Iesaki rakstu:

ŠÄ gada 27. janvāri tika publicÄ“ts Edgara Jaunupa māsas Daces Bargās (attÄ“lā) raksts “Vai diskriminācija ir viedoklis?”. Politiski ietekmÄ«ga persona, partijas “Latvijas attÄ«stÄ«bai” valdes locekle, interneta žurnāla “Satori” kādreizÄ“jā projektu vadÄ«tāja, tagad Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Ījaba palÄ«dze, kuru ar rakstā minÄ“tās diskusijas moderatoru literatÅ«rzinātnieku Jāni Ozoliņu saista arÄ« privātas attiecÄ«bas (pÄ“c publiski pieejamām ziņām, viņa ir J. Ozoliņa bÄ“rna krustmāte viņa “divu tÄ“tu un divu mammu Ä£imenÄ“”) savā publikācijā ar vairākiem nepatiesiem apgalvojumiem cenšas apklusināt filoloÄ£es un intelektuāles Agneses Irbes pasaules uzskatu, to dÄ“vÄ“jot par diskriminÄ“jošu. Tas Latvijā lÄ«dz šim ir kas nebijis. PievÄ“ršam sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu ne vien šim bÄ«stamajam precedentam, bet arÄ« sabiedrÄ«bu maldinošajiem publikācijā paustajiem uzstādÄ«jumiem.

Atgādinām, ka šÄ gada 21. janvārÄ« “Satori” notika tiešsaistÄ“ vÄ“rojama diskusija “Ä¢imenes nemieri”, kas bija veltÄ«ta NA rosinātajiem grozÄ«jumiem Satversmes 110. pantā, paplašinot Ä£imenes definÄ«ciju. To moderÄ“ja Jānis Ozoliņš, kuram piepalÄ«dzÄ“ja turpat blakus sÄ“došais dzejnieks Kārlis VÄ“rdiņš. Diskusijā piedalÄ«jās arÄ« filozofs Raivis Bičevskis un dzejniece Anna Auziņa, kura  publiskajā telpā allaž uzsvÄ“rusi, ka ar moderatoru atrodas tuvās draudzÄ«gās attiecÄ«bās.

Vispirms bÅ«tu jāuzsver aksiomātiska patiesÄ«ba, ka pats par sevi viedoklis nav un nevar bÅ«t kādas personas vai personu grupas diskriminācija, jo diskriminācija attiecas uz citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu ierobežošanu, savukārt neviens viedoklis nevar ierobežot citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, kuras regulÄ“ likumi. Diskusija ir brÄ«va domu apmaiņa par kādu tÄ“mu. Ja akceptÄ“sim politiÄ·es Daces Bargās redzÄ“jumu par viedokli, kas var bÅ«t diskriminÄ“jošs, mums ir jāpieliek punkts iespÄ“jai Latvijā rÄ«kot publiskas diskusijas, vārda un izteiksmes, kā arÄ« cilvÄ“ka domas brÄ«vÄ«bai.

BrÄ«vas domu apmaiņas aizliegums ir raksturÄ«gs totalitārām iekārtām, un lÄ«dz šim neviena varas partija nav atļāvusies Latvijā netieši aicināt uz demokrātijas izbeigšanu. Turklāt ieviest cenzÅ«ru, no izdevuma satura izslÄ“dzot netÄ«kamus viedokļus, Dace Bargā mudina arÄ« žurnāla “RÄ«gas Laiks” redakciju: “Jāsaka, ka es vienmÄ“r esmu augstu vÄ“rtÄ“jusi Agneses Irbes intelektuālo kapacitāti un arÄ« šobrÄ«d to neapšaubu, tomÄ“r mani kā ilggadÄ“ju žurnāla lasÄ«tāju pirms diviem gadiem visai izbrÄ«nÄ«ja šÄ« viedokļa publicÄ“šana, jo radÄ«ja jautājumu, ar kādu mÄ“rÄ·i redakcija to iekļāvusi saturā.”

PÄ“c pamudinājumiem Latvijā ieviest viedokļu cenzÅ«ru Dace Bargā dalās ar savu izpratni par valsts un baznÄ«cas šÄ·irtÄ«bu:  “Cik man zināms, Latvijā baznÄ«ca ir nošÄ·irta no valsts, tāpÄ“c bÅ«tu tikai dÄ«vaini, ja mÄ“s šobrÄ«d sāktu tās uzskatus ņemt par pamatu likumdošanā tikai tāpÄ“c, ka tā rakstÄ«ts BÄ«belÄ“. Sarunā Irbe uzsvÄ“ra, ka likumam jābÅ«t vÄ“rstam uz ideālu (kristÄ«go, protams), nevis jāpielāgojas tam, kā cilvÄ“ki reāli dzÄ«vo.”

Jāsecina, ka raksta autorei necik daudz nav zināms par valsts un baznÄ«cas šÄ·irtÄ«bas nozÄ«mi un jÄ“gu. Latvijas Republikas SatversmÄ“ ir teikts, ka valsts un baznÄ«ca ir šÄ·irtas. Mag.iur. Ringolds Balodis izdevumā “Latvijas VÄ“stnesis” skaidrojis, kāpÄ“c valsts ir jāšÄ·ir no baznÄ«cas, atgādinot: “Ja vienkāršotā variantā ar vārdu “reliÄ£ija” tiek saprasta ticÄ«ba vienam vai vairākiem dieviem, tad plašÄkā traktÄ“jumā tā ir ticÄ«ba jebkādam pielÅ«dzamam objektam.”

Turpat arÄ« uzsvÄ“rti četri šÄ·irtÄ«bas baušÄ¼i: 1) indivÄ«da tiesÄ«bas ticÄ“t ir tā personÄ«gā lieta; 2) sabiedrÄ«ba nedrÄ«kst apspiest indivÄ«da apziņas brÄ«vÄ«bu; 3) indivÄ«ds nedrÄ«kst ar savu ticÄ«bu traucÄ“t saviem lÄ«dzcilvÄ“kiem; 4) indivÄ«ds ar savu ticÄ«bu nedrÄ«kst kaitÄ“t valstij.”

Savukārt romiešu tiesÄ«bas, kuru sistÄ“mā tika iekļautas arÄ« cilvÄ“ka dabiskās tiesÄ«bas (ius naturale) un kuras veido pamatu Latvijas Civillikumam, ir viens no eiropeiskās civilizācijas stÅ«rakmeņiem lÄ«dz ar sengrieÄ·u filozofiju un kristietÄ«bu.

Dace Bargā pati nemaz neslÄ“pj, ka ir radikāli noskaņota: “Protams, es saprotu, ka, sakot: "Diskriminācija nav viedoklis", esmu diezgan radikāla. Demokrātijā tas ir ļoti sarežģīti, jo tiesÄ«bas izteikties ir visiem, un tā nebÅ«tu demokrātija, ja netiktu iesaistÄ«tas visas puses. Bet es nesaprotu, kā šajā gadÄ«jumā vispār var veidoties Ä«sta saruna ar ieklausÄ«šanos otra viedoklÄ« un argumentos, ja viena puse automātiski pieņem un skaļi sauc otru par "nepareizu", "nepilnÄ«gu" un "nedabisku".”

Ir mazākais dÄ«vaini uz polemisku diskusiju aicināt no sava pasaules uzskata atšÄ·irÄ«ga redzÄ“juma pārstāvi, bet pÄ“c tam viņu publiski apsÅ«dzÄ“t “nepareiza” viedokļa paušanā, piesavinoties kaut kāda “pareizā viedokļa” scepteri. Turklāt tāda, kurš ir pretrunā gan ar SatversmÄ“, gan Civillikumā iestrādāto, no dabiskajām tiesÄ«bām izrietošo izpratni par laulÄ«bu.

Dace Bargā savā publikācijā arÄ« apgalvo, ka "tādas Ä£imenes, kurās bÄ“rni aug bez likumiskās aizsardzÄ«bas, pastāv jau šobrÄ«d, tieši tagad. Un mÄ“s pametam šÄ«s Ä£imenes zem riteņiem tikai tāpÄ“c, ka tās neiekļaujas novecojušÄ ideālā, ko viena sabiedrÄ«bas daļa joprojām uzskata par subjektÄ«vi pareizo pasaules kārtÄ«bu”.

Pirmkārt, Latvijā katrs bÄ“rns ir likumiski aizsargāts, otrkārt - vecāku izvÄ“le nestāties laulÄ«bā viņiem saglabā brÄ«vÄ«bu jebkurā brÄ«dÄ« pamest dzÄ«vesbiedru bez pienākumiem, kas viņiem jāgarantÄ“ laulÄ«bā. Latvijas Civillikumu Dace Bargā  dÄ“vÄ“ par “novecojušu ideālu”, un tas patiešÄm ir visai vieglprātÄ«gi teikts, ņemot vÄ“rā, ka autore nav pazÄ«stama kā tiesÄ«bu eksperte. Latvijas demokrātija mums lÄ«dz šim garantÄ“jusi viedokļu un uzskatu daudzveidÄ«bas pastāvÄ“šanas iespÄ“ju.

PÄ“c Latvijas valstiskuma atjaunošanas diemžēl nepietiekami izdiskutÄ“tie padomju totalitārisma mehānismi cilvÄ“ka brÄ«vÄ«bas apspiešanā un vāja izpratne par totalitārisma bÅ«tÄ«bu ļauj atgriezties bÄ«stamām tendencÄ“m, par kurām var pārliecināties Daces Bargās publikācijā.  Varas partijas valdes locekles spekulācijas ar vārda un uzskatu brÄ«vÄ«bu, kuras vedina tās ierobežošanas un samazināšanas virzienā, nav pieņemamas un pieļaujamas, jo apdraud demokrātiju.

Å…emot vÄ“rā politiskās kultÅ«ras vājināšanos, esam spiesti parakstÄ«ties anonÄ«mi, jo nevÄ“lamies saskarties ar politisku vajāšanu vai pat personisku izrÄ“Ä·ināšanos, piemÄ“ram, ziņojot mÅ«su darba devÄ“jiem, ka publiski paužam "diskriminÄ“jošu viedokli". Diemžēl šÄdi "diskusijas paņēmieni", kas jau aprobÄ“ti pasaulÄ“, pamazām ienāk arÄ« Latvijā.