Iesaki rakstu:

Kopš nesenajām diskusijām par valsts budžetu un nodokļu izmaiņām, kas pārsvarā bija virzÄ«tas “vienos vārtos”, konkrÄ“tāk – uz to paaugstināšanu, mazo un mikrouzņēmumu, kā arÄ« autoru un citu radošo ļaužu smacÄ“šanu, eksistÄ“ja vÄ“l mikroskopiska, kaut arÄ« ļoti maz ticama iespÄ“ja, ka pÄ“dÄ“jā “instancÄ“”, proti, RÄ«gas pilÄ« šis finanšu murgs tiks apturÄ“ts un “nācijas tÄ“vs” kārtÄ“jo tautas priekšstāvju izcepto brāķi atsviedÄ«s atpakaļ uzlabošanai.

TomÄ“r, kā bija sagaidāms, salikteņu un citu kalambÅ«ru sacerÄ“šanā aizņemtais un attiecÄ«bās ar likumdevÄ“ja un izpildvaru allaž lunkani mÄ«kstais tipāžs nelikās traucÄ“ties ar tādiem sÄ«kumiem kā, piemÄ“ram, pusletāli kāpinātais nodokļu slogs, kas šogad neizbÄ“gami uzvelsies mazā un mini biznesa pārstāvjiem tieši tā jÄ“gtukšÄ un murgpilnā blāķa dēļ, ko radÄ«jis bariņš ministru izstrādājumu (no kuriem vairāki nav saņēmuši nevienu vÄ“lÄ“tāju balsi vai vispār tikuši izbrāķēti no elektorāta puses) un apstiprinājusi bezmugurkaulnieku armāda JÄ“kabielā.

Varam tikai minÄ“t, ko vietÄ“jais “latvju batja” vÄ“l bÅ«s gatavs izdarÄ«t aiz pateicÄ«bas pret tiem “gaišprātiem”, kas viņu iecÄ“luši dižajā amatā, un iztÄ“loties, kādus domu daiļgraudus šis aprobežotais “elites prezidents” vÄ“l varÄ“tu iekļaut savā “uzrunā tautai” jaunākā pusbrāķa budžeta likuma izsludināšanas sakarā.

Sak – es kā jÅ«su visu lielpaps negribÄ«gi, mierÄ«gas lÄ«dzāspastāvÄ“šanas vārdā uzņemos puspilnu un valstsgribas pārlietu dižatbildÄ«bu par šÄ«s bezsaturÄ«gās un nepārdomātās likuma lielparodijas un tajā absolÅ«tā nelaikā iebÄ«dÄ«to izmaiņu izsludināšanu ar pāris nebÅ«tiskiem komentāriem no savas puses. Turklāt – neskatoties uz to, ka tas lielā mÄ“rā atgādina nesakarÄ«gu indivÄ«du praktizÄ“tas stulbumkopÄ«bas paraugstundas visaugstāko pilotāžu.

Sak, esmu nonācis pie cieņtukša zerotolerances secinājuma, ka pār pasauli valda lielā nauda, nevis kaut kāds tur mazais bizness, individuālie komersanti vai autordarbu radÄ«tāji, un 80, 150 vai cik tur tÅ«kstoši cilvÄ“ku (jeb vismaz desmitā daļa no visiem Latvijā nodarbinātajiem) lielas naudas pasaulÄ“ ir sÄ«knaudas vÄ“rtÄ“, tā ka viņu likteņlemto paputÄ“šanu vai pašsadedzināšanos pārdzÄ«vosim. Lai arÄ« puse no šiem plukatām, varbÅ«t arÄ« no strādājošajiem pārcelsies uz pabalstu prasÄ«tāju rindu, no atlikušajiem kāda puse aizies tumšajā zonā, kazi, kāds ņems un arÄ« apmirs, vismaz mÄ“s sitÄ«sim savas zaglÄ«gās roÄ·eles pa uzblÄ«dušajiem kamiešiem un slavÄ“sim sevi par nodokļu reformu!

Vai kaut kā tā. Jo, ja reiz vietÄ“jais “latvenbaši” (kā “augstas klases jurists”, kurš aizmirsis par tiesiskās paļāvÄ«bas principu) ir gatavs izsludināt tādu murgu, laikam jau izjÅ«t pateicÄ«bu pret simts politperversajiem muļķkopÄ«bas un tukšpaurÄ«bas meistarklases indivÄ«diem par balsojumu sevis ievÄ“lÄ“šanas dienā, dodot iespÄ“ju no pieticÄ«ga mini mersedesa pārsÄ“sties jaudÄ«gākā tādas pašas markas braucamajā, kur pavizināt savu delikatesÄ“m piebāzto kautÄ·ermeni. Lai arÄ« šis amats nozÄ«mÄ“ skaidru atkāpšanos no paša agrāk piekoptās “nulles atkritumu” politikas, tie jau tikai dzÄ«ves sÄ«kumi. Sak, izgāztuvÄ“ visam vietas pietiks…

Kādā no savām televÄ«zijas šovrunām nācijas papucis vÄ“l varÄ“tu atgādināt “piekariņa” nesen kā mantru skandÄ“to, ka galvenais nodokļu “reformÄ“šanas” vadmotÄ«vs joprojām paliek iedzÄ«votāju sociālā aizsardzÄ«ba. Te vietā atgādināt par “sociālās aizsardzÄ«bas” apokalipsi pirms ceturtdaļgadsimta, kad lÄ«dz konkrÄ“tam gadam strādājušie tika nostādÄ«ti praktiski pie vienas lÄ«nijas neatkarÄ«gi no tā, vai darbmūžs pavadÄ«ts grÅ«tā darbā vai “zonā”…

Nemaz nerunājot par to, kā salÄ«dzinoši nesenā vÄ“sturÄ“ sociālā budžeta pārpalikums tika vienkārši un brutāli izmantots valsts pamatbudžeta cauruma aizlāpÄ«šanai. Tāda “sociālā aizsardzÄ«ba”, ka tik turies. Viss kā iepriekš – no pensijas pÄ“c apkures rÄ“Ä·inu nomaksas striÄ·im un ziepÄ“m varbÅ«t vÄ“l sanāk, cilvÄ“cÄ«gam Ä“dienam gan nÄ“. Vai kāds no šiem “nācijtÄ“viem”, “piekariņiem” vai “neapstājoties” dragājošajiem postkomunistiskajiem reiriem ir gatavs galvot, ka lÄ«dzÄ«gas cÅ«cÄ«bas ar sociālajām “aizsardzÄ«bas” iemaksām netiks sastrādātas nākotnÄ“? Kur nu!

Starp rindām sadarÄ«tā vÄ“stÄ«jums ir vismaz viegli nojaušams. Nodokļu “reforma”, kas tieši bÅ«tu dÄ“vÄ“jama par “noziedzÄ«gu un prastu, uz aptÄ«rÄ«šanu vÄ“rstu paaugstināšanu”, ir nekas cits, kā vien pasākums, kas vÄ“rsts uz valsts nepiepildāmo kabatu briedināšanu, lai no tās turpinātu barot jau sen pāruzrÅ«gušo birokrātu, bezceru un bikšpakaļu deldÄ“tāju aparātu, no kuriem labuma sabiedrÄ«bai vien tik, cik sunim no piektās kājas.

Jo, kā labi zināms un saprotams, uz pasaules nav tādas naudas summas, ko šie valsts “pārvaldes” rīļas, kuru skaits pret iedzÄ«votāju skaitu valstÄ« ir vienkārši kliedzošs, nespÄ“tu notÄ“rÄ“t. Turklāt kaut kā jau jāaizlāpa arÄ« tas robs, ko valsts makā radÄ«jusi prÄ“miju izmaksa “covid ierobežošanas” (vasaras bezdarbÄ«bas kontekstā drÄ«zāk – pakaļgala kasÄ«šanas) izcilniekiem.

Savukārt Ä«stās un pašpasludinātās inteliÄ£ences balstÄ«tajam tukšÄs mucas prezidentam pieklātos visiem arÄ« vÄ“lÄ«gi atgādināt, ka sociālā aizsardzÄ«ba attieksies tikai uz tiem, kuri sagaidÄ«s savu aiziešanu pelnÄ«tā atpÅ«tā; kā saprotat, tiem, kuri pirms pensijas vecuma sasniegšanas noliks karoti, sÅ«ri krāto pensiju tik un tā nebÅ«s.

Un šÄdas “rÅ«pes” tiek izrādÄ«tas, un nodokļu “uzskrÅ«vÄ“šana” tiek veikta laikā, kad valsts “parāda apkalpošanai” procentos gatavojas izdot miljonu eiro dienā! Turklāt mazā biznesa “čakarÄ“šanas reforma” notiek laikā, kad nodokļu parādnieku valstij nenomaksātā summa sniedzas krietni pāri pusmiljardam eiro vÄ“l pirms globālās “dižinfekcijas” izplatÄ«šanās!

Pie tāda valstisko vadbiru intelekta nākotnÄ“ varam gaidÄ«t ne vien ilgstoši auklÄ“to un tikai pašÄ pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« atmesto prasÄ«bu pat no nulles ienākumiem veikt sociālās iemaksas no minimālās algas (izcili “loÄ£iska” matemātika!), bet arÄ« likumā ierakstÄ«tu ultimātu katram pelnÄ«t vismaz 3000 eiro mÄ“nesÄ« un no šÄ«s summas maksāt visus iespÄ“jamos nodokļus. Ja kāds to nespÄ“j – liekam aiz restÄ“m un ieslÄ“dzam “skaitÄ«tāju”!

Ar visu politisko pusbandÄ«tu varzu “astÄ“” šÄ« prezidentālā parodija valsti ir nemanot pataisÄ«jusi par mafiozi pārvaldÄ«tu struktÅ«ru 90. gadu “labākajās” tradÄ«cijās. Tikai augstākā, neaizskaramākā lÄ«menÄ«. Jebkurā gadÄ«jumā – jo dienas, jo aizvien skaidrāk kļūst redzams, ka šim izbijušajam politikānim (tieslietu eksministram, kurš bandÄ«tiskajos deviņdesmitajos tā vietā, lai savu “ārzemju pieredzi” liktu lietā Latvijas tiesu sistÄ“mas sakārtošanai un masÄ«vās valsts izzagšanas apturÄ“šanai, ar kājstarpÄ“ ierautu asti izvÄ“lÄ“jās vieglāku un privileģētāku dzÄ«vi diplomātiskajā dienestā) lÄ«dz apzÄ«mÄ“jumam “tautas prezidents” ir tikpat tālu, cik cÅ«kai lÄ«dz mikroÄ·irurgam.

P.S. Pirms slaukt no citiem, tas pats (pie)Kariņš varÄ“tu no savas kabatas vispirms atmaksāt valsts budžetā tos tÅ«kstošus, ko valsts izmeta vÄ“jā, ar iepriekš loÄ£iski paredzamu iznākumu trÄ«s instancÄ“s tiesājoties pret Ventspils “Ä·eizaru”; tā bija tiesvedÄ«ba tikai un vienÄ«gi toreizÄ“jā “ekonomikas ministra izstrādājuma” Kariņa nekompetences un stulbuma dēļ; nekorekti sastādÄ«ts rÄ«kojums nevar bÅ«t spÄ“kā, un vismaz Latvijā to saprot katrs juristu pirmkursnieks. Aizokeāna Kariņš acÄ«mredzot – ne.

P.P.S. Pirms turÄ“t valsts maku, attiecÄ«gajam ministram bÅ«tu jābÅ«t elementāram priekšstatam par materiālu vÄ“rtÄ«bu radÄ«šanu uzņēmÄ“jdarbÄ«bā. PašreizÄ“jam postkomunistam šajā krÄ“slā, biedram Reiram, neskatoties uz CV atrodamajiem ierakstiem par amatiem privātstruktÅ«rās, šÄ·iet, šÄda priekšstata nav vispār. Tikai komunistiska vÄ«zija – paņemsim no tiem, no kuriem vÄ“l kaut ko varam paņemt, un pārdalÄ«sim. VÄ“lams, savā labā.