Latvijas neveiksmes stÄsts
Linda Zauere · 14.01.2016. · Komentāri (93)KÄds gudrs cilvÄ“ks sacÄ«ja, ka teikt patiesÄ«bu melu okeÄnÄ jau ir revolÅ«cija. Nezinu, kÄ ar revolÅ«ciju... no tÄs vienmÄ“r dveš kas nelabs, bet bez patiesÄ«bas šajÄ liekulÄ«gajÄ laikmetÄ neiztikt.
KlÄt 1991.gada barikÄžu atceres diena: vieniem tÄ asociÄ“jas ar brÄ«vÄ«bas un neatkarÄ«bas atgÅ«šanu, citiem – ar „brÄ«vÄ«bas no brÄ«vÄ«bas” iegÅ«šanu. Lai kÄdas sajÅ«tas arÄ« šodien nepÄrņemtu katru no mums, nenoliedzams paliek fakts, ka tas bija latviešu tautas atmodas laiks, kad gaisÄ virmoja ilgas pÄ“c brÄ«vÄ«bas, patstÄvÄ«bas un pašiem savas valsts.
Ir pagÄjuši 23 gadi, uz kartes vairs nav LPSR, bet ir Latvijas Republika. PSRS totalitÄrais režīms ir aizslaucÄ«ts vÄ“stures mÄ“slainÄ“ un lÄ«dz ar to marksisma ideoloÄ£ija. Šodien mÄ“s dzÄ«vojam demokrÄtiskÄ iekÄrtÄ ar tai raksturÄ«giem diviem galvenajiem principiem – „vienlÄ«dzÄ«ba” un „brÄ«vÄ«ba”.
Bet, ja tÄ ir tiesa, kÄ to cenšas iegalvot mÅ«su demokrÄti, no kurienes LatvijÄ tÄda nabadzÄ«ba, bezdarbs un beztiesiskums, no kurienes šÄ« milzÄ«gÄ sociÄlÄ netaisnÄ«ba un nevienlÄ«dzÄ«ba? KÄpÄ“c jau atkal latvietÄ« mostas vÄ“lÄ“šanÄs celties cīņai par savu valsti un savu tautu, par savu nacionÄlu Latviju? Aspekti tam visam ir vairÄki...
Pirms 20 gadiem Latvija bija ražotÄjvalsts, bet tagad pÄ“c visÄm veiktajÄm demokrÄtiskÄm un liberÄlÄm reformÄm ir kļuvusi par bezdarbnieku valsti. GandrÄ«z visas rÅ«pnÄ«cas ir iznÄ«cinÄtas, pÄrvÄ“rstas par importa krÄmu noliktavÄm. Visur tikai viens vienÄ«gs imports. PÄ“c iestÄšanÄs ES Latvija no lauksaimniecÄ«bas produkcijas eksportÄ“tÄjvalsts ir kļuvusi par tipisku importÄ“tÄjvalsti. Mums vairs nav veselas cukura nozares, nav RÄ“zeknes piena kombinÄta. VieglÄk bÅ«tu uzskaitÄ«t, kas vÄ“l palicis vai atrodas vietÄ“jÄ kapitÄla paspÄrnÄ“.
TaÄu šÄ«s pÄrmaiņas nav LatvijÄ izdomÄtas, to autortiesÄ«bas pieder Starptautiskajam ValÅ«tas fondam, Briselei un Vašingtonai. Tieši tÄdas pat investÄ«ciju (vauÄeru) reformas tika uzsÄktas KrievijÄ un citÄs postpadomju valstÄ«s. No kurienes tÄda vienotÄ«ba? VienotÄ«ba tÄdēļ, ka centrs, no kurienes tÄs tika „palaistas”, ir viens!!! PÄ“c veiktajÄm reformÄm visur, ne tikai LatvijÄ, ir saimniecisks posts un sabrukums. KÄpÄ“c SVF, Briselei un Vašingtonai bija vajadzÄ«gi šÄdi pÄrkÄrtojumi?
SVF darbÄ«bÄ piedalÄs daudzas valstis. TÄm visÄm pieder noteikts daudzums akciju, lÄ«dzÄ«gi kÄ akciju sabiedrÄ«bÄ. Lauvas tiesa akciju pieder ASV valdÄ«bai, jo akcijas tiek sadalÄ«tas proporcionÄli tam, cik naudas kurš ir ieguldÄ«jis, un ASV ieguldÄ«jums ir vislielÄkais. TÄpÄ“c SVF, balsojot un pieņemot lÄ“mumus, vienmÄ“r izšÄ·irošÄ balss pieder ASV valdÄ«bai. Faktiski SVF ir ASV valdÄ«bas instruments. Tad kÄpÄ“c ASV nepasaka, ka to vai citu pieprasa tieši tÄs, bet nevis kaut kÄds bezpersonisks SVF? TÄpÄ“c, ka Ameriku vada meļi un divkoši, kuri slÄ“pjas aiz SVF un citu starptautisku organizÄciju vai sabiedrÄ«bu mugurÄm. Kas ir Brisele un Eiropas SavienÄ«ba? Lieki nebÅ«s atgÄdinÄt, ka gandrÄ«z visas ES dalÄ«bvalstis ir arÄ« NATO dalÄ«bvalstis, un uz to zemÄ“m stÄv ASV armija - jo viņi taÄu ir sabiedrotie, konkrÄ“tÄk, vasaļi. Viss viens pret vienu, visas reformas nÄk no Vašingtonas.
Kam ir vajadzÄ«gas šÄdas pÄrmaiņas, un kam tÄs ir izdevÄ«gas? KÄpÄ“c tieši tÄdas un ne citÄdÄkas? KolosÄls labums no reformÄm pirmÄm kÄrtÄm ir ASV un to vasalim - ES, jo pÄ“c ražošanas sagraušanas visÄ bijušajÄ Austrumu blokÄ un PSRS, rietumu ražotÄjvalstÄ«m (t.i., ASV un to vasalim ES) šis sociÄlistisko valstu lÄ“Ä£eris kļuva par eksporta tirgu. Viņi daudz ieguva no reformÄm, jo tagad ir sagrÄbuši milzÄ«gu teritoriju savu preÄu realizÄcijai, kurÄ vairs nepastÄv nekÄda konkurence. SenÄk par eksporta tirgiem karoja, laupÄ«ja kolonijas un tÄ veidoja noietu savÄm precÄ“m. Tagad iztika bez kara, vienkÄrši piespieda veikt viņiem vajadzÄ«gÄs reformas.
Visi, kas pirms piecpadsmit gadiem bija pabijuši VÄcijÄ, mÄ“dza stÄstÄ«t, ka tur tÄs pašas preces maksÄ gandrÄ«z divas reizes dÄrgÄk nekÄ LatvijÄ. KÄpÄ“c Rietumu uzņēmÄ“ji mums pÄrdeva savu produkciju lÄ“tÄk nekÄ pie sevis mÄjÄs? No kurienes tÄds kapitÄlistu dÄsnums?
TÄ darÄ«ja, lai vietÄ“jie ražotÄji nevarÄ“tu pÄrdot savas preces par rentablÄm cenÄm un izputÄ“tu, piemÄ“ram, „Jelgavas cukura fabrika” nevarÄ“ja pÄrdot savu produkciju, jo balto cukuru par ievÄ“rojami zemÄku cenu pÄrdeva lielÄs Rietumu korporÄcijas, kuras ar Latvijas valsts izdotÄm licencÄ“m ieveda cukuru bez muitas nodokļa. Toreiz mÅ«su politiÄ·i vienÄ balsÄ« teica, ka latvieši nemÄk ražot, nemÄk strÄdÄt, tÄpÄ“c Rietumu preces ir lÄ“tÄkas par mÅ«sÄ“jÄm.
Bet, produkcija taÄu tiek ražota no vienÄm un tÄm pašÄm izejvielÄm kÄ pie mums, tÄ arÄ« Rietumos. MÅ«su strÄdnieki par to pašu darbu saņēma 10 reizes mazÄkas algas, bet Rietumu preces tik un tÄ - divas reizes lÄ“tÄkas. Un kÄ ir šodien? Tagad jau sen visas rÅ«pnÄ«cas ir bankrotÄ“jušas, to iekÄrtas pÄrdotas metÄllūžņos, bet telpas pÄrvÄ“rstas noliktavÄs un veikalos importa krÄmiem, toties tagad šÄ«s te lielkapitÄlistu preces pie mums maksÄ tik pat, cik Rietumos, un pat dÄrgÄk.
KÄpÄ“c tÄ notika? TÄpÄ“c, ka mÅ«su ražošana ir veiksmÄ«gi iznÄ«cinÄta un tagad esam spiesti visu pirkt no Rietumiem. MÄ“s esam kļuvuši par viņu noieta tirgu. Reformas panÄca to, ko tÄm vajadzÄ“ja panÄkt. Tagad skaidri redzams, ka toreiz Rietumi dempingoja masveidÄ.
Dempings (no angļu val. „nomest”) ir ekonomisks jÄ“dziens. Tas tiek skaidrots tÄ: „TÄ ir preces pÄrdošana pÄrrobežu tirgos lÄ“tÄk par vietÄ“jÄ tirgus ražošanas pašizmaksu. PÄrrobežu tirgos vienmÄ“r dempingo ar mÄ“rÄ·i nospiest, iznÄ«cinÄt vietÄ“jos ražotÄjus un pÄ“c to izskaušanas šajÄ valstÄ« iegÅ«t monopola tiesÄ«bas. SavukÄrt pÄ“c monopola iegÅ«šanas cenas kÄpinÄt vairÄkas reizes vai pat vairÄku desmitu reižu." Un tad sÄk ienÄkt grandioza peļņa. Dempings - tas ir laupÄ«šanas paņēmiens.
18. gadsimtÄ lords Brogheims piedÄvÄja Anglijas parlamentam, uzsÄkot preÄu eksportu kÄdÄ no ÄrvalstÄ«m, cenas Ätri apgrozÄmÄm precÄ“m sÄkumÄ nolaist tÄ, lai tÄs bÅ«tu zemÄkas par ražošanas pašizmaksu konkrÄ“tajÄ valstÄ«. SavukÄrt, lai angļu ražotÄji no tÄdas tirdzniecÄ«bas neciestu un lai tiem bÅ«tu izdevÄ«gi ražot, Brogheims ieteica valdÄ«bai kompensÄ“t eksportÄ“tÄjiem radušos zaudÄ“jumus. TÄ dienas gaismu ieraudzÄ«ja dotÄcijas. Anglijas parlaments akceptÄ“ja lorda Brogheima piedÄvÄjumu, un Anglija uzsÄka dempingot citÄs valstÄ«s, precÄ«zÄk - laupÄ«t.
Kad ASV ieguva neatkarÄ«bu, Anglija sÄka aktÄ«vi dempingot Amerikas iekšÄ“jÄ tirgÅ«. LÄ«dz ko ASV to pamanÄ«ja un aizliedza dempingu, Anglija steidza tur organizÄ“t savu preÄu kontrabandu. SituÄcija nonÄca pat lÄ«dz militÄrai sadursmei, taÄu ASV tÄ arÄ« nevarÄ“ja uzveikt Anglijas dempingu. ProblÄ“ma atrisinÄjÄs, pateicoties Napoleona kariem EiropÄ, kad Anglija nopietni sabijÄs un visus savus spÄ“kus veltÄ«ja šim karam. Pa to laiku ASV spÄ“ja atgÅ«ties, tÄ ka vÄ“lÄk angļi vairs nemÄ“Ä£inÄja ne dempingot, ne ievest AmerikÄ kontrabandu. Tieši tad ASV sÄkÄs ievÄ“rojams rÅ«pniecÄ«bas uzplaukums.
Angļi laupÄ«ja ne tikai AmerikÄ, bet arÄ« citÄs pasaules valstÄ«s, un, pateicoties dempingam, bija uzkrÄjuši milzÄ«gu kapitÄlu. MÅ«sdienÄs dempingu izmanto ražotÄjvalstis pret trešajÄm valstÄ«m vai, tautas valodÄ runÄjot, pret neattÄ«stÄ«tÄm valstÄ«m. AtcerÄ“simies eksporta dotÄcijas. SabrÅ«kot Austrumu blokam un PSRS, Rietumu ražotÄjvalstis izmantoja dempingu pret visÄm bijušajÄm sociÄlistiskajÄm Austrumeiropas valstÄ«m, tajÄ skaitÄ arÄ« pret Latviju.
Kad mÄ“s atguvÄm t.s. neatkarÄ«bu, ES dotÄ“ja visas uz mÅ«su zemi eksportÄ“jamÄs preces. TiklÄ«dz LatvijÄ bija iznÄ«cinÄta ražošana, aiztaisÄ«tas un demontÄ“tas rÅ«pnÄ«cas, palika nevajadzÄ«gi arÄ« strÄdnieki. IznÄkumÄ izveidojÄs neredzÄ“ts bezdarbs un nabadzÄ«ba. Spiesti glÄbties no bada nÄves, cilvÄ“ki sÄka izbraukt no valsts uz bagÄtajiem Rietumiem. EmigrÄcijas apmÄ“ri ir vienkÄrši katastrofÄli.
Kas notiks, kad reproduktÄ«vÄ jaunatne bÅ«s aizbraukusi, bet vecie ļaudis nomiruši? Ne velti tagad izskan prognozes, ka uz 2050. gadu latvieši kÄ tauta vairs nepastÄvÄ“s. NevienÄ karÄ Latvija nav bijusi tik sasista un iznÄ«cinÄta, kÄ tagad bez kara to ir pamanÄ«jušies izdarÄ«t demokrÄti un liberÄļi.
TaÄu kÄdēļ pastÄvÄ“ja iespÄ“ja veikt tÄdas reformas? KÄpÄ“c valdÄ«bas, ne tikai LatvijÄ, bet arÄ« pÄrÄ“jÄs Austrumeiropas valstÄ«s pieļÄva ko tÄdu? Vai tÄs ir aklas un neko neredz? Atbilde uz šo jautÄjumu ir ļoti vienkÄrša.
Londonas Ekonomikas skola apgalvo, ka liberÄlas valdÄ«bas nav vajadzÄ«gas ne LielbritÄnijÄ, ne citÄs ES ražotÄjvalstÄ«s, bet gan tajÄs valstÄ«s, kurÄs ražotÄjvalstis grib laupÄ«t. AnglijÄ, ASV un citÄs ražotÄjvalstÄ«s valdÄ«bas ir stipras, to pienÄkums un viena no galvenajÄm rÅ«pÄ“m ir tirgus regulÄ“šana to kolonizÄ“tajÄs valstÄ«s, bet dempings un dzÄ«šanÄs pÄ“c monopola paverdzinÄto valstu uzņēmÄ“jiem ir stingri sodÄms.
AmerikÄ kompÄnija „Microsoft” par antimonopoltiesÄ«bu likumu pÄrkÄpumu nesen samaksÄja sodu daudzu miljardu dolÄru apmÄ“rÄ un bija spiesta sadalÄ«t uzņēmumu neatkarÄ«gÄs struktÅ«rvienÄ«bÄs tÄ, lai uzņēmums nebÅ«tu monopolists vai nevarÄ“tu pretendÄ“t uz monopoltiesÄ«bÄm. Bieži dzirdam, ka ASV valdÄ«ba aizliedz saviem valsts ražotÄjiem pÄrdot savas preces tai vai citai valstij, aizliedz savÄm bankÄm aizdot naudu kÄdas citas valsts uzņēmumiem vai pilsoņiem, aizliedz AmerikÄ tirgot preces no vienas vai otras valsts. Aizlieguma neievÄ“rošana tiek stingri sodÄ«ta. Kas tas ir? Vai tas ir „brÄ«vais tirgus”? Pat aklajam ir redzams, ka tirgus ASV tiek stingri regulÄ“ts no valdÄ«bas puses, tieši tÄpat arÄ« Eiropas SavienÄ«bÄ.
Londonas Ekonomikas skola apgalvo, ka LielbritÄnijai un pÄrÄ“jÄm ražotÄjvalstÄ«m vajadzÄ“tu jaunattÄ«stÄ«bas un trešajÄs valstÄ«s vest pie varas liberÄlas valdÄ«bas, kuras viņi paši vÄ“l dÄ“vÄ“ par minimÄlÄm valdÄ«bÄm. Galvenais uzdevums liberÄli minimÄlai valdÄ«bai ir nemaisÄ«ties pa kÄjÄm un nemÄ“Ä£inÄt regulÄ“t tirgu. Viņu pienÄkums ir ieviest savÄ valstÄ« „brÄ«vo tirgu” un nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nebÄzt degunu tirdzniecÄ«bas lietÄs, ļaujot rietumniekiem dempingot un monopolÄ“t pÄ“c sirds un patikas.
LÅ«k, kÄpÄ“c ASV prezidenta B.Obamas palÄ«gs M.Makfols kategoriski pieprasÄ«ja, lai Amerikas valdÄ«ba ar jebkuriem lÄ«dzekļiem cenšas liberalizÄ“t visas pasaules valstu valdÄ«bas, bet pret atteikušajiem liberalizÄ“ties piemÄ“ro militÄro spÄ“ku vai „neitralizÄ“” valdÄ«bas locekļus, politiskos un sabiedriskos darboņus tikai tÄdēļ, ka viņi nevÄ“las atļaut izlaupÄ«t savu dzimteni. TÄ liberalizÄ“ja arÄ« Austrumeiropu un visur iedÄ“stÄ«ja nabadzÄ«bu.
LatvijÄ jo tÄlÄk, jo pie varas nÄk arvien liberÄlÄkas valdÄ«bas. Ekonomika grimst aizvien dziļÄkÄ purvÄ. CilvÄ“ki straumÄ“m plÅ«st prom no dzimtenes.
Sniegšu vienkÄršu piemÄ“ru, kÄ pašlaik tiek Ä«stenots dempings pret Latviju. Pa visu Eiropas SavienÄ«bu zemkopji saņem platÄ«bu maksÄjumus. Zemkopju ienÄkumi sastÄv no divÄm daļÄm: vienu saņem no produkcijas pÄrdošanas, otru – no ES platÄ«bu maksÄjumiem. Latvijas zemkopji saņem no 3 lÄ«dz pat 7 reizÄ“m mazÄkus platÄ«bu maksÄjumus, bet produkciju ir spiesti pÄrdot par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gÄm cenÄm kÄ kolÄ“Ä£i no vecÄs ES, kura pastÄvÄ“ja lÄ«dz Austrumeiropas paplašinÄšanai.
Latvieši saņem mazÄkus ienÄkumus par to pašu darbu un tÄdēļ nespÄ“j iegÄdÄties jaunu, jaudÄ«gÄku ražošanas tehniku, bet nolÄ«gtajiem strÄdniekiem ir spiesti maksÄt daudz mazÄku darba algu. MÅ«su zemnieki saņem vismaz trÄ«s reizes mazÄkus ienÄkumus, bet produkciju visas ES dalÄ«bvalstis var pÄrdot bez ierobežojumiem visÄ Eiropas teritorijÄ. MÅ«su zemnieki nostÄdÄ«ti ievÄ“rojami sliktÄkos apstÄkļos, un atpalikšana ir garantÄ“ta.
KÄdēļ tÄ notiek? KÄdēļ latviešu zemnieki nostÄdÄ«ti šÄdos nevienlÄ«dzÄ«gos apstÄkļos? TÄdēļ, ka tÄdu vienošanos parakstÄ«ja Latvijas valdÄ«ba, Latvijas prezidente un to ratificÄ“ja Saeima. TÄds ir lÄ«gums par iestÄšanos ES, tur ir ierakstÄ«ts, ka latvieši naudu nesaņems.
JautÄjums, kas to lÄ«gumu lasÄ«ja? Viss lÄ«guma teksts ar pielikumiem, protokoliem un vairÄkÄm deklarÄcijÄm bija gandrÄ«z 6000 lappušu garš, un maz ticams, ka valdÄ«ba un prezidente ar šo apjomÄ«go tekstu bija detalizÄ“ti iepazinušies. Ko ES pagrÅ«da zem deguna, to arÄ« parakstÄ«ja. Saeimas locekļi arÄ« par to balsoja, vairÄkums nelasÄ«juši. Balsoja tÄdēļ, ka vajag.
Tad ko mÄ“s pašlaik varam vÄ“lÄ“ties? Ja tagad kÄds pieprasÄ«tu izlÄ«dzinÄt maksÄjumus latviešu zemniekiem ar kolÄ“Ä£iem Rietumos, izlÄ«dzinÄt zemnieku saimnieciskos apstÄkļus, rietumnieki tÅ«daļ norÄdÄ«tu ar pirkstu - lÅ«k, paši parakstÄ«jÄt, agrÄk vajadzÄ“ja runÄt.
Tagad mums lÄ«gumÄ stÄv rakstÄ«ts, ka rietumniekiem ir tiesÄ«bas dempingot latviešu lauksaimniecÄ«bu. LÅ«k, ko nozÄ«mÄ“ liberÄli minimÄla valdÄ«ba. Rietumos tÄdu valdÄ«bu pat ar uguni nesameklÄ“si, bet Latvijas „brÄ«vÄ tirgus” aizstÄvji un propagandÄ“tÄji paklausÄ«gi pilda un paraksta visu, ko no viņiem prasa saimnieks no Vašingtonas un priekšnieks no Briseles.
Ne velti, pÄrbraucot no Rietumiem, mÅ«su vadÄ«tÄji lepni stÄsta - „saņēmÄm mÄjas darbu”, „jÄpilda mÄjas darbs”. ŠÄdas runas no mÅ«su politiÄ·u mutÄ“m esam dzirdÄ“juši simtiem reižu, tÄs translÄ“ radio, televÄ«zija, raksta avÄ«zes un ziņu portÄli. MÅ«su politiÄ·i lepojas, ka saņem un pilda mÄjas darbus, iznÄkumÄ mÄjas darbs izpildÄ«ts - Latvija ir kļuvusi par bezdarbnieku un nabagu valsti.
Priekšnieks, kaut arÄ« viņš sauktos par premjeru, prezidentu vai Saeimas vairÄkumu, nav tas, kuru sauc par priekšnieku, bet tas, kura pavÄ“les tiek pildÄ«tas. MÅ«sÄ“jie tikai pilda mÄjas darbus, ko tiem uzdod Brisele un Vašingtona. Ar neapbruņotu aci redzams, kurš šeit ir priekšnieks un kurš - kalps.
Paņemiet ZvÄrdes poligona iekarošanas–iekÄrošanas plÄnu. Pirms neilga laika kÄ bumba no skaidrÄm debesÄ«m ZvÄrdei uzgÄzÄs ziņa, ka notiks bijušÄ PSRS mÄ“rÄ·poligona nacionalizÄcija. PÄ“c 20 neatkarÄ«bas gadiem AizsardzÄ«bas ministrija bija pÄ“kšÅ†i attapusies, ka teritorija ir bÄ«stama un ļaudis, kas šeit saimnieko, steidzami jÄglÄbj. Tika piesaukti starptautiski eksperti, kuri ZvÄrdes poligonu novÄ“rtÄ“ja kÄ vienu no piesÄrņotÄkajÄm vietÄm LatvijÄ, kurÄ esot jÄierobežo saimnieciskÄ darbÄ«ba, lai nepakļautu cilvÄ“kus briesmÄm.
ValdÄ«ba nekavÄ“joši „zvÄrdÄ“niešu interesÄ“s” izrÄ«koja AS „Latvijas valsts meži” uzsÄkt lÄdiņiem nosÄ“to ZvÄrdes zemes atsavinÄšanu. Ar „Latio” palÄ«dzÄ«bu valsts sÄka uzpirkt meža zemi, pie ceļiem sasprauda brÄ«dinošus uzrakstus „Apdraud dzÄ«vÄ«bu”. Un tas viss, lai tikai NATO iegÅ«tu bijušo padomju armijas militÄro objektu. KÄ zinÄms, ZvÄrde atrodas gandrÄ«z precÄ«zi vidÅ« starp ostas pilsÄ“tÄm RÄ«gu, Ventspili, LiepÄju un KlaipÄ“du, kurÄs NATO jau ir izvÄ“rsusi savu militÄro darbÄ«bu.
Valsts atrada naudu ZvÄrdes zemes iegÄdei un, ja NATO pieprasÄ«s, atradÄ«s arÄ« „poligona” labiekÄrtošanai un aprÄ«košanai. Bet finÄlÄ šo teritoriju atdos NATO bezmaksas lietošanÄ, kÄ tas jau ir noticis ar citu NATO dalÄ«bvalstu zemÄ“m, piemÄ“ram, Zokņu aviobÄzi pie Šauļiem LietuvÄ. Visas NATO dalÄ«bvalstis ir ASV vasaļi, tÄ ka Amerika faktiski savÄ rÄ«cÄ«bÄ iegÅ«s un bez maksas lietos ZvÄrdes poligonu.
KÄpÄ“c valdÄ«bas tÄ dara un darÄ«s? TÄs pilda un pildÄ«s mÄjas darbus. Ja ASV vajadzÄ“s, no ZvÄrdes pacelsies lidmašÄ«nas un lidos bombardÄ“t kÄdu no mÅ«su kaimiņiem. VisticamÄk, ka kaimiņi dos prettriecienu, kurš Ameriku neskars. Bet par ko ies bojÄ nevainÄ«gi Latvijas iedzÄ«votÄji? TÄda, lÅ«k, ir NATO drošÄ«ba.
Mums tik tuvajÄ LietuvÄ SVF (lasi kÄ Vašingtona) pieprasa, lai tur tiktu privatizÄ“ta komunÄlÄ saimniecÄ«ba, t.i. Å«densapgÄde, apkures saimniecÄ«ba, atkritumu izvešana u.c. VarÄ“tu jau nepieminÄ“t leišus, ja ne viens liels „BET” - šÄ« pavÄ“le agrÄk vai vÄ“lÄk nonÄks uz galda arÄ« mÅ«su valdÄ«bai.
KÄdas bÅ«s sekas? Sekas ir skaidras. Kad ViÄ¼Å†Ä privatizÄ“ja apkures saimniecÄ«bu, apkure sadÄrdzinÄjÄs 2 - 3 reizes. Tagad Viļņas iedzÄ«votÄji par apkuri maksÄ dÄrgÄk nekÄ viņu ziemeļu kaimiņi SomijÄ un ZviedrijÄ, lai gan ziemas tur ir bargÄkas. Somi un zviedri savÄs valstÄ«s neprivatizÄ“ja apkures saimniecÄ«bu. Ja LietuvÄ privatizÄ“s Å«densapgÄdi, ar Å«deni bÅ«s tas pats, kas notika ar apkuri. LÅ«k, kÄ brÄ«vais tirgus visu pats regulÄ“.
Šodien lielu daļu no Latvijas budžeta sastÄda ES palÄ«dzÄ«ba un nauda no jauktiem fondiem, bet tik un tÄ budžetÄ trÅ«kst lÄ«dzekļu, tÄdēļ tiek paaugstinÄti nodokļi. Varas pÄrstÄvji lielÄs, ka ES mums ļoti palÄ«dz, dod naudu. Skaidra lieta - nokÄva tautsaimniecÄ«bu, bet tagad dod naudu, lai valdÄ«ba varÄ“tu sev izmaksÄt algas un necenstos nodarboties ar reÄlas ekonomikas attÄ«stÄ«šanu.
Kas notiks, kad naudu vairs nedos? Tad mÅ«su liberÄli minimÄlÄ valdÄ«ba kritÄ«s ceļos Briseles priekšÄ un izpildÄ«s jebkuru tÄs iegribu. Pat ezim ir skaidrs, ka visa kontrole notiek caur naudu. Brisele dod naudu un lÄ«dz ar to nopÄ“rk mÅ«su valdÄ«bas, prezidentus un Saeimu. Visi ir nopirkti. Viņiem ir nauda, un viņi ar dzÄ«vi ir apmierinÄti, bet tauta - lai iet pie velna. TÄ ir domÄta tikai tam, lai vÄ“lÄ“šanÄs balsotu par partijÄm.
Bet vai tautai ir, no kÄ izvÄ“lÄ“ties? Visas partijas, kas lÄ«dz šim ir bijušas pie varas, acÄ«mredzami ir nopirktas. MÄ“s uz savas Ädas izbaudÄ«jÄm komunistus, tagad mÅ«su Ädu dÄ«rÄ liberÄļi.
Tad vai viņi (Brisele un Vašingtona) ir mÅ«su sabiedrotie vai nav? AtkÄrtoju vÄ“lreiz - ne vienÄ karÄ Latvija nav bijusi tik sasista un iznÄ«cinÄta, kÄ tagad to ir izdarÄ«jusi Brisele un Vašingtona ar savÄm reformÄm. Staļins izsÅ«tÄ«ja latviešus uz SibÄ«riju, tas bija ļoti nežēlÄ«gi, tomÄ“r viņa deportÄcijÄs aizvesto bija daudz reižu mazÄk nekÄ pašlaik ir Briseles un Vašingtonas reformu rezultÄtÄ izdzÄ«to. Vai tiešÄm pÄ“c tÄ, kÄ mÅ«su „sabiedrotie” ir šÄdi pasaimniekojuši LatvijÄ, mÄ“s viņus arÄ« turpmÄk dÄ“vÄ“sim par saviem sabiedrotiem?
MÅ«sdienÄs lielÄkÄ cīņa pasaulÄ“ notiek par ekonomiku. VecÄs ražotÄjvalstis par visÄm varÄ«tÄ“m cenšas nepieļaut bijušÄm kolonijÄm un trešajÄm valstÄ«m attÄ«stÄ«t savu ražošanu, jo ražošana nodrošina visu nepieciešamo cilvÄ“kiem labai, bagÄtai un brÄ«vai dzÄ«vei. VecÄs ražotÄjvalstis vÄ“las saglabÄt ražošanas monopolu. TÄdēļ tÄs darbojas saskaņoti.
Pirms 20 gadiem Latvija bija ražotÄjvalsts. Tagad, pÄ“c veiktajÄm reformÄm no ražošanas tikpat kÄ nekas nav palicis pÄri. Jau divas desmitgades, kÄ mÄ“s zaudÄ“jam šai cīņÄ. VietÄ“jie uzņēmumi turpina izputÄ“t. StrÄdÄjošie turpina aizbraukt. NabadzÄ«ba turpina dzÄ«t arvien dziļÄkÄ paralÄ«zÄ“.
Šai cÄ«Å†Ä izdzÄ«vos tikai tie, kuri spÄ“s izveidot nacionÄlu tautsaimniecÄ«bu, nacionÄlu politiku un nacionÄlu kultÅ«ru, visi pÄrÄ“jie agrÄk vai vÄ“lÄk tiks iznÄ«cinÄti vai kļūs par melnstrÄdniekiem ražotÄjvalstÄ«s. Cita ceļa nav.
***
ApcerÄ“jums veidots balstoties uz vÄ“sturnieka, tulka un publicista Prana Valicka redzÄ“juma par to, kas notiek LietuvÄ. „Vienreiz piegriezies!” no sirds saka Prans un vienkÄršiem vÄrdiem cenšas tautiešiem izskaidrot neģēlÄ«go Eiropas SavienÄ«bas mehÄnismu ar nosaukumu „Peļņas gÅ«šana”.
TÄs dēļ tika nodibinÄta izdaudzinÄtÄ ES, tÄs dēļ sagrÄva DienvidslÄviju un PSRS, tÄs dēļ noslepkavoja MiloševiÄu, Sadamu un Kadafi, tÄs dēļ dedzina arÄbu Austrumus. Viņas MajestÄtes Peļņas dēļ Rietumu pasaule visiem spÄ“kiem centÄ«sies ieviest jauno pasaules kÄrtÄ«bu, kÄ tas ir pasludinÄts uz dolÄra banknotes.