Iesaki rakstu:

ŠÄ« gada 9.-10.oktobrÄ« Turkmenistānas galvaspilsÄ“tā Ašgabatā tika aizvadÄ«ti divi grÅ«ti visnotaļ grÅ«ti iztulkojami un plašÄkai publikai maz zināmi pasākumi – 53. StarpreÄ£ionālās sadarbÄ«bas sakaru jomā (SSSJ) Sakaru administrāciju vadÄ«tāju sÄ“de un 24. SSSJ NVS valstu informācijas koordinācijas padomes sÄ“de. To dalÄ«bnieku vidÅ« bija arÄ« pārstāvji no Latvijas. 

Kas ir SSSJ?

SSSJ ir NVS valstu sadarbÄ«bas platforma dažādu ar informācijas politiku saistÄ«tu jautājumu risināšanā un koordinÄ“šanā. Papildus NVS valstÄ«m un Afganistānai organizācijas sÄ“dÄ“s pastāvÄ«gi piedalās arÄ« trÄ«s Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstis – Latvija, Lietuva un SlovÄ“nija.

SSSJ tiek pamatoti uzskatÄ«ta par Kremļa lobistu platformu informācijas politikas jomā. PiemÄ“ram, jau tālajā 2007.gadā daudziem Latvijā bija pamatotas bažas, ka SSSJ ikgadÄ“jā sÄ“de JÅ«rmalā tiks izmantota, lai lobÄ“tu Kremļa un Krievijas miljardiera Pjotra Avena intereses „Lattelecom” un „LMT” iespÄ“jamā privatizācijā. Spriežot pÄ“c masu medijos atrodamās informācijas, P.Avena intereses Latvijā toreiz lobÄ“ja pats Krievijas sakaru ministrs LeonÄ«ds Reimans. Kremļa plāns toreiz neatmaksājās, un valsts lielāko telekomunikāciju uzņēmumu kontrolpakete palika valdÄ«bas rokās.

Neskatoties uz to, Krievija turpina izmantot SSSJ savu interešu lobÄ“šanai. Reimanu organizācijas galvgalÄ« ir nomainÄ«jis jaunais Krievijas sakaru ministrs KonstantÄ«ns Noskovs, savukārt Latvijas puse, neskatoties uz virkni domstarpÄ«bu ar Maskavu, joprojām regulāri piedalās kaimiņzemes sakarnieku rÄ«kotajos pasākumos.

Īpaši absurdi tas šÄ·iet pašreizÄ“jā informācijas kara apstākļos. No vienas puses, Latvijas valdÄ«ba kritizÄ“ Krieviju par pret Latviju izvÄ“rstajām ietekmes aktivitātÄ“m un centieniem destabilizÄ“t Rietumu pasauli kopumā, bet no otras puses ļauj saviem ierÄ“dņiem netraucÄ“ti piedalÄ«ties Kremļa kabatas organizāciju darbā.

Latvijas pārstāvji Ašgabatā

ŠÄ« gada oktobrÄ« „aizstāvÄ“t” Latvijas intereses Ašgabatā bija ieradušÄs trÄ«s personas – Uldis Reimanis, Igors Apokins un Dita Danosa.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pirmais vietnieks Reimanis plašÄkai sabiedrÄ«bai ir pazÄ«stams ar savu neremdināmo kāri ikdienas vajadzÄ«bām izmantot ministrijas dienesta auto, kā arÄ« ar neskaidrajām attiecÄ«bām ar afgāņu uzņēmÄ“ju Gulamu Muhamedu Gulami. Cik noprotams, tad pÄ“dÄ“jais Reimanim iepriekš ir palÄ«dzÄ“jis izkārtot tikšanās Centrālāzijā.

Papildus Reimanim Latvijas delegācijā Turkmenistānā piedalÄ«jās arÄ« redzamākais RÄ«gas lobists Centrālāzijā Igors Apokins. Interesanti, ka SSSJ oficiālajos dokumentos viņš ir norādÄ«ts kā VARAM pārstāvis.

AplÅ«kojot VARAM algu 2018.gada algu izrakstus, patiešÄm ir atrodama informācija par kādu ministrijā nodarbinātu personu vārdā I.Apokins. Cik man zināms, tad Apokina pÄ“dÄ“jais ieņemamais amats bija Ä€rlietu ministrijas speciālo uzdevumu vÄ“stnieks Uzbekistanā. VarbÅ«t es kļūdos un šoreiz Turkmenistānā bija ieradies kāds Apokina vārda brālis, kam ar iepriekš minÄ“to personu nav nekāda sakara. VarbÅ«t. Tiesa, nevar izslÄ“gt, ka Apokins, sekojot citu Latvijas ierÄ“dņu piemÄ“ram, ir iemācÄ«jies apvienot gan sÅ«tņa, gan ierÄ“dņa darbu divās dažādās institÅ«cijās.

Papildus Reimanim un Apokinam uz Ašgabatu no Latvijas bija ieradusies arÄ« Banku augstskolas lektore Dita Danosa, kas citkārt zināma kā Reimaņa kunga sieva (kaut viņa amatpersonas deklarācijā nav minÄ“ta). Sakarnieku tikšanās acÄ«mredzot kalpoja par iemeslu tam, lai Reimanis ar Danosu par nodokļu maksātāju naudu izbaudÄ«tu romantisku atpÅ«tu Centrālāzijā.

SSSJ sēžu būtība

SSSJ tikšanās laikā tika pieņemta virkne lÄ“mumu un dokumentu, kas paredz NVS valstu sadarbÄ«bas koordinÄ“šanu sakaru un informācijas nozarÄ“s. Izejot cauri visiem SSSJ apskatÄ«tajiem dokumentiem, Ä«paši acÄ«s lÄ“ca tie, kas ir veltÄ«ti SSSJ turpmākajām darbÄ«bām pasaules interneta regulācijas jomā.

PiemÄ“ram, tie paredz, ka SSSJ dalÄ«bvalstis ir ar mieru atbalstÄ«t Krievijas izstrādātās interneta regulācijas izmaiņas ANO un Starptautiskajā telekomunikāciju savienÄ«bā (STS), kā arÄ« kopÄ«giem spÄ“kiem atbalstÄ«t SSSJ izvirzÄ«tās kandidatÅ«ras STS. PraksÄ“ tas nozÄ«mÄ“, ka SSSJ dalÄ«bvalstis ir vienojušÄs atbalstÄ«t Kremļa ilgtermiņa mÄ“rÄ·i – izmainÄ«t pasaules interneta regulācijas kārtÄ«bu, mazināt ASV un palielināt nacionālo valstu (autokrātisku režīmu) ietekmi tajā. IepriekšminÄ“tais rada neizpratni par Latvijas lomu SSSJ un nepieciešamÄ«bu piedalÄ«ties šÄda veida pasākumos.

Lai gan Latvijai SSSJ ir tikai novÄ“rotājvalsts statuss, man ir pamatotas bažas, ka Kremlis izmanto šÄ«s tikšanās, lai mudinātu Latvijas pusi atbalstÄ«t Kremļa intereses starptautiskajā informācijas politikā. Interneta nozares eksperti ir vienisprātis, ka Maskava jau kādu laiku (vismaz kopš 2011.gada) cÄ«tÄ«gi strādā pie tā, lai mazinātu Rietumvalstu un starptautiskās domÄ“na vārdu korporācijas ICANN lomu pasaules interneta regulācijas procesos. Lai to panāktu, Kremlis izmanto sev simpatizÄ“jošo STS u.c. starptautiskās organizācijas kā platformu, lai ar „nopirktām” ārvalstu diplomātu balsÄ«m iegÅ«tu atbalstu pašu izstrādātajām iniciatÄ«vām. Maskavas mÄ“rÄ·is ir izmainÄ«t pasaules interneta regulācijas procesu, lai nākotnÄ“ varÄ“tu netraucÄ“ti (bez Rietumu iejaukšanās) Ä«stenot pilnÄ«gu interneta cenzÅ«ru un kontroli.

Manis aprakstÄ«tā tikšanās Ašgabatā ir nelāgs priekšvÄ“stnesis tam, ka Krievija tuvākajā laikā savu mÄ“rÄ·u realizācijā varÄ“tu ievilkt arÄ« Latviju, kuras ierÄ“dņi, iespÄ“jams, paši neapzinoties, ir devuši mājienu, ka atbalstÄ«s Maskavas iniciatÄ«vas, lai nākotnÄ“ tā bez problÄ“mām varÄ“tu ierobežot savu pilsoņu tiesÄ«bas lietot brÄ«vu internetu.