Iesaki rakstu:

Jau labu laiku gan mediju vidÄ“ vispār, gan konkrÄ“ti interneta mediju vidÄ“ notiek negatÄ«vas tendences, kurās par vienu no pÄ“dÄ“jiem robežnotikumiem var uzskatÄ«t TVNET acÄ«mredzamās neveiksmes 2018.gadā un portāla ilggadÄ«gās galvenās redaktores atlaišanu. TVNET, lai gan pilnÄ«bā pārņēma (“aprija”) vienu no diviem saviem galvenajiem konkurentiem - Apollo, tomÄ“r strauji zaudÄ“ja auditoriju un uzrādÄ«ja lielus finanšu zaudÄ“jumus.

Jau labu laiku gan mediju vidÄ“ vispār, gan konkrÄ“ti interneta mediju vidÄ“ notiek negatÄ«vas tendences, kurās par vienu no pÄ“dÄ“jiem robežnotikumiem var uzskatÄ«t TVNET acÄ«mredzamās neveiksmes 2018.gadā un portāla ilggadÄ«gās galvenās redaktores atlaišanu. TVNET, lai gan pilnÄ«bā pārņēma (“aprija”) vienu no diviem saviem galvenajiem konkurentiem - Apollo, tomÄ“r strauji zaudÄ“ja auditoriju un uzrādÄ«ja lielus finanšu zaudÄ“jumus.

TVNET neveiksmes iemesli ir izpÄ“tes vÄ“rti, tomÄ“r tas ir tikai spilgts gadÄ«jums, kurš raksturo visas interneta mediju vides problÄ“mas. Tā kā mediju vide, tai skaitā interneta mediju vide, pilda nozÄ«mÄ«gas sabiedriskas funkcijas un no tās ir atkarÄ«gas gan visas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas tendences, gan valsts kā tādas stiprums un pat pastāvÄ“šana, tad nepieciešams saprast šajā sfÄ“rā notiekošos negatÄ«vos procesus, lai bÅ«tu iespÄ“ja tos mazināt, pārvarÄ“t un vÄ“rst par labu. To arÄ« mÄ“Ä£ināšu izdarÄ«t.

1. Īss Latvijas interneta mediju uzskaitījums

Pie Latvijas interneta medijiem var pieskaitÄ«t faktisku monopolstāvokli ieguvušo ziņu aÄ£entÅ«ru LETA, kuras ziņas pÄ“c tam koriģētā vai nekoriģētā veidā tiek pārpublicÄ“tas, nozÄ«mÄ«gākie interneta portāli (Delfi.lv, TVNET (tvnet un apollo)), drukāto preses izdevumu interneta portāli (Kas jauns (jauns.lv), LA (la.lv), NRA (nra.lv), Diena (diena.lv)), Latvijas sabiedriskā medija interneta portāls LSM.lv, TV3 portāls skaties.lv, sociālie tÄ«kli Draugiem.lv un Spokiem.lv, kā arÄ« e-pastu platforma Inbox.lv.

No starptautiskajiem resursiem, kuri ir iespiedušies Latvijas informatÄ«vajā telpā var minÄ“t Google (tai skaitā Youtube), Facebook, Twitter, Instagram, Odnoklasniki, VKontakte, Kinozal, kā arÄ« BBC, CNN, Reuters u.c..

Šo uzskaitÄ«jumu varÄ“tu papildināt un izvÄ“rst, bet virspusÄ“jam priekšstatam pietiks.

2. “Entertaiment industrijas” objektÄ«vās problÄ“mas

Vispirms jākonstatÄ“, ka vienam no mediju vides problÄ“mu cÄ“loņiem ir globāls (starptautisks) raksturs un tas ir raksturÄ«gs visai t.s. “entertaiment” (izklaides) industrijai. Pie izklaides industrijas tās plašÄkajā sapratnÄ“ pieder viss tas, kas attiecas uz cilvÄ“ku brÄ«vā laika aizpildÄ«šanu un ko cilvÄ“ki paši brÄ«vi izvÄ“las. Pie tās pieder gan mediji (avÄ«zes, žurnāli), gan interneta mediji, gan grāmatizdevniecÄ«ba, gan sociālie tÄ«kli, gan TV, gan mÅ«zikas industrija, gan kinoindustrija, gan teātris un māksla, gan citas uz cilvÄ“ku brÄ«vo laiku pretendÄ“jošas sfÄ“ras. ŠÄda “entertaiment industrijas” sapratne parāda tās galveno problÄ“mu – cilvÄ“ku brÄ«vā laika un apziņas apjoma ierobežotÄ«bu, ko nekādi nav iespÄ“jams novÄ“rst.

CilvÄ“kam ir tik daudz brÄ«vā laika, cik ir, un viņam ir jāizvÄ“las, kā to izlietos – lasÄ«s ziņas internetā, lasÄ«s laikrakstu, aizies uz koncertu, teātri, muzeju vai filmu, nopirks un izlasÄ«s kādu grāmatu, nopirks un klausÄ«sies kādu mÅ«zikas disku, skrullÄ“s Facebook lenti, iegrims TviterÄ«, klejos pa internetu, skatÄ«sies TV, spÄ“lÄ“s datorspÄ“les vai azartspÄ“les, aizies uz krogu vai naktsklubu, apmeklÄ“s bordeli, lietos narkotikas, pasÄ“dÄ“s kafejnÄ«cā, kvernÄ“s iepazÄ«šanās saitos, aizies uz kursiem, treniņu vai trenažiera zāli, iesaistÄ«sies kādas politiskās partijas, sabiedriskās vai reliÄ£iskās organizācijas darbā, skatÄ«sies bezmaksas filmu, klausÄ«sies bezmaksas mÅ«ziku, lasÄ«s mājās esošÄs vai bez maksas dabÅ«jamās grāmatas un tā tālāk, vai arÄ« neizmantos neko no “entertaiment industrijas” plašÄ piedāvājumu klāsta un tiksies ar draugiem, pastaigāsies, brauks ar riteni, skries, ies peldÄ“ties, uzspÄ“lÄ“s futbolu vai basketbolu, veltÄ«s laiku Ä£imenei un vispār dzÄ«vos normālu cilvÄ“cisku dzÄ«vi.

Tā kā “entertaiment industrija” atrodas nepārtrauktā ekspansÄ«vā attÄ«stÄ«bā, tā izdara milzu spiedienu uz cilvÄ“ku, lai iegÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas lielāku tā brÄ«vā laika daļu un lielā mÄ“rā tai tas arÄ« izdodas, tomÄ“r cilvÄ“ka laika trÅ«kuma problÄ“mu kā tādu tā atrisināt nespÄ“j, tādēļ viss tās dinamiskais spÄ“ks vÄ“ršas uz iekšu, uz iekšÄ“jo konkurenci ar citiem izklaides industrijas segmentiem un ar citām cilvÄ“ku esamÄ«bas sfÄ“rām (tai skaitā profesionālo). TāpÄ“c gan mediju videi kā tādai, gan konkrÄ“ti interneta mediju videi ir nepārtraukti jāiztur ļoti nežēlÄ«ga un agresÄ«va konkurence ar citiem “entertaiment industrijas” segmentiem.

Kā laika trÅ«kuma problÄ“mas blakusprodukti no vienas puses ir cilvÄ“ku aizsargreakcija pret agresÄ«vajiem mÄ“Ä£inājumiem iespiesties viņu brÄ«vajā laikā, bet no otras puses cilvÄ“ku apziņas “noplicināšana”, tās kvalitātes, veiktspÄ“jas, uztvertspÄ“jas krasa samazināšanās dēļ pārāk agresÄ«vas un destruktÄ«vas informācijas vides. CilvÄ“ki aizsargā sevi, savu brÄ«vo laiku, savu apziņu gan apzināti, gan arÄ« neapzināti tÄ«ri intuitÄ«vā un pat instinktÄ«vā lÄ«menÄ«, kas “entertaiment industrijas” attÄ«stÄ«bas noteicÄ“jiem rada visdažādākos pārsteigumus un problÄ“mas. Savukārt cilvÄ“ku apziņas “noplicināšanās” rada pavisam jauna tipa cilvÄ“ku segmentu, kuru intelektuālās spÄ“jas ir krietni zem agrākajiem normatÄ«viem un kuri pÄ“c savām tieksmÄ“m un uzvedÄ«bas sāk lÄ«dzināties dzÄ«vniekiem. 

3. Latvijas lielo interneta mediju galvenā problÄ“ma – faktiska monopolstāvokļa izraisÄ«ta augstprātÄ«ba un ieciklÄ“šanās uz sevi

Lielie Latvijas interneta mediji (pirmkārt delfi.lv, apollo.lv un tvnet.lv) radās drÄ«zumā pÄ“c interneta attÄ«stÄ«bas sākuma Latvijā un radās apstākļos, kad dominÄ“ja klasiskās žurnālistikas principi (objektivitāte, vispusÄ«ba, korektums, terminoloÄ£iskā un gramatiskā precizitāte). TāpÄ“c sākotnÄ“ji interneta mediji bija pietiekami kvalitatÄ«vi, kas kopā ar to tehnoloÄ£isko efektivitāti tiem nodrošināja nepārtrauktu izaugsmi. Interneta mediju joma daudzu gadu desmitu laikā nepārtraukti auga uz drukāto izdevumu lasÄ«tāju un internetu iepriekš nelietojošo cilvÄ“ku skaita rÄ“Ä·ina. Tas nodrošināja lielajiem interneta portāliem brÄ«vai tirgus ekonomikai neraksturÄ«gu stabilitāti un sava veida monopolu.

ŠÄ« stabilitāte atstāja izteikti negatÄ«vu ietekmi uz to Ä«pašniekiem, vadÄ«bu un darbiniekiem, kuri, neizprotot savas veiksmes patiesos cÄ“loņus, iedomājās sevi par dikti gudriem un visu varošiem un sāka realizÄ“t arvien kļūdaināku, neprofesionālāku un saviem patÄ“rÄ“tājiem arvien naidÄ«gāku redakcionālo un biznesa politiku. Interneta mediji atrāvās no realitātes un sāka izteikti necienÄ«gi izturÄ“ties pret visu, tai skaitā pret saviem profesionālajiem pienākumiem un lasÄ«tājiem.

Pirmkārt interneta mediji kļuva arvien ideoloÄ£izÄ“tāki. Tas saskanÄ“ja gan ar valsts izvÄ“lÄ“to prorietumniecisko politisko kursu un noteicošajām tendencÄ“m RietumvalstÄ«s, tas saskanÄ“ja ar Ä«pašnieku ekonomiskajām un politiskajām interesÄ“m un tas pilnÄ«bā atbilda darbinieku pasaulskatam un uzskatiem. Interneta mediji lÄ«dzÄ«gi visiem medijiem kļuva pilnÄ«bā neoliberāli. Tikai šis fakts pats par sevi varÄ“ja arÄ« nekļūt par vienu no kvalitātes krituma iemesliem, ja vien vadÄ«ba un darbinieki spÄ“tu sevi saturÄ“t kaut vai tikai profesionālos rāmjos. Diemžēl stabilitāte un konkurences trÅ«kums izraisÄ«ja augstprātÄ«bu, kura savukārt devalvÄ“ja profesionalitāti un veselo saprātu. Ziņas kļuva arvien tendenciozākas, arvien atklātāk un intensÄ«vāk tika mÄ“Ä£ināts uztiept apšaubāmas idiologÄ“mas ar arvien nepārliecinošÄku objektivitātes piesegu, sākās arvien atklātāka vÄ“ršanās pret citādi domājošajiem, tai skaitā lasÄ«tāju – komentÄ“tāju vidÅ«. Sākās straujš kvalitātes kritums, jo nevar taču prasÄ«t tik izcili veiksmÄ«giem, neaizvietojamiem un vienmÄ“r aizņemtiem darbiniekiem pievÄ“rst uzmanÄ«bu tādiem sÄ«kumiem kā gramatika, formulÄ“jumu precizitāte, faktu pārbaude utt. Un “pÄ«pls” taču tāpat “nohavos”.

Objektivitātei žurnālistikā ir ne tikai Ä“tiska, bet arÄ« praktiska nozÄ«me. IdeoloÄ£iju ir daudz, un konkrÄ“tu ideoloÄ£iju adeptu ir salÄ«dzinoši maz, tādēļ nostājoties uz ideoloÄ£izācijas ceļa tiek riskÄ“ts ar visu to lasÄ«tāju zaudÄ“šanu, kuri neatbalsta konkrÄ“to ideoloÄ£iju. ObjektÄ«va informācija ir nepieciešama visiem neatkarÄ«gi no politiskās, ideoloÄ£iskās un reliÄ£iskās pārliecÄ«bas, tāpÄ“c pieturÄ“šanās pie objektivitātes principiem nodrošina žurnālistiem maksimāli plašu auditoriju. Savukārt ideoloÄ£izācijas sekas žurnālistikā ir auditorijas, lasÄ«tāju zudums. Tas arÄ« notiek.

Tā vietā, lai pildÄ«tu savu žurnālistu, sabiedrÄ«bas informÄ“tāju misiju, interneta mediju personāls ieciklÄ“jās uz sevi un ņēmās augstprātÄ«gi pārmācÄ«t “tumsonÄ«go” Latvijas sabiedrÄ«bu saskaņā ar savām visnotaļ apšaubāmajām idiologÄ“mām. Un pietiekami ilgu laiku tas viņiem neradÄ«ja nekādas nopietnas sekas, jo lasÄ«tāju skaits turpināja augt, bet neapmierināto vairākums migrÄ“ja starp trijiem saturā un garā ļoti lÄ«dzÄ«gajiem konkurentiem, kas pa lielam nespÄ“ja negatÄ«vi ietekmÄ“t nevienu no portāliem.

Un kā visi augstprātÄ«bai padevušies arÄ« lielie interneta mediji nepamanÄ«ja un palaida garām to mirkli, kad viņiem labvÄ“lÄ«gā situācija kardināli mainÄ«jās. Pirmkārt, internets kļuva pieejams gandrÄ«z visiem, un beidzās tie cilvÄ“ki, kuri tikko uzsāk interneta lietošanu un attiecÄ«gi arÄ« interneta mediju lietošanu. Otrkārt, drukāto izdevumu apjomi nostabilizÄ“jās, un paši drukātie mediji ienāca interneta vidÄ“, izveidojot savas interneta mediju portālu versijas. ParādÄ«jās tieši konkurenti, kuri aizvilināja lasÄ«tājus. Treškārt, parādÄ«jās sociālie tÄ«kli, kas atņēma interneta medijiem gan daudz lasÄ«tāju, gan ievÄ“rojamu daudzumu to laika un uzmanÄ«bas. Ceturtkārt, daudzi lasÄ«tāji vispār pārtrauca lietot interneta medijus. Uzauga paaudze, kurai principiāli nekas tāds neinteresÄ“. Daudzi no tā atteicās laika un nervu taupÄ«šanas nolÅ«kā, bet vÄ“l citi pārorientÄ“jās uz citu valstu resursiem.

Šo un citu iemeslu dēļ iestājās lielo interneta mediju krÄ«ze, kuras viens no indikatoriem bija portāla Apollo.lv pārdošana no Lattelecom puses 2011.gadā. It kā šÄdos apstākļos vajadzÄ“tu pārvÄ“rtÄ“t paveikto un darbÄ«bas stilu un izdarÄ«t kādus secinājumus, bet nekas tāds nenotika, un interneta mediji turpināja “dragāt pa vecam”, izvÄ“loties tāda veida metamorfozas, kuras tos vÄ“l vairāk dzen kvalitātes krituma virzienā.

4. Latvijas sabiedrÄ«ba un informatÄ«vās telpas struktÅ«ras neiztur intensÄ«vo NATO – Krievijas hibrÄ«dkaru

HibrÄ«dkarš starp NATO valstÄ«m un Krieviju ir fakts, ko atzÄ«st abas puses. Lasot abu pušu medijus var nonākt pie secinājuma par hibrÄ«dkara esamÄ«bu. NATO valstÄ«s to saka atklāti un lieto hibrÄ«dkara terminu, Krievijā izvairās no tiešiem formulÄ“jumiem, bet viss mediju saturs par to liecina. ŠÄ« raksta kontekstā nav bÅ«tiski šÄ hibrÄ«dkara iemesli, kurš to uzsāka un kuram ir lielāka taisnÄ«ba, bÅ«tisks ir pats hibrÄ«dkara esamÄ«bas fakts, kurš ir neapšaubāms.

HibrÄ«dkarš - tas ir karš, kurš tiek vests ar “nekara” metodÄ“m. It kā kara stāvokļa nav, it kā armija tieši nav iesaistÄ«ta, bet notiek pastāvÄ«gi mÄ“Ä£inājumi dažādos veidos kaitÄ“t pretiniekam un nodarÄ«t tam pÄ“c iespÄ“jas lielākus zaudÄ“jumus, saglabājot formālu miera stāvokli. Kā viens no hibrÄ«dkara elementiem ir informatÄ«vais karš.

Kā jebkurā karā arÄ« hibrÄ«dkarā ir vismaz divas karojošÄs puses, kuras viena pret otru izmanto aptuveni lÄ«dzÄ«gas un lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas karošanas metodes. VÄ“rotājam no malas, kurš vÄ“las saglabāt veselo saprātu un nepadoties kara propagandas ārprātam, to ir bÅ«tiski saprast. Tas nozÄ«mÄ“, ka to, ko dara viena puse vai ko pieraksta vienai pusei, ar lielu varbÅ«tÄ«bu dara arÄ« otra puse. Ja vienai pusei ir “troļļu fabrikas”, tad tādas ir arÄ« otrai pusei, ja viena puse veic hakeriebrukumus, tad to dara arÄ« otra puse, ja viena puse mÄ“Ä£ina ietekmÄ“t otras puses vÄ“lÄ“šanas, tad to dara arÄ« otra puse, ja viena puse maldina, tad to dara arÄ« otra puse, ja viena puse izplata “fake news”, tad to dara arÄ« otra puse. ŠÄds domu gājiens reizÄ“m var novest pie kļūdainiem secinājumiem, jo atsevišÄ·as karojošo pušu metodes var pietiekami stipri atšÄ·irties un ne vienmÄ“r viena puse spÄ“j vai uzskata par lietderÄ«gu izmantot tās kara metodes, kuras izmanto otra puse, tomÄ“r šÄds skatÄ«jums visdrošÄk un garantÄ“tāk pasargās cilvÄ“ka apziņu no kara propagandas destruktÄ«vās ietekmes.

No augstāk minÄ“tā izriet, ka arÄ« Latvija kā NATO dalÄ«bvalsts ir iesaistÄ«ta hibrÄ«dkarā pret Krieviju un ka tas risinās arÄ« Latvijas teritorijā un Latvijas informatÄ«vajā telpā. HibrÄ«dkarš notiek cilvÄ“ku prātos, atstājot uz tiem negatÄ«vu ietekmi.

No Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas drošÄ«bas viedokļa ir bÅ«tiski saprast, ka šo hibrÄ«dkaru pret visiem Latvijas iedzÄ«votājiem ved ne tikai Krievija, bet arÄ« t.s. “sabiedrotie”.

Kādas ir kara izpausmes? Kontroles pār teritoriju pārņemšana, pretinieka spÄ“ku bloÄ·Ä“šana un neitralizÄ“šana, tā darbÄ«bas traucÄ“šana viņa kontrolÄ“tajās teritorijās, pretinieka ekspansijas apturÄ“šana, neļaušana pretiniekam pārņemt kontroli pār teritoriju, zaudÄ“jumu radÄ«šana pretiniekam, pretinieka ievilināšana lamatās, kas tam rada lielus zaudÄ“jumus, pretinieka dezinformÄ“šana, pretinieka atbalstÄ«tāju un neitrālo iedzÄ«votāju pārliecināšana, savu komunikācijas kanālu sargāšana un pretinieka komunikācijas kanālu slāpÄ“šana utt. HibrÄ«dkara gadÄ«jumā to visu mÄ“Ä£ina panākt ar informatÄ«vām un organizatoriskām (t.s.”maigā spÄ“ka”) metodÄ“m.

Ja ar Krieviju varÄ“tu uzskatÄ«t, ka viss it kā ir skaidrs, jo par to ne mirkli neļauj aizmirst NATO kara propaganda, tad “sabiedroto” hibrÄ«dkara izpausmes pret visiem Latvijas iedzÄ«votājiem ir vÄ“rts apskatÄ«t sÄ«kāk.

Tā kā Latvija ir bijusÄ« PSRS republika un tai ir senas saiknes ar Krieviju, tad NATO vadÄ«ba nevar bÅ«t pārliecināta par Latvijas valsts struktÅ«ru un Latvijas sabiedrÄ«bas lojalitāti šai karā. Citiem vārdiem sakot, Latvijai un tās iedzÄ«votājiem neuzticas un neuzticÄ“sies. AttiecÄ«gi pret Latviju un tās sabiedrÄ«bu “sabiedrotie” nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā izturÄ“sies gandrÄ«z tik pat nežēlÄ«gi kā pret pretinieku un ja vajadzÄ“s to upurÄ“t, tad upurÄ“s bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem. (Jāņem vÄ“rā, ka Latvija ir tikai viena maza un neietekmÄ«ga NATO dalÄ«bvalstiņa, tāpÄ“c objektÄ«vi, no visa NATO skatu punkta raugoties, Latviju var bÅ«t izdevÄ«gi upurÄ“t kopÄ“jo NATO mÄ“rÄ·u labā.)

Ja NATO vÄ“las ilglaicÄ«gi un droši saglabāt ietekmi Latvijā, tad tai ir jācenšas maksimāli pilnÄ«gi un droši pārveidot Latvijas varasiestādes un visu Latvijas sabiedrÄ«bu pÄ“c citu NATO dalÄ«bvalstu parauga. NATO ir nepieciešams panākt, lai Latvijas valsts struktÅ«ras un Latvijas sabiedrÄ«ba bÅ«tu tāda pati kā citās NATO dalÄ«bvalstÄ«s, ar tādām pat vÄ“rtÄ«bām, ar tādu pat motivāciju, tik pat pakļāvÄ«ga, paklausÄ«ga un lojāla. No NATO vadÄ«bas viedokļa nepieciešams panākt, lai Latvija bÅ«tu tik pat droši un viegli vadāma kā jebkura cita NATO dalÄ«bvalsts.

Tas nozÄ«mÄ“, ka ir jāveic nozÄ«mÄ«ga Latvijas sabiedrÄ«bas pārveidošana, ko var nosaukt par kultÅ«ras koda maiņu. ŠÄda veida pārveidošana vairumam Latvijas iedzÄ«votāju ir tik sāpÄ«ga, ka to var veikt vai nu tikai piespiedu kārtā ar vairāk vai mazāk totalitārām metodÄ“m vai arÄ« slepeni, izmantojot viltÄ«bu, maldināšanu un melus. Pirmā metode pagaidām netiek plaši izmantota, jo tas var izraisÄ«t pretreakciju, kuru var atbalstÄ«t pretinieks, lai pastiprinātu savu ietekmi teritorijā. Savukārt otrā metode tiek izmantota intensÄ«vi un plaši – tas arÄ« ir “sabiedroto” hibrÄ«dkarš pret Latvijas valsti un sabiedrÄ«bu.

Pirmā un galvenā šÄ« “sabiedroto” hibrÄ«dkara izpausme ir Krievijas, krievu un visa padomju perioda maksimāla noniecināšana. Tas ir primārais uzdevums, kura izpildei tiek pievÄ“rsta vislielākā vÄ“rÄ«ba. Tas nodrošina Latvijas atšÄ·elšanu no Krievijas, lai nepieļautu vai maksimāli apgrÅ«tinātu Krievijas kontroles atjaunošanu pār Latvijas teritoriju, un rada bāzi Latvijas pÄ“cākai izmantošanai cīņā pret Krieviju. PārÄ“jie uzdevumi ir sekundāri un pakārtoti šim.

Kā citas “sabiedroto” hibrÄ«dkara izpausmes minamas tolerances propaganda (tolerance gan neattiecas uz “netolerantajiem” un krieviem), visa veida seksuālo izlaidÄ«bu propaganda un iesakņošana, Latvijas valstiskuma idejas slāpÄ“šana, ja vien tas nav vÄ“rsts pret Krieviju un krieviem, formālisma un absolÅ«tās tiesiskuma prakses, kura ir atrauta no morāles, veicināšana (jāpanāk jebkādu likumu maksimāli iedvesmojoša izpilde, neatkarÄ«gi no to morālā vÄ“rtÄ“juma; ja likums ir pieņemts, tad visi to paklausÄ«gi pilda un neiebilst, pat, ja tas ir pretrunÄ«gs, galÄ“ji nepieņemams vai amorāls), vietÄ“jo uzņēmumu, Ä«pašumu un struktÅ«ru pārņemšana tiešÄ vadÄ«bā un to pārveidošana pÄ“c Rietumvalstu modeļa (lai visur vienveidÄ«ga organizatoriskā struktÅ«ra un sistÄ“ma). Šo sarakstu varÄ“tu turpināt.

“Sabiedroto” hibrÄ«dkara iezÄ«me ir slÄ“pts naidÄ«gums visam ar Latviju saistÄ«tajam, kas organiski neiekļaujas kopÄ“jā Rietumvalstu organizatoriskajā struktÅ«rā un ideoloÄ£iskajā matricā, – visam, kas te ir bijis iepriekš, visam, kas te ir izdomāts, visam, kurā ir kaut kāda specifiska Latvijas savdabÄ«ba, visam, kas kalpo vietÄ“jai attÄ«stÄ«bai, visam, kas ievieš NATO dalÄ«bvalstu pārvaldes struktÅ«rā svešus un citādus elementus, padarot to grÅ«tāk vadāmu un mazāk efektÄ«vu. Visam ir jābÅ«t maksimāli novienādotam un novienkāršotam, lai to ātri, vienkārši un efektÄ«vi spÄ“tu pārvaldÄ«t kāds ārzemÄ“s esošs vadÄ«bas centrs un te ir jābÅ«t tikai tam, kas kalpo kopÄ“jiem NATO dalÄ«bvalstu mÄ“rÄ·iem; viss pārÄ“jais nedrÄ«kst traucÄ“t, tāpÄ“c tam vÄ“lams ir pazust, un Latvijas iedzÄ«votāju intereses šai ziņā maz kuru interesÄ“.

Šis “sabiedroto” hibrÄ«dkarš ļoti lielā mÄ“rā arÄ« veicināja un padziļināja interneta mediju krÄ«zi. Pirmkārt, tieši dēļ “sabiedroto” hibrÄ«dkara pret Latvijas iedzÄ«votājiem mediju vidÄ“ dominÄ“ neoliberālā ideoloÄ£ija, kura tik negatÄ«vi ietekmÄ“ gan sabiedrÄ«bu, gan pašu mediju vidi. Otrkārt, interneta mediji, plānojot savu attÄ«stÄ«bu un risinot problÄ“mas, vadās no Rietumvalstu prakses un uzklausa Rietumvalstu konsultantus, kuri nepārzin Latvijas specifiku. AttiecÄ«gi bez apdomas tiek ieviestas Rietumvalstu metodes un šabloni, kas pÄ“c tam darba gaitā tiek nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā laboti un pielāgoti. Domāt kaut ko savu ir dārgi, ilgi un nevajadzÄ«gi (tas netiek atbalstÄ«ts augstāk minÄ“tās vispārÄ“jas unifikācijas nepieciešamÄ«bas dēļ). Treškārt, Rietumvalstu konsultanti un patiesie lÄ“mumu pieņēmÄ“ji vadās no Rietumvalstu pilsoņu vidÄ“jā attÄ«stÄ«bas lÄ«meņa, kurš ir atšÄ·irÄ«gs un noteiktā ziņā zemāks par Latvijas pilsoņu attÄ«stÄ«bas lÄ«meni. Tas rada nopietnas kļūdas. ŠÄdu kļūdu iespÄ“jamÄ«ba visdrÄ«zāk ir paredzÄ“ta, bet to sekas tiek uzskatÄ«tas par pieļaujamiem zaudÄ“jumiem, jo viens no mÄ“rÄ·iem ir nolaist Latvijas iedzÄ«votājus lÄ«dz angļu plebeju lÄ«menim (lai nodrošinātu vispārÄ“ju unifikāciju un vieglāku vadāmÄ«bu). Pa Rietumvalstu jaunākās prakses aklas pārņemšanas ceļu pārgalvÄ«gi aizgāja TVNET, ieviešot savus jauninājumus, par ko domāt un cilvÄ“cÄ«gi just vÄ“l spÄ“jÄ«gā Latvijas iedzÄ«votāju daļa tos sodÄ«ja ar novÄ“ršanos.

5. Latviešu valoda (kā arÄ« latviskā mentalitāte un Latvijas valsts) no globālās ekonomikas viedokļa ir neefektÄ«va un stipri traucÄ“joša

Nez vai daudzi latvieši ir aizdomājušies, ka latviešu valoda no globālās ekonomikas skatu punkta ir neefektÄ«va. Latviešu valoda ir nozÄ«mÄ«gs traucÄ“klis, mākslÄ«ga barjera, kura neļauj brÄ«vi pie mums “ieplÅ«st” Rietumu pasaules vÄ“smām, kuras, protams, ir angļu valodā. ŠÄds traucÄ“klis ir arÄ« franču, spāņu, vācu, krievu un citas valodas, bet latviešu valodas gadÄ«jumā efektÄ«vu globālo procesu kārotājiem tas ir jo neizturamāk tādēļ, ka pasaulÄ“ ir tikai apmÄ“ram divi miljoni latviešu un nav Ä«sti skaidrs, kādēļ tik mazai tautelei ir tāda priekšrocÄ«ba kā savas valodas aizsardzÄ«bas mehānismi. Viņus netraucÄ“ latviešu valoda kā tāda, viņi ir toleranti un pat bÅ«tu gatavi atbalstÄ«t neliela latviešu kultÅ«ras un valodas rezervuāra izveidi, bet traucÄ“joši ir tas, ka, lai piekļūtu šiem diviem miljoniem, ir jāsazinās šajā mikrovalodā, jāraksta tajā un jātulko uz to. Kāda neefektÄ«va resursu izšÄ·iešana un nevajadzÄ«ga procesu sarežģīšana! Pie tam tā ir valoda, kura ir angļiem tik daudz problÄ“mu sagādājušo krievu un vācu valodu krustojums. Cik nepatÄ«kami!

Iedomāsimies, cik gan daudz resursu tiktu ietaupÄ«ts, ja visi latvieši brÄ«vi pārvaldÄ«tu angļu valodu, lasÄ«tu ziņas angļu valodā, lasÄ«tu grāmatas angļu valodā, skatÄ«tos filmas angļu valodā, mācÄ«tos angļu valodā augstskolās, skolās un bÄ“rnudārzos, runātu angliski bez akcenta. Tad nevajadzÄ“tu tik daudz un nevajadzÄ«gi tulkot, tad visa angļvalodÄ«gā plÅ«sma brÄ«vi varÄ“tu nopludināt arÄ« Latviju, tad jebkurš angliski runājošais varÄ“tu pretendÄ“t uz jebkuru darbavietu Latvijā, tad jebkurš latvietis varÄ“tu pretendÄ“t uz jebkuru darbavietu visā pasaulÄ“, tad Latvijā nebÅ«tu problÄ“mas ar darbaspÄ“ku, tad Latvija bÅ«tu inovatÄ«va, progresÄ«va un efektÄ«va. Cik gan daudz resursu Latvija varÄ“tu ietaupÄ«t, ja “outsorsÄ“tu” globālajām struktÅ«rām vai citām valstÄ«m informācijas, izglÄ«tÄ«bas, drošÄ«bas, stratÄ“Ä£ijas, valsts pārvaldes, kultÅ«ras un citus “pakalpojumus”. Cik gan efektÄ«vi Latvija tad spÄ“tu koncentrÄ“ties uz kādu vienu vai divām globālās ekonomikas jomām?! Cik gan tas bÅ«tu labi, vai ne?! Bet latviešu valoda un latviešu nesaprotamā pieÄ·eršanās tai traucÄ“ šÄda veida sapņu iedzÄ«vināšanu un Latvija ir tik atpalikusi, nemoderna un “tumsonÄ«ga”.

Kādam šÄds skatÄ«jums var šÄ·ist pārspÄ«lÄ“ts un likties, ka mÅ«su “sabiedrotie” nu nekādi neapdraud latviešu valodu, jo viņi ir tik labi un nu nekad... , bet pati procesa loÄ£ika un globālie precedenti rāda, ka latviešiem ir pamats baidÄ«ties no šÄda veida notikumu attÄ«stÄ«bas gaitas. Kāda ir valsts valoda Indijā? Angļu valoda. Kāda ir valsts valoda FilipÄ«nās, kurās kopš 16.gadsimta valdÄ«ja spāņi un kur filipÄ«niešu valoda par apmÄ“ram 60% sastāv no spāņu vārdiem? Angļu valoda. Tas pats ir Pakistānā, NigÄ“rijā, Kenijā, KamerÅ«nā, Madagaskarā. PiemÄ“rus varÄ“tu turpināt. TāpÄ“c pilnÄ«gi droši var apgalvot, ka angliski runājošo valstu Ä£eopolitiskie arhitekti labprāt arÄ« “angliskotu” Latviju, ja vien to bÅ«tu iespÄ“jams izdarÄ«t ar minimālu resursu patÄ“riņu un bez liekiem riskiem. Šis process notiek un tajā labi iederas arÄ« tās problÄ“mas, kuras ir piemeklÄ“jušas latviešvalodÄ«gos interneta medijus.

Ko dara daļa no lasÄ«tājiem, kurus neapmierina nepiedodami zemā latviešu interneta mediju kvalitāte? Sāk izmantot ārvalstu interneta medijus. Kādus? Daži, tādi kā šo rindu autors, - Krievijas, bet lielākais vairums – angļu valodas. Ä»oti labi, vÄ“l viens mazs solÄ«tis angļu valodas kundzÄ«bas nostiprināšanā Latvijā.

6. Notiek Latvijas mediju optimizācija (samazināšana)

Viena no globālās ekonomikas tendencÄ“m ir kapitālu koncentrācija. Bagātie kļūst bagātāki, nabagie – nabagāki, lielie “aprij” mazos un pÄ“c tam paši kļūst par upuriem vÄ“l lielākajiem. Šo tendenci darbā “Imperiālisms kā kapitālisma pÄ“dÄ“jā stadija” savulaik labi aprakstÄ«ja un uzskatāmi parādÄ«ja Vladimirs Ä»eņins. RevolÅ«cija un PSRS izveidošana ieviesa korekcijas šai procesā, bet pÄ“c sociālisma bloka sabrukuma, tas atjaunojās ar jaunu sparu. Saskaņā ar 2011.gada CÄ«rihes universitātes (Šveice) pÄ“tÄ«jumu, visas pasaules kompānijas pieder savā starpā cieši saistÄ«tam 147 korporāciju anklāvam, kuram ir daži vai iespÄ“jams pat viens Ä«pašnieks.

Kapitālu koncentrācijas process attiecas arÄ« uz mediju vidi. Ja XX gadsimta beigās pasaules privātie mediji piederÄ“ja aptuveni 60 gala Ä«pašniekiem, tad tagad šis skaitlis ir sarucis lÄ«dz 5. Tātad lielākā daļa pasaules privāto mediju faktiski pieder tikai 5 Ä«pašniekiem!

Ja ņem vÄ“rā šo apstākli un pieņem, ka arÄ« Latvijas mediji pieder kādam no šiem gigantiem, tad notiekošo Latvijas mediju vidÄ“ var izskaidrot arÄ« kā optimizāciju (tas ir – samazināšanu). Kam niecÄ«gajai 2 miljonu auditorijai ir nepieciešams tik daudz mediju? Tas ir ekonomiski nelietderÄ«gi. TāpÄ“c tie ir jāoptimizÄ“. ŠÄda optimizācija notika pilnÄ«gi atklāti, kad ziņu aÄ£entÅ«ras LETA Ä«pašnieks nopirka tās konkurentu LNS (agrāko BNS) un pÄ“c tam to likvidÄ“ja vai kad TVNET nopirka Apollo un pÄ“c tam to faktiski iznÄ«cināja, bet tā var notikt arÄ« slÄ“ptā veidā, kad mediju pārtrauc finansÄ“t vai noved lÄ«dz bankrota slieksnim un pÄ“c tam likvidÄ“. Auditorija paliek un aizplÅ«st citur. Nevar izslÄ“gt, ka TVNET problÄ“mām ir arÄ« šÄda tipa iemesls.

TamlÄ«dzÄ«ga optimizācija visdrÄ«zāk turpināsies, un esošie mediji un to Ä«pašnieki saskarsies ar dažādām problÄ“mām, kuru ietekmÄ“ bÅ«s spiesti pārdoties kādam no gigantiem, kuri tos pÄ“c tam varÄ“s tieši vai netieši likvidÄ“t.

7. Atteikšanās no universālās pieejas un pārorientÄ“šanās uz specifisku mÄ“rÄ·auditoriju

Ja apskata TVNET neveiksmÄ«gos jauninājumus un salÄ«dzina tos ar globālām tendencÄ“m, tad ir jāsecina, ka TVNET apzināti vai iespÄ“jams neapzināti atteicās no interneta portāliem iepriekš raksturÄ«gās universālās pieejas, kad tie orientÄ“jas uz plašu un pretrunÄ«gu sabiedrisko segmentu kopu, un uzsāka koncentrÄ“šanos uz vienu specifisku sociālo slāni. Tādēļ arÄ« tāda neveiksme un tik liels auditorijas zudums.

Universālā pieeja bija un ir viens no galvenajiem portālu veiksmes iemesliem un varÄ“tu pat teikt – pastāvÄ“šanas priekšnosacÄ«jumiem. Vienā vietā apvienojot maksimāli plašu informācijas daudzumu, tiek panākts efekts, kad plaša auditorija regulāri apmeklÄ“ portālu katrs savu iemeslu dēļ, meklÄ“jot tur kaut ko savu. TomÄ“r šÄda pieeja prasa ļoti lÄ«dzsvarotu un smalku redakcionālo politiku, lai vienai apmeklÄ“tāju grupai interesÄ“jošais saturs neaizbaidÄ«tu citu mÄ“rÄ·grupu. Tas ir izdarāms, bet tā ir māksla, kura var nonākt pretrunā ar daudzām plaši izplatÄ«tām ekonomikas un efektivitātes klišejām.

Lai gan universālā pieeja paredz mÄ“rÄ·auditoriju dažādÄ«bu, tāpat to apmeklÄ“tāju kodolu veido noteikta pamata mÄ“rÄ·auditorija, bet pašam portālam ir galvenais pamatsaturs, kurš ir vitāli nepieciešams apmeklÄ“tāju vairumam. LÄ«dz šim šis pamatsaturs bija ziņas, bet pamata auditorija bija cilvÄ“ki, kuriem nepieciešams uzzināt jaunākos notikumus. Agrāk bÅ«t izglÄ«totam skaitÄ«jās prestiži. Agrāk izglÄ«tots cilvÄ“ks centās aktÄ«vi sekot lÄ«dzi notikumiem savā valstÄ« un pasaulÄ“. Agrāk notikumus atspoguļoja avÄ«zes. Interneta Ä“ras sākumā avÄ«zes sāka nomainÄ«t lielie interneta portāli, aizstājot vai papildinot tās. Tagad situācija ir mainÄ«jusies. Tagad ir radusies pietiekami liela mÄ“rÄ·auditorija, kurai vispār principiāli neinteresÄ“ ziņas un kurai ir grÅ«ti uztvert pat samÄ“rā elementārus tekstus. Šai mÄ“rÄ·auditorijai ir tendence pieaugt.

Tā rezultātā portāliem ar universāluma pieeju rodas dilemma, kā saglabāt šo pietiekami lielo un augošo primātu (milenium+) segmentu, nepazaudÄ“jot pārÄ“jos apmeklÄ“tājus. To prasÄ«bas ir pretrunÄ«gas. Klasiskajiem apmeklÄ“tājiem ir nepieciešama kaut kāda kvalitāte, kaut kāds intelektuālisms, viņi ir spÄ“jÄ«gi domāt. Milenium+ segments dzÄ«vo nepārtrauktā virtuālā steigā, nekamā neiedziļinās, secinājumus izdara momentāni, visu grib tagad un tÅ«lÄ«t, tāpÄ“c daudz un dikti klikšÄ·ina, kas tik ļoti patÄ«k internetbiznesmeņiem. Tam neinteresÄ“ gari teksti un gudras domas, ko tas ne tikai negrib lasÄ«t, bet pat nespÄ“j uztvert. Viņu sauklis ir “vairāk bildes, mazāk teksta”. Vairāk tas nozÄ«mÄ“ arÄ« – lielākas. Tas ir segments, kam domāts Twitters un segments, par kuru sāk pārvÄ“rsties twitterveidÄ«gu produktu lietotāji.

Jaunākās pasaules tendences (globālais trends) ir tāds, ka šÄ« mÄ“rÄ·grupa ir jāpadara par galveno un tāpÄ“c visur tiek mainÄ«ts interfeiss, neiedomājami palielinot bilžu izmÄ“rus un krasi samazinot gan ziņojumu skaitu, gan tekstu garumu. Globālās tendences nosakošie spÄ“ki liek uzsvaru uz primātiem, ignorÄ“jot pārÄ“jās sabiedrÄ«bas daļas vajadzÄ«bas.

Un ko lai dara tie, kuri nepieder milenium+ segmentam un kam šÄdas izmaiņas neapmierina? MeklÄ“t citus kanālus (kuru kļūst arvien mazāk), pārstāt vispār lietot interneta medijus vai arÄ« samierināties un pamazām degradÄ“ties lÄ«dz milenium+ lÄ«menim.

No šÄda skatu punkta raugoties, TVNET jaunā interfeisa maiņa bija drosmÄ«ga un neslÄ“pta pārorientÄ“šanās (specializÄ“šanās) uz milenium+ auditoriju, kura izraisÄ«ja nozÄ«mÄ«gas daļas pārÄ“jās auditorijas zudumu. Bet TVNET jau nav vienÄ«gie. To lielākā vai mazākā mÄ“rā dara vairums Latvijas interneta portālu, tikai uzmanÄ«gāk un pārdomātāk.

8. Pārmērīgs reklāmu daudzums un reklāmu uzmācība un agresivitāte

Kā nozÄ«mÄ«gs faktors, kurš negatÄ«vi ietekmÄ“ interneta mediju vidi, ir jāmin reklāma. Viens no Google veiksmes iemesliem ir pilnÄ«ga atteikšanās no reklāmas izvietošanas. Un otrādi, pārmÄ“rÄ«gs reklāmas daudzums un neatbilstošs formāts var ievÄ“rojami samazināt interneta mediju auditoriju.

Interneta medijiem no kaut kā ir jādzÄ«vo, kaut kā jānopelna iztika. Ja par interneta mediju saturu nemaksā tā patÄ“rÄ“tāji, tad par to ir jāsamaksā kādam citam. VÄ“sturiski ir izveidojusies noturÄ«ga prakse, kad interneta mediji lielā mÄ“rā tiek uzturÄ“ti no reklāmas ieņēmumiem. Ideāla šÄdas pieejas formula ir - jo labāks saturs, jo vairāk apmeklÄ“tāju, jo vairāk potenciālo reklāmdevÄ“ju, jo lielāka reklāmlaukuma cena, jo lielāka peļņa. Pati par sevi šÄ« pieeja nav tikai negatÄ«vi vÄ“rtÄ“jama, bet tai ir nozÄ«mÄ«gi riska faktori, kas var negatÄ«vi ietekmÄ“t portāla kopÄ“jo tÄ“lu un apmeklÄ“tāju daudzumu.

Iepriekš minÄ“tās cilvÄ“ku laika un apziņas ierobežotÄ«bas problÄ“mas dēļ apmeklÄ“tāju vairākums “filtrÄ“” reklāmas un nepievÄ“rš tām uzmanÄ«bu (ignorÄ“ tās). CilvÄ“ki saprot, ka interneta medijiem no kaut kā ir jādzÄ«vo, tāpÄ“c piedod reklāmas esamÄ«bu, tai pat laikā nepievÄ“rš tai vÄ“rÄ«bu. Tas ievÄ“rojami samazina reklāmas efektivitāti.

ReklāmdevÄ“ji no savas puses grib maksimāli pievÄ“rst patÄ“rÄ“tāju uzmanÄ«bu reklāmai (reizÄ“m par katru cenu), tāpÄ“c ir izplatÄ«ta prakse, kad reklāmdevÄ“ji pieprasa interneta medijiem izvietot uzmācÄ«gas, agresÄ«vas, kliedzošas, neÄ“tiskas un neestÄ“tiskas reklāmas, kas grauj portāla kopÄ“ju tÄ“lu, kaitina lietotājus un atbaida tos. ReklāmdevÄ“jiem vienalga, viņiem ir vajadzÄ«gs rezultāts, jo viņi taču maksā naudu.

Tā kā ir izveidojušies universāli interneta reklāmas kvalitatÄ«vie rādÄ«tāji, tad gadās, ka reklāmdevÄ“ji pieprasa interneta medijiem vadÄ«ties pÄ“c tiem vai arÄ« paši interneta mediji izmanto šo pieeju. Šie kvalitatÄ«vie rādÄ«tāji ir klikšÄ·i uz reklāmām un/vai reklamÄ“jamā lapā pavadÄ«tā laika minimums. Šai gadÄ«jumā paši interneta mediji kļūst par iniciatoriem agresÄ«vajai reklāmai un paši sava portāla formu un saturu pakārto reklāmai. Tas nomāc jebkādu saturu un padara interneta mediju nebaudāmu un grÅ«ti izturamu.

Portālā nevar ieiet, pirms neesi apskatÄ«jies reklāmu, reklāma pÄ“kšÅ†i uzlec pa virsu interesÄ“jošam saturam un to ir grÅ«ti vai pat neiespÄ“jami aizvÄ“rt, pÄ“kšÅ†i ieslÄ“dzas skaļa skaņa, automātiski atveras viena vai vairākas reklāmlapas, reklāma aizņem lielāko daļu ekrāna, kopÄ“jais reklāmlaukums aizņem pārāk daudz vietas un nomāc saturu, atsevišÄ·as reklāmas ir pārāk šokÄ“jošas, uzkrÄ«tošas, neestÄ“tiskas un pat pretÄ«gas... Tāds ir netÄ«rais interneta reklāmu bizness, kurš atstāj negatÄ«vu ietekmi arÄ« uz interneta medijiem, kuri ir ļāvušies tā destruktÄ«vai ietekmei.

Daudzi Latvijas interneta mediji grÄ“ko ar uzmācÄ«gām reklāmām, bet kā “lÄ«derus” var minÄ“t to pašu TVNET un Inbox.lv, kurš ir atradis sava veida optimālu risinājumu, kad reklāmu uzmācÄ«ba un apjoms rada pietiekami lielu diskomfortu, bet mazliet vÄ“l pietrÅ«kst lÄ«dz tādam lÄ«menim, lai konservatÄ«vais lietotāju vairākums sāktu aktÄ«vi rÄ«koties un migrÄ“tu uz citiem resursiem, piemÄ“ram, Gmail, kur vispār nav reklāmu.

9. Pasūtījuma raksti un slēptā reklāma

NozÄ«mÄ«gs mediju ieņēmumu avots ir t.s. “pasÅ«tÄ«juma raksti” un slÄ“ptā reklāma. Par to daudz atklāti nemÄ“dz runāt, jo šÄda veida prakse ir ne tikai neÄ“tiska un uzticÄ«bu graujoša, bet tā balansÄ“ uz likumÄ«bas robežas. Diemžēl šÄ« prakse ir plaši izplatÄ«ta un ne tikai mediju menedžmenta lÄ«menÄ«, bet arÄ« darbinieku vidÅ«, dodot tiem iespÄ“ju regulāri papildus nopelnÄ«t.

Ja “pasÅ«tÄ«juma raksts” vai slÄ“ptā reklāma tiek izveidota profesionāli, tad ne tikai ir grÅ«ti nosakāms to reklāmraksturs, bet tie neatstāj gandrÄ«z nekādu negatÄ«vu ietekmi uz medija kopÄ“jo tÄ“lu un autoritāti. Diemžēl šÄda profesionalitāte ir pietiekami reta parādÄ«ba un mediji pietiekami plaši un nekaunÄ«gi izmanto šo pieeju. Mediju ideoloÄ£izācija jau tika pieminÄ“ta, tālāk nāk mediju Ä«pašnieku un menedžmenta specifiskas informatÄ«vas vajadzÄ«bas, tam seko tādas pat darbinieku vÄ“lmes un visbeidzot jāmin visu ar medijiem saistÄ«to nopelnÄ«tgriba, - lÅ«k, mediju “pasÅ«tÄ«juma rakstu” un slÄ“ptās reklāmas iemesli un apjoma ieskicÄ“jums. AttiecÄ«gi šÄda prakse padara mediju saturu par vairāk kā apšaubāmu. Kam tad ir vajadzÄ«gi šÄdi mediji?! Vai sabiedrÄ«bai ir kāds labums no šÄdām melulapām?! VarbÅ«t, lai jupis tos rauj un lai put tik laukā?!

10. Mediju neatkarības problēma

Kā viens no galvenajiem mediju krÄ«zes iemesliem ir mediju neatkarÄ«bas problÄ“ma. Lai gan Rietumu demokrātijās ir skaidri noteikta nepieciešamÄ«ba pÄ“c neatkarÄ«giem medijiem un ir pat atsevišÄ·i juridiski uzstādÄ«jumi, kuriem tā bÅ«tu jānodrošina, ar nožēlu ir jākonstatÄ“, ka mediju neatkarÄ«bas problÄ“ma pastāv pat globālā mÄ“rogā un tai ir tendence pieaugt.

Kādēļ ir nepieciešama mediju neatkarÄ«ba? Lai mediji varÄ“tu veikt vienu no savām sabiedriskajām funkcijām – varas iestāžu un visas sabiedrÄ«bas labdabÄ«bas kontroli jeb t.s. “sabiedriskā sargsuņa” funkciju. Medijiem ir pamatoti, apdomāti un nesaudzÄ«gi jākritizÄ“ varasiestādes un negatÄ«vās sabiedriskās tendences un jāparāda visas to nepilnÄ«bas. Lai gan tas ir nepatÄ«kami, tas kalpo kā negatÄ«vās tendences ierobežojošs faktors, kurš dod iespÄ“ju tās labot. AttiecÄ«gi faktiska mediju neatkarÄ«ba ir viens no valsts pārvaldes kontroles mehānismiem un konstruktÄ«vas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas elements. (Tas, protams, pie nosacÄ«juma, ka kritizÄ“tājiem ir attiecÄ«ga lÄ«meņa profesionalitāte un spriestspÄ“ja un ka tie nepārdodas pa labi un pa kreisi.)

Diemžēl runāt par kaut kādu mediju neatkarÄ«bu mÅ«sdienu pasaulÄ“ nenākas. Mediji ir atkarÄ«gi no Ä«pašniekiem, mediju Ä«pašnieki un mediji no finansu situācijas, likumdošanas un likumdošanas piemÄ“rošanas no konkrÄ“tu institÅ«ciju vai ierÄ“dņu puses. Mediju darbinieki ir atkarÄ«gi no menedžmenta, personiskās finansu situācijas un tiesu varas, kura ne vienmÄ“r ir akla un neuzpÄ“rkama. Tāpat mediji ir atkarÄ«gi no galvenajiem ideoloÄ£iskajiem trendiem un dažādām (pirmkārt vietÄ“jām) specstruktÅ«rām.

Un par kādu gan mediju neatkarÄ«bu var runāt, ja to vairums pieder vienam vai dažiem Ä«pašniekiem?! Rietumu politiskā teorija pieļauj privātos medijus, vadoties no pieņēmuma, ka šai sfÄ“rā ir konkurence, ka privāto mediju ir daudz un ka kvalitatÄ«va žurnālistika ir vajadzÄ«ga sabiedrÄ«bai, kura dēļ tās lieto vienu vai otru mediju. Tagad izrādās, ka mediju dažādÄ«ba ir tikai butaforija un ka mediju sfÄ“rā ir gan globāls, gan lokāli monopoli. Tagad izrādās, ka kvalitatÄ«va žurnālistika nevienam nav vajadzÄ«ga un tas nebÅ«t nav tas noteicošÄkais biznesa veiksmes faktors. Pat otrādi, kvalitatÄ«va žurnālistika var bÅ«t pat ļoti nopietns biznesa traucÄ“klis. Tagad izrādās, ka par žurnālistu var pieņemt jebkuru puslÄ«dz ātri drukāt protošu nejÄ“gu.

Un tāpÄ“c pastiprinās dažādu nežurnālistisku faktoru ietekme uz redakcionālo politiku un mediju saturu. Tas izpaužas ne tikai kā jau minÄ“tā ideoloÄ£izācija un komercializācija, bet arÄ« kā dažādu veidu tabu un aizliegumi. AtkarÄ«gajiem medijiem ir jāraksta ļoti uzmanÄ«gi, lai nedod dievs kaut kā neaizvainotu Ä«pašniekus, savu vadÄ«bu, “cienÄ«jamus cilvÄ“kus”, noteiktas institÅ«cijas un ierÄ“dņus, lai nepārkāptu valdošÄs ideoloÄ£ijas un politiskās konjunktÅ«ras nospraustās robežas, lai netiktu iesÅ«dzÄ“ts tiesā un lai par sarakstÄ«to nesāktu interesÄ“ties valsts drošÄ«bas iestādes. Un kas tad paliek pāri no žurnālistikas un vai vispār šÄdi bezzobaini, glamÅ«rÄ«gi glumi pÅ«delÄ«ši sabiedrÄ«bai maz ir nepieciešami?!

11. BakstāmrÄ«ku attÄ«stÄ«ba – pÄ“dÄ“jā cerÄ«ba

Kā pÄ“dÄ“jā interneta mediju nozares cerÄ«ba ir t.s. “viedierīču” (bakstāmrÄ«ku) attÄ«stÄ«ba, kas nozÄ«mÄ«gi palielina lielas lietotāju daļas (pirmkārt milenium+ segmenta) internetā pavadÄ«to laiku un klikšÄ·u apjomu, kas attiecÄ«gi var palielināt arÄ« interneta mediju patÄ“riņa apjomu. VisdrÄ«zāk, izejot no šÄ«s perspektÄ«vas, arÄ« tiek veiktas nozÄ«mÄ«gas interneta mediju satura un formas izmaiņas. AbsolÅ«tos skaitļos vairumam interneta mediju tas pagaidām dod gana lielu klikšÄ·pieaugumu (izņemot tādus “lÅ«zerus” kā TVNET), tomÄ“r šis ir tikai Ä«slaicÄ«gs butaforisks risinājums, kurš uz laiku var nomākt un nomaskÄ“t problÄ“mas simptomus un tikai padziļina krÄ«zes cÄ“loņus.

12. Alternatīvas

Interneta mediju krÄ«ze rada labvÄ“lÄ«gus apstākļus, lai rastos cita tipa informācijas izplatÄ«bas kanāli. Pagaidām šÄ«s tendences nav izkristalizÄ“jušÄs kādos acÄ«mredzamos un visiem zināmos “veiksmes stāstos”, tomÄ“r tendence ir noturÄ«ga un tā atstāj iespaidu uz visu interneta mÄ“diju segmentu un saglabā iespÄ“ju izvÄ“rsties kaut kādā jaunā attÄ«stÄ«bas virzienā.

Šo strāvojumu pamats ir dažāda veida blogi, mazas mājas lapas un dažādas specializācijas resursi. Lielo interneta mediju krÄ«zes apstākļos šim segmentam palielinās gan apmeklÄ“tāju skaits, gan arÄ« ir tendence palielināties to cilvÄ“ku skaitam, kuri paši nolemj pamÄ“Ä£ināt radÄ«t puslÄ«dz profesionāla lÄ«meņa saturu. Daba nemÄ«l tukšumu un ja reiz esošo struktÅ«ru “profesionāļi” nespÄ“j vai negrib apmierināt objektÄ«vas sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bas, tad to pa savam sāk censties darÄ«t tie, kuri sajÅ«t šo izveidojušos tukšumu. Tā vienlaicÄ«gi ir gan sabiedrÄ«bas aizsargreakcija, gan attÄ«stÄ«bas izdevÄ«ba, kas ietver sevÄ« arÄ« pietiekami nopietnus riskus.

13. Mediju sabiedriskās funkcijas

 

Mediju krÄ«zes vispār un attiecÄ«gi arÄ« interneta mediju krÄ«zes risinājums ir to kvalitātes uzlabošana un faktiska sabiedrisko funkciju pildÄ«šanas atsākšana. Ja mediji nepilda sabiedriskās funkcijas, tad tie nav vajadzÄ«gi un droši var pieļaut to likvidÄ“šanu komerciālu, politisku vai ideoloÄ£isku apsvÄ“rumu dēļ. Savukārt, ja medijs apzinÄ«gi pilda sabiedriskās funkcijas, tad tas ne tikai kā magnÄ“ts pievelk pilsoņus, bet tas var saņemt to konstruktÄ«vo spÄ“ku atbalstu, kuri ir ieinteresÄ“ti spÄ“cÄ«gas valsts pastāvÄ“šanā, kas savukārt var izvÄ“rsties arÄ« netiešÄ vai pat tiešÄ valsts struktÅ«ru atbalstā. Tā tas ir, jo mediji ir svarÄ«gs sabiedriskais institÅ«ts un sabiedrÄ«bas pārvaldes elements.

Kādas ir mediju sabiedriskās funkcijas? 1. Valsts iedzÄ«votāju informÄ“šana (savā bÅ«tÄ«bā patiesas informācijas sniegšana un novadÄ«šana lÄ«dz katram iedzÄ«votājam). 2. Valsts iedzÄ«votāju izglÄ«tošana (pamācošas un attiecÄ«gi arÄ« kvalitatÄ«vi augstvÄ“rtÄ«gas informācijas sniegšana un novadÄ«šana lÄ«dz katram valsts iedzÄ«votājam). 3. SabiedrÄ«bas audzināšana (pirmkārt vispārcilvÄ“ciskā, elementāras uzvedÄ«bas un pamatlikumu ievÄ“rošanas jomā). Tā kā audzināšana ir ļoti sarežģīts un smalks process, jo Ä«paši pieaugušu cilvÄ“ku audzināšana, tad tā nekādā mÄ“rā nav savienojama ar pašreizÄ“jo mediju primitÄ«vo un brutālo ideoloÄ£izāciju. 4. Par Rietumu politiskās teorijas definÄ“to sabiedriskā uzrauga funkciju jau tika minÄ“ts iepriekš.

No šÄ«m funkcijām arÄ« izriet, ka mediju saturam ir jābÅ«t korektam, Ä“tiskam, formulÄ“jumos precÄ«zam, gramatiski pareizam, pÄ“c iespÄ“jas viegli uztveramam un estÄ“tiskam. Medija formai, dizainam un attÄ“liem ir jābÅ«t estÄ“tiskiem.

Kādēļ tādas funkcijas? Tādēļ, ka mediji kopsummā veido attiecÄ«gās valsts un/vai valodas informācijas vidi, kurai savukārt ir noteiktas Ä«pašÄ«bas un noteikta ietekme uz katru sabiedrÄ«bas locekli un visu sabiedrÄ«bu kopumā.

PedagoÄ£ijā ir labi zināms, ka bÄ“rniem nedrÄ«kst ļaut saskarties ar parādÄ«bām un informāciju, kam to psihe vÄ“l nav gatava, un ka bÄ“rni ir jāsargā no negatÄ«vām parādÄ«bām, informācijas, uzvedÄ«bas modeļiem un tÄ“liem, jo tas ar lielu varbÅ«tÄ«bu var izraisÄ«t deviantus efektus. Tāpat ir labi zināms, ka estÄ“tiska vide atstāj pozitÄ«vu pedagoÄ£isku ietekmi uz bÄ“rniem. VÄ“l ir labi zināma vācu filozofa Kārļa Marksa paustā atziņa, ka apkārtÄ“jā vide nosaka cilvÄ“ka apziņu. NozÄ«mÄ«ga daļa no šÄ«s apkārtÄ“jās vides ir informācijas vide, jo Ä«paši mÅ«su informācijas laikmetā.

No tā izriet, ka informācijas vide atstāj ietekmi uz katru sabiedrÄ«bas locekli un visu sabiedrÄ«bu kopumā. ŠÄ« ietekme nav absolÅ«ta, nav viendabÄ«ga, ir laikā izstiepta un tā ir grÅ«ti fiksÄ“jama ar zinātnisku precizitāti. Bet viņa ir un tā ir pietiekami liela, tāpÄ“c valsts un tās drošÄ«bas iestādes nedrÄ«kst šo jomu atstāt pašplÅ«smā, jo Ä«paši, ja ir acÄ«mredzama tās degradācija.

Uz dažādiem cilvÄ“kiem informācijas vide atstāj dažādu iespaidu. Vislielāko uz personām ar lÄ«dz galam vÄ“l neizveidojušos un nestabilu psihi. Tas ir uz bÄ“rniem, pusaudžiem, jauniešiem un personām ar psiholoÄ£iskām vai psihiatriskām problÄ“mām. Uz veseliem pieaugušiem cilvÄ“kiem ar stabilu psihi šÄ« ietekme ir minimāla, bet viņa tomÄ“r ir. Pie tam jāņem vÄ“rā, ka cilvÄ“kam mÄ“dz bÅ«t dažādi emocionāli stāvokļi un dzÄ«ves periodi un ka veselÄ«bas stāvoklis un psihes stabilitāte ir mainÄ«gs lielums, - šodien vesels, rÄ«tdien vairs ne tik. Informācijas vide var atstāt pozitÄ«vu (dziedinošu), neitrālu vai destruktÄ«vu (slimÄ«bu veicinošu un padziļinošu) ietekmi uz cilvÄ“ku psihi.

DestruktÄ«va informācijas vide atstāj destruktÄ«vu ietekmi pirmkārt uz personām ar nestabilu psihi un kalpo kā negatÄ«vas slodzes faktors personām ar stabilu psihi. Un lai gan cilvÄ“ka prāts spÄ“j pielāgoties daudziem negatÄ«viem faktoriem, tai skaitā destruktÄ«vai informācijas videi, kas daļēji kompensÄ“ destrukciju un pat rada noteiktus attÄ«stÄ«bas stimulus, pastāv tādas informācijas vides destrukcijas lÄ«meņa un tās kvalitātes kombinācijas, kas negatÄ«vi ietekmÄ“ visu sabiedrÄ«bu. Ja šÄdas informācijas vides ietekme saglabājas ilgu laiku, tad tas var izraisÄ«t nopietnus sabiedriskās attÄ«stÄ«bas traucÄ“jumus, kas tai var beigties arÄ« letāli.

ŠÄ« iemesla dēļ sabiedrÄ«bas interesÄ“s ir uzturÄ“t noteiktu informācijas vides tÄ«rÄ«bu, ko caur Ä“tiskas pašcenzÅ«ras mehānismiem vajadzÄ“tu uzturÄ“t pašiem mediju sfÄ“ras darbiniekiem, ko vajadzÄ“tu nokontrolÄ“t attiecÄ«gām kontroles iestādÄ“m (tai skaitā valsts drošÄ«bas iestādÄ“m) un ko pašsaglabāšanās dziņu vadÄ«ta pieprasa arÄ« pati sabiedrÄ«ba (tā sabiedrÄ«bas daļa, kura to spÄ“j saprast vai sajust).

No šÄda skatu punkta raugoties, Latvijas interneta mediju vide ir vairāk kā destruktÄ«va un kā šo destrukciju lÄ«deris ir jāmin TVNET ar tā abiem portāliem un jauniešiem domāto sociālo tÄ«klu spokiem.lv. Tā kā valsts kontroles institÅ«cijas nereaģēja uz TVNET destruktÄ«vo patvaļu, kas liecina par attiecÄ«gu struktÅ«ru nespÄ“ju pÄ“c bÅ«tÄ«bas pildÄ«t savas funkcijas, to sodÄ«ja sabiedrÄ«ba. Diemžēl ar to var bÅ«t par maz, tāpÄ“c attiecÄ«gām valsts iestādÄ“m bÅ«tu jāpievÄ“rš lielāka vÄ“rÄ«ba tāda veida organizācijām, kuras rada un izplata tik destruktÄ«vu (ekstremāli neestÄ“tisku un antisabiedrisku) saturu un fokusÄ“ savu darbÄ«bu tieši uz jauniešu vidi. PÄ“c bÅ«tÄ«bas tā ir atklāti antisabiedriska un attiecÄ«gi arÄ« antivalstiska darbÄ«ba ar tālejošÄm sekām.

14. Notiekošais Latvijas mediju vidÄ“ ir valsts nacionālās drošÄ«bas jautājums

Katram likumam ir sava bÅ«tÄ«ba, kādēļ tas tika radÄ«ts un kā tas ir jāsaprot un jāpielieto. Ideāli likums ir jāformulÄ“ tā, lai tā formulÄ“jums tieši un nepārprotami izteiktu bÅ«tÄ«bu. Tas ne vienmÄ“r ir iespÄ“jams. Diemžēl mÅ«sdienās jurisprudence ir degradÄ“jusi lÄ«dz lÄ«menim, kad to nemaz vairs necenšas darÄ«t, jo tas ne tikai atvieglo dzÄ«vi (var lieki nenopÅ«lÄ“ties), bet rada arÄ« dažādas negodprātÄ«gas un merkantilas izdevÄ«bas.

Ja vairums valsts iestāžu, tai skaitā policija, vairāk vadās no likuma burta un tādēļ ir mazspÄ“jÄ«gas ko iesākt objektÄ«vo un subjektÄ«vo likuma burta un bÅ«tÄ«bas atšÄ·irÄ«bu gadÄ«jumos, tad slepenpolicijas (Latvijā – DrošÄ«bas policijas) darbÄ«bas lauks ir pārsvarā likuma bÅ«tÄ«ba. Tā tam vismaz vajadzÄ“tu bÅ«t. (Ja tā nav, tad valstÄ« var gaidÄ«t lielas problÄ“mas.)

Viena no slepenpolicijas funkcijām ir sabiedrÄ«bas audzināšana. Tai skaitā un pirmkārt tā sabiedrÄ«bas segmenta audzināšana, kurš pÄ“c savas dabas un rÄ«cÄ«bas motivācijas nav pieskaitāms klasiskiem krimināliem elementiem, bet kurš rada vai var radÄ«t draudus sabiedrÄ«bai vai valsts iekārtai.  Tā tam vajadzÄ“tu bÅ«t (tāds savulaik bija arÄ« oficiāls Valsts DrošÄ«bas Komitejas (VDK) uzstādÄ«jums).

Žurnālistam, šÄ« vārda patiesajā, plašajā nozÄ«mÄ“, un operatÄ«vam darbiniekam ir nepieciešamas lÄ«dzÄ«gas Ä«pašÄ«bas, zināšanas un kompetences. Tas tādēļ, ka funkcijas un darbÄ«bas ir lÄ«dzÄ«gas ar salÄ«dzinoši mazām, bet bÅ«tiskām atšÄ·irÄ«bām. Visa cita starpā abiem ir jāveic arÄ« audzināšanas darbs.

Dēļ jau pieminÄ“tās informācijas vides sabiedriskā nozÄ«mÄ«guma, pilnvÄ“rtÄ«gās neatkarÄ«gās valstÄ«s par visas informācijas vides uzraudzÄ«bu un vadÄ«bu atbild kāda no specstruktÅ«rām (parasti slepenpolicija), kurai ir tieša vai pastarpināta (caur slepenajiem palÄ«giem) ietekme uz rakstnieku, mākslinieku, žurnālistu un citu informācijas radÄ«tāju un izplatÄ«tāju vidi. Tā tas kādreiz bija Padomju SavienÄ«bā un tā tam vajadzÄ“tu bÅ«t valstÄ«s un sabiedrÄ«bās, kuras grib saglabāt sevi un kuras negrib tikt hibrÄ«dokupÄ“tas (un pÄ“c tam iespÄ“jams okupÄ“tas) no citu valstu puses.

Informācijas vide un pirmkārt mediju vide ir viens no sabiedrÄ«bas vadÄ«bas elementiem, caur kuru valsts vara (visefektÄ«vāk caur slepenpoliciju) var noteikt sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas tendences. Ja sabiedrÄ«ba kaut kādā mÄ“rā (apjomā) pārstāj lietot vietÄ“jos medijus, tad tā tik lielā mÄ“rā iziet ārpus valsts varas (slepenpolicijas) informatÄ«vās ietekmes, kas pats par sevi ir valsts iekārtai draudÄ«gu procesu simptoms (gaidiet dumpi). Savukārt, ja sabiedrÄ«ba kaut kādā mÄ“rā (apjomā) sāk lietot citas valsts informācijas vides produktus, tad attiecÄ«gā apjomā sabiedrÄ«ba pāriet šÄ«s citas valsts specstruktÅ«ru ietekmes zonā. Citiem vārdiem sakot, ja Latvijas iedzÄ«votāji lieto draugiem.lv, tad viņus “uzrauga” un informatÄ«vi vada Latvijas specstruktÅ«ras, ja viņi lieto Facebook, tad to dara arÄ« amerikāņi un angļi, bet, ja Odnoklasniki, tad arÄ« Krievijas “orgāni”.

Ja pieņemam maziespÄ“jamo, ka kaut kādu iemeslu dēļ Latvijas iedzÄ«votāji pārstāj lietot Latvijas informācijas vides produktus un visi pāriet, piemÄ“ram, uz angļvalodÄ«go informācijas vidi, tad Latvijas specstruktÅ«ras pilnÄ«bā zaudÄ“ šo ietekmes veidu (tiesa paliek vÄ“l citi) un tas pāriet pie angļu un amerikāņu kolÄ“Ä£iem. Tā ir Latvijas drošÄ«bas iestāžu funkciju un veiktspÄ“jas samazināšana un lÄ«dz ar to arÄ« Latvijas valsts suverenitāti ierobežojošs un apdraudošs faktors. TāpÄ“c nozÄ«mÄ«gākie mediju vides procesi, jo Ä«paši tie, kuru rezultātā Latvijas mediju vides apjoms un kvalitāte samazinās, pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir jāvÄ“rtÄ“ kā Latvijas valsts nacionālo drošÄ«bu ietekmÄ“joši faktori.

Turklāt apstāklis, ka nacionālā mediju vide tik zemu ir kritusi un ka interneta mediju vidÄ“ dominÄ“ tik lielas destrukcijas, liecina par valsts drošÄ«bas iestāžu nepietiekamu veiktspÄ“ju un iespÄ“jams arÄ« par nepietiekamu profesionalitāti. DrošÄ«bas iestāžu neizdarÄ«ba ir kā uz delnas. To sabiedrÄ«bas interešu vārdā vajadzÄ“tu labot. Un ne jau ar truliem, vienpolāriem aizliegumiem, bet ar Latvijas mediju kvalitātes ievÄ“rojamu pacelšanu un to destruktÄ«vās informatÄ«vās ietekmes pārtraukšanu.