Iesaki rakstu:

2018.gada 24.maijā portālā „Delfi” publicÄ“ja Viļa Krištopana „versiju” ar nosaukumu „Izniekotās iespÄ“jas”. Tā ir laba publikācija. ŠÄ« „versija” tāpat kā jebkura versija aicina radoši un ar iedvesmu izvÄ“lÄ“ties vienu no vairākiem savā starpā atšÄ·irÄ«giem variantiem.

Publikācija ir laba, jo stimulÄ“ izvÄ“lÄ“ties un akceptÄ“t ļoti bÅ«tisku Latvijas variantu. VienÄ«gais trÅ«kums ir izvÄ“les niecÄ«ba. Nav iespÄ“jams izvÄ“lÄ“ties no vairākiem savā starpā atšÄ·irÄ«giem variantiem. Varam izvÄ“lÄ“ties tikai vienu no diviem variantiem. Tas ir jādara atbilstoši varianta realitātei un atbilstoši varianta pulsācijai mÅ«su pašsajÅ«tās, pašanalÄ«zÄ“s, pašvÄ“rtÄ“jumos. Tāpat visiem savā izvÄ“lÄ“ ir jābÅ«t drosmÄ«giem, nesaudzÄ«giem, neiecietÄ«giem, nepieglaimÄ«giem, nepiekāpÄ«giem, neviltotiem, nedivkosÄ«giem.

Viļa Krištopana „versija” aicina pašaizliedzÄ«gi izvÄ“lÄ“ties un brÄ«vprātÄ«gi akceptÄ“t vienu no diviem variantiem: 1.variants - Latvija ir stulbeņu un muļķu zeme; 2.variants - Latvija ir zagļu zeme. Pirmo variantu Vilis Krištopans nesaudzÄ«gi fiksÄ“ja un kaismÄ«gi akceptÄ“ja agrāk. Šo variantu ir akceptÄ“juši Latvijas varas inteliÄ£ences analÄ«tiÄ·i. Kad viņi vÄ“rtÄ“ kaut kādu neizdarÄ«bu, tad tÅ«lÄ«t visu noraksta uz „stulbeņu un muļķu zemes” rÄ“Ä·ina.

Latvijas tauta, protams, pirmo variantu nav akceptÄ“jusi. Lai tas notiktu, tautas garā ir jāsprÄ“gā vitālam paškritiskumam. Latvijas tautā tas sāks sprÄ“gāt XXI gadsimta beigās, kad Latvijas tauta sastāvÄ“s no negroÄ«du (vÄ“l saka – ekvatoriālās, australoÄ«dās) rases dažādām modifikācijām.

Otro variantu rosina izskatÄ«t un akceptÄ“t minÄ“tā Viļa Krištopana publikācija „Delfos”. Var nojaust, ka viņš pats tagad vairs nespÄ“j Ä«sti izšÄ·irties, vai Latvija ir stulbeņu un muļķu zeme vai zagļu zeme.

Vilis Krištopans Latviju par stulbeņu un muļķu zemi nosauca pirms daudziem gadiem. Tas notika 1997.gadā intervijā laikrakstam „Lauku AvÄ«ze”. PÄ“cāk ir bijušas arÄ« citas intervijas, kurās viņš turpināja Latviju uzskatÄ«t par stulbeņu un muļķu zemi.

Jaunākajā „Delfi” publikācijā Krištopans neatkārto savu klasisko secinājumu par Latviju. Gluži pretÄ“ji! Lasāmi vārdi „sabiedrÄ«ba nav muļķe”. Taču publikācija liecina par šÄ« klasiskā secinājuma pareizÄ«bu attiecÄ«bā uz pašu Krištopanu. „Versijā” tiekamies ar intelektuāli ne visai adekvātu indivÄ«du. Tādu tekstu varÄ“ja sacerÄ“t tikai intelektuāli ierobežots indivÄ«ds, kurš nespÄ“j objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t savu vietu dzÄ«vÄ“. Šajā gadÄ«jumā savu vietu Latvijas Republikā aizvadÄ«tajos gadu desmitos. Turklāt Krištopana intelektuālajam neadekvātumam ir nelietÄ«bas smaka. Viņš ne tikai neizprot savu vietu, bet nekaunÄ«gi lišÄ·Ä«gi raksturo LR.

Krištopans ir viens no nacionāli reakcionārās un krimināli oligarhiskās iekārtas pamatlicÄ“jiem. Viņš ietilpst nacionālo noziedznieku galvenajā bandā. Krištopans ir „Kluba 21” un visu rangu „bijušo” jaunās partijas „Latvijas ceļš” dibinātājs. Krištopans bija 5., 6., 7. un 8. Saeimas deputāts. Viņš bija valsts ieņēmumu ministrs, satiksmes ministrs, ministru prezidents. Pats par sevi ir saprotams tāda „brÄ«vÄ«bas” un „neatkarÄ«bas” celmlauža noziedzÄ«gais ieguldÄ«jums „prihvatizācijā”, Latvijas ekonomiskā potenciāla sagraušanā un izlaupÄ«šanā, noziegumu brÄ«vÄ«bas juridiskajā nostiprināšanā LR likumdošanā. Bojā ejošÄ Latvija ir krištopanu nopelns. Tikai stulbenis un muļķis to var nesaprast.

Par Krištopanu kā stulbeni un muļķi smieklÄ«gi liecina viņa žēlošanās par dzÄ«ves apstākļiem. Viņš ir aizmirsis savu dedzÄ«go ieguldÄ«jumu. „Delfos” viņš tÄ“lo nezinÄ«ti: „LÄ«dzšinÄ“jās varas valsti ir pārvÄ“rtušas par cehu, naudas pelnÄ«šanas lÄ«dzekli noteiktam ļaužu lokam, kas nodarbojas ar politiku vai to apkalpo.” Krištopans izliekas nezinām, kāpÄ“c nereaģē „Saeima, valdÄ«ba, Nacionālās drošÄ«bas padome, KNAB”.

SmieklÄ«ga un reizÄ“ nelietÄ«ga ir Krištopana žēlošanās par Lemberga, Magones, Vaivada, KrÅ«miņa vajāšanu. Viņa ierobežotās smadzenes nav ļāvušas aptvert, ka žēlošanās attiecas uz paša tik tikko nosodÄ«to „noteikto ļaužu loku” un principā tā ir žēlošanās par nacionālās laupÄ«šanas traucÄ“šanu.

Krištopans sevÄ« saskata, kā viņš saka, „tirgotāja gÄ“nu”. Tā noteikti ir taisnÄ«ba. Tas ir kāda RÄ«gas mikrorajona puÄ·u tirdziņa tirgotāja gÄ“ns. Krištopana izteikumi par biznesu, biznesa iespÄ“jām Latvijā, ASV ir ļoti sekli un primitÄ«vi. Tie ir tipiski parvÄ“nija izteikumi ar neslÄ“ptu sociālā darvinisma glancÄ“jumu. Ja varÄ“tu sākt visu no gala, tad Krištopans šodien bÅ«tu nevis miljonārs, bet miljardieris. Tā viņš sevi liela. Vai tiešÄm bijušais basketbolists un puÄ·u tirgotājs ir tik dumjš? Kurš gan viņaprāt pie mums tic, ka pÄ“cpadomju Latvijā miljonāri ir smaga un godÄ«ga darba veicÄ“ji bez „prihvatizācijas”, kukuļdošanas, dalÄ«šanās ar reketieriem un „politiÄ·iem”, nodokļu blÄ“dÄ«bām, budžeta zādzÄ«bām, konkurentu iznÄ«cināšanas?

„Delfi” publicÄ“tajā tekstā visnopietnāk ir jāizturas pret Krištopana sacÄ«to par zagšanas apjomu. SacÄ«tais ļoti bÅ«tiski liecina par Latviju kā zagļu zemi. Latvija ir nevis stulbeņu un muļķu zeme, bet Latvija ir zagļu zeme.

Krištopans raksta: „Visu partiju programmu atslÄ“gas vārds ir – patriotisms. Reiz dzirdÄ“ju kāda asprāša repliku: "Uz patriotismu spiež, droši vien apzagušies." Apzogam sevi – un ne pa jokam. 2016. gadā Eiropas Parlamenta komisija, kas pÄ“tÄ«ja korupcijas lÄ«meni Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s, publicÄ“ja secinājumus – Latvijā katru gadu no budžeta nozogam no 3,5 lÄ«dz 5 miljardiem eiro. SalÄ«dzinājumam – valsts budžets ir aptuveni 8,5 miljardi.”

Par zagšanas kolosālo apjomu bija zināms bez Krištopana atgādinājuma. Protams, viņa atgādinājums arÄ« ir stulbÄ«ba un nekaunÄ«ga muļkÄ«ba. Viņš ir lÄ«dzvainÄ«gs kolosālajā zagšanā. TomÄ“r zināma pateicÄ«ba viņam pienākas, pievÄ“ršot uzmanÄ«bu institÅ«ta „RAND Europe” pÄ“tÄ«juma rezultātiem Latvijā.  

MÅ«smājās zagšanas šausmÄ«gie rezultāti varas inteliÄ£enci neuztrauc. Varas inteliÄ£ence neņem vÄ“rā zagšanas bÄ«stamo apjomu. Latvijā no budžeta tiek nozagti 50% un vairāk. Varas inteliÄ£encei acÄ«mredzot neko tas neizsaka.

IespÄ“jams, varas inteliÄ£ence neko nav dzirdÄ“jusi par zinātnÄ“ norādÄ«tajiem 15-16%. MinÄ“tie 15-16% ir sava veida darvas piliens. Tautā saka, ka viens darvas piliens var sabojāt medus podu. Ar sociālajiem procesiem ir tāpat. Viens darvas piliens var pārveidot sabiedrÄ«bu lÄ«dz nepazÄ«šanai.

Un, lÅ«k, sociālajos procesos tāds darvas piliens ir 15-16 procenti. Ja sabiedrÄ«bā 15-16 procentu apjomā iespiežas kaut kas nelabs, tad visa sabiedrÄ«ba kļūst nelaba. Pie mums zagšanas apjoms nav 15-16 procenti. Pie mums zagšanas apjoms ir 50 un vairāk procentu. TāpÄ“c nevar bÅ«t ne mazāko šaubu, ka Latvija ir zagļu zeme un Latvijas sabiedrÄ«ba ir zagļu sabiedrÄ«ba. No abiem variantiem godÄ«gi ir jāizvÄ“las otrais variants – Latvija ir zagļu zeme.

Tā vien  liekas, ka Krištopans jau ir izvÄ“lÄ“jies šo variantu. Viņš vienÄ«gi nespÄ“j atzÄ«t savu lÄ«dzautorÄ«bu zagļu zemes izveidošanā. Savukārt pārÄ“jiem Latvijas iedzÄ«votājiem nevarÄ“tu bÅ«t grÅ«ti piekrist tam, ka Latvija ir zagļu zeme. Latvijas iedzÄ«votāji ir informÄ“ti par milzÄ«go zagšanu Valsts prezidenta pilÄ«, ministrijās un dažādās valsts iestādÄ“s. PiemÄ“ram, 2018.gada maijā Latvijas iedzÄ«votājus informÄ“ja par pamatÄ«gu zagšanu AizsardzÄ«bas ministrijā. Izrādās, zagšana ir uzplaukusi arÄ« pie RÄ«gas ugunsdzÄ“sÄ“jiem. Latvijā vispār nav nosakāms, kur netiek zagts.

Neapšaubāmi, visi nezog, taču visus apzog. Valsts budžetu, pašvaldÄ«bu budžetu un ES piešÄ·irtās naudas piesavināšanās ir visu apzagšana. Ne visi to dara, taču visi ar to samierinās.