LatvieÅ¡u strÄ“lnieku ZiemassvÄ“tku kaujÄm simt gadu
Uldis Ozoliņš* · 04.01.2017. · Komentāri (14)ŠobrÄ«d paiet 100 gadu kopš latviešu strÄ“lnieku ZiemassvÄ“tku kaujÄm TÄ«reļa purvÄ un LožmetÄ“jkalnÄ. TÄ bija vÄ“rienÄ«gÄkÄ un arÄ« traÄ£iskÄkÄ militÄrÄ operÄcija PirmajÄ pasaules karÄ ar latviešu karavÄ«ru piedalÄ«šanos. 1916. gada beigÄs un 1917. gada sÄkumÄ pie RÄ«gas izvietotÄs Krievijas 12. armijas vadÄ«ba plÄnoja uzbrukumu VÄcijas karaspÄ“kam TÄ«reļa purva rajonÄ, lai atspiestu to no RÄ«gas pievÄrtes. PastÄvÄ“ja arÄ« cerÄ«bas UZ Jelgavas ieņemšanu un pat visas Kurzemes un Zemgales atbrÄ«vošanu no VÄcijas armijas, ko visvairÄk vÄ“lÄ“jÄs latviešu strÄ“lnieki.
Krievijas 12. armijas un tÄs sastÄvÄ karojošo latviešu strÄ“lnieku pulku uzbrukumu bija nolemts sÄkt ZiemassvÄ“tku laikÄ, 1916. gada 23. decembrÄ« (pÄ“c jaunÄ stila 1917. gada 5. janvÄrÄ«). Šis laiks tika izvÄ“lÄ“ts, lai uzbrukums pretiniekam bÅ«tu negaidÄ«ts un pÄrsteidzošs. Tad KrievijÄ saskaÅ†Ä ar Austrumu ortodoksÄlÄs baznÄ«cas tradÄ«cijÄm tika svinÄ“ti ZiemassvÄ“tki, un vÄcu karavÄ«ri domÄja, ka svÄ“tkos Krievijas armija uzbrukumÄ nedosies. Latviešu strÄ“lnieki saprata, ka gaidÄmÄ kaujas operÄcija prasÄ«s upurus, taÄu viņi cÄ«nÄ«jÄs par savu dzimteni, un tas deva drosmi doties kaujÄ.
SÄkoties cīņÄm, pirms plÄnotÄ kÄjnieku trieciena vÄcu pozÄ«cijas netika apšaudÄ«tas ar lielgabaliem, lai vÄcu karavÄ«rus nebrÄ«dinÄtu par gaidÄmo uzbrukumu. LÄ«dz ar to latviešu strÄ“lniekiem nÄcÄs uzbrukt veselÄm un labi nocietinÄtÄm ienaidnieka pozÄ«cijÄm. ŠÄdÄ situÄcijÄ pretinieka frontes pÄrraušana likÄs ļoti grÅ«ts un pat nepaveicams uzdevums.
ZiemassvÄ“tku kauju pirmajÄs dienÄs strÄ“lniekiem, cÄ«noties stiprÄ salÄ un ciešot smagus zaudÄ“jumus, tomÄ“r izdevÄs pÄrraut vÄcu fronti un ieņemt LožmetÄ“jkalnu, kas bija viena no spÄ“cÄ«gÄk nocietinÄtajÄm pozÄ«cijÄm TÄ«reļa purvÄ. TaÄu tÄlÄkais uzbrukums apstÄjÄs. Krievijas armijas vadÄ«ba nebija padomÄjusi par papildspÄ“kiem latviešu strÄ“lnieku pulkiem un palaida garÄm izdevÄ«bu iesÄkto uzbrukumu veiksmÄ«gi turpinÄt. Bez palÄ«dzÄ«bas palikušie strÄ“lnieki nespÄ“ja virzÄ«ties tÄlÄk. VÄcijas karaspÄ“ks drÄ«z vien pÄ“c sÄkotnÄ“jÄ pÄrsteiguma atguvÄs un uzsÄka pretuzbrukumu. Tagad strÄ“lniekiem vairÄk nÄcÄs rÅ«pÄ“ties par ieņemtÄs nelielÄs teritorijas noturÄ“šanu. Viņiem vÄcu uzbrukumu izdevÄs atvairÄ«t un neļaut pretiniekam atgÅ«t LožmetÄ“jkalnu.
Kaujas TÄ«reļa purvÄ turpinÄjÄs lÄ«dz pat 1917. gada janvÄra beigÄm. TajÄs abas karojošÄs puses cieta lielus zaudÄ“jumus. ZiemassvÄ“tku kaujÄs krita, tika ievainoti un pazuda bez vÄ“sts vairÄki tÅ«kstoši latviešu karavÄ«ru. VÄ“rienÄ«gÄs kaujas operÄcijas gaitÄ Krievijas armija kopÄ ar strÄ“lnieku pulkiem ieguva tikai niecÄ«gu teritoriju, kas neatsvÄ“ra lielos zaudÄ“jumus. Latviešu strÄ“lnieku upuri ZiemassvÄ“tku kaujÄs izrÄdÄ«jÄs veltÄ«gi.
Lielie zaudÄ“jumi PirmajÄ pasaules karÄ, it Ä«paši asiņainajÄs ZiemassvÄ“tku kaujÄs, sagrÄva latviešu strÄ“lnieku uzticÄ«bu Krievijas caram. ArÄ« citÄs Krievijas armijas vienÄ«bÄs spÄ“cÄ«gÄks kļuva noskaņojums pret karu, un pieauga neapmierinÄtÄ«ba ar Krievijas valdÄ«bu. Lielie un bezjÄ“dzÄ«gie upuri, latviešu karavÄ«riem karojot svešas valsts armijÄ, veicinÄja vÄ“lmi pÄ“c lielÄkas nacionÄlÄs pašnoteikšanÄs. Pirmais pasaules karš bija radÄ«jis lielus zaudÄ“jumus un smagu situÄciju EiropÄ, kas galu galÄ izraisÄ«ja cariskÄs Krievijas, kÄ arÄ« citu Eiropas impÄ“riju sabrukumu. Tas savukÄrt radÄ«ja labvÄ“lÄ«gu situÄciju jaunu nacionÄlu valstu, tajÄ skaitÄ arÄ« Latvijas, nodibinÄšanai.
Latviešu strÄ“lnieku varonÄ«ba PirmajÄ pasaules karÄ, it Ä«paši ZiemassvÄ“tku kaujÄs, padarÄ«ja viņus pazÄ«stamus pasaulÄ“. Ä€rvalstu presÄ“, pieminot strÄ“lniekus, pat rakstÄ«ja, ka jauna valsts ir dzimusi. Šis pareÄ£ojums izrÄdÄ«jÄs pareizs. No latviešu strÄ“lnieku pulkiem nÄca daudzi pieredzÄ“juši karavÄ«ri un virsnieki, kuri vÄ“lÄk iesaistÄ«jÄs Latvijas nacionÄlÄs armijas veidošanÄ un nosargÄja Latvijas valsti NeatkarÄ«bas karÄ 1918.-1920. gadÄ.
TomÄ“r šie panÄkumi prasÄ«ja ļoti augstu cenu un daudzu latviešu karavÄ«ru bojÄeju. Latvijas brÄ«vÄ«ba ir pirkta ar asinÄ«m un lieliem upuriem. TÄpÄ“c mums ir svarÄ«gi to atcerÄ“ties un, atzÄ«mÄ“jot ZiemassvÄ“tku kauju simt gadus un nÄkamajÄ gadÄ arÄ« Latvijas valsts proklamÄ“šanas simto gadadienu, pieminÄ“t tos latviešu karavÄ«rus, kuru dzÄ«vÄ«bas tika upurÄ“tas, lai varÄ“tu tapt brÄ«va Latvijas valsts. Latviešu tauta par savu brÄ«vÄ«bu un neatkarÄ«bu ir samaksÄjusi augstu cenu. Tas apliecina, cik svarÄ«gi ir rÅ«pÄ“ties par Latvijas neatkarÄ«bas saglabÄšaanu.
* vÄ“sturnieks LiepÄjÄ