Iesaki rakstu:

“SÄ“di vada: komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja V. Uzvārds; piedalās: priekšsÄ“dÄ“tājas vietniece V. Uzvārds, locekļi — V. Uzvārds, V. Uzvārds, V. Uzvārds un V. Uzvārds, sekretāre — V. Uzvārds,” - tā lasāms VAS Latvijas Dzelzceļš iepirkumu komisijas protokola norakstā.

Jau ziņots, ka bez pamatojuma ticis apturÄ“ts 36 miljonus liels iepirkums, kurā par Eiropas naudu plānoja turpināt rekonstrukciju Daugavpils dzelzceļa mezglā: tā kā zemāko cenu piedāvāja “neÄ«stā” kompāniju apvienÄ«ba, tad komisija nolÄ“musi labāk riskÄ“t ar Eiropas naudas iespÄ“jamo pazaudÄ“šanu vai neuzlabot dzelzceļu DaugavpilÄ« vispār nekā piekrist, ka pasÅ«tÄ«jums nonāk pie “nepareizā” pretendenta, kurš piedāvājis darbus veikt par aptuveni pusotru miljonu lÄ“tāk nekā “vajadzÄ«gie” uzņēmÄ“ji.

ŠÄdas masveida anonimitātes iemesls, iespÄ“jams, varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ts ar faktu, ka LDz InvestÄ«ciju komitejā varÄ“tu bÅ«t dažas no tām pašÄm personām, kas vienlaikus sēž arÄ« anonÄ«majā iepirkuma komisijā, turklāt konkursa atcelšanā un rezultātu izgāšanā bijusi iesaistÄ«ta arÄ« LDz jaunā valde, — tā rāda sÄ“des protokols.

InvestÄ«ciju komitejas sÄ“dÄ“ 10. oktobrÄ«, kurā lemts par Daugavpils mezgla modernizācijas konkursa atcelšanu, piedalÄ«jies LDz valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kleinbergs, kā arÄ« komitejas locekļi A. Lubāns, Ä’. Šmuksts, A. StÅ«rmanis, M. Jagodkins, G. Ieviņš, V. Suksis, S. Caune, E. Kočāns, L. Kamaldiņš un T. Kontijevska. Viņi, ne ar ko nepamatojot, nolÄ“muši “akceptÄ“t iepirkuma komisijas lÄ“mumu par iepirkuma pārtraukšanu un pārtraukt atklātu konkursu 'Daugavpils ŠÄ·irošanas stacijas attÄ«stÄ«ba: bÅ«vniecÄ«ba' (seko iepirkuma ID numurs)”.

Savukārt nedaudz vÄ“lāk LDz valde, kurā tobrÄ«d strādāja vismaz trÄ«s no InvestÄ«ciju komitejas locekļiem, apstiprināja paši savu lÄ“mumu, tādā veidā padarot neiespÄ“jamu kontroli un uzraudzÄ«bu par padoto veikumu, jo kontrolÄ“tāji lielā mÄ“rā paši bija tie, kas lÄ“mumu pieņēma.

Pietiek jau rakstÄ«ja: AS BMGS iesniegusi sÅ«dzÄ«bu Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojā par pÄ“kšÅ†o iepirkuma pārtraukšanu pÄ“c tam, kad uzvaru atklātā konkursā izcÄ«nÄ«jis “nepareizais” pretendents, ietaupot valsts uzņēmumam aptuveni pusotru miljonu.

Tā kā beigām tuvojas pašreizÄ“jais septiņgadu ES budžeta plānošanas periods, tad gadÄ«jumā, ja šo konkursu izgāž, tad nākamajā plānošanas periodā visas ES lÄ«menÄ« tiks noteiktas jaunas prioritātes naudas ieguldÄ«jumiem, un pašlaik dalÄ«bvalstu starpā netiek apspriesta versija, ka prioritāšu vidÅ« joprojām bÅ«tu dzelzceļa transporta infrastruktÅ«ras modernizācija un/vai izbÅ«ve. Ja šo naudu nesāks apgÅ«t šogad, tad nebÅ«s laika vÄ“l vienam konkursam — neatkarÄ«gi no tā, kas tajā pieteiksies vai nepieteiksies. NeapgÅ«tās naudas pārdalÄ«šanu citiem mÄ“rÄ·iem savukārt nepieļauj Ministru kabineta 2016. gada 21. jÅ«nija noteikumi, kas preventÄ«vi novÄ“rš tamlÄ«dzÄ«gas darbÄ«bas.

Tāpat mediji jau detalizÄ“ti ziņoja, ka vasarā no Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amata tika piespiests aiziet EdvÄ«ns BÄ“rziņš: viņš tika uzskatÄ«ts par “nevÄ“lamu” Jaunajai konservatÄ«vajai partijai (tās pārstāvis Tālis Linkaits šobrÄ«d ieņem satiksmes ministra amatu) un bija vÄ“l nevÄ“lamāks RÅ«dolfa Meroni grupÄ“jumam — E. BÄ“rziņš bija AS Latvijas KuÄ£niecÄ«ba valdes loceklis un Juridiskās pārvaldes vadÄ«tājs laikā, kad šo uzņēmumu sekmÄ«gi izdevās nosargāt no R. Meroni grupÄ“juma tÄ«kojumiem.

E. BÄ“rziņam nācās aiziet no LDz vadÄ«tāja darba pÄ“c tam, kad Latvijas Dzelzceļš pirmās instances tiesā uzvarÄ“ja R. Meroni vadÄ«to dzelzceļa pārvadājumu firmu A/S Baltijas Ekspresis — tās vadÄ«tājs Māris Bremze, aizejot no valsts uzņēmuma, pārkāpa paša parakstÄ«to nekonkurÄ“šanas vienošanos un uzsāka darbu pie tiešajiem konkurentiem. LÄ«dz ar E. BÄ“rziņu bija spiests aiziet arÄ« viņa vietnieks Aivars Strakšas.

PÄ“c šo faktu publicÄ“šanas kāds transportnozari acÄ«mredzami pārzinošs Pietiek lasÄ«tājs rakstiski pauda šÄdu viedokli, kurš ir citÄ“šanas vÄ“rts: “Pagājušajā gadā LDz startÄ“ja ar trim Eiropas projektiem. Rezultātā [pÄ“c piedāvājumu atvÄ“ršanas] dabÅ«ja 40% sadārdzinājumu pret plānoto [izmaksu lÄ«meni]. Nekas sevišÄ·s, jo autoceļiem tā[ds sadārdzinājums] ir norma. Principā varÄ“tu piekrist un bÅ«vÄ“t uz nebÄ“du. Pārmetumu nebÅ«tu.

 Bet LDz valde [tolaik ar E. BÄ“rziņu un A. Strakšas priekšgalā] mÄ“Ä£ināja saprast sadārdzinājuma iemeslus un secināja, ka pamata sadārdzinājumam nav! MÄ“Ä£ināja piespiest bÅ«vniekus samazināt cenu. Nesanāca. Nospieda par kādiem 20%, bet arÄ« tas likās par daudz. Konkursu izbeidza un sāka par jaunu. Rezultātā visi trÄ«s projekti vasaras beigās tika pabeigti plānotajās izmaksās, pat ar minimālu ietaupÄ«jumu. Kas savukārt nebija tik interesanti bÅ«vniekiem, bet Satiksmes ministrijas politiskajai vadÄ«bai vispār neinteresanti.

Ministrs [tobrÄ«d jau T. Linkaits no JKP] aktÄ«vi iesaistÄ«jās cīņā par LDz valdes noņemšanu, bet ne pārāk sekmÄ«gi. Iepirkumu process gāja uz priekšu. Tad LDz padome tika pastiprināta ar diviem padomes locekļiem, kuriem bija tiešs uzdevums. ArÄ« šiem Ä«paši neveicās. KamÄ“r pabeidza uzdevumu, iepirkumi jau finišÄ“ja, un neko labot nevarÄ“ja, vai nesanāca. Rezultātā [Ä«stenošanai gatavi] 100 miljonu projekti bez nekādas intereses atbildÄ«gajiem politiÄ·iem (domāta interese par kreisajiem maksājumiem novirzāmu peļnu — red.).

VÄ“lreiz sludināt [tos pašus konkursus] nav pamata. Īstenot bÅ«vdarbus — vispār nekāda jÄ“ga. Atliek tikai izbeigt un pārvirzÄ«t lÄ«dzekļus uz savai kabatai potenciāli “izdevÄ«gāku” projektu. Papildjautājums: kāpÄ“c valsts ceļubÅ«ves pasÅ«tÄ«tāji necÄ«nÄ«jās par izmaksu samazinājumu? LDz pieredze parādÄ«ja, ka var. BÅ«tu uzbÅ«vÄ“juši par to pašu naudu kādus 20%, ja ne 40% vairāk ceļus!”