Latvija Ä£eopolitiskajÄs krustcelÄ“s 14+ laikmetÄ
Ivars PrÅ«sis · 05.05.2018. · Komentāri (0)Aprīļa sÄkumÄ Krievijas FederÄcijas prezidenta palÄ«gs Vladislavs Surkovs publicÄ“ja rakstu “Jaukteņa vientulÄ«ba (14+)”, kurÄ apgalvo, ka Krievija lÄ«dzinÄs Ä€zijas un Eiropas “jauktenim”, ka pÄ“c 2014.gada notikumiem ir noslÄ“dzies “Krievijas episkais ceļš uz Rietumiem” un ka Krieviju vismaz tuvÄko simt gadu laikÄ (14+ laikmetÄ) sagaida Ä£eopolitiskÄ vientulÄ«ba.
Vladislavs Surkovs ir augstÄkÄ lÄ«meņa ierÄ“dnis, talantÄ«gs un gudrs cilvÄ“ks, izsmalcinÄts estÄ“ts, labÄkais Krievijas sabiedrisko attiecÄ«bu (PR) speciÄlists un viens no dÄ“monizÄ“tÄkajiem cilvÄ“kiem KrievijÄ, kuru dÄ“vÄ“ par galveno “kremļa ideologu”. Surkovs ir starp faktiskajiem Kremļa politikas noteicÄ“jiem (viņš ir tieši atbildÄ«gs par Krievijas politiku UkrainÄ).
TÄdēļ, ja Vladislavs Surkovs apgalvo, ka ir sÄcies jauns Krievijas Ä£eopolitikas laikmets, viÅ†Ä ir vÄ“rts uzmanÄ«gi ieklausÄ«ties ne tikai Surkova intelektuÄlo spÄ“ju dēļ, bet arÄ« tÄpÄ“c, ka viņš ir labi informÄ“ts cilvÄ“ks, kuram ir lielas iespÄ“jas pašam realizÄ“t to, ko prognozÄ“.
Surkova aprakstÄ«tÄ Krievijas Ä£eopolitiskÄ kursa maiņa nozÄ«mÄ“ lielas globÄlas pÄrmaiņas, kas obligÄti atstÄs ietekmi arÄ« uz Latviju, tÄpÄ“c labÄk par to zinÄt, pacensties saprast un mÄ“Ä£inÄt tam sagatavoties. Un tÄpÄ“c ir vÄ“rts apskatÄ«t jautÄjumu par Latvijas Ä£eopolitiskajÄm izredzÄ“m 14+ laikmetÄ, izmantojot Surkova argumentÄciju un pieeju.
Projekta “latvieši” pirmsÄkumi
Ja Krievija ir Ä€zijas un Eiropas “jauktenis”, tad Latvija ir Krievijas un Eiropas “jauktenis” jeb “jaukteņjauktenis”. Ja Krievija nav Austrumi, tad Latvijai nepastÄv izdaudzinÄtÄ Ä£eopolitiskÄ izvÄ“le starp Rietumiem un Austrumiem, bet gan starp Rietumiem un “jaukteni” Krieviju. Ja Krievija pÄ“dÄ“jos 400 gadus centÄs “iekļūt” EiropÄ, tad latvieši kÄ tauta un Latvija kÄ valsts ir viena no šÄ«s centÄ«bas sekÄm.
Latvieši ir vÄ“sturiski jauna tauta. TÄ izveidojÄs Krievijas impÄ“rijÄ 17. – 19.gadsimtÄ uz baltu cilšu zemnieku (baurenu) bÄzes, kurus vÄcieši Ä“rtÄkai pÄrvaldÄ«bai pirms tam dažu gadsimtu laikÄ bija unificÄ“juši. Kad latviešu projekts solÄ«ja izrÄdÄ«ties pietiekami veiksmÄ«gs, tajÄ sÄka iekļauties arÄ« poļi, leiši, ebreji, zviedri, krievi, paši vÄcieši un citu uz Latviju atceļojošu tautÄ«bu pÄrstÄvji.
Starp vÄciešiem nebija vienprÄtÄ«bas. Vieni baurenus gribÄ“ja pÄrvÄciskot, bet citi radÄ«t no tiem jaunu, sev paklausÄ«gu tautu. Krievijas impÄ“rija tolaik atradÄs lielÄ vÄcu birokrÄtijas ietekmÄ“, tÄpÄ“c daļa Krievijas aristokrÄtijas centÄs radÄ«t pretsvarus vÄciešiem. Vienu šÄdu pretsvaru mÄ“Ä£inÄja izveidot arÄ« no latviešiem.
KrišjÄnis ValdemÄrs – latviešu garÄ«gais ciltstÄ“vs
Latviešu projekta veiksmÄ«gumu noteica viena cilvÄ“ka smags, nesavtÄ«gs un pašaizliedzÄ«gs darbs tautas labÄ. Latviešus, kÄdi tie kļuva, lielÄ mÄ“rÄ izveidoja KrišjÄnis ValdemÄrs, kurš ir uzskatÄms par latviešu garÄ«go ciltstÄ“vu un par ideÄla latvieša prototipu. Tas labais, kas latviešos ir, nÄk no un caur KrišjÄni ValdemÄru. Viņš iedeva latviešiem zvaigznes.
KrišjÄnis ValdemÄrs bija talantÄ«gs, zinÄtkÄrs un ar izteiktu taisnÄ«guma sajÅ«tu. KrišjÄnis ValdemÄrs kopš bÄ“rnÄ«bas bija liels grÄmatmÄ«lis, viņš ļoti daudz lasÄ«ja un viņa sapnis bija, lai katra latvieša mÄjÄs bÅ«tu liela personiskÄ bibliotÄ“ka.
KrišjÄni ValdemÄru, tÄpat kÄ citus baurenus, izglÄ«toja vÄciešiem padevÄ«gÄ garÄ, un viņš sÄkumÄ to uzņēma kÄ pašu par sevi saprotamu. Bet, kad ValdemÄrs sastapÄs ar daudzajÄm vÄciešu netaisnÄ«bÄm pret beztiesiskajiem zemniekiem, viņš kļuva par kvÄ“lu esošÄs kÄrtÄ«bas pretinieku, kurš ir apņēmÄ«bas pilns to mainÄ«t. Šo apņēmÄ«bu pamanÄ«ja un novÄ“rtÄ“ja noteiktas Krievijas aristokrÄtu aprindas, kuras sniedza ValdemÄram palÄ«dzÄ«gu roku un pacÄ“la viņu lÄ«dz ietekmÄ«ga Krievijas impÄ“rijas ierÄ“dņa lÄ«menim.
Daudz strÄdÄjot un izmantojot savu ietekmi, KrišjÄnis ValdemÄrs no svešuma radÄ«ja dažÄdu latviešu organizÄciju tÄ«klu un pirmo latviskuma propagandas mediju. ValdemÄra darba augļi attÄ«stÄ«jÄs, sÄka dzÄ«vot savu dzÄ«vi un izvÄ“rtÄs latviešu pašapziņas, zinÄtkÄres un enerÄ£ijas krasÄ pieaugumÄ.
KrišjÄnis ValdemÄrs ticÄ“ja apgaismÄ«bai un progresam, un viņš to iepotÄ“ja latviešiem. KrišjÄnis ValdemÄrs radÄ«ja apstÄkļus, lai var izaugt Rainis un latviešu sarkanie strÄ“lnieki, kuri Ä£eopolitiskÄs zemestrÄ«ces laikÄ izglÄba Krieviju, pÄ“c tam to centÄs pÄrveidot saskaÅ†Ä ar savu latvisko garu un, to darot, sastrÄ«dÄ“jÄs ar krieviem. Tas notika KrievijÄ, kas pÄ“c Surkova “gÄja uz Eiropu”.
Projekta “Zvaigzne” krahs un lielÄ tÄ«rÄ«šana
Ja PÄ“teris Pirmais bÅ«tu laikus ieņēmis RÄ«gu, tad SanktpÄ“terburga netiktu uzcelta un RÄ«ga kļūtu par jauno Krievijas galvaspilsÄ“tu. Glika audžumeita kļuva par Krievijas valdnieci. Ernsts BÄ«rons faktiski valdÄ«ja KrievijÄ. RÄ«ga bija trešÄ industriÄli attÄ«stÄ«tÄkÄ Krievijas impÄ“rijas pilsÄ“ta. Latvijas PSR bija viena no pÄrtikušÄkajÄm un attÄ«stÄ«tÄkajÄm Padomju SavienÄ«bas republikÄm. Latvija bija Krievijas “logs uz Eiropu” un kÄ tÄda tÄ proeiropeiskas paradigmas ietvaros tika dÄsni finansÄ“ta un dotÄ“ta. Ja Krievija uz Eiropu vairs neiet, tad šÄds “logs” kļūst nevajadzÄ«gs.
Visas organizÄcijas LatvijÄ nosacÄ«ti var iedalÄ«t divÄs lielÄs grupÄs. Pirmo pamatÄ ir padomju laiku iestrÄdnes, orientieri un kadri. To pamati pÄrsvarÄ tika likti pirmsatmodas laikÄ un tÄdÄ vai savÄdÄkÄ veidÄ tÄm aiziet kÄds diedziņš uz Maskavu. ŠÄ«s organizÄcijas nosacÄ«ti var nosaukt par “ÄekistiskÄm”. OtrÄs radÄ«ja vai pamatÄ«gi pÄrveidoja jaunÄkÄ Latvijas virsvara (ASV, LielbritÄnija, ES, SkandinÄvijas valstis, NATO u.c.). TÄs var nosaukt par “rietumnieciskÄm”. Un ir arÄ« trešais, jaukta tipa organizÄciju veids, kur mierÄ«gi vai nemierÄ«gi lÄ«dzÄs pastÄv gan “Äekistiskais”, gan “rietumnieciskais” organizatoriskais elements.
Padomju SavienÄ«ba nesabruka pati no sevis. Padomju SavienÄ«bu, realizÄ“jot projektu “Zvaigzne”, apzinÄti sadalÄ«ja ar mÄ“rÄ·i “ieiet EiropÄ”, lai pÄ“c tam izspiestu no turienes amerikÄņus. To piemin arÄ« Surkovs. ŠÄdi skatoties, Latvijas “ÄekistiskÄs” organizÄcijas ir tikai pirmÄs avangarda vienÄ«bas, “izmÄ“Ä£inÄjuma partija”, kurÄm bÅ«tu jÄseko tÄs Krievijas analogiem. Latviešu “Äekistiskie” proeiropieši šÄdÄ skatÄ«jumÄ ir pirmrindnieki, izlÅ«ki, aiz kuriem stÄv visas Krievijas spÄ“ks un varenÄ«ba.
TÄ tas bija tikmÄ“r, kamÄ“r ceļš “uz Eiropu” bija gluds, bet viss kardinÄli mainÄs, ja Krievija atsakÄs no nodoma “ieiet EiropÄ”. Avangarda vienÄ«bas ir pamestas ienaidnieka aizmugurÄ“, un tas atklÄti tiek pateikts. Viss. Tieciet galÄ paši. GlÄbjas, kas un kÄ var. Tagad paliek tikai laika jautÄjums, kad “rietumnieciskÄs” organizÄcijas sÄks metodiski un nežēlÄ«gi lÄ«dz saknei iznÄ«cinÄt “ÄekistiskÄs”. Latvijai un latviešiem šis process neko labu nesola.
Ko darīt?
Latvija ir saistÄ«ta ar Krieviju ciešÄm vÄ“sturiskÄm, etniskÄm, organizatoriskÄm un Ä£eogrÄfiskÄm saitÄ“m. Viens krievus nemÄ«lošs latviešu armijnieks izteicÄs, ka latvieši (un arÄ« lietuvieši) tie paši krievi vien esot. Ne viņš to izdomÄja, tÄ domÄ igauņu militÄristi. KrievijÄ ir plaši izplatÄ«ts uzskats, ka latvieši ir pÄrvÄciskoti krievi.
Latvieši salÄ«dzinÄjumÄ ar krieviem vienmÄ“r ir jutušies moderni, attÄ«stÄ«ti un ... eiropeiski. Latvieši ir viena no “eiropas krievu” modifikÄcijÄm. Krievijas proeiropeiskÄ paradigmÄ latvieši bija sabiedrÄ«bas krÄ“jums, izredzÄ“tie, elite, paraugs, kam lÄ«dzinÄties. Ja Krievija neiet vairs uz Eiropu un sÄks dzÄ«vot Ä£eopolitiskÄ vientulÄ«bÄ, tad ko darÄ«t Latvijai, un kas vispÄr notiks ar Latviju?
KÄ ierasts, arÄ« 14+ laikmetÄ Latvijai teorÄ“tiski ir trÄ«s Ä£eopolitiskÄs orientÄcijas ceļi: 1. - Krievija, 2. - neatkarÄ«ga Latvija un 3. - Rietumi. Nesen latvieši bija KrievijÄ, tad masveidÄ nodeva neatkarÄ«bas ideÄlus un tagad ir pÄrvÄ“rtušies par prastiem Rietumu pakalpiņiem. KÄ bÅ«s tÄlÄk? Tas var šÄ·ist paradoksÄli un neticami, bet Ä£eopolitiskÄs zvaigznes stÄjas tÄ, ka Latvijai ne tikai tiek dota kÄrtÄ“jÄ vÄ“sturiskÄ izdevÄ«ba kļūt neatkarÄ«gai, bet tÄs burtiski grūž Latviju šai virzienÄ.
Pirmais Ä£eopolitiskÄs orientÄcijas ceļš - Krievija
TeorÄ“tiski, no drošÄ«bas un iedzÄ«votÄju vismazÄkÄ sasprindzinÄjuma un enerÄ£ijas patÄ“riņa skatpunkta visoptimÄlÄkÄ Ä£eopolitiskÄ izvÄ“le 14+ laikmetÄ varÄ“tu šÄ·ist Krievija. Mums ir daudz kas kopÄ«gs, un mÅ«s daudz kas saista. Latvieši kÄ neviena cita tauta KrievijÄ var justies kÄ mÄjÄs, jo latvieši to revolÅ«ciju taisÄ«ja un jaunÄs, sociÄlistiskÄs Krievijas karkasu veidoja. Šis karkass stÄv joprojÄm un lÄ«dz ÄrprÄtam kaitina jebkuru globÄlÄs kundzÄ«bas kÄrotÄju.
Laiks ir pagÄjis, latviešu tiešÄ ietekme Krievijas valsts struktÅ«rÄs ir minimizÄ“ta, bet sarkano latviešu veikums KrievijÄ ir saglabÄjies, dzÄ«vo un attÄ«stÄs. Tur ir jÄbÅ«t patiešÄm nacionÄlistiski aklam, lai latvietis Vladimira Putina publiskajÄ tÄ“lÄ nesaskatÄ«tu izteiktas latviskas mentalitÄtes pazÄ«mes. Diez vai Putinam ir latviskas saknes. VienkÄrši Ä€rkÄrtas Komiteju dibinÄja latvieši, un, lai gan latviešu sen tur vairs gandrÄ«z nav, latviskais gars joprojÄm ir dzÄ«vs un atstÄj acÄ«mredzamus nospiedumus tÄs darbiniekos.
Bet... tomÄ“r... Latvija KrievijÄ jau ir bijusi, un latvieši ar krieviem tur sastrÄ«dÄ“jÄs. PÄ“c tam šis strÄ«ds turpinÄjÄs LatvijÄ, un tas ir novedis lÄ«dz latviešu antikrieviskiem noskaņojumiem. Vairums latviešu patiešÄm negrib “krievu laiku” atgriešanos. ŠÄ« negribÄ“šana ir tik izteikta un iracionÄla, ka ir novedusi daudzus latviešus sava veida ÄrprÄta akluma stÄvoklÄ«, kurÄ tie ir kļuvuši par padevÄ«giem angloamerikÄņu pakalpiņiem jebkurÄ viņu nelietÄ«bÄ un kurÄ tie arvien vairÄk nodod savus latviskos ideÄlus.
KÄpÄ“c tÄ? KÄ mÄ“s lÄ«dz tam nonÄcÄm? Laikam “raksturu nesaderÄ«ba” (tas ir – mentalitÄšu nesaderÄ«ba). VienÄ mÄjÄ nevaram sadzÄ«vot, tÄpÄ“c, lai nestrÄ«dÄ“tos, labÄk dzÄ«vot katram savÄ. AttiecÄ«gi atgriešanÄs drošajÄ un varbÅ«t pat Ä“rtajÄ komunÄlajÄ dzÄ«voklÄ«, kura saimnieks ir lÄga vÄ«rs (un tas nekas, ka ir nÄcies pa reizei izkauties), latviešiem nešÄ·iet kaut kas pozitÄ«vs, pÄ“c kÄ ir vÄ“rts tiekties. Un, pat ja neoliberÄlo Rietumu necilvÄ“cÄ«bas piespiedÄ«s latviešus atbÄ“gt atpakaļ, šis diskomforts nekur nepazudÄ«s un ar laiku sÄks radÄ«t problÄ“mas un destrukciju.
Šai parÄdÄ«bai ir arÄ« otra puse, kura arÄ« neveicina brÄlÄ«gu atkalapvienošanos. Ja pret kÄdu tiek izjusta nepatika, tad tas otrÄ izraisa lÄ«dzÄ«gas jÅ«tas. Ja latvieši negrib atpakaļ “krievu laikus”, tad kÄdēļ lai krievi gribÄ“tu atpakaļ latviešus?! PÄ“dÄ“jo Äetrdesmit un jo Ä«paši divdesmit gadu laikÄ KrievijÄ ir notikusi liela vilšanÄs latviešos. Latvieši sevi ir diskreditÄ“juši, un mazÄkÄ mÄ“rÄ tas ir noticis latviešu noniecinošÄs attieksmes pret “krievvalodÄ«gajiem” dēļ, bet lielÄkÄ mÄ“rÄ tÄdēļ, ka latvieši masveidÄ nodeva savus ideÄlus. SÄkumÄ latviešu sarkano strÄ“lnieku ideÄlus, bet pÄ“c tam arÄ« neatkarÄ«gas Latvijas valsts un nu jau arÄ« latviešu valodas un kultÅ«ras ideÄlus.
Liela daļa latviešu pasaulei un pirmkÄrt Krievijai sevi ir uzrÄdÄ«juši kÄ “padaļ”. TÄdi nav cieņas vÄ“rti. TÄdus savÄ mÄjÄ laist nedrÄ«kst. Lai tad saņem, par ko cÄ«nÄ«jÄs, un pilnÄ mÄ“rÄ izbauda iejÅ«tÄ«go anglosakšu mentalitÄti. ApmÄ“ram tÄ varÄ“tu raksturot noskaņojumu ne tikai Krievijas sabiedrÄ«bÄ, bet vismaz daÄ¼Ä tÄs valdošo aprindu.
RacionÄli raugoties no Krievijas interešu viedokļa, Latvijas integrÄ“šana KrievijÄ nav ieteicama un varbÅ«t pat ir nevÄ“lama. Tas nenozÄ«mÄ“, ka nevar bÅ«t sadarbÄ«ba vai pat tÄda vai cita veida protekcionisms, bet no Krievijas monolÄ«tuma saglabÄšanas viedokļa Latvijai tur nav vietas. TÄpÄ“c arÄ« no savienÄ«bas palaida un neatkarÄ«bu iedeva.
JÄ, var bÅ«t kÄdi atsevišÄ·i, ļoti mazvarbÅ«tiski scenÄriji, kad Krievija ir spiesta tÄdÄ vai citÄdÄ veidÄ Ä«slaicÄ«gi ienÄkt LatvijÄ, lai likvidÄ“tu patiešÄm nopietnu un tiešu apdraudÄ“jumu Krievijai, ja tÄds te rastos, bet, kamÄ“r Kremļa politiku noteiks Surkovam lÄ«dzÄ«gi cilvÄ“ki, tikmÄ“r no šÄdas notikumu attÄ«stÄ«bas gaitas Krievija maksimÄli centÄ«sies izvairÄ«ties un, pat ja to darÄ«s, tad tikai pÄ“c 08.08.08 modeļa – atnÄcu, izdarÄ«ju, aizgÄju. Diemžēl vai par laimi, bet latvieši var necerÄ“t uz Krievijas “okupÄciju”. TÄ visdrÄ«zÄk nenotiks pat tad, ja latvieši paši prasÄ«sies okupÄ“ties.
Visbeidzot, ja pat notiek brÄ«nums un Latvija paprasÄs KrievijÄ, kur tiek pieņemta, tad attieksme pret Latviju bÅ«s pavisam cita nekÄ Krievijas impÄ“rijas un padomju laikÄ. Latvija tad vairs nebÅ«s izredzÄ“ts un dotÄ“ts reÄ£ions, pret to formÄli izturÄ“sies kÄ pret citiem reÄ£ioniem, bet faktiski lÄ«dzÄ«gi kÄ pret ÄukÄÄm. Pret ÄukÄÄm pat labÄk, jo tie nav parÄdÄ«juši nopietnas nodevÄ«bas pazÄ«mes.
TÄpÄ“c ir jÄsecina, ka tieša un nepÄrprotama Latvijas Ä£eopolitiskÄ orientÄcija uz Krieviju ir maz iespÄ“jama un mazvarbÅ«tiska gan Latvijas, gan Krievijas nevÄ“lÄ“šanÄs dēļ pÄ“c šÄdas orientÄ“šanÄs. ParadoksÄli, bet kÄdÄ no 14+ laikmeta brīžiem tieši Rietumvalstu stratÄ“Ä£i, iespÄ“jams, var izdomÄt iesmÄ“rÄ“t Latviju Krievijai ja ne kÄ Trojas zirgu, tad vismaz kÄ antagonisku subjektu, kurš ilgstošÄ periodÄ varÄ“tu vÄjinÄt Krieviju. Ja tÄ notiks, tad latviešu eiroatlantisti, kas šodien kliedz par Krievijas agresiju, metÄ«s kažokus otrÄdi un dziedÄs slavas dziesmas Krievijai, visÄdi mÄ“Ä£inot ielÄ«st tajÄ pÄ“c iespÄ“jas dziļÄk.
Rietumu izvÄ“le – nÄve Latvijai un latviešiem
IlgtermiÅ†Ä vÄ“l neiespÄ“jamÄka ir Latvijas Rietumu izvÄ“le. JÄ, šodienas Latvija atrodas lielÄ, ja ne pilnÄ«gÄ Rietumvalstu ideoloÄ£iskÄ, ekonomiskÄ, politiskÄ un pat militÄrÄ pakļautÄ«bÄ. JÄ, vairums Latvijas politiÄ·u, inteliÄ£ence un gandrÄ«z visa mediju vide ir deklaratÄ«vi pilnÄ«bÄ prorietumnieciska. TomÄ“r konservatÄ«vÄ Latvijas sabiedrÄ«ba, lai gan negribÄ«gi vÄ“l pacieš šo balagÄnu, ir noskaņota skeptiski, un tai lÄ“ni, bet pamatÄ«gi sÄk apnikt prorietumnieciskÄ demagoÄ£ija un t.s. “Rietumu vÄ“rtÄ«bu” iedzÄ«vinÄšana LatvijÄ.
TÄdēļ politiÄ·u runas par “Rietumu izvÄ“li” un “Latvijas piederÄ«bu Rietumu civilizÄcijai” skan vÄji, nepÄrliecinoši, formÄli un ÄrišÄ·Ä«gi. Prorietumnieciskums šodienas LatvijÄ jau labu laiku ir kļuvis par deklaratÄ«vi svarÄ«gu konjunktÅ«ras aspektu un Ä·eksÄ«ša jautÄjumu, kurš pilnÄ«bÄ ir zaudÄ“jis savu saturu. Latvijas sabiedrÄ«bas simpÄtijas Rietumi ir zaudÄ“juši.
Ja demagoÄ£iski izmanto Surkova analoÄ£iju, tad var “pierÄdÄ«t”, ka Latvija ir Rietumu civilizÄcijas daļa. Krievija taÄu ir Ä€zijas un Eiropas “jauktenis” ar nosacÄ«tajiem “50% Eiropas”, bet Latvija ir Krievijas un Eiropas “jauktenis”. AttiecÄ«gi LatvijÄ ir “75% Eiropas”. BurvÄ«gi, viss skaidrs. Uz priekšu, uz saulaino eiroatlantisko tÄli. RealitÄte gan ir cita.
PirmkÄrt, kad runÄ par Rietumiem un Rietumu izvÄ“li, ir jÄkonkretizÄ“, par kuriem Rietumiem iet runa. Rietumi nebÅ«t nav vienoti ne laikÄ, ne teritorijÄ. PiemÄ“ram, marksisms arÄ« nÄk no Rietumiem.
Latvija lielÄ mÄ“rÄ pieder klasiskajiem vÄcu apgaismÄ«bas Rietumiem. Kanta un Šillera Rietumiem. Tam vÄcu Rietumu novirzienam, kurš bez kara un iebrukumiem, tikai ar ideoloÄ£iju un gara spÄ“ku spÄ“ja sev pakļaut Krieviju. Daļēji latvieši ir vÄcu apgaismotÄju produkts un tÄpÄ“c var tikt pieskaitÄ«ti šim Rietumu novirzienam.
Bet vai Latvijai piedÄvÄ izvÄ“lÄ“ties šo radniecÄ«go Rietumu atzaru? NÄ“. Kas vispÄr ir noticis ar Kanta un Šillera VÄciju? Viņas gandrÄ«z vairs nav. TÄ tika iznÄ«cinÄta. KÄdēļ KrišjÄnis ValdemÄrs kļuva nevis par lojÄlu, pateicÄ«gu latvieti, bet gan par nesamierinÄmu vÄcu baronu pretinieku? TÄdēļ, ka vÄcieši savÄ vairumÄ bija netaisnÄ«gi un rÄ«kojÄs pretÄ“ji apgaismÄ«bas principiem. TÄpÄ“c viņi arÄ« strauji sÄka zaudÄ“t ietekmi KrievijÄ.
VÄcieši degradÄ“jÄs, un vÄcu apgaismotÄji nespÄ“ja tikt galÄ ar saviem primitÄ«vÄkajiem tautiešiem, kuri tos pÄ“c tam iznÄ«cinÄja arÄ« pašÄ VÄcijÄ. SÄkumÄ nÄca NÄ«Äe, pÄ“c tam Hitlers, un tad apgaismÄ«bas VÄciju denacifikÄcijas procesÄ, cik iespÄ“jams, nÄ«dÄ“ja angloamerikÄņi. LielbritÄnija gandrÄ«z tieši atbalstÄ«ja Hitleru. Vinstons ČērÄils atklÄti atzina, ka LielbritÄnija 2.pasaules karÄ karoja nevis pret Hitleru, bet gan pret “Šillera VÄciju”.
TÄtad, ja runÄ par mÅ«sdienu Rietumiem, tad ir jÄprecizÄ“, ka, pirmkÄrt, runa ir par anglosakšu Rietumiem (eiroatlantiskajiem Rietumiem), kas sev ir pakļÄvuši visus citus Rietumu novirzienus. TÄ kÄ Latvija un latvieši ir “Šillera VÄcijas” daļa, tÄs province, kura brÄ«numainÄ kÄrtÄ noteiktÄ mÄ“rÄ vÄ“l ir saglabÄjusies, tÄ ir antagoniska anglosakšu Rietumiem.
Ja Rietumus nedala Ä£eogrÄfiski, bet apskata kÄ vienotu veselumu, tad ir jÄkonstatÄ“, ka eksistÄ“ klasiskie Rietumi, VoltÄ“ra, Ruso un Kanta Rietumi, kuri mÅ«sdienÄs ir kļuvuši “nemoderni”. Un ir mutÄ“jošie, kardinÄli mainÄ«jušies mÅ«sdienu Rietumi, postmoderniskie Rietumi, NÄ«Äes un marÄ·Ä«za de Sada Rietumi. HomoseksuÄlisma normalizÄcija un propaganda, genderisms, sadisms, pedofilijas legalizÄcija un izplatÄ«šana, neslÄ“pta patvaļa un meli - tas viss ir postmoderniskie Rietumi. ArÄ« šajos Rietumos konservatÄ«vÄ Latvija neiederas.
Visbeidzot, noteiktas eiroatlantisko Rietumu aprindas izjÅ«t dziļu nepatiku un piesardzÄ«bu pret latviešiem kÄ pret sarkano strÄ“lnieku tautiešiem un pÄ“cteÄiem.
LielbritÄnija un Krievija ir senas Ä£eopolitiskas konkurentes, kuras par globÄlo kundzÄ«bu sÄka cÄ«nÄ«ties jau 18.gadsimtÄ. ŠÄ« cīņa ir izcili nežēlÄ«ga un notiek uz dzÄ«vÄ«bu un nÄvi. TÄ tas vismaz ir no LielbritÄnijas puses, kura savus ienaidniekus mÄ“Ä£ina iznÄ«cinÄt pamatÄ«gi un pÄ“c iespÄ“jas uz visiem laikiem. ŠÄ«s cīņas ietvaros visa cita starpÄ neatkarÄ«bu no LielbritÄnijas ieguva Amerikas separÄtisti (KatrÄ«nas II “bruņotÄ neitralitÄte” neļÄva britiem ar blokÄdi piebeigt ZASV). LielbritÄnijai tas bija ļoti sÄpÄ«gs notikums, kura sekas tie smagi izjÅ«t joprojÄm.
Un, lÅ«k, pienÄk 1918.gads. LielbritÄnija ar vienu šÄvienu nošauj Äetrus zaÄ·us uzreiz. KarÄ tiek uzvarÄ“ta VÄcija, AustroungÄrija un Osmaņu impÄ“rija. VietÄ“jÄs monarhijas tiek gÄztas. AustroungÄrija un Osmaņu impÄ“rija tiek sadalÄ«ta, bet VÄcija apgraizÄ«ta, aplikta ar ierobežojumiem un milzÄ«gÄm repatriÄcijÄm. KrievijÄ tiek atstÄdinÄts imperators, sÄkas jukas, un impÄ“rija sÄk sadalÄ«ties. Ä»eņins lÄ«dz galam likvidÄ“ monarhiju, un sÄkas pilsoņu karš. Krievija atrodas bezdibeņa malÄ un tÅ«lÄ«t tiks burtiski saplosÄ«ta gabalos. Beidzot lielÄkais ienaidnieks cÄ«Å†Ä par globÄlo kundzÄ«bu tiks iznÄ«cinÄts.
Un tad vispirms kļuva skaidrs, ka Padomju Krievijai tomÄ“r ir nozÄ«mÄ«gi militÄrie resursi, kas ļauj uzvarÄ“t pilsoņu karÄ un savÄkt kopÄ drÅ«pošo impÄ“riju. Bet pÄ“c tam izrÄdÄs, ka šie militÄrie resursi kaut kÄdu nesaprotamu iemeslu dēļ ir lÄ«dz nÄvei uzticÄ«gi jaunajai varai. Kurš to izdarÄ«ja? Kurš maniakÄli varaskÄrajiem britiem neļÄva vienreiz un uz visiem laikiem atrisinÄt Krievijas jautÄjumu, kad šis risinÄjums bija tik tuvu? (TuvÄk kÄ pÄ“c tam 1941. un 1996. gadÄ.) Tie bija latviešu sarkanie strÄ“lnieki. Šis vÄ“sturiskais noziegums šÄ·iet jo lielÄks, ja ņem vÄ“rÄ PSRS politekonomiskos sasniegumus, ilglaicÄ«gu anglosakšu globÄlÄs varas bÅ«tisku ierobežošanu un šodienas Krievijas Ärpolitiku.
To nevar piedot. ŠÄda tauta nav pelnÄ«jusi žēlastÄ«bu. Anglosakši nevienam latvietim nekad nepiedos sarkanos strÄ“lniekus, un tas attiecas arÄ« uz latviešu eiroatlantistiem, antikomunistiem un nacistiem. Latvieši var izpirkt savu vainu tikai, nevairojoties un izdarot pašnÄvÄ«bu. Tas nav uzticÄ«bas vai politiskÄs pÄrliecÄ«bas jautÄjums, tas ir gÄ“nu jautÄjums. TÄpÄ“c anglosakšu Rietumos Latviju sagaida iznÄ«cÄ«ba. Tas jau notiek. PagaidÄm lÄ“nÄm un pakÄpeniski. Sagatavošanas procesÄ ir Ätrais scenÄrijs – karš ar krieviem un/vai Krieviju.
TÄtad, Latvijai 14+ laikmetÄ nav iespÄ“jama Ä£eopolitiska Rietumu izvÄ“le, jo Latvijai radniecÄ«gie vÄcu apgaismotÄju Rietumi vairs nepastÄv, jo klasiskie Rietumi iet nebÅ«tÄ«bÄ, jo šodienas anglosakšu Rietumi ir galÄ“ji perversi, jo Latvija ir antagoniska gan anglosakšu Rietumiem, gan neoliberÄlajiem Rietumiem, jo anglosakšu Rietumi grib iznÄ«cinÄt Latviju kÄ nepiebeigtu “Šillera VÄcijas” provinci un kÄ latviešu sarkano strÄ“lnieku dzimteni.
Ä¢eopolitiska Rietumu izvÄ“le nav iespÄ“jama, jo tÄ ir Latvijas pašnÄvÄ«ba. Latvija RietumvalstÄ«m ir nepieciešama tikai kÄ upurÄ“jama lielgabalgaļa. Anglosakšu Rietumi pÄ“c iespÄ“jas centÄ«sies nepieļaut Latvijas un latviešu fizisku pastÄvÄ“šanu, jo viņi nÄkotnÄ“ atkal var radÄ«t tiem problÄ“mas, kuru risinÄšanai var nÄkties tÄ“rÄ“t gadu desmitus vai simtus. NekÄ personÄ«ga, tikai bizness.
Latvija var pastÄvÄ“t, tikai esot patiesi neatkarÄ«ga
Latvijai gandrÄ«z nav izvÄ“les. GlobÄlÄ konjunktÅ«ra to spiež mÄ«lÄ“t Raini. Pat pret pašu gribu. Raiņa Latviju. KrišjÄņa ValdemÄra Latviju. Īsti neatkarÄ«gu Latviju. Starptautisko procesu attÄ«stÄ«bas tendence spiež Latviju kļūt reÄli neatkarÄ«gai, ja tÄ negrib tikt samalta lielvalstu dzirnakmeņos. BrÄ«vÄ«ba vai nÄve. NeatkarÄ«ba vai nÄve. Patria o muerte.
KÄda bÅ«s neatkarÄ«gÄ Latvija? Mežoņu nÄ«kšana nomalÄ“? Vai arÄ« jÄ“gpilna labklÄjÄ«ba? Tas no mums atkarÄ«gs. Ir varianti.
VislabÄk, ja mÄ“s paši sapratÄ«sim, ka sava valsts ir vÄ“rtÄ«ba, un sÄksim to reÄli cienÄ«t, bÅ«vÄ“t un pilnveidot. Tas prasa prÄtu, sirdi un darbu. Un, pirmkÄrt, tas ir jÄsaprot tieši latviešiem. ParadoksÄli, bet šodien latvieši ir lielÄkie neatkarÄ«gas Latvijas pretinieki, pat ienaidnieki, bet “krievvalodÄ«go” vairums bÅ«tu par šÄdu Latviju, ja vien paši latvieši neizrÄdÄ«tos Latvijas nodevÄ“ji.
Krievi – Latvijas sabiedrotie un sargi pret pašu gribu
EtniskÄ naida uzkurinÄšanai tiek apgalvots, it kÄ krievi esot pret Latviju. TÄ nav taisnÄ«ba. Krievi bija par Latviju, un krievi bÅ«tu par Latviju, ja vien runa bÅ«tu par neatkarÄ«gu Latviju, par jaunlatviešu Latviju un kaut vai par klasisko Rietumu Latviju. Krievi labprÄt iekļautos šÄdÄ LatvijÄ, mÄcÄ«tos latviešu valodu, lasÄ«tu latviešu klasiÄ·us un darÄ«tu, ko var, lai stiprinÄtu Latvijas valstiskumu. Bet, ja krievam šÄdas Latvijas vietÄ mÄ“Ä£ina iesmÄ“rÄ“t surogÄtu, pseidovalsti, angloamerikÄņu koloniju, un tas nÄk komplektÄ ar absurdÄm prasÄ«bÄm un visÄdiem speciÄli krievu tracinÄšanai izdomÄtiem pazemojumiem, tad nevajag brÄ«nÄ«ties par krievu “da pašol ti ...” attieksmi.
Krievi ir ar mieru kalpot Latvijai, bet viņi kategoriski negrib kļūt par angloamerikÄņu pakalpiņiem, kuri akli pieļauj un aktÄ«vi veicina dažÄdas netaisnÄ«bas un nelietÄ«bas. TÄpÄ“c krievs no Latvijas politiskÄ farsa norobežojas un lÅ«kojas, kur var – pagÄtnÄ“, sev lÄ«dzÄs, uz Krieviju. Ne jau krievi nav pieņēmuši Latviju, latvieši negrib pieņemt krievus. Bet krievi nav pieņēmuši latviešu degradÄciju un negrib degradÄ“t viņiem lÄ«dzi. Turpinot tÄdÄ garÄ, latvieši var ne tikai zaudÄ“t valsti, bet arÄ« dzÄ«vÄ«bu.
Ir uzskats, ka krievu LatvijÄ it kÄ esot pÄrÄk daudz. Viņi tÄdÄ skaitÄ apdraudot pareizo nacionÄlo proporciju, latvisko Latviju, latviešu valodu un kultÅ«ru. TÄ nav. Ir diametrÄli pretÄ“ji.
PirmkÄrt, krievu valoda, kultÅ«ra un mentalitÄte ir latviešiem radniecÄ«ga, tÄdēļ spÄ“j to organiski papildinÄt un bagÄtinÄt, bet krievi tÄdēļ spÄ“j organiski iekļauties latviešos. OtrkÄrt, krievi - tÄ ir saikne uz visas krievvalodÄ«gÄs vides lingvistisko un informatÄ«vo bagÄtÄ«bu. Caur krieviem tai var piekļūt. ArÄ« spÄ“kam. LÄÄplÄ“ša lÄÄa ausÄ«m. TreškÄrt, 75% etniskÄs tÄ«rÄ«bas proporcija, lai gan var bÅ«t vÄ“lama, nav panaceja un patiesÄ«ba visiem gadÄ«jumiem.
Sliktam dejotÄjam pat grÄ«da traucÄ“. Ja latvieši cilvÄ“cÄ«gi nespÄ“j pÄrvaldÄ«t sev nodotos krievus, kas, iespÄ“jams, ir liela dÄvana, nevis apgrÅ«tinÄjums, tad varbÅ«t viņi nespÄ“j arÄ« izturÄ“t valstiskuma smago nastu un tÄdēļ ir pelnÄ«juši tikai svešas virsvaras un okupÄcijas? PagaidÄm izskatÄs tÄ. Cerams, tas mainÄ«sies, jo latviešiem vairs netiks piedÄvÄta pat okupÄcija.
Krievi neapdraud Latviju, krievi nav Latvijas problÄ“ma, krievi, pašiem nezinot un pret savu gribu, sargÄ Latviju un kalpo tai. AngloamerikÄņi ne pÄrÄk piesargÄjas no latviešiem un nerÄ“Ä·inÄs ar tiem. Viņiem ir uzskats, ka latviešu gars, latviešu sarkano strÄ“lnieku gars jau esot miris. Toties angloamerikÄņi baidÄs no krieviem. Tas pat rada paradoksus, kad amerikÄņi bremzÄ“ latviešu nacistiski orientÄ“tÄs aktivitÄtes, lai lieki netracinÄtu krievus, un mÄ“Ä£ina latviešiem iestÄstÄ«t, ka jÄrÄ«kojas ir lÄ“ni un pakÄpeniski. Ja nebÅ«tu krievu, Latvijas un latviešu iznÄ«cinÄšana noritÄ“tu pavisam citos apjomos un daudz straujÄk.
Ja latviešu sarkano strÄ“lnieku gars LatvijÄ vÄ“l kaut kur ir paslÄ“pies, tad viņu te sargÄ krievi. Un, ja šis gars atdzims un sevi uzrÄdÄ«s, tad viņu daudzkÄrtÄ«gi pastiprinÄs krievi. ŠÄ« kombinÄcija var radÄ«t pat globÄla mÄ“roga rezonansi.
Latvijai jÄatbrÄ«vojas no eiroatlantiskÄs hibrÄ«dokupÄcijas
14+ laikmetÄ nosacÄ«tÄs “Äekistu” organizÄcijas ir nolemtas iznÄ«cinÄšanai. TÄs pilnÄ«bÄ centÄ«sies aizstÄt ar “rietumnieciskÄm” organizÄcijÄm. Kompromisu nebÅ«s. SarunÄt nevarÄ“s. SaudzÄ“ts neviens netiks. VeselÄ saprÄta balsÄ« neklausÄ«sies. SÄkumÄ iznÄ«dÄ“s “Äekistu” organizÄcijas, pÄ“c tam to cilvÄ“kus, un tad pilnÄ«bÄ ieviesÄ«s sev nepieciešamo kÄrtÄ«bu. Tas ir algoritms, lai bandinieks vÄrdÄ Latvija bÅ«tu gatavs mirt Ä£eopolitiskajÄ šaha partijÄ angloamerikÄņu interešu dēļ.
Lai glÄbtu sevi, “Äekistu” organizÄcijÄm ir aktÄ«vi jÄaizstÄvas. To pilnvÄ“rtÄ«gi var izdarÄ«t, izmantojot tikai neatkarÄ«gas Latvijas ideju un gÅ«stot tai reÄlu tautas masu atbalstu. Viss idiologÄ“mu kopums, kas lÄ«dz šim tika izmantots pret Krieviju, ir jÄpavÄ“rš pret LielbritÄniju, SkandinÄvijas valstÄ«m, ASV un NATO. Ja tÄ netiks darÄ«ts, tad sÄkumÄ pa vienai tiks iznÄ«cinÄtas “Äekistu” organizÄcijas, bet pÄ“c tam kara ugunÄ«s mirs arÄ« Latvija. TÄpÄ“c ir jÄsÄk Latvijas nacionÄlÄ atbrÄ«vošanas kustÄ«ba no eiroatlantiskÄs hibrÄ«dokupÄcijas.
Eiroatlantisti, protams, pamatoti norÄdÄ«s, ka tas ir izdevÄ«gi Krievijai. TÄ tas, iespÄ“jams, arÄ« ir, bet tas nav bÅ«tiski, ja esi par Latviju, nevis pret Krieviju. Eiroatlantisti par to bazÅ«nÄ“s uz katra stÅ«ra, mÄ“Ä£inot pÄrliecinÄt pilsoņu vairÄkumu. Lai. No tÄ nevajag baidÄ«ties. Nevajag baidÄ«ties bÅ«t par Latviju, kas iedomÄti vai faktiski ir izdevÄ«gi arÄ« Krievijai. Sava valsts pirmajÄ vietÄ. Ir jÄpÄrstÄj dancot pÄ“c anglosakšu izvirtuļu stabules, baidoties tikt sasaistÄ«tam ar Krieviju. Ja baidÄ«sies - sasaistÄ«s. Pamatoti vai nepamatoti. NebÅ«s faktu, tos izdomÄs. Un cilvÄ“ki ticÄ“s, jo baidies. BÅ«t par Latviju nenozÄ«mÄ“ bÅ«t pret Krieviju. Un tie, kas ir pret Krieviju, visbiežÄk ir arÄ« pret Latviju. Tas visiem ir skaļi jÄpastÄsta.
TomÄ“r, lai eiroatlantistu propaganda bÅ«tu iespÄ“jami mazproduktÄ«va, Latvija nedrÄ«kst kļūt par Krievijas satelÄ«tvalsti, un tai ir jÄkļūst reÄli neatkarÄ«gai. Tas nav simpÄtiju vai gribÄ“šanas/negribÄ“šanas jautÄjums, tÄ ir objektÄ«va nepieciešamÄ«ba. Katrs lieks un nevajadzÄ«gs solis Krievijas virzienÄ var palielinÄt eiroatlantistu atbalstu latviešu vidÄ“. OptimÄla ideoloÄ£iska konstrukcija, ar kuru ir iespÄ“jams apvienot maksimÄli lielu Latvijas iedzÄ«votÄju skaitu, lai atbrÄ«votos no angloamerikÄņu protektorÄta, kas draud iznÄ«cinÄt Latviju, ir sociÄlistiskos principos balstÄ«ta un faktiski neatkarÄ«ga Latvijas valsts. PatiešÄm neatkarÄ«ga. Gan no RietumvalstÄ«m, gan no Krievijas. Tikai tÄ var saliedÄ“t sašÄ·elto sabiedrÄ«bu.
Krieviju tas varÄ“tu apmierinÄt. Ja vajadzÄ“s, Krievija palÄ«dzÄ“s. Nedaudz, maziem spÄ“kiem, bet izšÄ·iroši. TÄ, kÄ palÄ«dzÄ“ja Turcijas prezidentam. Rietumvalstis iebildÄ«s. Kategoriski. Un tad sÄksies Latvijas jaunÄko laiku brÄ«vÄ«bas cīņas par neatkarÄ«bu no eiroatlantiskajiem hibrÄ«dokupantiem. Ar grÅ«tÄ«bÄm, bet uzvara ir iespÄ“jama. Smagi, riskanti, bet cita ceļa nav. BrÄ«vÄ«ba prasa upurus, un sevis noliegšanas grÄ“ki ir jÄizpÄ“rk.
Tas ir visumÄ pozitÄ«vais scenÄrijs. Ir arÄ« citi. “ÄŒekistu” organizÄcijas var nesÄkt aktÄ«vi aizstÄvÄ“ties. Eiroatlantisti var iegÅ«t vairuma latviešu atbalstu. Tad latvieši turpinÄs izjust postmodernisko Rietumu “labumus”: Stambulas konvenciju, genderizÄciju, viendzimuma laulÄ«bu legalizÄciju, perversu “dzimumaudzinÄšanu” skolÄs un bÄ“rnudÄrzos, sodu samazinÄšanu pedofiliem, pastiprinÄtu bÄ“rnu izņemšanu no Ä£imenÄ“m u.c.. Tas palielinÄs latviešu atbalstu neatkarÄ«bas ideju paudÄ“jiem un prokrieviskajiem spÄ“kiem, kas var dot iespÄ“ju uzsÄkt brÄ«vÄ«bas cīņas.
Lai Latvija pastÄvÄ“tu, pirmkÄrt, ir jÄizcÄ«na neatkarÄ«ba, un pÄ“c tam ir jÄnostiprina valstiskums, lai no Ärpuses nebÅ«tu iespÄ“jams atkal iekustinÄt šo mūžīgÄs iekšpolitiskÄs cīņas svÄrstu, kad tuvošanÄs Krievijai spÄ“cina eiroatlantistu opozÄ«ciju, bet eiroatlantistu patvaļa palielina prokrieviskÄs tendences. Latvijai ir jÄbÅ«t neatkarÄ«gai, lai tÄ nepieļautu abu pušu mÄ“Ä£inÄjumus iejaukties savos iekšpolitiskajos procesos, novÄ“ršot savas teritorijas pÄrvÄ“ršanos par lielvaru konflikta vietu. Ja tas izdosies, Latvija bÅ«s drošÄ«bÄ.
Ja neatkarÄ«bu neizdodas izcÄ«nÄ«t vai to nemaz nesÄk darÄ«t, tad Latvija var tikt nopostÄ«ta. Krievijas un Rietumvalstu cīņa Latvijas teritorijÄ saasinÄsies. Tas radÄ«s politiskÄs krÄ«zes. IznÄ«cinÄs ekonomikas atliekas. Un vienÄ brÄ«dÄ« kÄrtÄ“jÄ politiskÄ krÄ«ze var pÄriet bruņotÄs sadursmÄ“s. Tad bÅ«s karš, un LatvijÄ akmens uz akmeņa nepaliks. Latvieši arÄ« var nepalikt. Bet Krievija paliks.
No RÄ«gas lÄ«dz PÄ“terburgai ir kÄ ar roku aizsniegt, bet viss, kÄ ierasts, izšÄ·iras MaskavÄ. Ja Krievija kÄ neieņemams cietoksnis vientuļi stÄvÄ“s savÄ vietÄ, tad arÄ« LatvijÄ gan jau bÅ«s labi, un kaut kÄ tiksim galÄ. Vismaz tad mÅ«su liktenis, pirmkÄrt, bÅ«s mÅ«su pašu rokÄs.
Latvieši bÄ“ga no Ä“rkšÄ·iem un pazaudÄ“ja zvaigznes. ŠausmÄ«gi garlaicÄ«gi. JÄatgÅ«st zvaigznes, un nÄkotne bÅ«s interesanta. Tad nÄkotne bÅ«s.