LatvijÄ ar novadu reformu cenÅ¡as ievilkt un nostiprinÄt okupÄciju radÄ«tÄs sekas – kam tas izdevÄ«gi?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 01.06.2020. · Komentāri (0)Latvija kÄ novads, kÄ zeme gadsimtu gaitÄ bija dažÄdu okupÄcijas jÅ«gu ietekmÄ“. Ne mazums no jÅ«ras un sauszemes ieradÄs dažÄdi pirÄtiskie ieklejotÄji. Un šo kungu valdÄ«šanas vai ietekmes laikÄ izveidojÄs arÄ« atsevišÄ·u Latvijas zemes nostÅ«ru reliÄ£iskÄs, kultÅ«ras un valodas tendences, ko tagad apzÄ«mÄ“ par kultÅ«rvÄ“sturiskiem novadiem, ko saistÄ«bÄ ar novadu reformu izceļ, šÄ·eļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierÄdÄ«tu katra šÄ« “novada” administratÄ«vÄs robežas.
TÄ izskatÄs kÄ traÄ£ikomiska rÄ«cÄ«ba, ja neteikt vairÄk. SÄksim ar to, ka, ja grib Latviju sašÄ·elt “kultÅ«rvÄ“sturiskos” novados, apgabalos, vai pat novilkt to administratÄ«vÄs robežas un pat katram piešÄ·irt savu autonomiju, izdot speciÄlu likumu, vispirms visos 119 novados ir jÄizsludina tautas nobalsošana, uzdodot jautÄjumu, kÄdÄ valodÄ katrs pilsonis runÄ, nosaucot visas iespÄ“jamÄ jautÄjuma valodas, tad kÄdÄ dialektÄ runÄ ikdienÄ - kurzemnieku, zemgaliešu, sēļu, vidzemnieku latgaļu, lÄ«biešu dialektÄ, izloksnÄ“ vai citÄ, pie kÄdas reliÄ£iskas kopas pieder, un pa “ceļam” citus etniskÄs šÄ·irtÄ«bas jautÄjumus, kuri kÄdÄm partijÄm vai etniskÄm grupÄm bÅ«s stipra vÄ“lÄ“šanÄs izcelties un izrÄdÄ«ties.
PÄ“c tam, kad bÅ«s šÄda statistika, veidosim Latvijas kultÅ«rvÄ“sturiskos novadus, iezÄ«mÄ“sim kartÄ“ administratÄ«vi teritoriÄlÄs robežas un tad ar likumu noteiksim katra novada pilnvaras, pienÄkumus un tiesisko statusu. Latvija nu bÅ«s sašÄ·elta, atvainojos par tÄdu apzÄ«mÄ“jumu - lÄ«dz “politiskam riebumam”, jo tiks izpildÄ«tas un nostiprinÄtas tagadÄ“jo okupÄcijas seku uzturÄ“tÄju tendences uz savu valsts valodu, uz savu teritoriju un autonomiju, reliÄ£iju utt.
Atliek vÄ“l tikai piebilst un nebrÄ«nÄ«ties, ja referendums izgaismos vÄ“l citus, jaunus kultÅ«rvÄ“sturiskus novadus ar jaunu etnisko norobežotÄ«bu, ar jaunu nosaukumu. Ne tikai tas. TÄtad nav izslÄ“gts, ka visu kultÅ«rvÄ“sturisko apgabalu vai, kÄ tos sauc – reÄ£ionu -, robežas var stipri vien mainÄ«ties un vairs nebÅ«s strÄ«da, pie kura jaunÄ novada pievienot tagadÄ“jo novadu vai tÄ daļu.
PiemÄ“ram, kÄ te, Pietiek.com rakstos notiek dedzÄ«gs strÄ«ds par VarakļÄnu novada pievienošanu RÄ“zeknei vai Madonai – var izrÄdÄ«ties, ka “Latgales kultÅ«rvÄ“sturiskais novads” iestiepsies vai pat lÄ«dz pus Vidzemei un strÄ«ds bÅ«s izbeigts – vairÄkumam vara un spÄ“ks, kur palikt, pie kÄ pievienot vai izveidot pavisam jaunu novadu. TÄpat ar SÄ“liju, LÄ«biešu krastu vai citu reÄ£ionu.
Nav arÄ« izslÄ“gts, ka viena vai otra kultÅ«rvÄ“sturiskÄs šÄ·irtÄ«bas pazÄ«me, piemÄ“ram, piederÄ«ba latgaliešiem, parÄdÄs KurzemÄ“, ZemgalÄ“ vai citur, - ko tad? KurzemÄ“ veidosim citus latgaliešu novadu dublikÄtus ar nosaukumu “mazais Kurzemes latgaliešu novadiņš” vai “sÄ«kais Vidzemes latgaliešu novadiņš”, jo šiem latgaliešiem arÄ« juridiski jÄnodrošina piederÄ«ba pie Latgales!? Tad nu mums atliks risinÄt jau kÄdas etniskas grupas jau pirms gadiem izteikto viedokli “par labu latgaliešiem”, ka tai jÄpiešÄ·ir savas valodas statuss, ko latgalieši ir paÄ·Ä“ruši kÄ svarÄ«gu, ka LatvijÄ nav vis latgaliešu dialekts, bet gan sava valoda (cita tauta?).
CÄ«nÄ«tÄji par otro valsts valodu, par ko bija ierosinÄts pat referendums, bÅ«s gandarÄ«ti, ka Latvija šÄ·eļas un nostiprina okupÄcijas sekas, lai pÄ“c tam varÄ“tu vieglÄk risinÄt arÄ« tÄs etniskÄs grupas vÄ“lmi LatvijÄ ieviest otro valsts valodu, veidot savu “kultÅ«rvÄ“sturisko” novadu (-us).
VÄ“l ir laiks apstÄties un neturpinÄt Latvijas šÄ·elšanu, palikt pie neskarta Satversmes 3. panta, ka “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos lÄ«gumos noteiktÄs robežÄs sastÄda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”. ManuprÄt, ir vÄ“rts aizdomÄties, vai ar novadu reformu vajag jaukt klÄt Latvijas kultÅ«rvÄ“sturiskos jautÄjumus, kas ir vairÄk kopÄ“jas kultÅ«ras, nevis teritoriÄls jautÄjums, jo Latvijas iedzÄ«votÄjus diez vai vairs var dalÄ«t un norobežot pÄ“c kultÅ«rvÄ“sturiskÄm pazÄ«mÄ“m. TurklÄt šÄda Latvijas dalÄ«šana pÄ“c novadu vai reÄ£ionu etniski šÄ·irtÄm pazÄ«mÄ“m ir politiski un juridiski nekorekta, politiski apšaubÄma un nevÄ“lama tendence.