Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ŠobrÄ«d paiet 100 gadu kopš latviešu strÄ“lnieku ZiemassvÄ“tku kaujām TÄ«reļa purvā un LožmetÄ“jkalnā. Tā bija vÄ“rienÄ«gākā un arÄ« traÄ£iskākā militārā operācija Pirmajā pasaules karā ar latviešu karavÄ«ru piedalÄ«šanos. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā pie RÄ«gas izvietotās Krievijas 12. armijas vadÄ«ba plānoja uzbrukumu Vācijas karaspÄ“kam TÄ«reļa purva rajonā, lai atspiestu to no RÄ«gas pievārtes. PastāvÄ“ja arÄ« cerÄ«bas UZ Jelgavas ieņemšanu un pat visas Kurzemes un Zemgales atbrÄ«vošanu no Vācijas armijas, ko visvairāk vÄ“lÄ“jās latviešu strÄ“lnieki.

Krievijas 12. armijas un tās sastāvā karojošo latviešu strÄ“lnieku pulku uzbrukumu bija nolemts sākt ZiemassvÄ“tku laikā, 1916. gada 23. decembrÄ« (pÄ“c jaunā stila 1917. gada 5. janvārÄ«). Šis laiks tika izvÄ“lÄ“ts, lai uzbrukums pretiniekam bÅ«tu negaidÄ«ts un pārsteidzošs. Tad Krievijā saskaņā ar Austrumu ortodoksālās baznÄ«cas tradÄ«cijām tika svinÄ“ti ZiemassvÄ“tki, un vācu karavÄ«ri domāja, ka svÄ“tkos Krievijas armija uzbrukumā nedosies. Latviešu strÄ“lnieki saprata, ka gaidāmā kaujas operācija prasÄ«s upurus, taču viņi cÄ«nÄ«jās par savu dzimteni, un tas deva drosmi doties kaujā.

Sākoties cīņām, pirms plānotā kājnieku trieciena vācu pozÄ«cijas netika apšaudÄ«tas ar lielgabaliem, lai vācu karavÄ«rus nebrÄ«dinātu par gaidāmo uzbrukumu. LÄ«dz ar to latviešu strÄ“lniekiem nācās uzbrukt veselām un labi nocietinātām ienaidnieka pozÄ«cijām. ŠÄdā situācijā pretinieka frontes pārraušana likās ļoti grÅ«ts un pat nepaveicams uzdevums.

ZiemassvÄ“tku kauju pirmajās dienās strÄ“lniekiem, cÄ«noties stiprā salā un ciešot smagus zaudÄ“jumus, tomÄ“r izdevās pārraut vācu fronti un ieņemt LožmetÄ“jkalnu, kas bija viena no spÄ“cÄ«gāk nocietinātajām pozÄ«cijām TÄ«reļa purvā. Taču tālākais uzbrukums apstājās. Krievijas armijas vadÄ«ba nebija padomājusi par papildspÄ“kiem latviešu strÄ“lnieku pulkiem un palaida garām izdevÄ«bu iesākto uzbrukumu veiksmÄ«gi turpināt. Bez palÄ«dzÄ«bas palikušie strÄ“lnieki nespÄ“ja virzÄ«ties tālāk. Vācijas karaspÄ“ks drÄ«z vien pÄ“c sākotnÄ“jā pārsteiguma atguvās un uzsāka pretuzbrukumu. Tagad strÄ“lniekiem vairāk nācās rÅ«pÄ“ties par ieņemtās nelielās teritorijas noturÄ“šanu. Viņiem vācu uzbrukumu izdevās atvairÄ«t un neļaut pretiniekam atgÅ«t LožmetÄ“jkalnu.

Kaujas TÄ«reļa purvā turpinājās lÄ«dz pat 1917. gada janvāra beigām. Tajās abas karojošÄs puses cieta lielus zaudÄ“jumus. ZiemassvÄ“tku kaujās krita, tika ievainoti un pazuda bez vÄ“sts vairāki tÅ«kstoši latviešu karavÄ«ru. VÄ“rienÄ«gās kaujas operācijas gaitā Krievijas armija kopā ar strÄ“lnieku pulkiem ieguva tikai niecÄ«gu teritoriju, kas neatsvÄ“ra lielos zaudÄ“jumus. Latviešu strÄ“lnieku upuri ZiemassvÄ“tku kaujās izrādÄ«jās veltÄ«gi.

Lielie zaudÄ“jumi Pirmajā pasaules karā, it Ä«paši asiņainajās ZiemassvÄ“tku kaujās, sagrāva latviešu strÄ“lnieku uzticÄ«bu Krievijas caram. ArÄ« citās Krievijas armijas vienÄ«bās spÄ“cÄ«gāks kļuva noskaņojums pret karu, un pieauga neapmierinātÄ«ba ar Krievijas valdÄ«bu. Lielie un bezjÄ“dzÄ«gie upuri, latviešu karavÄ«riem karojot svešas valsts armijā, veicināja vÄ“lmi pÄ“c lielākas nacionālās pašnoteikšanās. Pirmais pasaules karš bija radÄ«jis lielus zaudÄ“jumus un smagu situāciju Eiropā, kas galu galā izraisÄ«ja cariskās Krievijas, kā arÄ« citu Eiropas impÄ“riju sabrukumu. Tas savukārt radÄ«ja labvÄ“lÄ«gu situāciju jaunu nacionālu valstu, tajā skaitā arÄ« Latvijas, nodibināšanai.

Latviešu strÄ“lnieku varonÄ«ba Pirmajā pasaules karā, it Ä«paši ZiemassvÄ“tku kaujās, padarÄ«ja viņus pazÄ«stamus pasaulÄ“. Ä€rvalstu presÄ“, pieminot strÄ“lniekus, pat rakstÄ«ja, ka jauna valsts ir dzimusi. Šis pareÄ£ojums izrādÄ«jās pareizs. No latviešu strÄ“lnieku pulkiem nāca daudzi pieredzÄ“juši karavÄ«ri un virsnieki, kuri vÄ“lāk iesaistÄ«jās Latvijas nacionālās armijas veidošanā un nosargāja Latvijas valsti NeatkarÄ«bas karā 1918.-1920. gadā.

TomÄ“r šie panākumi prasÄ«ja ļoti augstu cenu un daudzu latviešu karavÄ«ru bojāeju. Latvijas brÄ«vÄ«ba ir pirkta ar asinÄ«m un lieliem upuriem. TāpÄ“c mums ir svarÄ«gi to atcerÄ“ties un, atzÄ«mÄ“jot ZiemassvÄ“tku kauju simt gadus un nākamajā gadā arÄ« Latvijas valsts proklamÄ“šanas simto gadadienu, pieminÄ“t tos latviešu karavÄ«rus, kuru dzÄ«vÄ«bas tika upurÄ“tas, lai varÄ“tu tapt brÄ«va Latvijas valsts. Latviešu tauta par savu brÄ«vÄ«bu un neatkarÄ«bu ir samaksājusi augstu cenu. Tas apliecina, cik svarÄ«gi ir rÅ«pÄ“ties par Latvijas neatkarÄ«bas saglabāšaanu.

* vēsturnieks Liepājā

Novērtē šo rakstu:

0
0