Latvija fosilÄ kurinÄmÄ lobija rezultÄtÄ zaudÄ“jusi vairÄk nekÄ 10 miljonus eiro
JÄnis Irbe* · 16.12.2017. · Komentāri (7)Latvijas AtjaunojamÄs enerÄ£ijas federÄcija (LAEF) vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka Ekonomikas ministrijas nolaidÄ«bas rezultÄtÄ Latvija nav izmantojusi iespÄ“ju nopelnÄ«t aptuveni 10 miljonus eiro, izmantojot tÄ«rÄs enerÄ£ijas ražošanu.
VisÄ pasaulÄ“ arvien lielÄka uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta atbalstam pasÄkumiem, kuru mÄ“rÄ·is ir mazinÄt nelabvÄ“lÄ«go klimata izmaiņu ietekmi uz vidi, un izvirzÄ«to mÄ“rÄ·u sasniegšanai tiek piešÄ·irti ievÄ“rojami lÄ«dzekļi.
Eiropas Komisija (EK) pagÄjušajÄ nedÄ“Ä¼Ä samita “Viena planÄ“ta” laikÄ šim mÄ“rÄ·im novirzÄ«ja 9 miljardus eiro lielas investÄ«cijas, kas bÅ«s pieejamas tÄ«rÄs (zaļÄs) enerÄ£ijas projektiem, ekoloÄ£isku tÄ«ru, ilgtspÄ“jÄ«gu pilsÄ“tu attÄ«stÄ«bai un ilgtspÄ“jÄ«gas lauksaimniecÄ«bas atbalstam.
Diemžēl pagaidÄm izskatÄs, ka Latvija, kas nevar un negrib nopelnÄ«t 10 miljonus, arÄ« nespÄ“s un negribÄ“s izmantot kaut nelielu daļiņu no investÄ«cijÄm paredzÄ“tajiem 9 miljardiem.
LatvijÄ pretÄ“ji pasaules tendencei izmantot arvien vairÄk tÄ«rÄs enerÄ£ijas virsroku ņem fosilÄ kurinÄmÄ lobijs. RezultÄtÄ mÅ«su valsts neizmantoja iespÄ“ju pÄrdot zaļo statistiku, ko jau ir izdarÄ«jusi Lietuva un Igaunija, parakstot apmÄ“ram 10 miljonus eiro vÄ“rtus lÄ«gumus ar Luksemburgu par tÄm piederošÄs zaļÄs enerÄ£ijas daļas pÄrdošanu. No darÄ«juma iegÅ«st abas puses, jo zaļÄs statistikas iegÄde Luksemburgai ļauj uzlabot savus rÄdÄ«tÄjus, bet Igaunija un Lietuva iegÅ«st papildu lÄ«dzekļus, piemÄ“ram, vÄ“ja parku bÅ«vniecÄ«bai un zaļÄs enerÄ£ijas ražošanas attÄ«stÄ«bai.
LAEF uzsver, ka tÄ jau ilgÄku laiku ir mÄ“Ä£inÄjusi pÄrliecinÄt Ekonomikas ministriju un Saeimas deputÄtus par nepieciešamÄ«bu pieņemt vajadzÄ«gos likuma grozÄ«jumus un sÄkt sarunas ar potenciÄlajÄm pircÄ“jvalstÄ«m par mÅ«su statistikas pÄrdošanu. AtbildÄ«go institÅ«ciju nolaidÄ«bas rezultÄtÄ Latvija ir zaudÄ“jusi ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus, kurus varÄ“tu saņemt no valstÄ«m, kas nespÄ“j izpildÄ«t savas apņemšanÄs samazinÄt CO2 izdales lÄ«meņus. Ar šiem lÄ«dzekļiem bÅ«tu bijis iespÄ“jams attÄ«stÄ«t zaļÄs enerÄ£ijas ražošanu LatvijÄ.
Latvijai nÄkamnedēļ ir jÄaizstÄv kÄrtÄ“jie priekšlikumi Eiropas Parlamenta un Padomes jaunajai direktÄ«vai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicinÄšanu. Diemžēl Ekonomikas ministrijas un valdÄ«bas darbÄ«ba liecina, kÄ Latvija tikai imitÄ“ rÅ«pes par atjaunojamo enerÄ£iju, bet patiesÄ«bÄ neko veicinÄt negrib. LAEF tomÄ“r cer, ka ministrijai un ekonomikas ministram pietiks gribas un spÄ“ka vismaz paust tÄdu pozÄ«ciju, kas nÄkotnÄ“ jau citÄm valdÄ«bÄm ļaus mÄ“Ä£inÄt panÄkt pÄrÄ“jÄs valstis, kas pa šo laiku bÅ«s aizsteigušÄs Latvijai tÄlu priekšÄ.
JÄatzÄ«mÄ“ arÄ« privÄto investoru apņemšanÄs samitÄ “Viena planÄ“ta” izvirzÄ«to mÄ“rÄ·u sasniegšanai ieguldÄ«t ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus. PiemÄ“ram, Bila un Melindas Geitsu fonds sola investÄ“t 300 miljonus sterliņu mÄrciņu, bet franÄu apdrošinÄšanas kompÄnija "Axa" un banka ING - atbalstÄ«t projektus, kuru Ä«stenošana ļaus samazinÄt izmešu nokļūšanu atmosfÄ“rÄ. SavukÄrt Pasaules Banka apsolÄ«jusi lÄ«dz 2019. gadam pakÄpeniski atteikties no naftas un gÄzes ieguves finansÄ“šanas.
* Latvijas AtjaunojamÄs enerÄ£ijas federÄcijas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs