Iesaki rakstu:

Mani jau sen nepārsteidz pastāvošÄs varas nemitÄ«gie „tautā nepopulārie lÄ“mumi”, jo esmu ievÄ“rojis, ka šÄ« vara mÅ«s nepārstāv un nekad nav pārstāvÄ“jusi, tikai mÅ«s izmanto kā resursu citu interešu apmierināšanai. Kapitālismā vara apkalpo kapitāla turÄ“tājus, par to saņemot savus starpniecÄ«bas procentus un privileģētu statusu. Latvijas gadÄ«jumā tas ir galvenokārt anonÄ«ms ārvalstu kapitāls, kuru Latvijas vietvalži apkalpo. Mani vairs nepārsteidz arÄ« tautas pasivitāte un politiskā apātija, jo tā Rietumos iedibinātā neoliberālā kārtÄ«ba ir iekārtota: atomizÄ“ta patÄ“rÄ“tāju sabiedrÄ«ba, kas vienlaikus arÄ« pati ir prece darba, miesas, gara un citos tirgos.

Ja kas mani šogad pārsteidza, tad pret Ansi Ataolu BÄ“rziņu vÄ“rstais naids un izsmiekls, kas arvien jÅ«tams komentāros zem materiāliem par šim cilvÄ“kam piespriesto cietumsodu (par piedalÄ«šanos 2009. gada 13. janvāra nemieros jeb t.s. BruÄ£a revolÅ«cijā VecrÄ«gā), jo diez vai visi šo naidÄ«go komentāru rakstÄ«tāji ir varas algoti interneta troļļi.

Lai gan atceros lÄ«dzÄ«gu reakciju arÄ« pret telšu pilsÄ“tiņas pie Ministru kabineta (t.s. BrÄ«vÄ«bas komÅ«nas) dalÄ«bniekiem 2009./2010. gadu ziemā, kad cilvÄ“ku grupa, protestÄ“jot pret pastāvošo politiku, pat nežēlÄ«gā salā nakšÅ†oja teltÄ«s, cerot ar to iedvesmot arÄ« pārÄ“jo tautas daļu aktÄ«vai pozÄ«cijai. CerÄ“ja veltÄ«gi, jo pretÄ« saņēma zaimus, izsmieklu un banālas konspirācijas teorijas par iespÄ“jamiem akcijas finansÄ“tājiem un diriģētājiem.

PsiholoÄ£iski šÄdu tautas reakciju var saprast, jo ir tik grÅ«ti šÄ·irties no ilÅ«zijām, uz kurām tik daudzi bija cerÄ“juši balstÄ«t visu savu turpmāko dzÄ«vi, jo vairāk nekas taču nav palicis. Apzināti vai neapzināti noticÄ“juši propagandas meistaru jÅ«smÄ«gajiem ditirambiem par jauko dzÄ«vi Eiropas SavienÄ«bā, Eirozonā un citos „bagāto valstu klubiņos”, cilvÄ“ki nevÄ“las šÄ·irties no pÄ“dÄ“jām ilÅ«zijām, lai cik ātri tās attālinātos no dzÄ«ves realitātes. Un cilvÄ“ki gatavi ienÄ«st katru, kurš ar saviem vārdiem vai dzÄ«vu piemÄ“ru apdraud šo trauslo ilÅ«ziju pasauli.

PatiesÄ«bā arÄ« visa šÄ« BruÄ£a revolÅ«cija bija skriešana pÄ“c zÅ«došÄm ilÅ«zijām. Ä»audÄ«m tika iestāstÄ«ta banāla pasaciņa par ļauno „taukmūļu” (domāta A. KalvÄ«ša) valdÄ«bu, kas „spiedusi gāzi grÄ«dā” un pārkarsÄ“jusi Latvijas ekonomiku, kā arÄ« gribÄ“jusi gāzt varonÄ«go cÄ«nÄ«tāju pret korupciju A. Loskutovu. (Hei, vai tagad kāds atceras, kas tas tāds Aleksejs Loskutovs bija, kādus varoņdarbus viņš veicis un kāpÄ“c par viņu vairs neko nedzird? Bet tajā laikā taču daudzi bija gatavi celties un krist ar Loskutova vārdu uz lÅ«pām!)

Ja par taukmūļiem, viņi rÄ«kojās tieši tāpat kā visas citas „valdÄ«bas” – darÄ«ja to, ko Vašingtona un Brisele liek. Gāzi grÄ«dā spieda Latvijā ielaistās Rietumu bankas (arÄ« formāli vietÄ“jās bankas rÄ«kojās ar Rietumu bankās aizlienÄ“tu naudu), taukmūļi vien ar novÄ“lošanos, nepilnÄ«gi un visai negribÄ«gi indeksÄ“ja banku izraisÄ«tās inflācijas noÄ“stās algas, pensijas un pabalstus. Izrādās, arÄ« pati taukmÅ«lÄ«ba pÄ“c atbilstošas idejiskās apstrādes („Latvijas veiksmes stāsta” prezentācijas) ir tÄ«ri atbalstāma lieta, lai gan jaunais taukmÅ«lis V. Dombrovskis tiešÄm uzšÄ·Ä“rda un izÄ·idāja Latviju, par ko vÄ“lāk tika iecelts komisāra godā BriselÄ“ (sekodams A. Pelšes un A. Vosa tradÄ«cijai, kuri lÄ«dzÄ«gi karjeru uztaisÄ«ja Maskavā).

Krupju rijēji

Tātad 2009. gada sākumā notika asa cīņa starp divām taukmūļu frakcijām par vietu pie siles, bet tauta tika saaicināta kā statisti masu skatiem, lai viss izskatÄ«tos glÄ«ti un demokrātiski. Nu jā, gadÄ«jās arÄ« scenārijā it kā neparedzÄ“ta kļūme – daži puiši aizrāvās un sāka kārpÄ«t no bruÄ£a akmeņus, bet revolÅ«cija kopumā taču izdevās un sasniedza iecerÄ“to mÄ“rÄ·i – jau martā galvenās vietas pie siles ieņēma jaunā taukmūļu frakcija, kas tur noturÄ“jās lÄ«dz pat 2016. gadam!

Ja kādam bija ilÅ«zijas, ka šÄ« iepriekš inscenÄ“tā Lietussargu revolÅ«cija un pÄ“c tam uzpÅ«stā MaijpuÄ·Ä«šu revolÅ«cija ir par tautas interesÄ“m, viņš vÄ“l arvien neko nav sapratis no mÅ«sdienu politikas. Masu skatiem saaicinātiem statistiem neviens paldies neteiks, bet turpinās vÄ“l nežēlÄ«gāk izmantot. Un, ja vÄ“l kādam tas nepielec, var uzlaist virsÅ« arÄ« speciāli apmācÄ«tas demokratizatoru vienÄ«bas, ierakstÄ«t teroristu melnajā sarakstā vai iespundÄ“t cietumā.

Tieši tādam sodam tika izvÄ“lÄ“ts arÄ« Ansis, ja vien viņš uzņemtos aitas lomu un ļautu sevi sagÅ«stÄ«t. Bet Ansis gan BruÄ£a revolÅ«cijas laikā, gan tiesā, gan pÄ“c galÄ«gā tiesas sprieduma aitas lomu noraidÄ«ja, savu rÄ«cÄ«bu nenožēloja un ir gatavs turpināt cīņu. Ar to viņš atšÄ·iras no masu skatiem sasaukta bara un citiem krupju rijÄ“jiem. Viņš savu izaicinājumu jaunajai pasaules kārtÄ«bai ir dziļi sirdÄ« izlolojis un Ä«steno pa Ä«stam!

Šo teatrālo notikumu iespaidā režisors JurÄ£is Krāsons 2010. gadā uzņēma visā pasaulÄ“ slavu guvušu multiplikācijas filmu „NorÄ«t krupi”. NorÄ«t krupi ir alegorija, bet tā ir par mums. Latvijas sabiedrÄ«ba kopumā jau 26 gadus ir iemācÄ«ta norÄ«t katru krupi, ko tai vietvalži likuši norÄ«t. Tos pašus „tautā nepopulāros lÄ“mumus”. Nevienu reizi šajā periodā Latvijas sabiedrÄ«ba nav piespiedusi varu ar sevi rÄ“Ä·ināties! Latvieši šajā periodā ir nodevuši katru savu sapni, katru ideālu, katru savu vÄ“rtÄ«bu!

Starp citu, kā tur bija ar to valstisko neatkarÄ«bu? JÅ«s taču stāvÄ“jāt uz barikādÄ“m (arÄ« 13. janvārÄ«, tikai 1991. gadā), bijāt gatavi plikām rokām tankus apturÄ“t, vai ne? Tad kas tāds satricinošs notika, ka jau pÄ“c pāris gadiem jÅ«s tik viegli no neatkarÄ«bas atteicāties un piekritāt Latvijas pakāpeniskai „integrācijai Eiropā”? Tātad tas neatkarÄ«bas patoss bija tikai tāds joks, lai pie varas dabÅ«tu gaišos kompartijas spÄ“kus – nomenklatÅ«ras otro ešelonu, kuram bez administratÄ«vās varas sagribÄ“jās arÄ« mantisko varu?

ŠÄda pašizvarošana nevar palikt bez traumÄ“jošÄm sekām. Lai kaut cik saglabātu seju, latvietim nākas savu sirdsbalsi nospiest dziļi pagrÄ«dÄ“ - aizžņaugt tai rÄ«kli un muļķīgi smaidÄ«t (kā saka mÅ«su jaunie draugi amerikāņi – keep on smiling). Un tad jau tiešÄm tāds sirdsbalss sekotājs kā Ansis Ataols BÄ“rziņš var pamatÄ«gi spiest uz nerviem vai pat katru pieÄ·ert vardarbÄ«bā pret savu sirdsbalsi, noraut šo falši eiropejisko masku. TāpÄ“c tipisks latvietis sāk Ansi visādi nomelnot un piekrÄ«t tiesnesim, ka Ansim vieta cietumā. Tas šai gadÄ«jumā ir vienÄ«gais veids, kā vismaz uz ārpusi saglabāt seju un turpināt ar smaidu rÄ«t krupjus, izliekoties, ka tas viss ir Latvijas un tautas labā.

“Veiksmes stāsta” noslÄ“pums

Ko tad tādu paveica veiksmes stāstnieki jau pÄ“c KalvÄ«ša “taukmūļu” izmÄ“zšanas vÄ“stures mÄ“slainÄ“?

Tā vietā, lai sauktu pie atbildÄ«bas ārvalstu bankas par apzināti krāpniecisku spekulāciju burbuļa uzpÅ«šanu, inflācijas radÄ«to skādi un cilvÄ“ku iemānÄ«šanu parādu slazdā, kā to izdarÄ«ja, piemÄ“ram, mazā Islande, jaunie taukmūļi metās ārvalstu bankas glābt uz jau tā aplaupÄ«to Latvijas iedzÄ«votāju rÄ“Ä·ina, no nodokļu maksātājiem izspiežot vairāk nekā 8 miljardus eiro, kā arÄ« Latviju pakļaujot Briseles pieprasÄ«tajam finanšu bardzÄ«bas režīmam, ko starptautiski ierasts saukt par austerity.

Tika mÄ“rÄ·tiecÄ«gi apcirptas (ierÄ“dņu žargonā – optimizÄ“tas) cilvÄ“ku algas, pensijas un pabalsti, budžeta izdevumi, likvidÄ“tas darbavietas, slÄ“gtas skolas, slimnÄ«cas, bibliotÄ“kas, klubi, citas sabiedriskās iestādes, sabiedriskā transporta maršruti un pārÄ“jā dzÄ«vei nepieciešamā infrastruktÅ«ra. Turklāt šÄ« bardzÄ«bas izkapts bija tÄ“mÄ“ta tieši uz latviskajiem lauku rajoniem un mazpilsÄ“tām, simtus tÅ«kstošus piespiežot izdzÄ«vošanu meklÄ“t ārzemÄ“s vai lielpilsÄ“tās. Tāpat tika uzskrÅ«vÄ“ti nodokļi, dažādas nodevas un jaunas pakalpojumu maksas.

Šis nemitÄ«gais izmaksu uzskrÅ«vÄ“šanas process turpinās lÄ«dz mÅ«sdienām, lai gan vairāk nekā 70% Latvijā palikušo iedzÄ«votāju aptaujā atzinuši, ka ir grÅ«tÄ«bas samaksāt viselementārākos izdzÄ«vošanas izdevumus, nemaz nerunājot par dzÄ«vošanu kaut XX gadsimta sociālo standartu izpratnÄ“. Visbeidzot jaunie taukmūļi paguva mÅ«s iestumt brÅ«košajā Eirozonā.

Lai glābtu un pie mākslÄ«gās elpināšanas aparāta uzturÄ“tu Eiropas zombijbankas, uzskrÅ«vÄ“ts arÄ« kopÄ“jais valsts parāds, kuru ar tādu politiku nav nekādu cerÄ«bu nomaksāt, bet Latviju atver kreditoru diktātam, kā arÄ« dažādas iemaksas brÅ«košÄs Eirozonas uzturÄ“šanai pie dzÄ«vÄ«bas. Frankfurtes (ECB atrašanās vieta) Molohs prasa aizvien jaunus cilvÄ“ku upurus. Un tas viss kopumā tika nosaukts par “Latvijas veiksmes stāstu”, un – vāks visam! - Latvijas pilsoņi pateicÄ«bā grāmatvedi Dombrovski atzina par populārāko premjerministru “neatkarÄ«gās Latvijas” vÄ“sturÄ“!

Bet tas vÄ“l nav viss. Ja ASV vÄ“lÄ“šanās uzvarÄ“s maniakālā hārpija Klintone, pastāv liela varbÅ«tÄ«ba, ka ASV un ES parakstÄ«s dziļā slepenÄ«bā sagatavoto Transatlantisko brÄ«vās tirdzniecÄ«bas un investÄ«ciju partnerÄ«bu (Trans-Atlantic Trade and Investment Partnership jeb TTIP), kā arÄ« mazāk dzirdÄ“to LÄ«gumu par pakalpojumu tirdzniecÄ«bu (Trade in Services Agreement jeb TISA). Ja vien Eiropas SavienÄ«ba lÄ«dz šo lÄ«gumu ratifikācijas brÄ«dim izdzÄ«vos.

TTIP nozÄ«mÄ“s neierobežotu multinacionālo korporāciju varu pār nomināli neatkarÄ«gām valstÄ«m. Par katru iesaistÄ«to valstu lÄ“mumu (vides, produktu kvalitātes, sociālo vai citu standartu jomā), kas var apdraudÄ“t korporāciju reālo vai tikai iedomāto peļņu, korporācijas varÄ“s iesÅ«dzÄ“t šo valsti pašu šo korporāciju veidotā un pārvaldÄ«tā starptautiskā arbitrāžas tiesā, kurai bÅ«s tiesÄ«bas šo lÄ“mumu atcelt un valstij likt samaksāt par nodarÄ«tajiem vai tikai iedomātajiem zaudÄ“jumiem.

Savukārt TISA nozÄ«mÄ“, ka valstÄ«m bÅ«s jāatver starptautisko korporāciju pārņemšanai arÄ« savas pakalpojumu nozares: veselÄ«bas aprÅ«pe, izglÄ«tÄ«ba, komunālie, sociālie pakalpojumi u.c. IzpostÄ«tā un depopulÄ“tā Latvija no korporāciju viedokļa nav pats gardākais kumoss, tomÄ“r pasaules krÄ«zes apstākļos tās nesmādÄ“s arÄ« šÄdu laupÄ«šanas iespÄ“ju.

ES nav valstu savienība, bet gan lielā biznesa kartelis

Eiropas SavienÄ«bas pirmsākumi atrodami TÄ“rauda un ogļu kartelÄ«. Ar laiku šo karteli papildināja ar citām saimniecÄ«bas nozarÄ“m un pÄ“c Bretonvudas sistÄ“mas sabrukuma pakāpeniski ieviesa arÄ« vienotu valÅ«tu Eiro, kurai pat nav suverÄ“nas valÅ«tas pazÄ«mju, jo aiz ECB (Eiropas centrālās bankas) nestāv vienota valsts ar vienotu fiskālo un monetāro politiku (kā tas, piemÄ“ram, ir federālajā ASV vai Kanādā). Eiropas SavienÄ«bu no Briseles un Frankfurtes pārvalda no vÄ“lÄ“tājiem neatkarÄ«ga birokrātu kasta, kurus mÄ“dz saukt arÄ« par eirogarhiem vai eirokrātiem, vai tehnokrātiem, kuru vidÅ« mÅ«su grāmatvedis Dombrovskis tÄ«ri labi iederas.

Šie eirogarhi nepārstāv nevienu dalÄ«bvalsti, bet jau minÄ“to lielā biznesa karteli. Viņiem korporāciju un banku bilance, atbilstošÄs tabulas, diagrammas un standarti ir daudz svarÄ«gāki par dzÄ«vu cilvÄ“ku vai veselu tautu likteņiem. RealitātÄ“ tas izpaužas tā, ka ES kodola valstis (Vācija, Ziemeļvalstis, daļēji arÄ« Francija un Anglija) noÄ“d ES perifÄ“riju.

Tie lÄ“mumi un direktÄ«vas, kas izdevÄ«gas, piemÄ“ram, Vācijas korporācijām vai Francijas bankām, ir nāvÄ“joši GrieÄ·ijai, Spānijai, Portugālei, Itālijai, Īrijai, Ķiprai un bijušÄ Austrumu bloka valstÄ«m. Tā ir nepārvarama pretruna, kas šo karteli lielā ātrumā nes pretÄ« bojāejai. Eiroparlaments ir tikai demokrātiski iekrāsota butaforija, kas nekādus bÅ«tiskus lÄ“mumus nepieņem.

Ja salÄ«dzina, PSRS bija daudz lielākas iespÄ“jas turpināties nekā pašreizÄ“jai ES, tomÄ“r tā sabruka. Ja vÄ“lreiz salÄ«dzinām, ES pašlaik ir tajā pašÄ sabrukuma stadijā, kādā PSRS bija ap 1985. gadu. Kā liecina pÄ“dÄ“jo gadu notikumi, ES nav spÄ“jÄ«ga reformÄ“ties vai citādi pielāgoties ES dalÄ«bvalstu tautu izdzÄ«vošanas vajadzÄ«bām.

Protams, arÄ« ES uzturÄ“šana pie mākslÄ«gās elpināšanas aparāta un nenovÄ“ršamais sabrukums nesÄ«s jaunu postu Eiropas tautām. Var vilkt zināmas paralÄ“les ar 1930. gadu Eiropu, kad lÄ«dzÄ«gi sociālekonomiski spaidi izraisÄ«ja galÄ“ji nacionālistisku, fašistisku un nacistisku režīmu veidošanos Eiropā. ArÄ« tagad Eiropā strauju popularitāti gÅ«st galÄ“ji labÄ“jas, nacionālistiskas un klaji fašistiskas kustÄ«bas. Par to var pateikties arÄ« kreiso partiju šÄ·iriskajai nodevÄ«bai un neoliberālajai orientācijai. PÄ“ckara periodam tradicionālās partijas Anglijā, Francijā, Vācijā, Austrijā un arÄ« ASV pÄ“dÄ“jā laikā sašÄ·eļas un jÅ«k, paverot ceļu jauniem spÄ“kiem. Šo procesu paātrina vairāku valstu iznÄ«cināšana VidÄ“jos Austrumos, ko veica NATO, un no šÄ«m sagrautajām valstÄ«m plÅ«stošie bÄ“gļu miljoni. Eiropa tiek gatavota jaunam karam.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu

Un pret šo Briseles monstru, apzināti vai intuitÄ«vi, savu roku pacÄ“la ilggadÄ“jais folklorists, dziesminieks un “Boņuka” balvas laureāts Ansis Ataols BÄ“rziņš. Un monstrs atbildÄ“ja tikpat truli, cik truli tas rÄ«kojas arÄ« visos cits gadÄ«jumos – piespriežot Ansim cietumsodu. Tas ir tikai dabiski, jo tieši tā jārÄ«kojas tehnokrātiskam, bezdvÄ“seliskam monstram. Ir taču muļķīgi dusmoties vai apvainoties uz haizivi, ja tā grib kādu norÄ«t. Haizivis jau no dabas tā ieprogrammÄ“tas, tāpÄ“c prātÄ«gi cilvÄ“ki paši nodrošinās, lai netiktu haizivs zobos.

Ä€rvalstu bankas, korporācijas un militāristus pārstāvošais 4. maija režīms varÄ“ja dot vÄ“l skaidrāku signālu neapmierinātajiem – kā to izdarÄ«ja, piemÄ“ram, tam radniecÄ«gais cÄ«nÄ«tājs par neoliberālisma uzvaru Augusto Pinočets, spÄ«dzinot, apgānot un noslaktÄ“jot Čīles dziesminieku Viktoru Haru. Bet varbÅ«t tas viss mums vÄ“l priekšÄ.

Satrauc pavisam kas cits – cilvÄ“ku reakcija uz šo bankokrātu un grāmatvežu signālu. Ansis jau no 1980. gadiem neskaitāmus cilvÄ“kus pulcinājis un priecinājis ar tautiskas mÅ«zikas skaņām un kopdejām. TÅ«kstoši jutās pagodināti bÅ«t Anša paziņas un draugi. Kur viņi visi pazuda Ansim grÅ«tā stundā, ja tagad palikuši vien daži uzticami draugi?

Tā nav pirmā reize Latvijas vÄ“sturÄ“, kad cÄ«nÄ«tāji, reakcijai iestājoties, spiesti atstāt dzimteni un doties trimdas gaitās. PÄ“c 1905. gada revolÅ«cijas un tai sekojošÄs reakcijas trimdā devās simtiem latviešu dzejnieku, mÅ«ziÄ·u, rakstnieku, skolotāju, ārstu. Vai tiešÄm gaidÄ«sim bezdarbÄ«bā un vienaldzÄ«bā gadiem, pirms dziesminieks Ansis varÄ“s atgriezties DzimtenÄ“, kā kādreiz no trimdas atgriezās Rainis un simti citu tautas garÄ«gās druvas kopÄ“ju?