskārumu saista ar viņa nepamatotu aizturÄ“šanu divu administratÄ«vā pārkāpuma lietu ietvaros, Tieslietu ministrija izvÄ“rtÄ“s prasÄ«tāja iespÄ“jamo tiesÄ«bu aizskārumu katrā no tām atsevišÄ·i.

[3.1] Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.130049615 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC185656):

Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 252.panta pirmā daļa noteic, ka šajā kodeksā tieši paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai pārtrauktu administratÄ«vos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļi, lai noteiktu pārkāpÄ“ja personu, lai sastādÄ«tu protokolu par administratÄ«vo pārkāpumu, ja to nevar izdarÄ«t uz vietas un ja protokola sastādÄ«šana ir obligāta, un lai izpildÄ«tu administratÄ«vo pārkāpumu lietās pieņemtos lÄ“mumus, ir atļauta personas administratÄ«va aizturÄ“šana, personas aplÅ«košana un mantu apskate, kā arÄ« mantu un dokumentu izņemšana.

Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 253.panta pirmā daļa noteic, ka par administratÄ«vo aizturÄ“šanu sastāda protokolu, kurā norāda tā sastādÄ«šanas laiku un vietu, protokola sastādÄ«tāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par aizturÄ“to personu; aizturÄ“šanas laiku un motÄ«vus. Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādÄ«jusi, un aizturÄ“tais. Ja aizturÄ“tais atsakās parakstÄ«t protokolu, par to izdara ierakstu protokolā.

Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 254.panta 1.punkts noteic, ka administratÄ«vā kārtā aizturÄ“t personu, kura izdarÄ«jusi administratÄ«vo pārkāpumu, drÄ«kst policijas darbinieki (amatpersonas), ja notikusi ļaunprātÄ«ga nepakļaušanās policijas darbinieka likumÄ«gajam rÄ«kojumam vai prasÄ«bai.

Savukārt atbilstoši Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 255.panta pirmajā daļā noteiktajam, administratÄ«vā kārtā aizturÄ“t personu, kura tiek turÄ“ta aizdomās par administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanu, drÄ«kst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Nodrošinot šÄ kodeksa 252.pantā noteiktos mÄ“rÄ·us, nepieciešamās procesuālās darbÄ«bas ar aizturÄ“to personu veic nekavÄ“joties.

Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 256.panta pirmā daļa noteic, ka personas aplÅ«košanu un mantu apskati var izdarÄ«t tam pilnvarotas Valsts policijas un pašvaldÄ«bas policijas amatpersonas, Valsts robežsardzes amatpersonas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes amatpersonas. Savukārt minÄ“tā kodeksa 256.1 panta otrā daļa noteic, ka administratÄ«vā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratÄ«vā pārkāpuma priekšmetus un izdarÄ«šanas rÄ«kus.

Atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem, prasÄ«tājam 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« uzturoties DrošÄ«bas policijas Ä“kas, RÄ«gā, Krišjāņa Barona ielā 99a kontroles - caurlaides punktā, tika fiksÄ“tas viņa darbÄ«bas, kas liecināja, ka viņš slepus veic audio un, iespÄ“jams, slÄ“ptu video ierakstu. Kontroles punktā dežurÄ“jošÄ DrošÄ«bas policijas amatpersona informÄ“ja prasÄ«tāju, ka DrošÄ«bas policijas objektā visa veida video un audio ierakstu veikšana ir aizliegta. PrasÄ«tājs tika iepazÄ«stināts ar izrakstu no iekšÄ“jā normatÄ«vā akta par personas pārbaudi DrošÄ«bas policijā un brÄ«dināts, ja ierakstÄ«tais netiks nodots un viņš neizies personas pārbaudi, tiks noteiktajā kārtÄ«bā aizturÄ“ts. Å…emot vÄ“rā, ka prasÄ«tājs atteicās to darÄ«t, prasÄ«tājs par nepakļaušanos policijas darbinieka likumÄ«gajām prasÄ«bām tika aizturÄ“ts atbilstoši Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 254.panta 1.punkta nosacÄ«jumiem.

Å…emot vÄ“rā, ka Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodekss neparedz DrošÄ«bas policijas amatpersonai sastādÄ«t administratÄ«vās aizturÄ“šanas protokolu, pÄ“c aizturÄ“šanas prasÄ«tājs tika nogādāts DrošÄ«bas policijas telpā un DrošÄ«bas policijas amatpersonas 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« informÄ“ja par notiekošo Valsts policiju. PrasÄ«tājs tika nodots Valsts policijas darbiniekiem administratÄ«vā pārkāpuma protokola sastādÄ«šanai par administratÄ«vo pārkāpumu, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 175.pantā.

AdministratÄ«vā pārkāpuma lietas materiālos atrodas 2015.gada 29.aprīļa administratÄ«vās aizturÄ“šanas protokols Nr. 593, no kura redzams, ka prasÄ«tājs aizturÄ“ts 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« plkst. 13.55 par administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanu, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 175.pantā, lai nodrošinātu administratÄ«vo lietvedÄ«bu. PrasÄ«tājs atbrÄ«vots 2015.gada 23.aprÄ«lÄ« plkst. 15.55, tādÄ“jādi nepārkāpjot Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 255.panta pirmajā daļā noteikto maksimālo laiku personas administratÄ«vajai aizturÄ“šanai.

Tāpat no administratÄ«vā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 26.maijā Valsts policijas RÄ«gas ReÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas vecākais inspektors prasÄ«tājam sastādÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma protokolu Nr. PC185656 par ļaunprātÄ«gu nepakļaušanos 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« policijas darbinieku likumÄ«gajām prasÄ«bām, kad tie pildÄ«ja dienesta pienākumus, proti, ignorÄ“ja policijas darbinieka rÄ«kojumu pārtraukt slÄ“ptu audio ierakstu veikšanu Latvijas Republikas DrošÄ«bas policijas telpās RÄ«gā, Krišjāņa Barona ielā 99a.

IevÄ“rojot, ka Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodekss neparedz DrošÄ«bas policijas amatpersonai veikt personas aplÅ«košanu un mantu apskati, veikt administratÄ«vā pārkāpuma priekšmetu un izdarÄ«šanas rÄ«ku izņemšanu, kā arÄ« izskatÄ«t administratÄ«vā pārkāpuma lietas, DrošÄ«bas policijas amatpersonas neveica prasÄ«tāja ierakstošÄs tehnikas apskati, jo saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 256.pantā un 256.1 pantā noteikto to var izdarÄ«t tam pilnvarotas Valsts policijas amatpersonas.

TādÄ“jādi DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«ba, veicot prasÄ«tāja aizturÄ“šanu 2015.gada 29.aprÄ«lÄ«, uzskatāma par veiktu saskaņā ar likumu. Turklāt lietā nepastāv strÄ«ds, ka DrošÄ«bas policija par notiekošo ziņoja kompetentai iestādei (Valsts policijai), kura ir tiesÄ«ga veikt personas aplÅ«košanu un mantu apskati, veikt administratÄ«vā pārkāpuma priekšmetu un izdarÄ«šanas rÄ«ku izņemšanu, kā arÄ« izskatÄ«t administratÄ«vā pārkāpuma lietas. AdministratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bas ietvaros nav saskatāma arÄ« Valsts policijas rÄ«cÄ«ba saistÄ«bā ar prasÄ«tāja aizturÄ“šanu, kas nebÅ«tu veikta saskaņā ar likumu.

Nav izprotams prasÄ«tāja norādÄ«tais, ka no DrošÄ«bas policijas amatpersonas puses tika sastādÄ«ts nepatiess dienesta ziņojums, lai šÄ·ietami attaisnotu gan administratÄ«vo aizturÄ“šanu, gan administratÄ«vā pārkāpuma protokola sastādÄ«šanu. AtbildÄ“tājs norāda, ka lietā nav strÄ«ds, ka DrošÄ«bas policijas darbinieki prasÄ«tāju aizturÄ“ja, lÄ«dz ieradās Valsts policijas darbinieki. ArÄ« pats prasÄ«tājs nenoliedz minÄ“to, tāpÄ“c nav izprotams, kā dienesta ziņojums var attaisnot faktu, par kuru nepastāv strÄ«ds.

Nepamatots ir prasÄ«tāja norādÄ«tais, ka prasÄ«tāja aizturÄ“šanu par nelikumÄ«gu ir atzinušas arÄ« tiesas, jo no RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 31.jÅ«lija sprieduma lietā Nr.130049615 un RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2015.gada 12.oktobra sprieduma lietā Nr.130049615 šÄds secinājums neizriet. Proti, spriedumos nav vÄ“rtÄ“ta prasÄ«tāja aizturÄ“šanas likumÄ«ba, bet gan tas, vai prasÄ«tājs veica administratÄ«vā pārkāpuma protokolā minÄ“tās darbÄ«bas, kā arÄ« policijas darbinieku prasÄ«bu likumÄ«ba.

IevÄ“rojot minÄ“to, Tieslietu ministrija uzskata, ka DrošÄ«bas policijas un Valsts policijas rÄ«cÄ«ba saistÄ«bā ar prasÄ«tāja aizturÄ“šanu administratÄ«vā pārkāpuma lietas Nr.130049615 ietvaros ir bijusi likumÄ«ga, tādÄ“jādi tā neierobežoja prasÄ«tāja cilvÄ“ktiesÄ«bas.

[2.2] Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.130049515 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC096549):

Atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem, 2015.gada 12.maijā prasÄ«tājs iepretÄ« DrošÄ«bas policijas Ä“kai, RÄ«gā, Krišjāņa Barona ielā 99a, bija uzstādÄ«jis foto statÄ«vu ar foto kameru. DrošÄ«bas policijas amatpersonas vÄ“rsās pie prasÄ«tāja un informÄ“ja, ka viņš filmÄ“ DrošÄ«bas policijas Ä“ku, transportlÄ«dzekļus un amatpersonas, tādÄ“jādi fiksÄ“ valsts noslÄ“pumu saturošu informāciju, un pieprasÄ«ja pārtraukt filmÄ“šanu. PrasÄ«tājs atteicās pārtraukt filmÄ“šanu un piekrita, ka tiek aizturÄ“ts un nodots Valsts policijas rÄ«cÄ«bā.

MinÄ“to apstiprina administratÄ«vā pārkāpuma lietas materiālos esošie DrošÄ«bas policijas inspektora (dežuranta) E.Neimaņa divi 2015.gada 12.maija ziņojumi. Vienā no tiem E.Neimanis norāda, ka: “Lai aizsargātu valsts noslÄ“puma saturošu informāciju no nesankcionÄ“tas izpaušanas (iegÅ«šanas), L.Lapsam tika lÅ«gts nekavÄ“joties pārtraukt filmÄ“šanu, pretÄ“jā gadÄ«jumā bÅ«sim spiesti veikt aizturÄ“šanu par nepakļaušanos policijas darbinieka prasÄ«bām. L.Lapsa atbildÄ“ja, ka atsakās pārtraukt filmÄ“šanu, un piekrita, ka tiek aizturÄ“ts un nodots Valsts policijas rÄ«cÄ«bā. Tā kā L.Lapsa atteicās izpildÄ«t manas kā policijas darbinieka likumÄ«gās prasÄ«bās, tas ir, pārtraukt video ierakstu, tādÄ“jādi arÄ« pārtraucot valsts noslÄ“puma saturošas informācijas fiksÄ“šanu (iegÅ«šanu), L.Lapsa tika aizturÄ“ts par nepakļaušanos policijas darbinieka likumÄ«gām prasÄ«bām [..] un ievests DP telpās”. Otrajā E.Neimaņa 2015.gada 12.maija ziņojumā norādÄ«ta identiska informācija.

TādÄ“jādi prasÄ«tājs no DrošÄ«bas policijas puses tika aizturÄ“ts atbilstoši Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 254.panta 1.punkta nosacÄ«jumiem par Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 175.pantā izdarÄ«to administratÄ«vo pārkāpumu.

PrasÄ«tājs tika ievests DrošÄ«bas policijas kontroles - caurlaides punkta priekštelpā, kur tika sagaidÄ«ta izsauktā Valsts policija, pÄ“c kuras ierašanās DrošÄ«bas policijas darbinieki prasÄ«tāju nodeva Valsts policijas darbiniekiem. PrasÄ«tājs Valsts policijai nodots saistÄ«bā ar to, ka Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 256.pantā un 256.1 pantā minÄ“tās darbÄ«bas var veikt Valsts policija, nevis DrošÄ«bas policija. Tāpat Valsts policijas, nevis DrošÄ«bas policijas kompetencÄ“ ir veikt administratÄ«vā pārkāpuma protokola sastādÄ«šanu.

PÄ“c Valsts policijas ierašanās Valsts policijas amatpersona uzaicināja prasÄ«tāju uz dienesta automašÄ«nu paskaidrojuma sniegšanai, kam prasÄ«tājs neiebilda un pašrocÄ«gi sniedza paskaidrojumu par notikušo.

AdministratÄ«vā pārkāpuma lietas materiālos atrodas Valsts policijas RÄ«gas ReÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas inspektores D.Eisakas 2015.gada 12.maija ziņojums, kas apstiprina iepriekš norādÄ«to: “[..] 12.05.2015.g. VP RRP RÄ«gas Centra iecirknÄ« tika saņemta informācija par to, ka 2015.gada 12.maijā ap plkst. 14:44 Kr.Barona ielā 99, RÄ«gā, Lato Lapsa, iespÄ“jams, nelikumÄ«gi filmÄ“ja DrošÄ«bas policijas Ä“ku, tās darbiniekus un apmeklÄ“tājus. Ierodoties minÄ“tā adresÄ“ ap plkst. 15:00 tanÄ« tika sastapts DrošÄ«bas policijas dežuranta palÄ«gs G.Saukāns, kurš paskaidroja, ka, tā kā L.Lapsa atteicās pildÄ«t policijas darbinieku likumÄ«gās prasÄ«bas [..], tika pieņemts lÄ“mums par viņa aizturÄ“šanu [..] un L.Lapsa tika aizturÄ“ts plkst. 14:47. Kad ap plkst. 16:19 L.Lapsa izgāja no DrošÄ«bas policijas Ä“kas, es [..] paskaidroju, ka ņemot vÄ“rā DrošÄ«bas policijas darbinieka sniegto informāciju [..], ir nepieciešams pieņemt no viņa paskaidrojumu, pÄ“c kā uzaicināju viņu uz dienesta automašÄ«nu. L.Lapsa devās lÄ«dzi uz dienesta automašÄ«nu, kur pašrocÄ«gi sniedza paskaidrojumu par notikušo. [..] Å…emot vÄ“rā, ka administratÄ«vo lietvedÄ«bu bija iespÄ“jams nodrošināt uz vietas, L.Lapsa netika faktiski aizturÄ“ts un netika nogādāts policijas iecirknÄ«”.

TādÄ“jādi, ņemot vÄ“rā, ka administratÄ«vo pārkāpuma lietvedÄ«bu bija iespÄ“jams nodrošināt uz vietas, ko pieļauj Latvijas AdministratÄ«vā pārkāpuma kodeksa 252.panta pirmā daļa, nosakot, ka persona tiek administratÄ«vi aizturÄ“ta tikai gadÄ«jumā, ja minÄ“tajā pantā noteiktās darbÄ«bas nevar izdarÄ«t uz vietas, prasÄ«tājs netika aizturÄ“ts un netika nogādāts policijas iecirknÄ«. Un lÄ«dz ar to netika sastādÄ«ts arÄ« administratÄ«vās aizturÄ“šanas protokols.

Nepamatots ir prasÄ«tāja norādÄ«tais, ka prasÄ«tāja aizturÄ“šanu par nelikumÄ«gu ir atzinušas arÄ« tiesas, jo no RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 130049515 un RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2015.gada 5.oktobra sprieduma lietā Nr. 130049515 neizriet, ka tiesas minÄ“tajos spriedumos prasÄ«tāja aizturÄ“šanu bÅ«tu atzinušas par nelikumÄ«gu. Spriedumos nav vÄ“rtÄ“ta prasÄ«tāja aizturÄ“šanas likumÄ«ba, bet gan, kādas bijušas policijas darbinieku likumÄ«gās prasÄ«bas, kuras prasÄ«tājs nav pildÄ«jis, un tas, vai prasÄ«tāja darbÄ«bās konstatÄ“jams administratÄ«vā pārkāpuma sastāvs.

IevÄ“rojot minÄ“to, Tieslietu ministrija uzskata, ka DrošÄ«bas policijas un Valsts policijas rÄ«cÄ«ba administratÄ«vā pārkāpuma lietas Nr. 130049515 ietvaros ir bijusi likumÄ«ga, tādejādi tā neierobežoja prasÄ«tāja cilvÄ“ktiesÄ«bas.

[3] Maza apmÄ“ra prasÄ«bas pieteikumā prasÄ«tājs norādÄ«jis, ka Valsts policija un DrošÄ«bas policija ar mediju starpniecÄ«bu ir pozicionÄ“jusi viņu kā vainÄ«gu viņam inkriminÄ“tajos administratÄ«vajos pārkāpumos, tādÄ“jādi aizskarot un aizvainojot prasÄ«tāju. Likuma “Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 21.panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās vai juridiskās personas ir tiesÄ«gas pieprasÄ«t, lai masu informācijas lÄ«dzekļi atsauc par tām publicÄ“tās (pārraidÄ«tās) ziņas, ja tās neatbilst patiesÄ«bai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadÄ«jumos ir tiesÄ«bas prasÄ«t atvainošanos. Atbilstoši minÄ“tā panta otrajā daļā noteiktajam iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos iesniedzams masu informācijas lÄ«dzekļa redaktoram sešu mÄ“nešu laikā no nepatieso ziņu vai godu un cieņu aizskarošÄs informācijas publicÄ“šanas (pārraidÄ«šanas) dienas. Likuma “Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 28.pants noteic, ka kaitÄ“jums, arÄ« morālais kaitÄ“jums, ko masu informācijas lÄ«dzeklis nodarÄ«jis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicÄ“jot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas lÄ«dzeklim jāatlÄ«dzina šai personai likumā noteiktajā kārtÄ«bā.

IevÄ“rojot minÄ“to, prasÄ«tājam likuma “Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” noteiktajā kārtÄ«bā ir tiesÄ«bas vÄ“rsties pie attiecÄ«gā masu informācijas lÄ«dzekļa, nevis pie Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā, prasot atvainošanos vai citu morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas veidu par 2015.gada 30.aprÄ«lÄ«, 2015.gada 28.maijā un 2015.gada 21.jÅ«nijā publicÄ“tajiem, prasÄ«tājprāt, aizvainojošiem un aizskarošiem rakstiem.

Turklāt atbilstoši Civillikuma 2352.1 pantā noteiktajam katram ir tiesÄ«bas prasÄ«t tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šÄdu ziņu izplatÄ«tājs nepierāda, ka tās atbilst patiesÄ«bai. Ja personas godu un cieņu aizskarošÄs ziņas izplatÄ«tas presÄ“, tad gadÄ«jumā, kad tās neatbilst patiesÄ«bai, šÄ«s ziņas presÄ“ arÄ« jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošÄs ziņas, kas neatbilst patiesÄ«bai, ietvertas dokumentā, šÄds dokuments jāapmaina. Citos gadÄ«jumos atsaukšanas kārtÄ«bu nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlÄ«dzÄ«ba (mantiska kompensācija). AtlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru nosaka tiesa.

IevÄ“rojot minÄ“to, personas godu un cieņu var aizskart tikai nepatiesas ziņas. AtbildÄ“tājs, iepazÄ«stoties ar ziņu aÄ£entÅ«ras “Leta” 2015.gada 30.aprīļa rakstu “DrošÄ«bas policija: Lapsa vairākkārt mÄ“Ä£inājis filmÄ“t un fotografÄ“t likumsargus”, 2015.gada 28.maija rakstu “DP: VÄ“rojama pretreakcija uz dienesta aktÄ«vo darbu valsts noslÄ“puma sargāšanā” un 2015.gada 21.jÅ«nija rakstu “Lato Lapsam policija sastāda divus protokolus; draud arests”, nekonstatÄ“, ka tajos bÅ«tu paustas nepatiesas ziņas. MinÄ“tajos rakstos pausta informācija par prasÄ«tāja veiktajām darbÄ«bām (filmÄ“šanu un fotografÄ“šanu), prasÄ«tāja aizturÄ“šanu un nodošanu Valsts policijai, kā arÄ« informācija par sastādÄ«tajiem administratÄ«vo pārkāpumu protokoliem. TādÄ“jādi minÄ“tie raksti nevarÄ“ja aizskart prasÄ«tāju, jo tajos atspoguļotas patiesas ziņas.

[4] Juridiskajā literatÅ«rā (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs prof. K.Baloža zinātniskā vadÄ«bā. RÄ«ga: Latvijas vÄ“stnesis, 2011. 157.lpp.) norādÄ«ts, ka Satversmes 92.pantā noteiktā atbilstÄ«gā atlÄ«dzinājuma pamatmÄ“rÄ·is ir ar tiesisko aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļa palÄ«dzÄ«bu pÄ“c iespÄ“jas ātrāk atjaunot iepriekšÄ“jo tiesisko situāciju.

Viens no tiesības uz taisnīgu tiesu efektivitātes apliecinājumiem ir iespēja aizskartajai personai gūt taisnīgu gandarījumu. Satversmes 92.panta nosacījumi un arī augstākminētās tiesu prakses atziņas paredz personai tiesības celt tiesā prasību par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, bet nenosaka, ka ikvienā gadījumā personai par nodarīto morālo kaitējumu būtu jānosaka mantiska atlīdzība.

Nosakot morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu, ņemams vÄ“rā morālā kaitÄ“juma smagums un sekas. Tiesu praksÄ“ ir atzÄ«ts, ka visos gadÄ«jumos morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas priekšnoteikums ir tas, ka tiesÄ«bu aizskārums ir bÅ«tisks. Nosakot morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru, ir bÅ«tiski noskaidrot, cik nozÄ«mÄ«gas ir aizskartās tiesÄ«bas un ar likumu aizsargātās intereses. Morālā kaitÄ“juma apmÄ“rs ir jāsamÄ“ro ar nodarÄ«to kaitÄ“jumu, kas nozÄ«mÄ“, ka atskaites punkts atlÄ«dzÄ«bas noteikšanai ir nevis prasÄ«tāja pieprasÄ«tā summa, bet gan kaitÄ“juma raksturs, tā nodarÄ«šanas apstākļi un citi bÅ«tiski apstākļi, kam ir nozÄ«me atlÄ«dzÄ«bas noteikšanā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2014.gada tiesu prakses apkopojums “Morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšana civillietās”).

AdministratÄ«vās tiesas tiesu praksÄ“ ir atzÄ«ts, ka pat gadÄ«jumā, ja persona ir saukta pie administratÄ«vās atbildÄ«bas (ir bijis izdots personai nelabvÄ“lÄ«gs administratÄ«vais akts), administratÄ«vā pārkāpuma lietā pieņemtā lÄ“muma atcelšana pati par sevi ir morāls gandarÄ«jums- tā ir atzÄ«šana par nevainÄ«gu administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanā. Prettiesiskais lÄ“mums par personas administratÄ«vo sodÄ«šanu ir atcelts, tādēļ ir nodrošināta restitÅ«cija, kas ir pietiekams atlÄ«dzinājums (sk. AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2011.gada 7.marta spriedumu lietā Nr. 143/AA43-0274-l 1/3 11.punktu, Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2009.gada 5.jÅ«nija spriedumu lietā Nr. SKA-338/2009 13.3.punktu, AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2011.gada 7.marta spriedumu lietā Nr. 143/AA43-0274-l 1/3 11.punktu).

Kā iepriekš konstatÄ“ts, nav saskatāms bÅ«tisks prasÄ«tāja tiesÄ«bu aizskārums saistÄ«bā ar viņa administratÄ«vo aizturÄ“šanu administratÄ«vā pārkāpuma lietu Nr. 130049615 un Nr. 130049515 ietvaros, jo nav konstatÄ“jama aizturÄ“šana, kas nav veikta saskaņā ar likumu. Å…emot vÄ“rā, ka gan tiesÄ«bu doktrÄ«nā, gan tiesu praksÄ“ nostiprinājusies atziņa, ka morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājums naudas izteiksmÄ“ ir nosakāms par bÅ«tisku personas tiesÄ«bu vai likumisko interešu aizskārumu, konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav konstatÄ“jams prasÄ«tāja aizskāruma rezultātā radÄ«tais kaitÄ“jums un tā radÄ«tās sekas (kuru faktiski nav), kas bÅ«tu atlÄ«dzināms mantiski.

Atbilstoši administratÄ«vo tiesu praksei administratÄ«vo pārkāpumu lietvedÄ«bu izbeigšana pati par sevi deva prasÄ«tājam gandarÄ«jumu. Turklāt gandarÄ«jumu prasÄ«tājam ir devusi arÄ« Iekšlietu ministrijas rakstiskā atvainošanās par policijas amatpersonu rÄ«cÄ«bu, kas saskaņā ar tiesas spriedumiem atzÄ«ta par nepamatotu (Iekšlietu ministrija ar 2015.gada 16.novembra vÄ“stuli Nr.1-63/629/740-L/756-L). TāpÄ“c, ja prasÄ«tājam saistÄ«bā ar minÄ“tajām administratÄ«vo pārkāpumu lietām varÄ“ja rasties kāds aizskārums, tas jau ir novÄ“rsts ar tiesu pieņemtajiem nolÄ“mumiem par administratÄ«vo pārkāpumu lietvedÄ«bas izbeigšanu un valsts atvainošanos.

IevÄ“rojot minÄ“to, Tieslietu ministrija lÅ«dz tiesu noraidÄ«t prasÄ«tāja maza apmÄ“ra prasÄ«bu piedzÄ«t no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu 2000 euro apmÄ“rā un tiesāšanās izdevumus.

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas paskaidrojumi pamatoti ar  Civillikuma 1635., 2352.1 pantu, Latvijas Republikas Satversmes 92., 94.pantu; Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 252.panta pirmo daļu, 253.panta pirmo daļu, 254.panta 1.punktu, 255.panta pirmo daļu, 256.panta pirmo daļu, 256.1 panta otro daļu, likuma “Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 21.panta pirmo un otro daļu, 28.pantu.

Tiesas sēdē prasītāja Lato Lapsas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāta palīdze L.Balode prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza tiesu to apmierināt, pamatojoties uz prasības pieteikumā izklāstītajiem apstākļiem un argumentiem.

Tiesas sÄ“dÄ“ atbildÄ“tāja Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā pilnvarotā pārstāve S.Renckulberga prasÄ«bu neatzina, lÅ«dza tiesu to noraidÄ«t kā nepamatotu, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumā izklāstÄ«tajiem apstākļiem un argumentiem. Papildus minÄ“tajam atbildÄ“tāja pārstāve norādÄ«ja, ka neapstrÄ«d prasÄ«bas pieteikumā izklāstÄ«tos lietas faktiskos apstākļus, taču uzskata, ka policijas darbinieku rÄ«cÄ«ba bija likumÄ«ga, atbilstoša likuma “Par Policiju” 12.panta 7.punkta noteikumiem.

Tiesa, noklausÄ«jusies pušu pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus tiesas sÄ“dÄ“, pārbaudÄ«jusi lietas materiālus, novÄ“rtÄ“jusi tiesas rÄ«cÄ«bā esošos rakstveida pierādÄ«jumus, nāk pie slÄ“dziena, ka prasÄ«ba ir pamatota un apmierināma daļēji zemāk izklāstÄ«tu apsvÄ“rumu dēļ:

Civilprocesa likuma 189.panta trešÄ daļa noteic, ka spriedumam jābÅ«t likumÄ«gam un pamatotam, bet Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādÄ«jumiem lietā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 92.pants noteic, ka pierādÄ«jumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamÄ«bu vai neesamÄ«bu, kuriem ir nozÄ«me lietas izspriešanā, bet Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtÄ«bā nav apstrÄ«dÄ“jusi otra puse.

Pušu starpā nepastāv strÄ«ds un ar lietas materiālos esošajiem pierādÄ«jumiem apstiprinās, ka pret prasÄ«tāju Lato Lapsu tika ierosinātas divas prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«tās administratÄ«vo pārkāpumu lietas pÄ“c Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.panta (l.l. 72-85), taču ar spÄ“kā esošiem tiesu spriedumiem (l.l. 12-31; 34-48) atzÄ«ts, ka Lato Lapsa nav veicis administratÄ«vā pārkāpuma protokolos norādÄ«tās  pretlikumÄ«gās, Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzÄ“tās darbÄ«bas, lÄ«dz ar ko, saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu lietvedÄ«ba administratÄ«vo pārkāpumu lietās tika izbeigta.

TādÄ“jādi, nav šaubu par to, ka prasÄ«tājs Lato Lapsa nav izdarÄ«jis tos administratÄ«vos pārkāpumus, kas norādÄ«ti Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas vecākā inspektora 2015.gada 26.maijā sastādÄ«tajā administratÄ«vā pārkāpuma protokolā Nr. PC096549 (l.l. 73) un 2015.gada 26.maijā sastādÄ«tajā administratÄ«vā pārkāpuma protokolā Nr. PC 185656 (l.l. 79).

No 2015.gada 29.aprīļa administratÄ«vās aizturÄ“šanas protokola Nr. 593 (l.l. 81-82) redzams, ka Lato Lapsa administratÄ«vā pārkāpuma lietas Nr. 130049615 ietvaros ir bijis aizturÄ“ts 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« plkst. 13:55, bet atbrÄ«vots plkst. 15:55. AdministratÄ«vās aizturÄ“šanas protokolā norādÄ«ts, ka persona administratÄ«vi aizturÄ“ta 2015.gada 29.aprÄ«lÄ« plkst. 13:55 par administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanu, kas paredzÄ“ts LAPK 175.pantā, lai nodrošinātu administratÄ«vo lietvedÄ«bu.

Pušu starpā nepastāv strÄ«ds arÄ« par to, ka administratÄ«vā pārkāpuma lietas Nr. 130049515 ietvaros Lato Lapsa ir bijis aizturÄ“ts 2015.gada 12.maijā plkst. 14:47, bet atbrÄ«vots pÄ“c plkst. 16:19.

Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmā noteic, ka nevienam nevar piemÄ“rot ietekmÄ“šanas lÄ«dzekli par administratÄ«vo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtÄ«bā. Atbilstoši Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 254.panta noteikumiem administratÄ«vā kārtā drÄ«kst aizturÄ“t personu, kura izdarÄ«jusi administratÄ«vo pārkāpumu.

Latvijas Republikas Satversmes 94.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

Nav šaubu, ka pakļaujot personu aizturÄ“šanai (arÄ« administratÄ«vajai aizturÄ“šanai), uz aizturÄ“šanas laiku zināmā mÄ“rā tiek ierobežotas šÄ«s personas tiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu.

Dotajā gadÄ«jumā ir izveidojusies situācija, kurā prasÄ«tājs divas reizes administratÄ«vā kārtā ticis aizturÄ“ts, lai gan administratÄ«vus pārkāpumus viņš nebija izdarÄ«jis.

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

Civillikuma 1635.panta pirmā daļa noteic, ka katrs tiesÄ«bu aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbÄ«ba, kuras rezultātā nodarÄ«ts kaitÄ“jums (arÄ« morālais kaitÄ“jums), dod tiesÄ«bu cietušajam prasÄ«t apmierinājumu no aizskārÄ“ja, ciktāl viņu par šo darbÄ«bu var vainot, bet minÄ“tā panta otrā daļa noteic, ka ar morālo kaitÄ“jumu jāsaprot fiziskas vai garÄ«gas ciešanas, kas izraisÄ«tas ar neatļautas darbÄ«bas rezultātā nodarÄ«tu cietušÄ nemantisko tiesÄ«bu vai nemantisko labumu aizskārumu. AtlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru par morālo kaitÄ“jumu nosaka tiesa pÄ“c sava ieskata, ņemot vÄ“rā morālā kaitÄ“juma smagumu un sekas.

PrasÄ«tājs savā prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«jis, ka ir pieļauts nepamatots viņa tiesÄ«bu aizskārums- pÄ“c DrošÄ«bas policijas nepamatotas iniciatÄ«vas pret prasÄ«tāju ir tikuši ierosināti divi administratÄ«vo pārkāpumu procesi, un prasÄ«tājs šajos procesos ticis nepamatoti saukts pie administratÄ«vās atbildÄ«bas. Turklāt šo procesu sakarā prasÄ«tājs arÄ« ticis prettiesiski un nepamatoti aizturÄ“ts. Viss minÄ“tais kopumā prasÄ«tājam ir radÄ«jis garÄ«gus un emocionālus pārdzÄ«vojumus, tāpat arÄ« policijas iestāžu rÄ«cÄ«ba prasÄ«tājam ir likusi izjust pazemojumu gan ar nepamatoto aizturÄ“šanu, gan ar nepieciešamÄ«bu attaisnoties tiesas priekšÄ par to, ka neko sodāmu prasÄ«tājs nav izdarÄ«jis.

Tiesai nav pamata apšaubÄ«t šÄdu prasÄ«tāja izteiktu apgalvojumu.

PrasÄ«tājs savā prasÄ«bas pieteikumā ir pamatoti atsaucies uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 24.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-233, kur pausta atziņa, ka tāpat jebkura cilvÄ“ktiesÄ«bu norma, arÄ« Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesÄ«bu norma (nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu) ir piemÄ“rojama tieši un nepastarpināti un izšÄ·irot strÄ«du par atlÄ«dzinājumu nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā, tiesai jāizvÄ“rtÄ“ pieļautais pārkāpums pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanas aspektā.

Likuma “Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 5.panta trešÄ daļa noteic, ka personai ir tiesÄ«bas celt prasÄ«bu par tāda morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasÄ«bas kārtÄ«bā.

Likuma “Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 7.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka persona, kurai ir tiesÄ«bas uz zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu saskaņā ar šÄ likuma noteikumiem, sešu mÄ“nešu laikā pÄ“c attaisnojošÄ tiesas sprieduma spÄ“kā stāšanās vai krimināllietas vai administratÄ«vās lietvedÄ«bas izbeigšanas iesniedz rakstveida iesniegumu un šajā likumā paredzÄ“to zaudÄ“jumu nodarÄ«šanas faktu un zaudÄ“jumu apmÄ“ru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtÄ«bā Tieslietu ministrijai, ja persona attaisnota vai krimināllieta izbeigta saskaņā ar tiesas nolÄ“mumu vai izbeigta administratÄ«vā lieta.

Likuma “Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 3.panta pirmā daļa noteic, ka persona ir tiesÄ«ga prasÄ«t zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu šÄdos gadÄ«jumos:

1) tai piespriests kriminālsods, un tā šo sodu izcietusi;

2) tai piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis — apcietinājums vai mājas arests;

3) tā tikusi aizturēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

4) tai piemēroti Krimināllikumā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

5) tā piespiedu kārtā ievietota ārstniecības iestādē Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

6) kā apsūdzētais krimināllietā tā atstādināta no amata;

7) tai piemērots administratīvais sods - administratīvais arests;

8) tā sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas izmantojusi zvÄ“rināta advokāta juridisko palÄ«dzÄ«bu.

AtbildÄ“tājs savā paskaidrojumā pamatoti norādÄ«jis, ka uz prasÄ«tāju nav attiecināms neviens no likuma “Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 3.panta pirmajā daļā noteiktajiem gadÄ«jumiem.

Tai pat laikā, Civilprocesa likuma 5.panta piektā daļa noteic, ka gadÄ«jumā, ja nav likuma, kas regulÄ“ strÄ«dÄ«go attiecÄ«bu, tiesa piemÄ“ro likumu, kurš regulÄ“ lÄ«dzÄ«gas tiesiskās attiecÄ«bas, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pÄ“c tiesÄ«bu vispārÄ“jiem principiem un jÄ“gas.

Neraugoties uz to, ka dotajā gadÄ«jumā tiesai nav likumÄ«ga pamata tieši piemÄ“rot likuma “Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 3.panta pirmās daļas noteikumus, vadoties  pÄ“c tiesÄ«bu vispārÄ“jiem principiem un jÄ“gas, ievÄ“rojot Civillikuma 1635.panta un Latvijas Republikas Satversmes 92.panta noteikumus, tiesa atzÄ«st, ka ir noticis prasÄ«tāja tiesÄ«bu aizskārums, kas dod pamatu prasÄ«tājam pieprasÄ«t kompensāciju par nodarÄ«to morālo kaitÄ“jumu, kas saistÄ«ts ar prasÄ«tājam nodarÄ«tajām garÄ«gajām ciešanām, uz prasÄ«tāja vārda nepamatoti sastādot divus administratÄ«vā pārkāpuma protokolus par administratÄ«vajiem pārkāpumiem, kurus prasÄ«tājs nebija izdarÄ«jis, kā arÄ« nepamatoti divas reizes aizturot prasÄ«tāju administratÄ«vā kārtā.

AtbildÄ“tājs savā paskaidrojumā pamatoti norādÄ«jis, ka atbilstoši Civillikuma 23521.panta un likuma “Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 21.panta pirmās un otrās daļas, 28.panta noteikumiem atbildÄ“tājam nav jāuzņemas atbildÄ«ba par interneta vietnÄ“s publicÄ“to informāciju. Ja publiskajā telpā ir izplatÄ«tas patiesÄ«bai neatbilstošas, prasÄ«tāja godu un cieņu aizskarošas ziņas, prasÄ«tājam ar attiecÄ«giem prasÄ«jumiem ir jāvÄ“ršas pret attiecÄ«go masu informācijas lÄ«dzekli, nevis pret Latvijas Republiku Tieslietu ministrijas personā. 

Tiesa atzÄ«st, ka nepamatota apsÅ«dzÄ«ba administratÄ«vo pārkāpumu izdarÄ«šanā, kā rezultātā prasÄ«tājs nepamatoti ticis aizturÄ“ts, varÄ“ja sagādāt prasÄ«tājam garÄ«gas ciešanas un psiholoÄ£iskus pārdzÄ«vojumus, lÄ«dz ar to tiesa atzÄ«st, ka prasÄ«tājs ir morāli cietis.

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Atbilstoši tiesu praksei: vienotas likmes, uz kuru pamata noteikt atlÄ«dzÄ«bu par morālo kaitÄ“jumu, nepastāv, tāpÄ“c atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“rs nosakāms katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā pÄ“c tiesas ieskata, vadoties pÄ“c taisnÄ«bas apziņas un vispārÄ«giem tiesÄ«bu principiem, kā to paredz Civillikuma 5.pants. Nosakot atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru, ir jāņem vÄ“rā kaitÄ“juma raksturs, tā nodarÄ«šanas apstākļi un sekas, kā arÄ« citi bÅ«tiski apstākļi. Turklāt salÄ«dzināmos apstākļos atlÄ«dzinājumam jābÅ«t lÄ«dzÄ«gam” (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2013.gada 31.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-452/2013).

Tiesa ņem vÄ“rā Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse morālā kaitÄ“juma apmÄ“ra noteikšanā, ja kaitÄ“jums radies izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā (tiesu prakse 2007. – 2016.)” norādÄ«to par tiesu noteikto kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru un apstākļiem, kas to ietekmÄ“juši.

Tiesa atzÄ«st, ka atbilstoši tiesu praksei, nosakot morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru ir jāvÄ“rtÄ“ aizskāruma smagums, piemÄ“ram, salÄ«dzinot gadÄ«jumus, kad nevainÄ«ga persona tiek saukta pie kriminālatbildÄ«bas par kriminālpārkāpumu vai arÄ« par smagu noziegumu, tad personai nodarÄ«tais morālais kaitÄ“jums pÄ“dÄ“jā gadÄ«jumā bÅ«s ievÄ“rojami lielāks (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 20.jÅ«nija spriedums lietā Nr. SKC-0106-14).

Augstākās tiesas Civillietu departaments ar 2015.gada 05.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-217/2015 nosprieda piedzÄ«t morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas kompensāciju EUR 300 apmÄ“rā par labu personai, kura nepamatoti izcieta administratÄ«vo arestu uz 2 diennaktÄ«m. Cita starpā šajā spriedumā paustas sekojošas atziņas: “Satversmes 92.panta trešajā teikumā noteikts, ka nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu. MinÄ“tā tiesÄ«bu norma tāpat kā jebkura cilvÄ“ktiesÄ«bu norma ir piemÄ“rojama tieši un nepastarpināti un tās konkretizÄ“šanai nav nepieciešams Ä«pašs likums (sk. Satversmes tiesas 2001.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr.2001-07-0103);  (..) Satversmes 94.pantā paredzÄ“tās personas tiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu un personisko neaizskaramÄ«bu ir viena no bÅ«tiskākajām cilvÄ“ktiesÄ«bu garantijām tiesiskā valstÄ«. MinÄ“tā panta konstitucionālās tiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu ietver tiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu no apcietinājuma un lÄ«dzÄ«giem ierobežojumiem, tās ir paredzÄ“tas ANO VispārÄ“jās CilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 9.pantā un Konvencijas 5.pantā. Tās ir pirmā lÄ«meņa pamattiesÄ«bas indivÄ«da fiziskās drošÄ«bas aizsardzÄ«bai un kā tādas bauda fundamentālu nozÄ«mi (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs prof. R.Baloža zinātniskā vadÄ«bā.-RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 183.-184.lpp.). To ievÄ“rojot, nav apšaubāms, ka brÄ«vÄ«bas nepamatota ierobežošana rada personai garÄ«gas ciešanas un psiholoÄ£iskus pārdzÄ«vojumus, un tas ir prezumÄ“jams fakts, kas neprasa Ä«pašus pierādÄ«jumus. (..) Kasācijas instances tiesas nolÄ“mumos strÄ«dos par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas piedziņu ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesai, nosakot atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru, ir jāņem vÄ“rā kaitÄ“juma raksturs, kā arÄ« tā nodarÄ«šanas apstākļi un sekas, proti, jo nopietnāks kaitÄ“jums, jo ievÄ“rojamākam ir jābÅ«t atlÄ«dzinājumam, turklāt salÄ«dzināmos apstākļos atlÄ«dzinājumam jābÅ«t lÄ«dzÄ«gam, kā tas pamatoti uzsvÄ“rts arÄ« kasācijas sÅ«dzÄ«bā.”

Nosakot morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu, tiesa ņem vÄ“rā tiesu praksÄ“ norādÄ«to, ka morālais kaitÄ“jums ir fiziskas personas ciešanas, ko tai izraisÄ«jis nopietns viņas tiesÄ«bu aizskārums, un viena no galvenajām morālā kaitÄ“juma Ä«patnÄ«bām ir tāda, ka negatÄ«vās izmaiņas notiek cietušÄ apziņā, un to izpausmes forma ir atkarÄ«ga no katra indivÄ«da psihes (skat. Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas 2006.gada 21.septembra spriedums lietā nr.C04314905). LÄ«dz ar to lÄ«dzÄ«gos apstākļos dažādiem cilvÄ“kiem morālais kaitÄ“jus rada dažādas sekas. Tiesa atzÄ«st, ka nosakot atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru par morālo kaitÄ“jumu jāņem vÄ“rā konkrÄ“tā persona un personÄ«ba, jo personisks aizskārums nav atdalāms no personÄ«bas.

Morālais kaitÄ“jums ir aizskāruma negatÄ«vās sekas; tiesÄ«bas uz atlÄ«dzinājumu personai ir paredzÄ“tas, lai pÄ“c iespÄ“jas novÄ“rstu (mazinātu) šÄ«s sekas. Tiesa atzÄ«st, ka morālā kaitÄ“juma „atlÄ«dzÄ«bai” nav mÄ“rÄ·is kompensÄ“t, bet gan pÄ“c citiem kritÄ“rijiem noteikt, cik bÅ«tu saprātÄ«gi vajadzÄ«gs, lai mierinātu cietušo.

Nosakot morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru vÄ“rtÄ“ šÄdus apstākļus un kritÄ“rijus.

Pirmkārt, cik nozÄ«mÄ«gas ir aizskartās tiesÄ«bas un ar likumu aizsargātās intereses. Tiesa atzÄ«st, ka ir aizskartas prasÄ«tāja pamattiesÄ«bas – tiesÄ«bas netikt nepamatoti apsÅ«dzÄ“tam (arÄ« par administratÄ«vi sodāma pārkāpuma izdarÄ«šanu) un aizturÄ“tam.

Otrkārt, aizskāruma smagums – prasÄ«tājs divas reizes tika aizturÄ“ts un vairākus mÄ“nešus bija iesaistÄ«ts nepamatotos administratÄ«vajos procesos, bija spiests pierādÄ«t savu nevainÄ«gumu gan policijā, gan divu instanču tiesās.

Treškārt, prasÄ«tāja personÄ«bu. PrasÄ«tājs ir Latvijā pazÄ«stams žurnālists, ziņa par administratÄ«vo procesu uzsākšanu pret prasÄ«tāju daļā sabiedrÄ«bas varÄ“ja radÄ«t nepamatotu negatÄ«vu attieksmi pret prasÄ«tāju kā pret personu, kas neievÄ“ro likumus. 

IzvÄ“rtÄ“jot augstākminÄ“tos kritÄ“rijus tiesa atzÄ«st, ka saprātÄ«ga kompensācija, lai mierinātu prasÄ«tāju par viņam nodarÄ«tajām ciešanām, ir noteikt morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu EUR 200 apmÄ“rā.

Pie šÄdiem apstākļiem tiesa atzÄ«st, ka prasÄ«tāja prasÄ«ba apmierināmi daļēji un no atbildÄ“tāja prasÄ«tāja labā piedzenama morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«ba EUR 200 apmÄ“rā; bet prasÄ«ba daļā par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu EUR 1800 apmÄ“rā noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildÄ“tāja prasÄ«tāja labā piedzenami prasÄ«tāja nomaksātie tiesas izdevumi EUR 76,14 apmÄ“rā, ko veido valsts nodeva par prasÄ«bas pieteikuma iesniegšanu tiesā EUR 71,14 apmÄ“rā un ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tie izdevumi (ar prasÄ«bas pieteikuma noraksta un tiesas pavÄ“stu piegādāšanu un izsniegšanu saistÄ«tie izdevumi) EUR 5,00 apmÄ“rā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildÄ“tājam nosakāms termiņš sprieduma labprātÄ«gai izpildei – 10 dienu laikā pÄ“c sprieduma stāšanās likumÄ«gā spÄ“kā.

Pamatojoties uz minÄ“to, kā arÄ« vadoties no Latvijas Republikas Satversmes 92.panta, likuma “Par izziņas iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas nelikumÄ«gas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas rezultātā nodarÄ«tu zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu” 5.panta trešo daļu, Civillikuma 1., 5., 1635.panta, Civilprocesa likuma 1., 8.panta 5.panta piektās un sestās daļas, 92., 93.,  97., 193., 194., 195., 2041., 25027.panta, 413.panta pirmās daļas, 414.panta pirmās daļas, 415.panta pirmās un otrās daļas, tiesa nosprieda:

Lato Lapsas prasību apmierināt daļēji.

PiedzÄ«t no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā par labu Lato Lapsam morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu EUR 200,00 (divu simtu euro) apmÄ“rā un nomaksātos tiesas izdevumus EUR 76,14 (septiņdesmit sešu euro un 14 centu) apmÄ“rā, kas kopsummā sastāda EUR 276,14 (divus simtus septiņdesmit sešus euro un 14 centus).

Naudas summas EUR 276,14 (divu simtu septiņdesmit sešu euro un 14 centu) apmÄ“rā samaksa veicama Lato Lapsas kontā “Swedbank” AS.

NoraidÄ«t Lato Lapsas prasÄ«bu pret Latvijas Republiku Tieslietu ministrijas personā par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu EUR 1800,00 (viena tÅ«kstoša astoņu simtu euro) apmÄ“rā un tiesas izdevumu EUR 228,86 (divu simtu divdesmit astoņu euro un 86 centu) apmÄ“rā piedziņu. 

Noteikt Latvijas Republikai Tieslietu ministrijas personā sprieduma labprātÄ«gas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumÄ«gā spÄ“kā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādÄ«šanas dienas, kas noteikta 2017.gada 15.februārÄ«, RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijai, apelācijas sÅ«dzÄ«bu iesniedzot RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā.

Faktiski pilns sprieduma teksts sastādÄ«ts 2017.gada 28.februārÄ«.