Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kontrole ir noslÄ“gusi lÄ«dz šim vÄ“rienÄ«gāko revÄ«ziju, kurā padziļināti vÄ“rtÄ“ta noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklÄ“šanas un iztiesāšanas efektivitāte. ŠÄ«s revÄ«zijas gaitā sadarbÄ«bā ar Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizāciju (ESAO/OECD) Valsts kontrole vÄ“rtÄ“ja Latvijas Republikas ProkuratÅ«ras (turpmāk - prokuratÅ«ra) darbÄ«bu, jo tā ir "atslÄ“gas" institÅ«cija pirmstiesas kriminālprocesā un valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanā, tāpat prokuratÅ«rai ir centrālā un vadošÄ loma krimināltiesiskā un kriminālprocesuālā regulÄ“juma piemÄ“rošanā.

RevÄ«zijā gÅ«tie secinājumi liecina, ka normatÄ«vajos aktos nav šÄ·Ä“ršÄ¼u efektÄ«vai prokuratÅ«ras darbÄ«bai, toties ir nepieciešamas bÅ«tiskas izmaiņas izpratnÄ“ par prokuratÅ«ras neatkarÄ«bu un mÅ«sdienÄ«ga pieeja vadÄ«bas funkciju Ä«stenošanā. Tas ļautu palielināt gan prokuratÅ«ras kapacitāti tās pamatfunkciju izpildÄ“, gan veicinātu tās rÄ«cÄ«bā esošo resursu efektÄ«vu izmantošanu.

ProkuratÅ«ra ir vienota triju lÄ«meņu institÅ«cija. ProkuratÅ«rai ir centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā, bezatbildÄ«bas un nesodāmÄ«bas sajÅ«tas mazināšanā valstÄ«. Diemžēl dažādi izvÄ“rtÄ“jumi aizvien apstiprina, ka Latvijā ir trÅ«kumi nopietnu noziedzÄ«go nodarÄ«jumu atklāšanā un izmeklÄ“šanā. Tāpat, iespÄ“jams, nav sekmÄ“jušies centieni mazināt korupciju, jo korupcijas uztveres indeksā nav manāma uzlabošanās.

Nav pamata uzskatīt, ka Latvijā ir par maz prokuroru

PÄ“c Valsts kontroles 2017.gada revÄ«zijas par pirmstiesas izmeklÄ“šanas efektivitāti Valsts policijā attiecÄ«bā uz prokurora lomas pirmstiesas kriminālprocesā palielināšanu izskanÄ“ja viedoklis, ka prokuratÅ«ras kapacitāte, iespÄ“jams, tam nav pietiekama. TomÄ“r statistika liecina, ka resursu ziņā Latvija no citām valstÄ«m neatpaliek. Latvijā uz 100 tÅ«kstošiem iedzÄ«votāju ir 23,5 prokurori, kamÄ“r citās valstÄ«s šis rādÄ«tājs ir 12,1.

Turklāt Latvijā ir salÄ«dzinoši liels prokuroru skaits augstākā lÄ«meņa struktÅ«rvienÄ«bā (Ä¢enerālprokuratÅ«rā) - citās valstÄ«s tas ir 8,1% no visiem prokuroriem, bet Latvijā - 17,7%. Tātad resursus valsts ir piešÄ·Ä«rusi, tomÄ“r Latvijai ilgstoši neizdodas atrisināt bÅ«tiskas ar noziegumu izmeklÄ“šanu un valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanu saistÄ«tas problÄ“mas.

Lai noskaidrotu, kādēļ rodas šÄdas problÄ“mas, Valsts kontrole revÄ«zijā vÄ“rtÄ“ja, kā tiek organizÄ“ts prokuratÅ«ras darbs, kā tiek Ä«stenotas iestādes vadÄ«bas funkcijas, kā tiek mazināti neefektÄ«va darba riski. Īpašu uzmanÄ«bu Valsts kontrole pievÄ“rsa tam, vai prokuratÅ«ras darbÄ«bas regulÄ“jumā ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, kādus paredz starptautiski atzÄ«tā prakse un rekomendācijas par prokuratÅ«ras dienestu, lai tas Latvijā varÄ“tu darboties efektÄ«vi.

ProkuratÅ«ras institucionālais modelis un darba organizācija tika vÄ“rtÄ“ta sadarbÄ«bā ar OECD ekspertiem, kuri veica citu valstu un Latvijas prokuratÅ«ras dienestu salÄ«dzinošu izpÄ“ti. PÄ“tÄ«juma mÄ“rÄ·is bija identificÄ“t citu valstu labo praksi, kas var bÅ«t noderÄ«ga Latvijas situācijai.

ProkuratÅ«ra neatkarÄ«bas jÄ“dzienu interpretÄ“ plašÄk, nekā to paredz starptautiskie standarti

RevÄ«zijā secināts, ka prokuratÅ«ras likuma regulÄ“jumā ir nepieciešamie standarti gan prokuratÅ«ras institÅ«cijas, gan prokurora neatkarÄ«bai. Vienlaikus revÄ«zijas ziņojumā Valsts kontrole analizÄ“ starptautisku organizāciju norādes un starptautiski atzÄ«tas labās prakses piemÄ“rus par prokuratÅ«ras un prokuroru neatkarÄ«bas jÄ“dziena interpretāciju.

Šai sakarÄ«bā Valsts kontrole vÄ“rš uzmanÄ«bu uz VenÄ“cijas komisijas atzinumu, no kura izriet, ka, pat bÅ«dama tiesu varas sastāvdaļa, prokuratÅ«ras institÅ«cija nav tiesa un tās neatkarÄ«ba nav jāizprot tik kategoriski kā tiesu neatkarÄ«ba. ArÄ« prokuroru neatkarÄ«bai nav tāda paša rakstura kā tiesnešu neatkarÄ«bai.

RevÄ«zijas pierādÄ«jumi liecina, ka Latvijā prokuratÅ«ras un prokurora neatkarÄ«bas jÄ“dziens tiek interpretÄ“ts plašÄk, nekā tas izriet no starptautisko institÅ«ciju rekomendācijām un viedokļiem. Proti, Latvijā prokurora neatkarÄ«ba nozÄ«mÄ“ ne tikai ārÄ“jas ietekmes aizliegumu uz konkrÄ“tu kriminālprocesu gaitu un to ietvaros pieņemtajiem lÄ“mumiem, bet neatkarÄ«ba tiek uzskatÄ«ta par gandrÄ«z absolÅ«tu.

PraksÄ“ tas ierobežo iespÄ“ju prasÄ«t no prokuratÅ«ras atbildÄ«bu par tās darba rezultātiem, sadarbÄ«bu ar valsts pārvaldes institÅ«cijām noziedzÄ«bas novÄ“ršanas un apkarošanas politikas izstrādÄ“, kā arÄ« pieļauj iespÄ“ju neattiecināt uz prokuratÅ«ru labas pārvaldÄ«bas un efektivitātes principus, ko piemÄ“ro citas publiskās pārvaldes institÅ«cijas.

"ProkuratÅ«rā izmantotā prokuratÅ«ras institÅ«cijas un prokurora neatkarÄ«bas jÄ“dziena interpretācija ir viens no labas pārvaldÄ«bas principu nepiemÄ“rošanas iemesliem. Lai panāktu pozitÄ«vas pārmaiņas, prokuratÅ«rai ir jāmainās. Pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes uzlabošanā nevar izpalikt sistÄ“mas "atslÄ“gas" institÅ«cijas - prokuratÅ«ras aktÄ«va iesaiste un lÄ«dzdalÄ«ba, uzņemoties vadošo lomu gan tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas prakses veidošanā, gan izmeklÄ“tāju darba vadÄ«bā un uzraudzÄ«bā, jo Ä«paši sarežģītu un valsts intereses sevišÄ·i skarošu kategoriju kriminālprocesos," uzsver valsts kontroliere Elita KrÅ«miņa.

Prokuratūra kā institūcija nav vadīta tā, lai savas funkcijas varētu veikt efektīvi un produktīvi

OECD ekspertu vÄ“rtÄ“jumā, izpratne par prokuratÅ«ras gandrÄ«z absolÅ«tu neatkarÄ«bu ir veicinājusi tās norobežošanos no valstÄ« Ä«stenotajām reformām, kuru mÄ“rÄ·is ir valsts institÅ«ciju darbÄ«bas modernizācija un efektivizÄ“šana, tostarp Latvijas tiesu sistÄ“mā. Valsts kontrole, savukārt, norāda uz bÅ«tiskākajām kriminālprocesa efektivitāti negatÄ«vi ietekmÄ“jošÄm sekām, ko, iespÄ“jams, ir izraisÄ«jusi minÄ“tās izpratnes ilgstoša piemÄ“rošana prokuratÅ«ras darba organizācijā. To apliecina kaut vai tikai daži no revÄ«zijā konstatÄ“tajiem trÅ«kumiem.

PiemÄ“ram, lai arÄ« prokuratÅ«ra izstrādā darbÄ«bas stratÄ“Ä£iju un darba plānus, tie ir tik vispārÄ«gi, ka nesniedz priekšstatu par to, kāds bÅ«s prokuratÅ«ras ieguldÄ«jums noziedzÄ«bas apkarošanā, kā arÄ« nav izmantojami prokuratÅ«ras darba efektivitātes novÄ“rtÄ“šanai.

Tāpat prokuratÅ«ra nav attiecinājusi uz sevi Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par valsts iestādes darbÄ«bu atbilstoši labas pārvaldÄ«bas, ekonomiskuma un efektivitātes principiem, kā arÄ« par iekšÄ“jās kontroles sistÄ“mas izveidi, tās uzraudzÄ«bu un uzlabošanu. Valsts kontrole uzsver, ka minÄ“tā likuma prasÄ«bas attiecÄ«bā uz institÅ«cijas pārvaldÄ«bu ir saistošas arÄ« prokuratÅ«rai, jo likums tāpat attiecas uz iestādÄ“m, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktāl citu likumu speciālajās tiesÄ«bu normās nav noteikts citādi. ArÄ« no pārnacionālajiem dokumentiem un starptautiski atzÄ«tās prakses nepārprotami izriet nepieciešamÄ«ba prokuratÅ«ras institÅ«cijās lietot labas pārvaldÄ«bas principus un veidot darbÄ«bas specifikai atbilstošu kontroles vidi.

ProkuratÅ«rā nav izveidota tāda kontroles vide un sistÄ“ma kopumā, kas aptvertu visas prokuratÅ«ras funkcijas un darbÄ«bas procesus, un tas bÅ«tiski apgrÅ«tina pienākumu izpildi. Citas valstis prokuratÅ«ras funkciju izpildÄ“ ir ieviesušas standartizÄ“tas procedÅ«ras vai pat kvalitātes vadÄ«bas sistÄ“mu. Savukārt Latvijā nav saprotama un caurskatāma kompetences sadalÄ«juma starp prokuratÅ«ras struktÅ«rvienÄ«bām un prokuroriem, kādu paredz starptautiski atzÄ«tā prokuratÅ«ras dienestu prakse. ProkuratÅ«ras iekšÄ“jie tiesÄ«bu akti skaidri nenosaka pirmstiesas izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bas piekritÄ«bu prokuratÅ«ras struktÅ«rvienÄ«bām, kā arÄ« amatā augstāka prokurora institÅ«ts darbojas neizsekojami, un tas rada risku Kriminālprocesa likumā noteikto uzraudzÄ«bas pienākumu atbilstošai nošÄ·iršanai no amatā augstāka prokurora administratÄ«vajām funkcijām.

AttiecÄ«bā uz prokuratÅ«ras pamatfunkciju izpildi krimināltiesiskajā jomā un ārpus krimināltiesiskās jomas netiek veikts arÄ« risku novÄ“rtÄ“jums. Tas nav veikts pat tādās nozÄ«mÄ«gās jomās kā integritāte (godprātÄ«ga rÄ«cÄ«ba), korupcija un interešu konflikts prokuroru darbÄ«bā, kaut gan, ņemot vÄ“rā prokurora plašo atbildÄ«bu, pilnvaras un rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu (piem., attiecÄ«bā uz to, vai sākt kriminālvajāšanu vai ne), prokurori jo Ä«paši var tikt pakļauti integritātes (godprātÄ«bas) riskiem.

Kopumā Valsts kontrole prokuratÅ«rai darbÄ«bas efektivitātes uzlabošanai ir sniegusi 20 ieteikumus. Par iespÄ“jām pilnveidot prokuratÅ«ras darbÄ«bas regulÄ“jumu Valsts kontrole vÄ“rsÄ«sies Latvijas Republikas Saeimā, Ministru kabinetā, kā arÄ« NoziedzÄ«bas novÄ“ršanas padomÄ“.

Valsts kontroles secinātais, veicot prokuratÅ«ras darbÄ«bas izvÄ“rtÄ“jumu, ir apkopots revÄ«zijas ziņojumā "Vai Latvijas Republikas ProkuratÅ«ras darbÄ«bā ir nepieciešami uzlabojumi?". Savukārt OECD ir sagatavojusi neatkarÄ«gu izvÄ“rtÄ“jumu Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study, kas lÄ«dztekus Valsts kontroles revÄ«zijai var kalpot par bÅ«tisku rekomendāciju avotu turpmākiem pilnveidojumiem.

AttÄ“lā -  bijušais Ä£enerālprokurors Ä’riks Kalnmeiers, uz kura balstÄ«to sistÄ“mu attiecināmi Valsts kontroles secinājumi

Novērtē šo rakstu:

0
0