Iesaki rakstu:

DrošÄ«bas policija piektdien, 17. aprÄ«lÄ« pulksten 10.30 kārtÄ“jo reizi aizdomās turÄ“tā statusā izsaukusi Lato Lapsu uz pratināšanu saistÄ«bā ar tās safabricÄ“to kriminālprocesu, kura bÅ«tÄ«ba - grāmatā Cits Ä·Ä“Ä·is: zem likumÄ«gā "jumta" un arÄ« portālā Pietiek gan fragmentāri, gan pilnÄ«bā publicÄ“to uzņēmÄ“ja Borisa Rjazanska iesniegumu, kurā sniegta satraucoša informācija par Latvijas specdienestu pārstāvju darbÄ«bām, tā joprojām mÄ“Ä£ina uzskatÄ«t par "žurnālista" LeonÄ«da Jākobsona elektroniskā pasta sarakstes nelikumÄ«gu publiskošanu. SaistÄ«bā ar to atkārtoti publicÄ“jam Lato Lapsas 2013. gada stāstÄ«jumu par šo lietu, kurā kopš tā laika nekas bÅ«tisks nav mainÄ«jies:

"Kopš šÄ gada sākuma un it Ä«paši pÄ“c pirmo Pietiek! avīžu iznākšanas man sāka pienākt ziņas par mÅ«su tā saucamo tiesÄ«bsargāšanas iestāžu pārstāvju aktivitātÄ“m, kuras varÄ“ja izskaidrot tikai ar vienu - attiecÄ«bā uz mani beidzot ir saņemts skaidrs un tiešs pasÅ«tÄ«jums.

Jau vÄ“lāk es noskaidroju, ka šÄ« gada sākumā ir tikusi izveidota neformāla starpresoru darba grupa, piedaloties vairākiem labi zināmiem KNAB, MIDD, SAB un arÄ« DrošÄ«bas policijas pārstāvjiem.

ŠÄ«s darba grupas uzdevums bija vienkāršs - izmantot šo valsts iestāžu darbinieku rÄ«cÄ«bā esošos resursus, lai iespÄ“jami sagrautu manu un portāla Pietiek darbu un vienlaikus dotu skaidru brÄ«dinājumu citiem, ka šÄdas aktivitātes valsts varai nav vÄ“lamas.

Kā man zināms, izmantojot šo cilvÄ“ku rÄ«cÄ«bā esošos valsts resursus, tika veikta visu pÄ“dÄ“jos piecos gados ar mani saistÄ«to grāmatu un publikāciju analÄ«ze. Tika sākta manu telefonsarunu noklausÄ«šanās, tika veikti vairāki neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£inājumi piekļūt maniem elektroniskā pasta kontiem.

Visi šie pÅ«liņi nedeva faktiski nekādus taustāmus rezultātus, ko uzrādÄ«t pasÅ«tÄ«tājiem. VienÄ«gais panākums - kādu indivÄ«du izdevās "motivÄ“t" vÄ“rsties ar diezgan komisku pieteikumu tiesā par to, ka viņš grāmatā Cits Ä·Ä“Ä·is publicÄ“tās liecÄ«bās esot nosaukts par KNAB aÄ£entu.

Protams, šÄds rezultāts pasÅ«tÄ«tājus nevarÄ“ja apmierināt, jo vairāk pÄ“c tam, kad tā sauktās darba grupas pārstāvjiem izdevās veikt datu zādzÄ«bu no viena no maniem datu nesÄ“jiem un viņi noskaidroja, ka es aktÄ«vi vācu materiālus grāmatas Cits Ä·Ä“Ä·is otrai daļai.

Darba grupa savu darbu intensificÄ“ja. Ar aicinājumiem vÄ“rsties tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s ar iesniegumiem, kuriem tikšot nodrošināta zaļā gaisma, šie ļaudis vÄ“rsās pie virknes man zināmu un acÄ«mredzot arÄ« virknes man nezināmu cilvÄ“ku. Vienlaikus tika veikts milzÄ«gs darbs, lai savāktu visus iespÄ“jamos materiālus saistÄ«bā ar grāmatu Cits Ä·Ä“Ä·is un portālu Pietiek.

Valsts resursi tika izmantoti jau ar pilnu sparu, lai ievāktu visdÄ«vainākās ziņas. Es droši zinu mediju pārstāvjus, kuriem DrošÄ«bas policija pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos ir pieprasÄ«jusi pat Cita Ä·Ä“Ä·a prezentācijas audio un videoierakstus.

Es zinu tipogrāfijas un izdevÄ“jus, kam pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos ir nācies šiem valsts naudu noÄ“došajiem ļaudÄ«m sÄ«ki un smalki skaidrot, kā tiek izdotas un drukātas grāmatas, kā notiek tekstu rediģēšana un sagatavošana.

Visu cieņu tiem cilvÄ“kiem, kuri šÄdam spiedienam nepaļāvās un pasÅ«tÄ«ja šos parazÄ«tus turp, kur tie arÄ« pelnÄ«juši doties.

Taču beigu beigās "darba grupai" šopavasar izdevās saņemt iesniegumu no kāda cilvÄ“ka, kurš bija gatavs apgalvot, ka konkrÄ“ti es esot pārkāpis viņa korespondences noslÄ“pumu, publiskojot šo viņa korespondenci portālā Pietiek un grāmatā Cits Ä·Ä“Ä·is.

Es nevaru nosaukt šo personu, jo tās vārdu esmu uzzinājis kriminālprocesa ietvaros. Man arÄ« ir atteikta iespÄ“ja iepazÄ«ties ar šo iesniegumu. Taču es varu apliecināt, ka agri vai vÄ“lu es tiesiskā ceļā ar šo iesniegumu iepazÄ«šos un tad arÄ« izlemšu, vai pieprasÄ«šu pret šo personu sākt kriminālprocesu par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu vai vÄ“rsÄ«šos tiesā ar civilprasÄ«bu.

Taču šim iesniegumam, kā jau pÄ“c pasÅ«tÄ«juma tapušam, bija neliels defekts - ikviens sevi cienošs, godÄ«gs tiesÄ«bsargāšanas iestāžu darbinieks skaidri saprata gan iesnieguma tapšanas iemeslus, gan tā komiskumu un nepamatotÄ«bu, tāpÄ“c kriminālprocesu ilgāku laiku neizdevās ierosināt.

SākotnÄ“ji iesniegums nonāca Ekonomikas policijā, no turienes prokuratÅ«rā, lÄ«dz beidzot atradās pakļāvÄ«gs izpildÄ«tājs, kas bez ierunām bija gatavs izpildÄ«t doto uzdevumu. Šis kriminālprocess tika pievienots citam, jau solÄ«dākam, un beidzot DrošÄ«bas policijas darbinieks Iļja Boronovskis bija gatavs noteikt man statusu - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Tas notika jau šÄ gada (2013. gada) jÅ«lijā.

Beidzot bija kaut kas, par ko atskaitÄ«ties pasÅ«tÄ«tājiem. Nu jau bija iespÄ“jams gan sākt manu telefonsarunu oficiālu noklausÄ«šanos, gan lÄ«dz tam paklusām vāktās ziņas pieprasÄ«t oficiālā ceļā, gan man pašam un maniem kolÄ“Ä£iem pilnÄ«gi oficiāli, liecÄ«bu gÅ«šanas aizsegā pieprasÄ«t visdažādākās ziņas gan par portālu Pietiek, gan par žurnālistu informācijas avotiem un citām gan šos cilvÄ“kus, gan viņu pasÅ«tÄ«tājus ļoti interesÄ“jošÄm lietām.

Un pats galvenais - bija kriminālprocess pret konkrÄ“tu cilvÄ“ku, iespÄ“ja pÄ“c brīža man piešÄ·irt jau aizdomās turamā statusu, - cik zinu, tas bija paredzÄ“ts šonedēļ. PÄ“c tam - šÄdā statusā noturÄ“t vismaz lÄ«dz nākamā gada vÄ“lÄ“šanām, skaidri liekot manÄ«t gan man, gan apkārtÄ“jiem: ja labi uzvedÄ«sies, procesu izbeigsim, bet, ja nesapratÄ«si, - bÅ«si par piemÄ“ru citiem, kas var notikt arÄ« ar viņiem.

Tiktāl - vispārīgi apsvērumi, bet nu pāriesim pie konkrētiem, neapgāžamiem faktiem.

DrošÄ«bas policija ir sākusi pret mani kriminālprocesu pÄ“c Krimināllikuma 144. panta - par personas korespondences noslÄ“puma pārkāpšanu, kas fiksÄ“ta grāmatā Cits Ä·Ä“Ä·is.

Nevaru atklāt to informāciju, ko minÄ“tais DrošÄ«bas policijas darbinieks Iļja Boronovskis man ir izpaudis nopratināšanās. Taču varu atklāt to informāciju, ko viņš man izpauda telefoniski, aicinot uz pirmo nopratināšanu.

Iļja Boronovskis paziņoja - DrošÄ«bas policijas versija ir, ka es esmu nelikumÄ«gi ieguvis datu disku ar kādas personas elektroniskā pasta saraksti, šo saraksti izlasÄ«jis un pÄ“c tam tās noslÄ“pumus izpaudis grāmatā.

Pie šÄ«s versijas DrošÄ«bas policija arÄ« turÄ“šoties. Ja es vÄ“loties pierādÄ«t ko citu, lai tik mÄ“Ä£inot.

PatiesÄ«bā pÄ“c pirmajām divām pratināšanām iznākums bija pilnÄ«gi skaidrs - DrošÄ«bas policijas darbinieks vienkārši velk laiku, lai pasÅ«tÄ«tāju uzdevumā un kriminālprocesa aizsegā iegÅ«t iespÄ“jami daudz ziņu par portālu Pietiek, tā uzbÅ«vi, organizatorisko struktÅ«ru, autoriem un tamlÄ«dzÄ«gi.

Un tad es sāku patstāvÄ«gi vākt un apkopot informāciju par šo lietu.

Ir grāmata Cits Ä·Ä“Ä·is: zem likumÄ«gā "jumta". Šo grāmatu izdevusi man piederošÄ un manis vadÄ«tā SIA Baltic Screen. LÄ«dz ar to es uzņemos pilnu atbildÄ«bu par šo grāmatu.

Šajā grāmatā cita starpā ir publicÄ“ti fragmenti no apjomÄ«ga iesnieguma, ko 2010. gada 9. martā rakstÄ«jis Latvijas iedzÄ«votājs Boriss Rjazanskis.

Šis iesniegums uz vairāk nekā divdesmit lapām bija parakstÄ«ts un adresÄ“ts Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijai, Augstākajai tiesai un Nacionālās drošÄ«bas padomei. Tieši šÄ« iesnieguma fragmenti ir publicÄ“ti grāmatā.

Šajā iesniegumā Boriss Rjazanskis publiski norāda uz, manuprāt, atklāti noziedzÄ«gām darbÄ«bām - "acÄ«mredzamu organizÄ“tu personu grupas darbÄ«bu ar mÄ“rÄ·i vākt informāciju par privātpersonām un valsts amatpersonām, veicot izsekošanu, izmantojot valsts vai izmeklÄ“šanas noslÄ“pumu saturošo informāciju".

Tas saskaņā ar iesniegumā norādÄ«to noticis, "lai šÄ«s personas ietekmÄ“tu, gÅ«stot kādu materiālu labumu (maksājumu) vai saņemot ietekmÄ“jamās amatpersonas prettiesisku izpildÄ«jumu — tiesnesim taisot nelikumÄ«gu nolÄ“mumu, operatÄ«vajam darbiniekam vai izmeklÄ“tājam veicot nelikumÄ«gu procesuālu darbÄ«bu, fiziskai personai veicot nelikumÄ«gu maksājumu".

Tāpat Borisa Rjazanska iesniegumā bija aprakstÄ«ts tas, kā Latvijas Republikas tiesÄ«bsargājošÄs iestādes dažādos veidos izvairÄ«jušÄs no viņa iesniegumā aprakstÄ«to faktu objektÄ«vas un tiesiskas izvÄ“rtÄ“šanas. Visbeidzot, iesniegumā bija aprakstÄ«ts arÄ« tas, ko Boriss Rjazanskis uzskatÄ«ja par vairāku personu elektroniskā pasta sarakstes fragmentiem, kuri apliecina viņa iesniegumā paustās aizdomas.

LÄ«dz ar to es uzskatÄ«ju par savu pilsonisku pienākumu sabiedriskā labuma interesÄ“s izdot grāmatu Cits Ä·Ä“Ä·is, kurā cita starpā bija iekļauti arÄ« fragmenti no šÄ« B. Rjazanska iesnieguma.

Tālāk - fragments no mana iesnieguma, ko šÄ gada 12. septembrÄ« esmu nosÅ«tÄ«jis Latvijas Republikas Ä£enerālprokuroram:

"Iļja Boronovskis man paziņoja, ka viņa un DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«bā ne tikai neesot Borisa Rjazanska 2010. gada 12. marta iesnieguma, bet viņš arÄ« par tāda eksistenci neesot lietas kursā.

DrošÄ«bas policija, kā pratināšanā apgalvoja Iļja Boronovskis, no Borisa Rjazanska esot saņēmusi tikai datu disku ar personas LeonÄ«da Jākobsona vai JÄ“kabsona, domājams, elektronisko saraksti.

TāpÄ“c Iļjas Boronovska pārliecÄ«ba kā minÄ“tā kriminālprocesa izmeklÄ“tājam esot, ka tieši es esot iepazinies ar minÄ“tās personas saraksti šÄdā diskā un tad pārkāpis šÄ«s personas korespondences noslÄ“pumu, to publiskojot grāmatā."

Ir skaidrs, kāpÄ“c DrošÄ«bas policijas majoram nācās šÄdi melot. Ja izrādÄ«tos, ka DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«bā ir šis iesniegums, nekāds kriminālprocess nesanāktu. DrošÄ«bas policijai atliktu tikai salÄ«dzināt iesnieguma tekstu ar grāmatā publicÄ“tajiem fragmentiem un secināt - tas ir viens un tas pats.

Taču, kā mÄ“s zinām, pasÅ«tÄ«jums bija pilnÄ«gi cits. TāpÄ“c DrošÄ«bas policijai nācās Ä·erties pie atklāti noziedzÄ«gām darbÄ«bām - šo Borisa Rjazanska iesniegumu kā bÅ«tisku pierādÄ«jumu apzināti noslÄ“pt un izlikties, ka tai par tādu nekas nav zināms.

Es varu pierādÄ«t, ka DrošÄ«bas policija šo iesniegumu noslÄ“pa apzināti, jo tās rÄ«cÄ«bā šis iesniegums ir bijis jau vairāk nekā trÄ«s gadus un kriminālprocesu, kura ietvaros šis iesniegums figurÄ“jis, izmeklÄ“ tas pats Iļja Boronovskis.

Šis ir šis Borisa Rjazanska iesniegums, kurš saskaņā ar DrošÄ«bas policijas apgalvojumu nemaz neeksistÄ“jot.

Šis iesniegums ir ne tikai parakstÄ«ts, bet arÄ« oficiāli reÄ£istrÄ“ts kā saņemts Valsts prezidenta kancelejā, Augstākajā tiesā un Saeimas kancelejā. Visās trÄ«s šajās iestādÄ“s.

Savukārt šis ir dokuments, kas šai lietai pieliek loÄ£isku punktu. ŠÄ« ir Valsts prezidenta kancelejas izziņa, kas liecina, ka Borisa Rjazanska iesniegumu šÄ« iestāde ir tālāk pārsÅ«tÄ«jusi tieši DrošÄ«bas policijai.

Tātad Borisa Rjazanska iesniegums ir pārsÅ«tÄ«ts tai pašai iestādei, kas tagad apgalvo, ka par šÄdu iesniegumu nekā nezinot.

Tā šo apgalvojumu izsaka apzināti melÄ«gi, lai bez šÄ« tās apzināti noslÄ“ptā pierādÄ«juma tai bÅ«tu iespÄ“jams taisÄ«t apzināti noziedzÄ«gu lÄ“mumu par kriminālprocesa sākšanu pret mani.

ŠÄ gada 12. septembrÄ« es ar šo faktu izklāstu kopā ar dokumentiem esmu vÄ“rsies pie Ä£enerālprokurora Ä’rika Kalnmeiera un pieprasÄ«jis:

1) atstādināt DrošÄ«bas policijas darbinieku Iļju Boronovski no izmeklÄ“šanas šajā kriminālprocesā,

2) sākt kriminālprocesu par manis minÄ“to noziedzÄ«go darbÄ«bu veikšanu pret Iļju Boronovski,

3) šÄ« kriminālprocesa ietvaros noskaidrot, vai Iļja Boronovskis savas noziedzÄ«gās darbÄ«bas veicis apzināti vai citu personu uzdevumā un interesÄ“s, un noskaidrot šÄ«s personas,

4) nodot šÄ« kriminālprocesa tālāko izmeklÄ“šanu iestādei, kuras darbinieki nav iesaistÄ«ti noziedzÄ«gās darbÄ«bās saistÄ«bā ar šo kriminālprocesu,

5) atcelt man prettiesiski un nepamatoti noteikto statusu "persona, pret kuru sākts kriminālprocess" minētā kriminālprocesa ietvaros.

VÄ“l piebildÄ«šu, ka, ņemot vÄ“rā man radušÄs aizdomas, ka DrošÄ«bas policijas darbinieks Iļja Boronovskis statusu "persona, pret kuru sākts kriminālprocess" varÄ“tu bÅ«t man noteicis savās vai citu, man nezināmu personu noziedzÄ«gās interesÄ“s, jau pirms pirmās nopratināšanas oficiālā iesniegumā pieprasÄ«ju nodrošināt man iespÄ“ju veikt pratināšanas audioierakstu.

ŠÄdu iespÄ“ju Iļja Boronovskis man atteica, un arÄ« sava iesnieguma un attiecÄ«gā lÄ“muma kopiju pievienoju šim iesniegumam Ä£enerālprokuroram.

Taču tas nenozÄ«mÄ“, ka es nevaru pierādÄ«t arÄ« to, ka DrošÄ«bas policija ir apzināti slÄ“pusi pierādÄ«jumus, lai bÅ«tu iespÄ“jams safabricÄ“t pret mani kriminālprocesu.

Tie, kas ir bijuši DrošÄ«bas policijas Ä“kā, zina, ka, aizbildinoties ar valsts drošÄ«bas iestādes statusu, apmeklÄ“tājiem tiek likts nodot mobilos telefonus, diktofonus, pat automašÄ«nas signalizācijas pultis. Caur metālmeklÄ“tāju neko no šÄ«m lietām nav iespÄ“jams ienest.

Taču pat augsti šÄ«s parazÄ«tiskās struktÅ«ras darbinieki, kā izrādās, neko nav dzirdÄ“juši par to, ka skaņu ierakstu iespÄ“jams veikt arÄ« ar planšetdatoru, ko pirmajā pratināšanas reizÄ“ man tika atļauts ienest.

Pirms pratināšanas sākuma es Iļjam Boronovskim iesniedzu oficiālu iesniegumu, pieprasot atļauju veikt sarunas audioierakstu. Atteikumu DrošÄ«bas policijas darbinieks man sniedza tikai pÄ“c pratināšanas beigām.

Rezultātā es ierakstÄ«ju atsevišÄ·us fragmentus no šÄ«s pratināšanas. Tostarp - arÄ« šos divus, kas noklausāmi un lejuplādÄ“jami šeit.

Šie audioieraksti rāda - DrošÄ«bas policijas darbinieks oficiālā pratināšanā apgalvo, ka viņš neko nezinot par Borisa Rjazanska iesniegumu un ka tāds vispār neeksistÄ“jot.

Runa ir par iesniegumu, ko Nacionālā drošÄ«bas padome ir oficiāli nodevusi DrošÄ«bas policijai pirms trim gadiem. Iesniegumu, kurā aprakstÄ«tos noziegumus DrošÄ«bas policija ir ignorÄ“jusi. Iesniegumu, kuru DrošÄ«bas policija nu apzināti ir noslÄ“pusi, lai uz tā pamata apzināti safabricÄ“tu kriminālprocesu, lai pildÄ«tu tai dotu pasÅ«tÄ«jumu.

Tā tas notiek šai valstÄ« un turpinās notikt, kamÄ“r tā sauktie "specdienesti" netiks rÅ«pÄ«gi kontrolÄ“ti un uzraudzÄ«ti."

Par to, kā Lato Lapsam gāja DrošÄ«bas policijas apmeklÄ“jumā, informÄ“sim pirmdien, 20. aprÄ«lÄ«.