Iesaki rakstu:

Portālā Pietiek jau publicÄ“ti vairāki mani raksti par zvÄ“rināta advokāta, sertificÄ“ta maksātnespÄ“jas administratora, Saeimas un MK padomnieka dalÄ«tā Ä«pašuma jautājumos, zemes lielÄ«pašnieka (akcionāra), zemes Ä«pašnieku interešu galvenā lobÄ“tāja, daudzu uzņēmumu un organizāciju tÄ«kla veidotāja, ofšoru miljonāra un nu jau arÄ« šÄ·Ä«rÄ“jtiesas tiesneša Normunda Šlitkes centieniem izspiest naudu no simtiem dzÄ«vokļu Ä«pašnieku RÄ«gā un citās pilsÄ“tās – par it kā 2010. - 2013. gados nesamaksātu zemes nomu, par naudas izspiešanas instrumentu izmantojot tiesu.

ŠÄ gada 26. aprÄ«lÄ«, izskatot tiesā šÄdu prasÄ«bu (lieta Nr. C-2457-16/24), N. Šlitke liecināja, ka pavisam viņa pārstāvÄ“tais uzņēmums AS “Reversed” (pašlaik tam atjaunots iepriekšÄ“jais nosaukums “Latzemes nekustamie Ä«pašumi”, bet Ä“rtÄ«bas labad lietošu nosaukumu “Reversed”) Latvijas tiesās cÄ“lis vairāk nekā 2000 lÄ«dzÄ«gu prasÄ«bu.

Turklāt man zināmi gadÄ«jumi, kad ar N. Šlitki saistÄ«tas personas mÄ“Ä£ina izspiest naudu, namu iedzÄ«votājiem piesÅ«tot paziņojumus, kuros aicina samaksāt konkrÄ“tu summu labprātÄ«gi, pretÄ“jā gadÄ«jumā draudot ar tiesu, kur nākšoties maksāt vÄ“l vairāk. Šie draudi tiek pastiprināti ar konkrÄ“tiem tiesas spriedumu piemÄ“riem, kuros no dzÄ«vokļa Ä«pašnieka tiek piedzÄ«ta ne tikai pamatparāda summa, bet arÄ« valsts nodeva (15% no piedzÄ«tās summas) un maksa prasÄ«bas iesniedzÄ“ja advokātam (parasti pašam N. Šlitkem).

Ja pieņemam, ka vidÄ“jā prasÄ«bas summa tiesās nedaudz pārsniedz tÅ«kstoš eiro, tad var aplÄ“st, ka kopumā šÄ«s naudas izspiešanas operācijas ietvaros ŠÄ¼itke cer nopelnÄ«t 2 lÄ«dz 3 miljonus eiro. Tā kā šÄ« naudas izspiešanas shÄ“ma skārusi tÅ«kstošiem cilvÄ“ku un neskaitāmus viņu Ä£imeņu locekļus, uzskatu, ka viņiem var noderÄ“t arÄ« mani jaunākie novÄ“rojumi, secinājumi un pieredze.

Ar ko Šlitkes dzimtcilvÄ“ki atšÄ·iras no pārÄ“jiem?

Kas vieno tos dzÄ«vokļu Ä«pašniekus, pret kuriem “Reversed” vai cits ar N. Šlitki saistÄ«ts uzņēmums vÄ“rsis prasÄ«bas tiesā, kas viņiem kopÄ“js? Vispirms jau tas, ka viņiem “palaimÄ“jies”, ka viņu dzÄ«voklis (parasti privatizācijas ceļā) piesaistÄ«ts zemei, kuru dažādos veidos savā Ä«pašumā ieguvis ar Šlitki saistÄ«ts uzņēmums. Nav dzirdÄ“ts, ka citiem zemes Ä«pašniekiem vai pakalpojumu sniedzÄ“jiem bÅ«tu kādas pretenzijas par 2010., 2011., 2012. vai 2013. gados nenomaksātiem rÄ“Ä·iniem.

Turklāt vÄ“los uzsvÄ“rt, ka tad, kad politiÄ·i namu iedzÄ«votājus aicināja privatizÄ“t savus dzÄ«vokļus, solot pasakainus labumus, viņi nebrÄ«dināja, ka zeme zem un pie viņu namiem pieder vai piederÄ“s kādam citam un ka par šo zemi bÅ«s piespiedu kārtā jāmaksā. ArÄ« zemesgrāmatas nodaļas izsniegtajā apliecÄ«bā nekādi tādi apgrÅ«tinājumi privatizÄ“tajiem dzÄ«vokļiem nav noteikti. Tātad arÄ« šajā jautājumā liela daļa dzÄ«vokļu Ä«pašnieku tika piekrāpti un nav neko darÄ«juši, lai šÄ«s krāpniecÄ«bas sekas novÄ“rstu valsts likumu un Satversmes lÄ«menÄ«.

Kā to daudzi bÅ«s jau ievÄ“rojuši gandrÄ«z visās dzÄ«ves jomās, spārnotā tiesiskas valsts devÄ«ze “viens likums, viena taisnÄ«ba visiem” ir tikai tāds māneklis liekulÄ«gās ierÄ“dņu un politiÄ·u svÄ“tku runās. Ja runājam par privatizÄ“tajām daudzdzÄ«vokļu mājām, tad ar vieniem un tiem pašiem likumiem Latvijā izveidotas vismaz trÄ«s māju kategorijas:

1) mājas, kurām zemes noma nav jāmaksā;

2) mājas, kurām zemes noma ir jāmaksā (tādu, pēc Tieslietu ministrijas datiem, ir aptuveni 3677 ar turpat 111 000 dzīvokļiem);

3) mājas, kurām zemes noma jāmaksā ar N. Šlitki saistÄ«tam uzņēmumam.

Ja arÄ« otrajai kategorijai nav viegli, šo dzÄ«vokļu Ä«pašnieki tomÄ“r var bÅ«t salÄ«dzinoši droši, ka visi dokumenti un lÄ«gumi ir pienācÄ«gi noformÄ“ti un ka reiz samaksātā zemes noma tiks ieskaitÄ«ta un vairs nebÅ«s jāmaksā atkārtoti vai pat trÄ«skāršÄ apmÄ“rā. Zemes nomas maksājumi šiem cilvÄ“kiem ir prognozÄ“jami un plānojami – sadalÄ«ti pa mÄ“nešiem vai gada ceturkšÅ†iem. Turklāt otrās un trešÄs kategorijas dzÄ«vokļiem ir samazināta tirgus vÄ“rtÄ«ba, bet nesamazināta kadastrālā vÄ“rtÄ«ba (to pÄ“dÄ“jos gados nosaka politiski, lai piepildÄ«tu rÅ«košo valsts budžetu).

TurpretÄ« trešÄs kategorijas dzÄ«vokļiem nav nekādas garantijas, ka reiz samaksātā zemes noma tiks atzÄ«ta un ieskaitÄ«ta. Viņi var godÄ«gi maksāt gadiem saviem apsaimniekotājiem, svÄ“tā pārliecÄ«bā, ka ir samaksājuši savus meslus zemes baronam, bet pÄ“c 3 – 5 gadiem saņemt tiesas pavÄ“sti un Šlitkes prasÄ«bas kopiju, kurā apgalvots, ka viņi nav maksājuši divus, trÄ«s vai pat piecus gadus. LÅ«k, kas vieno Šlitkes pilsÄ“tmuižu dzimtcilvÄ“kus!

Šlitkes hibrÄ«dlikumi

GandrÄ«z visu valstu propagandā pÄ“dÄ“jos gados vietā un nevietā tiek lietots moderns parazÄ«tvārdiņš – hibrÄ«dkarš, kurš atbilstoši vajadzÄ«bai izsaka visu vai neko. Pirmo reizi mūžā saskaroties ar tiesām, man nācies dzirdÄ“t tādus likumus, kādus nevar atrast nevienā likumu grāmatā, ne likumu portālā, bet tādas likumiem pielÄ«dzinātas juridiskas atziņas var atrast ar Šlitki saistÄ«tu uzņēmumu prasÄ«bās tiesās. ŠÄdas atziņas jeb tÄ“zes, kuras daudzi tiesneši lÄ«dz šim ir pieņēmuši kā neapstrÄ«damus likumus, es nosaucu par Šlitkes hibrÄ«dlikumiem.

Neliela atkāpe paskaidrojumam. Nevienā daudzmaz sakarÄ«gā valstÄ« nav dalÄ«tā Ä«pašuma, kad, piemÄ“ram, māja pieder vienam, bet zeme zem šÄ«s mājas – citam. ArÄ« vairāki Latvijas juristi šo LR Augstākās Padomes politisko brÅ«vÄ“jumu nosaukuši par juridisku anomāliju. DalÄ«tu Ä«pašumu neatzÄ«st arÄ« atjaunotais 1937. gada LR Civillikums. Tieši tāpÄ“c, lai regulÄ“tu šo kroplÄ«go jomu, tika pieņemti speciālie likumi (lex specialis).

Galvenie speciālie likumi, kas regulÄ“ zemes nomu daudzdzÄ«vokļu mājām ar dalÄ«to Ä«pašumu, ir likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās”, likums “Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo namu privatizāciju”, DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likums un likums “Par dzÄ«vokļa Ä«pašumu”. Speciālajos likumos ir noteikts gan pašlaik spÄ“kā esošais maksimālais zemes nomas apmÄ“rs (6% no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas), gan kārtÄ«ba, kādā šÄ« noma tiek maksāta, gan abu pušu (dzÄ«vokļa Ä«pašnieka, nama pārvaldnieka un zemes Ä«pašnieka) tiesÄ«bas un pienākumi.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” 4. panta piektā daļa skaidri nosaka: “Ja zemes un apbÅ«ves Ä«pašnieki ir dažādi [..], viņu savstarpÄ“jās attiecÄ«bas regulÄ“jamas saskaņā ar šÄ likuma 12. pantu.” Savukārt šÄ likuma 12. panta 2¹ daļa nosaka: “Ja uz šÄ panta otrajā daļā minÄ“tās zemes atrodas daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties.” Tātad obligāti nepieciešams rakstveida zemes nomas lÄ«gums.

Likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo namu privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pienākumu “slÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu vai pilnvarot dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«tāju un apsaimniekotāju slÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu ar tā zemes gabala Ä«pašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizÄ“tais objekts”. Tātad dzÄ«vokļa Ä«pašniekam ir dota izvÄ“le – slÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu pašam, vai arÄ« kopā ar pārÄ“jiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem pilnvarot to darÄ«t namu pārvaldniekam.

Savukārt šÄ paša likuma 54. panta pirmā daļa nosaka zemesgabala Ä«pašnieka pienākumu slÄ“gt rakstveida zemes nomas lÄ«gumu. Ja dzÄ«vokļu Ä«pašnieki izvÄ“lÄ“jušies pilnvarot nama pārvaldnieku slÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu, tad pilnÄ«gi dabÄ«gi un arÄ« to regulÄ“ speciālie likumi, ka arÄ« zemes nomu viņi maksā nama pārvaldniekam, kurš šo naudu pārskaita zemes Ä«pašniekam. Ja tomÄ“r kaut kādu iemeslu dēļ namu pārvaldei samaksātā nauda par kārtÄ“jo mÄ“nesi nav nonākusi zemes Ä«pašnieka kontā, tad zemes Ä«pašniekam ir pienākums laikus par to brÄ«dināt gan namu pārvaldnieku, ar kuru noslÄ“gts lÄ«gums, gan attiecÄ«gos dzÄ«vokļu Ä«pašniekus, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā ceļot prasÄ«bu tiesā.

Tātad, lai šÄ« nomas maksāšanas sistÄ“ma darbotos, nepieciešams, lai visas puses izpilda dažus vienkāršus likumos noteiktos pienākumus un savstarpÄ“ji sadarbojas. Visi citi zemes Ä«pašnieki un citi pakalpojumu sniedzÄ“ji (“RÄ«gas siltums”, “Latvenergo” u.c.) to sekmÄ«gi dara gadu desmitiem, un tiem nav parādnieku par 2010. - 2015. gadiem. Parādnieki ir tikai ar N. Šlitki saistÄ«tiem uzņēmumiem, jo šie uzņēmumi nepilda savus likumos noteiktos pienākumus, shÄ“mo un vÄ“lāk savas pretenzijas pamato ar Šlitkes izdomātiem hibrÄ«dlikumiem.

Lai Šlitki nepārvÄ“rstu par Putinam lÄ«dzÄ«gu elku, piebildÄ«šu, ka viņš to nedara viens, bet ir organizÄ“jis veselu juristu komandu. TāpÄ“c šÄ«s juristu sazvÄ“restÄ«bas atsegšanai nepieciešama neliela informatÄ«va atkāpe:

Zemes lielÄ«pašnieku uzņēmumi Latvijā nodibinājuši ietekmÄ«gu savu interešu lobÄ“šanas un atbalsta organizāciju tÄ«klu, kurā ietilpst biedrÄ«ba “Zemes reformas komiteja”, arodbiedrÄ«ba “Apvienotā brÄ«vā arodbiedrÄ«ba”, biedrÄ«ba “Valstij nodokļus nevajag?”, ZvÄ“rinātu advokātu birojs "Amicus Curiae", kā arÄ« nesen dibinātais šo interešu izpildorgāns “RÄ«gas tiesu apgabala šÄ·Ä«rÄ“jtiesa”. Šajās organizācijās darbojas ar zemes lielÄ«pašnieku uzņēmumiem saistÄ«ta juristu grupa, kuru neformāli vada zv. advokāts Normunds Šlitke, vienlaikus bÅ«dams arÄ« LR likumdošanas un izpildvaras iestāžu konsultants dalÄ«tā Ä«pašuma jautājumos, kā arÄ«  lielākais zemes Ä«pašnieku uzņēmumu akcionārs (pÄ“c Lursoft 2016. gada janvāra datiem, N. Šlitkem pieder lielākā akciju daļa uzņēmumos AS “Zemes Ä«pašnieku Ä£ilde”, AS “PilsÄ“tas zemes dienests”, AS “Reversed” u.c.). Šajos zemes Ä«pašnieku uzņēmumos, interešu lobÄ“šanas organizācijās un šÄ·Ä«rÄ“jtiesā dažādās kvalitātÄ“s (advokāts, maksātnespÄ“jas administrators, prokÅ«rists, tiesnesis, valdes vai padomes loceklis, akcionārs) darbojusies arÄ« šajās lietās aktÄ«vā ElÄ«na Dupate (bijusÄ« ElÄ«na Veide), Indra Kaniņa-Šlitke, Arta Snipe, Dace Timermane, jaunieceltais MAS Reversed administrators A. VÄ«nkalns u.c. Tātad runa ir par organizÄ“tu grupu un darbÄ«bu organizÄ“tā grupā.

ŠÄ«s juristu grupas pārstāvji ne tikai sagatavo nepieciešamos juridiskos dokumentus tiesām un citām iestādÄ“m, bet arÄ« aktÄ«vi publicÄ“jas juristu izdevumos, piemÄ“ram, “Jurista vārdā”, izplatot pašu radÄ«to hibrÄ«dlikumu filozofiju plašÄkā juristu, advokātu un arÄ« tiesnešu lokā. Pateicoties tam, jÄ“dziens “piespiedu zemes noma” jau tiek plaši lietots tiesās, lai gan likumos tāda jÄ“dziena nav.

Vairāki ar Šlitki saistÄ«tie uzņēmumi savus likumos noteiktos pienākumus demonstratÄ«vi nepilda un pat ar to lepojas. SevišÄ·i šai ziņā izcÄ“lies jau minÄ“tais “Reversed”. No speciālajiem likumiem Šlitke paņēmis tikai zemes nomas maksimālo apmÄ“ru – 6% no kadastrālās vÄ“rtÄ«bas. KāpÄ“c „Reversed” prasÄ«bās figurÄ“ 2010. gads? TāpÄ“c, ka tieši šajā periodā atbildÄ«gais dienests bija uzpÅ«tis zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, šo procesu nosaucot par kadastrālās vÄ“rtÄ«bas aktualizāciju, bet spÄ“kā bija pārejas noteikumi, pÄ“c kuriem zemes nomas maksa 2009. un 2010. gados nedrÄ«kstÄ“ja pārsniegt iepriekšÄ“jā gada maksu par vairāk nekā 25%. ArÄ« to N. Šlitke ignorÄ“, cenšoties caur tiesu nodibināt jaunas zemes nomas attiecÄ«bas, kuru ietvaros arÄ« par 2010. gadu cenšas piedzÄ«t vismaz trÄ«sreiz lielāku summu, nekā bija jāmaksā saskaņā ar tajā gadā spÄ“kā esošajiem likumiem.

Lai tiesā pamatotu savu likumos noteikto pienākumu nepildÄ«šanu, Šlitkes juristu komanda aktÄ«vi popularizÄ“ un arÄ« praksÄ“ izmanto teoriju, pÄ“c kuras it kā pastāvot divu veidu zemes nomas attiecÄ«bas: lÄ«gumiskās (kad tiek slÄ“gts rakstisks lÄ«gums) un likumiskās jeb piespiedu zemes nomas attiecÄ«bas. Te nu jānorāda, ka piespiedu tās ir tikai dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, jo neviens nespieda Šlitkes uzņēmumiem iegādāties šo zemi. Viņi to darÄ«ja apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi, lai gÅ«tu parazÄ«tisku un speciālajos likumos garantÄ“tu peļņu uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku un Ä«rnieku rÄ“Ä·ina.

Turklāt nevienā speciālajā likumā, kuri regulÄ“ šo jomu, nav tādas nomas attiecÄ«bu klasifikācijas un vispār nav tādu terminu kā “lÄ«gumiskā”, “likumiskā” vai “piespiedu” noma. Par “piespiedu zemes nomu” varbÅ«t var rakstÄ«t pavirši publicisti, bet ne juristi tiesvedÄ«bas procesā. Visas legālās nomas attiecÄ«bas ir likumiskas, jo tās balstās uz speciālajiem likumiem, bet speciālie likumi abām pusÄ“m nosaka pienākumus, tajā skaitā pienākumu slÄ“gt rakstveida zemes nomas lÄ«gumu un šo lÄ«gumu pildÄ«t.

ReizÄ“m N. Šlitke tā aizraujas ar paša izdomātās “likumiskās piespiedu zemes nomas” teorijas prezentÄ“šanu, ka atļaujas atklāti ņirgāties par spÄ“kā esošajiem speciālajiem likumiem. Un tiesneši šo ālÄ“šanos ar nopietnu seju pieņem no tās izrietošos secinājumus izmanto tiesas lÄ“muma pieņemšanai, lai no kārtÄ“jā pensionāra Šlitkes labā piedzÄ«tu kārtÄ“jo tÅ«kstoti plus tiesas izdevumus. Esmu noklausÄ«jies daudzus tiesas sēžu audioierakstus, lasÄ«jis protokolus un daudzus tiesas spriedumus, bet nezinu gadÄ«jumu, kad kāds tiesnesis bÅ«tu centies iebilst Šlitkes teorijai.

Parasti kārtÄ“jā tiesas sÄ“de “Reversed” lietās sākas ar garu Šlitkes lekciju, kuras laikā tiesneši, iespÄ“jams, atkal jÅ«tas kā bijÄ«gi tieslietu studenti slavena viesprofesora lekcijas laikā juridiskās fakultātes otrajā kursā. PiemÄ“ram, šÄ gada 12. aprÄ«lÄ«, tiesā izskatot “Reversed” prasÄ«bu lietā nr. C30524615, Šlitke spÄ“kā esošÄs speciālo likumu normas, kuras regulÄ“ privatizÄ“to dzÄ«vokļu Ä«pašnieku un zemes Ä«pašnieku attiecÄ«bas, un it sevišÄ·i likumā noteikto zemes Ä«pašnieka pienākumu slÄ“gt rakstveida zemes nomas lÄ«gumu nosauca par “padomju tiesÄ«bu reliktu”, “atavismu” un “tiesisku murgu”, kas Šlitkem “personÄ«gi uzdzen šausmas”. Namu pārvaldes pilnvarošanu slÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu ar zemes Ä«pašnieku, ko nosaka spÄ“kā esošie speciālie likumi, Šlitke nosauca par “bezjÄ“dzÄ«gu”.

TurpretÄ« citā gadÄ«jumā, kad tas bija “Reversed” interesÄ“s, piemÄ“ram, 2016. gada 25. aprÄ«lÄ« pārstāvot “Reversed” intereses civillietā pret pārvaldnieku “RÄ«gas namu apsaimniekotājs” (lieta Nr. C30423815), N. Šlitke rakstiski sludināja pilnÄ«gi pretÄ“jo: “Zemes nomas lÄ«guma slÄ“gšana par funkcionāli nepieciešamā (piesaistāmā) zemes gabala nomu ir obligātā pārvaldÄ«šanas darbÄ«ba, no kuras pārvaldnieks nevar atkāpties un kurai pilnvarojumu dzÄ«vokļu Ä«pašnieki atsaukt nedrÄ«kst (sk. DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likuma 6. panta otrās daļas ceturto punktu un DzÄ«vokļa Ä«pašuma likuma 13. pantu, kā arÄ« 29.03.2000. Senāta spriedumu lietā Nr. SKC-148, kur tika nodibināta judikatÅ«ras tÄ“ze, ka nenoslÄ“dzot zemes nomas lÄ«gumu, apsaimniekotājs nevar realizÄ“t savas darbÄ«bas mÄ“rÄ·us, jo Ä“kas apsaimniekošana bez zemes nav iespÄ“jama).”

Kā tiek deldēts nevainīguma prezumpcijas princips

Uz tiesas sÄ“dÄ“m N. Šlitke ierodas, tÄ“rpies advokāta mantijā, ar to iedzenot ne tikai respektu tiesnešos, bet arÄ« svÄ“tu bijÄ«bu savos apstulbušajos upuros. Valsts apstiprināts speciālais tÄ“rps it kā dod blefojošajam Šlitkem valsts varas spÄ“ku, autoritāti un visvarenÄ«bas apziņu. Šo momentu veiksmÄ«gi jau gadsimtiem izmantojuši katoļu un dažu citu konfesiju garÄ«dznieki. Pat profesori, valstu prezidenti un pasaules čempioni krÄ«t ceļos šÄda svinÄ«gi tÄ“rpta garÄ«dznieka priekšÄ un padevÄ«gi bučo apzeltÄ«tās stÄ“rbeles.

Pasludinājis savu “likumiskās piespiedu zemes nomas” evaņģēliju, Šlitke nežēlÄ«gi izsmej Ä·ecerus un neticÄ«gos, kuri nevarÄ«gi taisnojas, ka zemes nomas naudu ir cÄ«tÄ«gi maksājuši namu pārvaldei un pat saglabājuši rÄ“Ä·inus, kuros redzams, ka viņiem nav parādu. Tad Šlitkes vaigā uzplaukst tÄ“višÄ·s smaids, jaunticÄ«go draudzei pacietÄ«gi skaidrojot, ka maksa namu pārvaldei vÄ“l nenozÄ«mÄ“ maksu visžēlÄ«gajam zemes baronam.

Ar šÄdām inkvizÄ«cijas cienÄ«gām performancÄ“m, izšÄ·irÄ«gos brīžos piesaucot pat Nirnbergas starptautiskā tribunāla principus, Šlitkem lÄ«dz šim izdevies šÄ·ietami neiedomājamais – atcelt SatversmÄ“ garantÄ“to nevainÄ«guma prezumpciju. NevainÄ«guma prezumpcija ir tiesisks princips, saskaņā ar kuru neviens nevar tikt uzskatÄ«ts par vainÄ«gu, pirms viņa vaina nav pierādÄ«ta taisnÄ«gā tiesā. KonkrÄ“tā gadÄ«jumā prasÄ«bas iesniedzÄ“jam “Reversed” vispirms bÅ«tu jāpierāda parāda esamÄ«ba, nemaksāšanas fakts. Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikts princips, ka “PrasÄ«tājam jāpierāda savu prasÄ«jumu pamatotÄ«ba”. A. Līča grāmatā “PrasÄ«bas tiesvedÄ«ba un pierādÄ«jumi” šis starptautiski atzÄ«tais un vÄ“sturiski nodibinātais pierādÄ«šanas pienākums izskaidrots šÄdi:

“Onus probandi – pierādÄ«šanas nasta jeb pierādÄ«šanas pienākums vispirms gulstas uz prasÄ«tāju, kurš griežas tiesā ar lÅ«gumu aizsargāt aizskartās tiesÄ«bas. LÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r prasÄ«tājs nav pierādÄ«jis prasÄ«bu (savu prasÄ«jumu pamatotÄ«bu), atbildÄ“tājam nekas nav jāpierāda [..].”

Neviena tiesa, cik man zināms, ar N. Šlitki saistÄ«to prasÄ«bu izskatÄ«šanā nav šo principu ievÄ“rojusi, jo piekrÄ«t Šlitkes apgalvojumam, ka “nevar pierādÄ«t negatÄ«vu faktu”. LÄ«dz ar to tiesa aicina Šlitkes apvainotos dzÄ«vokļu Ä«pašniekus, lai viņi pierāda, ka ir maksājuši. Bet arÄ« tajos gadÄ«jumos, kad atbildÄ“tāji atnesuši vecos rÄ“Ä·inus, parasti tas netiek ņemts vÄ“rā, jo Šlitke apgalvo, ka “Reversed” šo namu pārvaldei samaksāto naudu nav saņēmis.

Zinu arÄ« konkrÄ“tu gadÄ«jumu, kurā tika pierādÄ«ta gan nomas samaksa namu pārvaldei, gan šÄ«s naudas pārskaitÄ«jums “Reversed”, bet tik un tā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu kolÄ“Ä£ija piesprieda dzÄ«vokļa Ä«pašniecei maksāt atkārtoti. Tātad nevainÄ«guma prezumpcija ar Šlitki saistÄ«tajās tiesās ir atcelta, un pašiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem jāpierāda, ka viņi nav zagļi, krāpnieki, ļaunprātÄ«gi nemaksātāji, kamieļi vai Putina zaļie cilvÄ“ciņi, un visbiežāk šie pierādÄ«jumi netiek ņemti vÄ“rā.

Kad tiesa arÄ« citos gadÄ«jumos atteiksies no nevainÄ«guma prezumpcijas principa, tad katrs varÄ“s tiesā iesÅ«dzÄ“t katru sev netÄ«kamu personu, apgalvojot, ka tā ir palikusi parādā vai citu skādi nodarÄ«jusi, un ar baudu noskatÄ«ties, kā šÄ« persona nevarÄ«gi taisnojas, lÄ«dz saņem savu nepelnÄ«to sodu. Tas bÅ«s Ä«stens “tiesiskās valsts” triumfs Šlitkes gaumÄ“!

Šlitkes uzvaru slava no tiesu zālÄ“m ātri aplido demoralizÄ“to dzÄ«vokļu Ä«pašnieku ausis un sirdis, iedzenot tos panikā, bezmiegā, nervu šokā un hroniskā stresā, kas pāraug hroniskās slimÄ«bās. Viņi vairs netic, ka tiesā var panākt taisnÄ«bu. Tā 14 no18 manas mājas lÄ«dziedzÄ«votājiem piekrita maksāt labprātÄ«gi (izlÄ«gt pa labam), tiesu nemaz negaidot. Daži, ar kuriem iznācis parunāt, domā, ka tiesneši ir uzpirkti. Es nezinu, varbÅ«t kāds arÄ« ir uzpirkts; nauda Šlitkem ir, un tās kļūst arvien vairāk. Taču par tik vienkāršotu izskaidrojumu šaubos.

Bieži tādos gadÄ«jumos cilvÄ“ku suÄ£estÄ“ jau pati “lielās naudas” klātbÅ«tne, rosinot ilÅ«zijas, ka kaut kad, zināmos apstākļos, kaut kādas drupačas no tiem miljoniem var atkrist arÄ« “apzinÄ«gajam” juristam. Vai kā citādi noderÄ“t. JÅ«s jau zināt, ka ārsti, skolotāji, ierÄ“dņi, politiÄ·i, tiesneši un citi “profesionāļi”, lai cik svinÄ«gas sejas rādÄ«tu saskarsmÄ“ ar saviem klientiem, pirmkārt, ir tikai cilvÄ“ki, un cilvÄ“ki mÄ“dz pakļauties ietekmei. Tiesneši šajā ziņā nav izņēmums. Šlitke prot viņus ietekmÄ“t, neskopojoties ar NLP meistara cienÄ«giem žestiem, lai gÅ«tu gandrÄ«z intÄ«mu saskaņu, un uzpirkšana ir tikai viens no daudziem ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļiem.

Protams, vecais teiciens, ka kapitālismā taisnÄ«ba ir tam, kam vairāk naudas, arvien de facto ir spÄ“kā. Redzamākie politiÄ·i, bagātnieki un citas “ietekmÄ«gas personas” sevi pieskaita “elitei”. ArÄ« tiesneši labprāt sevi uzskata par daļu no šÄ«s elites, un viņiem tÄ«kamāks šÄ·iet miljonārs Šlitke rÅ«pÄ«gi izgludinātā advokāta mantijā, nekā kāds nepatiesi apvainots Purvciema taisnÄ«bas cÄ«nÄ«tājs ar izspÅ«rušiem matiem. Tātad intÄ«mā saskaņa starp Šlitki un daudziem tiesnešiem var bÅ«t izskaidrojama ar parastu šÄ·iras solidaritāti. Labi paÄ“dušam patÄ«k labi paÄ“dušu personu kompānija, bet kaut kādi pusbomži liek saraukt degunu un novÄ“rsties. TāpÄ“c vairāki tiesneši gandrÄ«z automātiski Šlitkes argumentus pārraksta tiesas spriedumos kā savÄ“jos, nemaz nepārbaudot šo argumentu pamatotÄ«bu.

Jādomā, ka esam jau pārauguši to bÄ“rnišÄ·o naivumu, kad ar pavÄ“rtu muti Daugavmalā klausÄ«jāmies emocionāli pielādÄ“tas runas par tiesisku valsti un tiesu varas neatkarÄ«bu. Tās tādas skaistas blēņas bÄ“rnudārza vai pamatskolas lÄ«meņa publikai! Tiesu vara ir neatņemama tās varas sastāvdaļa, kura 25 gados Latviju degradÄ“jusi lÄ«dz TrešÄs pasaules kolonijas lÄ«menim, pārvÄ“ršot par lÄ“tu izejvielu un lÄ“ta darbaspÄ“ka eksportÄ“tāju uz Eiropas centru. MÄ“s šajā Golgātas ceļā esam jau zaudÄ“juši trešdaļu savas tautas, jo visas tautas iespÄ“jas izdzÄ«vot un plaukt savā dzimtenÄ“ tika stingri ierobežotas atbilstoši centra diktÄ“tām kvotām un indeksiem. MÅ«s arvien baida ar Staļinu un SibÄ«riju, bet Staļins salÄ«dzinājumā bija vien tāds puišelis Ä«sās biksÄ«tÄ“s, amatieris sociālās inženierijas jautājumos. MÅ«sdienās ar tautas deldÄ“šanu nodarbojas profesionāļi.

Tā vai citādi, bet Šlitkes hibrÄ«dlikumi Latvijas tiesu sistÄ“mā ieviesuši neprognozÄ“jamu haosu, patvaļu un nihilismu, kas ar laiku var pārņemt visas jomas. Apmierinot Šlitkes safabricÄ“tās prasÄ«bas, tiesa bÅ«tÄ«bā soda dzÄ«vokļu Ä«pašniekus par likumos noteikto pienākumu pildÄ«šanu, bet apbalvo zemes lielÄ«pašnieku, kurš izaicinoši uzspļauj šiem likumiem un arÄ« saviem pienākumiem. No otras puses, tas ir kā kāršu namiņš, kas sasliets no meliem un vieglām uzvarām. Atliek sadurties ar nopietnu pretestÄ«bu, un šis namiņš ar negantu blÄ«kšÄ·i sabruks. CilvÄ“ki nesaprot vai negrib saprast, ka tikai pateicoties viņu kÅ«trumam, sÄ«kmanÄ«gam Ä·ildÄ«gumam un pasÄ«vai kolaborācijai var uzplaukt un sekmÄ«gi parazitÄ“t šÄdi šlitku kantori.

Turpinājums sekos.