Latvijai jÄbÅ«t citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas
Vadims JeroÅ¡enko* · 05.06.2016. · Komentāri (15)LatvijÄ visu laiku uzskatÄ«ja, ka, pateicoties Ä£eogrÄfiskajam stÄvoklim, tranzÄ«ta nozare vienmÄ“r attÄ«stÄ«sies. PrincipÄ tÄ arÄ« bija - visas ekonomiskÄs krÄ«zes tranzÄ«ta nozare ir izvilkusi. TaÄu tagad mainÄs pasaule, mainÄs ekonomiskÄ Ä£eogrÄfija, loÄ£istikas un tranzÄ«ta centri. LÄ«dz ar to Latvijai jÄbÅ«t citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas. Patlaban tas jÄdara nedaudz citÄdÄk, nekÄ tas darÄ«ts lÄ«dz šim. TurklÄt uzmanÄ«ba jÄpievÄ“rš arÄ« citiem reÄ£ioniem, un citÄm kravÄm, par kurÄm lÄ«dz šim nav domÄts. Latvijas dzelzceļam pirmajÄ pusgadÄ var prognozÄ“t 30% kritumu. Tam galvenais iemesls attiecÄ«bas ar Krieviju un orientÄ“šanÄs uz vienu kravu veidu - oglÄ“m.
Ogles bija kravu veids, kas palÄ«dzÄ“ja saglabÄt apgrozÄ«jumu pÄ“dÄ“jos gadus gan dzelzceļam, gan ostÄm. Ar šÄ«m kravÄm jÄbÅ«t ļoti uzmanÄ«giem. Ir tendences, ka patÄ“rÄ“tÄji no oglÄ“m vÄ“las atteikties. Eiropa no Krievijas oglÄ“m var atteikties politisku lÄ“mumu iespaidÄ. Eiropa var pÄrslÄ“gties uz Latīņamerikas oglÄ“m un tÄs vest ar "Panamax" kuÄ£iem. TÄtad jÄskatÄs uz citÄm kravÄm un citÄdÄk jÄstrÄdÄ ar Krieviju. TÄ strÄdÄt ar Krievijas dzelzceļu kÄ bija lÄ«dz šim, kad varÄ“ja aizbraukt uz Maskavu, un pirtÄ« sarunÄt visa gada dzelzceļa kravu apgrozÄ«jumu vairs nevar un tas nedarbojas.
TÄ notika UÄ£a Magoņa laikÄ. Tagad ir izmainÄ«jusies vadÄ«ba arÄ« Krievijas dzelzceļÄ. TurklÄt KrievijÄ vispÄr mainÄs pieeja tranzÄ«ta nozarei. Latvijai šÄdÄ situÄcija nÄksies ieguldÄ«t vairÄk laika, un ar vienkÄršÄm labÄm personiskÄm attiecÄ«bÄm nevarÄ“s situÄciju risinÄt. Viena no pieejÄm KrievijÄ, kuru varÄ“tu izmantot Latvijas pÄrstÄvji, ir iet tÄlÄk Krievijas reÄ£ionos. Ja gribam mazinÄt Krievijas kravu kritumu, tÄ ir vienÄ«gÄ pieeja - strÄdÄt ar reÄ£ioniem, ar guberņÄm. PiemÄ“ram, doties uz BaškÄ«riju. Tur tad arÄ« runÄjam par kravÄm un mÄ“Ä£inÄm noturÄ“t apgrozÄ«jumu.
DomÄju, ka Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadÄ«ba to saprot. Tikai situÄcija pÄ“dÄ“jÄ laikÄ mainÄ«jÄs tik strauji, ka pÄrmaiņu vÄ“l nebija un turpinÄjÄs vecÄ pieeja. BijÄm pÄrÄk atkarÄ«gi no viena pasÅ«tÄ«tÄja un viena kravu veida, un neesam nodrošinÄjušies ar citiem klientiem. DzelzceÄ¼Ä mainÄs stratÄ“Ä£iskÄ pieeja, un notiek lietu pÄrskatÄ«šana.
Interesants reÄ£ions ir Ķīna, taÄu, ja iepriekš tÄ bija kÄ viens no kravu saimniekiem, tad tagad apkÄrt Ķīnai attÄ«stÄs citas valstis, piemÄ“ram, Malaizija, Vjetnama un Taizeme. ŠajÄ situÄcijÄ Ä¶Ä«nÄ veidojas viens no lielÄkajiem sadales kravu punktiem Ä€zijÄ. Te ir jÄsÄk pa tiešo runÄt ar Ķīnu, arÄ« rudenÄ« gaidÄmajÄ "16+1" valstu vadÄ«tÄju samitÄ RÄ«gÄ. TurklÄt vajag veikt vairÄkus mÄjas darbu uzdevumus, lai samits nebÅ«tu Ä·eksÄ«ša pÄ“c. PÄ“c tam prezidenti un ministri paraksta sagatavotus lÄ«gumus un vienošanÄs. SagatavošanÄs jÄveic LDz, uzņēmÄ“jiem, stividoriem - visiem tiem, kas tiešÄ veidÄ ir ieinteresÄ“ti biznesÄ, apgrozÄ«jumÄ un peļņÄ.
Ja sarÄ“Ä·ina visus tarifus, RÄ«gas osta joprojÄm Austrumu - Rietumu virzienÄ ir Ä«sÄkais un izdevÄ«gÄkais ceļš. Tikai tarifu dēļ konkurenti nevar paņemt kravas. TaÄu reizÄ“m konkurenti bija aktÄ«vÄki, Ä«paši, ja runa ir par lietuviešiem. VienÄ brÄ«dÄ« bijÄm paši pÄrÄk aizņemti ar sevi un gulÄ“jÄm uz lauriem, domÄdami, ka viss paliks pa vecam un kravas pašas atnÄks. Pasaule rÄda pavisam citas pazÄ«mes.
Ja runÄjam par kravÄm no TÄlajiem Austrumiem, no Ķīnas, visperspektÄ«vÄkÄs ir konteineru kravas. Kad pirms vairÄkiem desmit gadiem padomju laikos tika veidotas trÄ«s lielÄkÄs Latvijas ostas, jau stratÄ“Ä£ijÄ tika noteikts, ka RÄ«ga bÅ«s konteineru osta, VentspilÄ« - lejamÄs kravas un LiepÄja - kara osta. RÄ«ga ir vispiemÄ“rotÄkÄ vieta šim kravÄm gan no attÄluma, gan apkalpošanas kultÅ«ras, efektivitÄtes un Ätruma viedokļa arÄ«, ja salÄ«dzinÄm ar citÄm Baltijas ostÄm.
Bija viens laikmets, kad ostas savÄ starpÄ konkurÄ“ja un nebija vienotas politikas un stratÄ“Ä£ijas. ŠÄ«s konkurences un kara dēļ tikai zaudÄ“jÄm kravas par labu KlaipÄ“dai un Tallinai. Tagad ceru, ka kari ir beigušies un patlaban ir laiks, kad ar vÄ“su saprÄtu jÄsÄk nodarboties ar biznesu.
Krievija, protams, ir mÅ«su kaimiņš, un ar šo kaimiņu jÄmÄk strÄdÄt jebkurÄ politiskÄ situÄcijÄ. TaÄu jÄskatÄs arÄ« uz tÄdiem reÄ£ioniem un valstÄ«m kÄ Baltkrievija un uz tÄm tendencÄ“m, kas tur notiek. Baltkrievija patlaban sÄk nopietni domÄt, lai attÄ«stÄ«tu savÄ teritorijÄ sauso ostu. JÄ, Baltkrievijas Ä£eogrÄfija to atļauj, un viens no iespÄ“jamÄkajiem partneriem varÄ“tu bÅ«t viena no lielÄkajÄm pasaules loÄ£istikas un tranzÄ«ta kompÄnijÄm, kura bÄzÄ“jas DubajÄ, Dubai Ports World.
Diemžēl lietuvieši šajÄ gadÄ«jumÄ ir mums kÄ vienmÄ“r priekšÄ, taÄu tajÄ pašÄ laikÄ KlaipÄ“das ostas jauda nav tik liela kÄ, piemÄ“ram, RÄ«gas ostai. Faktiski KlaipÄ“das ostas jauda, ja domÄjam par nopietnu attÄ«stÄ«bu, ir izsmelta. Lielus pasaules mÄ“roga partnerus interesÄ“ teritorijas, kuras potenciÄli var attÄ«stÄ«t. Å…emot vÄ“rÄ esošo RÄ«gas ostas apgrozÄ«jumu, uzskatu, ka RÄ«gas ostas jaudu noteikti var vÄ“l palielinÄt par 40% lÄ«dz 50%. Vai tas notiks, ir atkarÄ«gs no pašiem.
No pÄrrunÄm lÄ«dz reÄlai kravai var paiet mÄ“neši un pat gadi. TaÄu laiks negaida. Latvijas iekšzemes kopprodukta viena no svarÄ«gajÄm pozÄ«cijÄm ir tranzÄ«ts un loÄ£istika. Ja turpinÄsies stÄvoklis, ka kravu apgrozÄ«jums krÄ«t, tad bÅ«s Ä·Ä“des reakcija. CietÄ«s arÄ« citas nozares, un bÅ«s atlaisti cilvÄ“ki, kuri brauks prom no Latvijas. ArÄ« valsts un pašvaldÄ«bas budžets cietÄ«s, jo bÅ«s mazÄki ieņēmumi.
JÄskatÄs uz reÄ£ioniem, ar kuriem mazÄk strÄdÄjam, EkonomiskÄ un politiskÄ situÄcija EiropÄ pati sniedz atbildes, kur vÄ“l var meklÄ“t biznesu un kravas. Lai cik tas nebÅ«tu dÄ«vaini, tÄ ir Ukraina. Kara dēļ Ukraina ir sadalÄ«ta, un ziemeļu Ukraina ir nogriezta no MelnÄs jÅ«ras. TaÄu ziemeļu Ukraina ir vieta, kur audzÄ“ labÄ«bu, kur ir graudi, un Latvija savus elevatorus un terminÄlus var piedÄvÄt šim partnerim. TÄs ir kravas, kuras varam diezgan Ätri dabÅ«t. Ja skatÄmies ilgtermiņÄ, tad vÄ“l viens ļoti interesants reÄ£ions, par kuru visus šos gadus neesam domÄjuši, taÄu Ä€zijas un pasaules tirgÅ« šis spÄ“lÄ“tÄjs ieņem ļoti lielu lomu, ir Indija. Ziemeļu virzienÄ Indijai trÅ«kst kravu sadales punktu un šÄ·irotavu.
ManuprÄt, RÄ«ga ir tÄ vieta, kura ideÄli derÄ“tu šÄ«m kravÄm, jo pÄrsvarÄ ir runa par konteineru kravÄm, kuras tÄlÄk virzÄ«t ZiemeļeiropÄ.
Ja runÄjam par Ä·Ä«niešiem, tad jÄsaprot arÄ« viņu mentalitÄte un pieeja biznesam. Viņi nesteidzas, un tÄ ir valsts, kura domÄ ilgtermiņÄ. VienÄ«gÄ valsts, kura plÄno savu budžetu 200 gadiem uz priekšu. KÄ investors, kÄ partneris Ä·Ä«nieši LatvijÄ nav iesaistÄ«jušies nopietnos objektos, taÄu kÄ tranzÄ«ta dalÄ«bnieks Ķīna LatvijÄ ir. Ar Ķīnu strÄdÄjam, un konteineru kravas nÄk. NÄks vÄ“l vairÄk, jo Ķīna bÅ«s viens no lielÄkajiem sadales punktiem DienvidÄzijÄ.
Ķīna kÄ pieredzÄ“jis investors vÄ“rtÄ“, cik mÄ“s paši esam stabili kÄ partneris, cik pasargÄtas ir investÄ«cijas, cik mums ir stabila un efektÄ«va nodokļu politika, kÄ mÄkam sadarboties ar kaimiņvalstÄ«m. Visus šos punktus Ķīna vÄ“rtÄ“. Baltijas ostas savÄ starpÄ konkurÄ“ investoru meklÄ“šanÄ. Kur bÅ«s visefektÄ«vÄkie un saprotamÄkie sadarbÄ«bas nosacÄ«jumi, tur bÅ«s Ä·Ä«nieši. Laika Stara eksperti vairÄkus gadus mÄ“rÄ«ja vairÄkus Latvijas uzņēmumus no vairÄkÄm nozarÄ“m, un visus šos gadus pÄ“tÄ«jumus esam vÄ“rsuši uz investÄ«ciju piesaisti. KÄ trÅ«kst, ko vajag izdarÄ«t, lai piesaistÄ«tu vairÄk investÄ«cijas.
Galvenais punkts visÄs aptaujÄs bija nodokļu politika. PiemÄ“ram, uzņēmuma ienÄkuma nodoklis un reinvestÄ“tÄ peļņa. AttÄ«stÄ«bÄ ieguldÄ«to peļņu IgaunijÄ jau sen neapliek ar nodokli. TÄpat uzņēmÄ“ji kÄ sarkano punktu minÄ“juši nodokļu politikas stabilitÄti. NedrÄ«kst darÄ«t tÄ, kÄ notiek tagad. Ja VID ir uzlikts plÄns savÄkt konkrÄ“tu nodokļu summu, tad nogremdÄ“jam vairÄkus strÄdÄjošus uzņēmumus un pat vairÄkas nozares.
Ķīnieši skatÄs, cik esam droši, kÄ mÄ“s mÄkam uzvesties ar savÄm kaimiņvalstÄ«m, arÄ« ar Krieviju. Ķīnieši negrib bojÄt attiecÄ«bas ar Krieviju, taÄu tajÄ pašÄ laikÄ ir ļoti pragmatiski. Ja mÅ«su piedÄvÄjums bÅ«s interesantÄks un pievilcÄ«gÄks par Krievijas ostÄm, tad, domÄju, labprÄt sadarbosies ar mums. Ķīniešiem ir tikai savas intereses un savs izdevÄ«gums.
Ja skatÄmies uz autokravu pÄrvadÄtÄju biznesu - apjomu kritums par pirmo pusgadu bÅ«s 40%. Ieguva tÄs loÄ£istikas kompÄnijas, kuras prata pÄrorientÄ“ties uz pretÄ“jo virzienu un kravas no Krievijas nomainÄ«ja pret importa kravÄm uz Krieviju no ES. ŠÄ«s kompÄnijas veido savu kravu grozu ES un tad tÄs ved uz Krieviju. IzdevÄs tÄm loÄ£istikas kompÄnijÄm, kuras jau pirms tam bija ieguldÄ«jušas darbu un bija tÄlredzÄ«gas. TÄs, kuras nelika visas olas vienÄ grozÄ. Kravu pÄrvadÄtÄjiem jÄbÅ«t tiešai sadarbÄ«bai ar loÄ£istikas kompÄnijÄm, jo kravu pÄrvadÄtÄjs ved tik kravu, cik viņam dod. Ja nav kravu - sēž mÄjÄs. ŠÄ« nozare lielÄ mÄ“rÄ atkarÄ«ga no loÄ£istikas nozares.
Tas ir darbs, ja gribam rezultÄtu pÄ“c gada, diviem. Tagad steidzÄ«gi tas ir jÄiegulda. JÄbÅ«t citai pieejai un pašiem jÄmainÄs kopÄ ar pasauli. ĪstermiÅ†Ä šis gads bÅ«s smags. MÄnÄ«t sevi nevajag. ArÄ« otrais pusgads neizskatÄs cerÄ«gÄks. JÄskatÄs, protams, arÄ«, kÄda bÅ«s ziema EiropÄ. Cik bÅ«s vajadzÄ«gs kurinÄmÄ. IepriekšÄ“jÄ ziema bija silta, un tas arÄ« negatÄ«vi ietekmÄ“ja kurinÄmos piegÄdes apjomus. TÄtad kaut kÄdi aspekti var ietekmÄ“t. TaÄu galvenokÄrt jÄskatÄs, kÄ nÄkotnÄ“ "griezÄ«sies" pasaules kravu plÅ«smas.
Tik skaisti nebÅ«s, ka valsts, piemÄ“ram, palÄ«dzot samazinÄt dzelzceļa tarifus un lÄ«dzfinansÄ“jot infrastruktÅ«ru, varÄ“tu uzreiz situÄciju glÄbt. TomÄ“r jÄmaina rakstura Ä«pašÄ«ba, ka vainÄ«ga valsts un valdÄ«ba. ValdÄ«ba, protams, ir jÄvirza. TaÄu, ja nav kravu, tad piemaksas un tarifu atlaides arÄ« nepalÄ«dzÄ“s. No valsts vajag pieprasÄ«t efektÄ«vu investÄ«ciju vidi.
* konsultÄciju uzņēmuma Laika Stars vadÄ«tÄjs