Menu
Pilnā versija

Latvijas neveiksmes stāsts

Linda Zauere · 14.01.2016. · Komentāri (93)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds gudrs cilvÄ“ks sacÄ«ja, ka teikt patiesÄ«bu melu okeānā jau ir revolÅ«cija. Nezinu, kā ar revolÅ«ciju... no tās vienmÄ“r dveš kas nelabs, bet bez patiesÄ«bas šajā liekulÄ«gajā laikmetā neiztikt.

Klāt 1991.gada barikāžu atceres diena: vieniem tā asociÄ“jas ar brÄ«vÄ«bas un neatkarÄ«bas atgÅ«šanu, citiem – ar „brÄ«vÄ«bas no brÄ«vÄ«bas” iegÅ«šanu. Lai kādas sajÅ«tas arÄ« šodien nepārņemtu katru no mums, nenoliedzams paliek fakts, ka tas bija latviešu tautas atmodas laiks, kad gaisā virmoja ilgas pÄ“c brÄ«vÄ«bas, patstāvÄ«bas un pašiem savas valsts. 

Ir pagājuši 23 gadi, uz kartes vairs nav LPSR, bet ir Latvijas Republika. PSRS totalitārais režīms ir aizslaucÄ«ts vÄ“stures mÄ“slainÄ“ un lÄ«dz ar to marksisma ideoloÄ£ija. Šodien mÄ“s dzÄ«vojam demokrātiskā iekārtā ar tai raksturÄ«giem diviem galvenajiem principiem – „vienlÄ«dzÄ«ba” un „brÄ«vÄ«ba”.

Bet, ja tā ir tiesa, kā to cenšas iegalvot mÅ«su demokrāti, no kurienes Latvijā tāda nabadzÄ«ba, bezdarbs un beztiesiskums, no kurienes šÄ« milzÄ«gā sociālā netaisnÄ«ba un nevienlÄ«dzÄ«ba? KāpÄ“c jau atkal latvietÄ« mostas vÄ“lÄ“šanās celties cīņai par savu valsti un savu tautu, par savu nacionālu Latviju? Aspekti tam visam ir vairāki...

Pirms 20 gadiem Latvija bija ražotājvalsts, bet tagad pÄ“c visām veiktajām demokrātiskām un liberālām reformām ir kļuvusi par bezdarbnieku valsti. GandrÄ«z visas rÅ«pnÄ«cas ir iznÄ«cinātas, pārvÄ“rstas par importa krāmu noliktavām. Visur tikai viens vienÄ«gs imports. PÄ“c iestāšanās ES Latvija no lauksaimniecÄ«bas produkcijas eksportÄ“tājvalsts ir kļuvusi par tipisku importÄ“tājvalsti. Mums vairs nav veselas cukura nozares, nav RÄ“zeknes piena kombināta. Vieglāk bÅ«tu uzskaitÄ«t, kas vÄ“l palicis vai atrodas vietÄ“jā kapitāla paspārnÄ“.

Taču šÄ«s pārmaiņas nav Latvijā izdomātas, to autortiesÄ«bas pieder Starptautiskajam ValÅ«tas fondam, Briselei un Vašingtonai. Tieši tādas pat investÄ«ciju (vaučeru) reformas tika uzsāktas Krievijā un citās postpadomju valstÄ«s. No kurienes tāda vienotÄ«ba? VienotÄ«ba tādēļ, ka centrs, no kurienes tās tika „palaistas”, ir viens!!! PÄ“c veiktajām reformām visur, ne tikai Latvijā, ir saimniecisks posts un sabrukums. KāpÄ“c SVF, Briselei un Vašingtonai bija vajadzÄ«gi šÄdi pārkārtojumi?

SVF darbÄ«bā piedalās daudzas valstis. Tām visām pieder noteikts daudzums akciju, lÄ«dzÄ«gi kā akciju sabiedrÄ«bā. Lauvas tiesa akciju pieder ASV valdÄ«bai, jo akcijas tiek sadalÄ«tas proporcionāli tam, cik naudas kurš ir ieguldÄ«jis, un ASV ieguldÄ«jums ir vislielākais. TāpÄ“c SVF, balsojot un pieņemot lÄ“mumus, vienmÄ“r izšÄ·irošÄ balss pieder ASV valdÄ«bai. Faktiski SVF ir ASV valdÄ«bas instruments. Tad kāpÄ“c ASV nepasaka, ka to vai citu pieprasa tieši tās, bet nevis kaut kāds bezpersonisks SVF? TāpÄ“c, ka Ameriku vada meļi un divkoši, kuri slÄ“pjas aiz SVF un citu starptautisku organizāciju vai sabiedrÄ«bu mugurām. Kas ir Brisele un Eiropas SavienÄ«ba? Lieki nebÅ«s atgādināt, ka gandrÄ«z visas ES dalÄ«bvalstis ir arÄ« NATO dalÄ«bvalstis, un uz to zemÄ“m stāv ASV armija - jo viņi taču ir sabiedrotie, konkrÄ“tāk, vasaļi. Viss viens pret vienu, visas reformas nāk no Vašingtonas.

Kam ir vajadzÄ«gas šÄdas pārmaiņas, un kam tās ir izdevÄ«gas? KāpÄ“c tieši tādas un ne citādākas? Kolosāls labums no reformām pirmām kārtām ir ASV un to vasalim - ES, jo pÄ“c ražošanas sagraušanas visā bijušajā Austrumu blokā un PSRS, rietumu ražotājvalstÄ«m (t.i., ASV un to vasalim ES) šis sociālistisko valstu lÄ“Ä£eris kļuva par eksporta tirgu. Viņi daudz ieguva no reformām, jo tagad ir sagrābuši milzÄ«gu teritoriju savu preču realizācijai, kurā vairs nepastāv nekāda konkurence. Senāk par eksporta tirgiem karoja, laupÄ«ja kolonijas un tā veidoja noietu savām precÄ“m. Tagad iztika bez kara, vienkārši piespieda veikt viņiem vajadzÄ«gās reformas.

Visi, kas pirms piecpadsmit gadiem bija pabijuši Vācijā, mÄ“dza stāstÄ«t, ka tur tās pašas preces maksā gandrÄ«z divas reizes dārgāk nekā Latvijā. KāpÄ“c Rietumu uzņēmÄ“ji mums pārdeva savu produkciju lÄ“tāk nekā pie sevis mājās? No kurienes tāds kapitālistu dāsnums?

Tā darÄ«ja, lai vietÄ“jie ražotāji nevarÄ“tu pārdot savas preces par rentablām cenām un izputÄ“tu, piemÄ“ram, „Jelgavas cukura fabrika” nevarÄ“ja pārdot savu produkciju, jo balto cukuru par ievÄ“rojami zemāku cenu pārdeva lielās Rietumu korporācijas, kuras ar Latvijas valsts izdotām licencÄ“m ieveda cukuru bez muitas nodokļa. Toreiz mÅ«su politiÄ·i vienā balsÄ« teica, ka latvieši nemāk ražot, nemāk strādāt, tāpÄ“c Rietumu preces ir lÄ“tākas par mÅ«sÄ“jām.

Bet, produkcija taču tiek ražota no vienām un tām pašÄm izejvielām kā pie mums, tā arÄ« Rietumos. MÅ«su strādnieki par to pašu darbu saņēma 10 reizes mazākas algas, bet Rietumu preces tik un tā - divas reizes lÄ“tākas. Un kā ir šodien? Tagad jau sen visas rÅ«pnÄ«cas ir bankrotÄ“jušas, to iekārtas pārdotas metāllūžņos, bet telpas pārvÄ“rstas noliktavās un veikalos importa krāmiem, toties tagad šÄ«s te lielkapitālistu preces pie mums maksā tik pat, cik Rietumos, un pat dārgāk.

KāpÄ“c tā notika? TāpÄ“c, ka mÅ«su ražošana ir veiksmÄ«gi iznÄ«cināta un tagad esam spiesti visu pirkt no Rietumiem. MÄ“s esam kļuvuši par viņu noieta tirgu. Reformas panāca to, ko tām vajadzÄ“ja panākt. Tagad skaidri redzams, ka toreiz Rietumi dempingoja masveidā.

Dempings (no angļu val. „nomest”) ir ekonomisks jÄ“dziens. Tas tiek skaidrots tā: „Tā ir preces pārdošana pārrobežu tirgos lÄ“tāk par vietÄ“jā tirgus ražošanas pašizmaksu. Pārrobežu tirgos vienmÄ“r dempingo ar mÄ“rÄ·i nospiest, iznÄ«cināt vietÄ“jos ražotājus un pÄ“c to izskaušanas šajā valstÄ« iegÅ«t monopola tiesÄ«bas. Savukārt pÄ“c monopola iegÅ«šanas cenas kāpināt vairākas reizes vai pat vairāku desmitu reižu." Un tad sāk ienākt grandioza peļņa. Dempings - tas ir laupÄ«šanas paņēmiens.

18. gadsimtā lords Brogheims piedāvāja Anglijas parlamentam, uzsākot preču eksportu kādā no ārvalstÄ«m, cenas ātri apgrozāmām precÄ“m sākumā nolaist tā, lai tās bÅ«tu zemākas par ražošanas pašizmaksu konkrÄ“tajā valstÄ«. Savukārt, lai angļu ražotāji no tādas tirdzniecÄ«bas neciestu un lai tiem bÅ«tu izdevÄ«gi ražot, Brogheims ieteica valdÄ«bai kompensÄ“t eksportÄ“tājiem radušos zaudÄ“jumus. Tā dienas gaismu ieraudzÄ«ja dotācijas. Anglijas parlaments akceptÄ“ja lorda Brogheima piedāvājumu, un Anglija uzsāka dempingot citās valstÄ«s, precÄ«zāk - laupÄ«t.

Kad ASV ieguva neatkarÄ«bu, Anglija sāka aktÄ«vi dempingot Amerikas iekšÄ“jā tirgÅ«. LÄ«dz ko ASV to pamanÄ«ja un aizliedza dempingu, Anglija steidza tur organizÄ“t savu preču kontrabandu. Situācija nonāca pat lÄ«dz militārai sadursmei, taču ASV tā arÄ« nevarÄ“ja uzveikt Anglijas dempingu. ProblÄ“ma atrisinājās, pateicoties Napoleona kariem Eiropā, kad Anglija nopietni sabijās un visus savus spÄ“kus veltÄ«ja šim karam. Pa to laiku ASV spÄ“ja atgÅ«ties, tā ka vÄ“lāk angļi vairs nemÄ“Ä£ināja ne dempingot, ne ievest Amerikā kontrabandu. Tieši tad ASV sākās ievÄ“rojams rÅ«pniecÄ«bas uzplaukums.

Angļi laupÄ«ja ne tikai Amerikā, bet arÄ« citās pasaules valstÄ«s, un, pateicoties dempingam, bija uzkrājuši milzÄ«gu kapitālu. MÅ«sdienās dempingu izmanto ražotājvalstis pret trešajām valstÄ«m vai, tautas valodā runājot, pret neattÄ«stÄ«tām valstÄ«m. AtcerÄ“simies eksporta dotācijas. SabrÅ«kot Austrumu blokam un PSRS, Rietumu ražotājvalstis izmantoja dempingu pret visām bijušajām sociālistiskajām Austrumeiropas valstÄ«m, tajā skaitā arÄ« pret Latviju.

Kad mÄ“s atguvām t.s. neatkarÄ«bu, ES dotÄ“ja visas uz mÅ«su zemi eksportÄ“jamās preces. TiklÄ«dz Latvijā bija iznÄ«cināta ražošana, aiztaisÄ«tas un demontÄ“tas rÅ«pnÄ«cas, palika nevajadzÄ«gi arÄ« strādnieki. Iznākumā izveidojās neredzÄ“ts bezdarbs un nabadzÄ«ba. Spiesti glābties no bada nāves, cilvÄ“ki sāka izbraukt no valsts uz bagātajiem Rietumiem. Emigrācijas apmÄ“ri ir vienkārši katastrofāli.

Kas notiks, kad reproduktÄ«vā jaunatne bÅ«s aizbraukusi, bet vecie ļaudis nomiruši? Ne velti tagad izskan prognozes, ka uz 2050. gadu latvieši kā tauta vairs nepastāvÄ“s. Nevienā karā Latvija nav bijusi tik sasista un iznÄ«cināta, kā tagad bez kara to ir pamanÄ«jušies izdarÄ«t demokrāti un liberāļi.

Taču kādēļ pastāvÄ“ja iespÄ“ja veikt tādas reformas? KāpÄ“c valdÄ«bas, ne tikai Latvijā, bet arÄ« pārÄ“jās Austrumeiropas valstÄ«s pieļāva ko tādu? Vai tās ir aklas un neko neredz? Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša.

Londonas Ekonomikas skola apgalvo, ka liberālas valdÄ«bas nav vajadzÄ«gas ne Lielbritānijā, ne citās ES ražotājvalstÄ«s, bet gan tajās valstÄ«s, kurās ražotājvalstis grib laupÄ«t. Anglijā, ASV un citās ražotājvalstÄ«s valdÄ«bas ir stipras, to pienākums un viena no galvenajām rÅ«pÄ“m ir tirgus regulÄ“šana to kolonizÄ“tajās valstÄ«s, bet dempings un dzÄ«šanās pÄ“c monopola paverdzināto valstu uzņēmÄ“jiem ir stingri sodāms.

Amerikā kompānija „Microsoft” par antimonopoltiesÄ«bu likumu pārkāpumu nesen samaksāja sodu daudzu miljardu dolāru apmÄ“rā un bija spiesta sadalÄ«t uzņēmumu neatkarÄ«gās struktÅ«rvienÄ«bās tā, lai uzņēmums nebÅ«tu monopolists vai nevarÄ“tu pretendÄ“t uz monopoltiesÄ«bām. Bieži dzirdam, ka ASV valdÄ«ba aizliedz saviem valsts ražotājiem pārdot savas preces tai vai citai valstij, aizliedz savām bankām aizdot naudu kādas citas valsts uzņēmumiem vai pilsoņiem, aizliedz Amerikā tirgot preces no vienas vai otras valsts. Aizlieguma neievÄ“rošana tiek stingri sodÄ«ta. Kas tas ir? Vai tas ir „brÄ«vais tirgus”? Pat aklajam ir redzams, ka tirgus ASV tiek stingri regulÄ“ts no valdÄ«bas puses, tieši tāpat arÄ« Eiropas SavienÄ«bā.

Londonas Ekonomikas skola apgalvo, ka Lielbritānijai un pārÄ“jām ražotājvalstÄ«m vajadzÄ“tu jaunattÄ«stÄ«bas un trešajās valstÄ«s vest pie varas liberālas valdÄ«bas, kuras viņi paši vÄ“l dÄ“vÄ“ par minimālām valdÄ«bām. Galvenais uzdevums liberāli minimālai valdÄ«bai ir nemaisÄ«ties pa kājām un nemÄ“Ä£ināt regulÄ“t tirgu. Viņu pienākums ir ieviest savā valstÄ« „brÄ«vo tirgu” un nekādā gadÄ«jumā nebāzt degunu tirdzniecÄ«bas lietās, ļaujot rietumniekiem dempingot un monopolÄ“t pÄ“c sirds un patikas.

LÅ«k, kāpÄ“c ASV prezidenta B.Obamas palÄ«gs M.Makfols kategoriski pieprasÄ«ja, lai Amerikas valdÄ«ba ar jebkuriem lÄ«dzekļiem cenšas liberalizÄ“t visas pasaules valstu valdÄ«bas, bet pret atteikušajiem liberalizÄ“ties piemÄ“ro militāro spÄ“ku vai „neitralizÄ“” valdÄ«bas locekļus, politiskos un sabiedriskos darboņus tikai tādēļ, ka viņi nevÄ“las atļaut izlaupÄ«t savu dzimteni. Tā liberalizÄ“ja arÄ« Austrumeiropu un visur iedÄ“stÄ«ja nabadzÄ«bu.

Latvijā jo tālāk, jo pie varas nāk arvien liberālākas valdības. Ekonomika grimst aizvien dziļākā purvā. Cilvēki straumēm plūst prom no dzimtenes.

Sniegšu vienkāršu piemÄ“ru, kā pašlaik tiek Ä«stenots dempings pret Latviju. Pa visu Eiropas SavienÄ«bu zemkopji saņem platÄ«bu maksājumus. Zemkopju ienākumi sastāv no divām daļām: vienu saņem no produkcijas pārdošanas, otru – no ES platÄ«bu maksājumiem. Latvijas zemkopji saņem no 3 lÄ«dz pat 7 reizÄ“m mazākus platÄ«bu maksājumus, bet produkciju ir spiesti pārdot par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gām cenām kā kolÄ“Ä£i no vecās ES, kura pastāvÄ“ja lÄ«dz Austrumeiropas paplašināšanai.

Latvieši saņem mazākus ienākumus par to pašu darbu un tādēļ nespÄ“j iegādāties jaunu, jaudÄ«gāku ražošanas tehniku, bet nolÄ«gtajiem strādniekiem ir spiesti maksāt daudz mazāku darba algu. MÅ«su zemnieki saņem vismaz trÄ«s reizes mazākus ienākumus, bet produkciju visas ES dalÄ«bvalstis var pārdot bez ierobežojumiem visā Eiropas teritorijā. MÅ«su zemnieki nostādÄ«ti ievÄ“rojami sliktākos apstākļos, un atpalikšana ir garantÄ“ta.

Kādēļ tā notiek? Kādēļ latviešu zemnieki nostādÄ«ti šÄdos nevienlÄ«dzÄ«gos apstākļos? Tādēļ, ka tādu vienošanos parakstÄ«ja Latvijas valdÄ«ba, Latvijas prezidente un to ratificÄ“ja Saeima. Tāds ir lÄ«gums par iestāšanos ES, tur ir ierakstÄ«ts, ka latvieši naudu nesaņems.

Jautājums, kas to lÄ«gumu lasÄ«ja? Viss lÄ«guma teksts ar pielikumiem, protokoliem un vairākām deklarācijām bija gandrÄ«z 6000 lappušu garš, un maz ticams, ka valdÄ«ba un prezidente ar šo apjomÄ«go tekstu bija detalizÄ“ti iepazinušies. Ko ES pagrÅ«da zem deguna, to arÄ« parakstÄ«ja. Saeimas locekļi arÄ« par to balsoja, vairākums nelasÄ«juši. Balsoja tādēļ, ka vajag.

Tad ko mÄ“s pašlaik varam vÄ“lÄ“ties? Ja tagad kāds pieprasÄ«tu izlÄ«dzināt maksājumus latviešu zemniekiem ar kolÄ“Ä£iem Rietumos, izlÄ«dzināt zemnieku saimnieciskos apstākļus, rietumnieki tÅ«daļ norādÄ«tu ar pirkstu - lÅ«k, paši parakstÄ«jāt, agrāk vajadzÄ“ja runāt.

Tagad mums lÄ«gumā stāv rakstÄ«ts, ka rietumniekiem ir tiesÄ«bas dempingot latviešu lauksaimniecÄ«bu. LÅ«k, ko nozÄ«mÄ“ liberāli minimāla valdÄ«ba. Rietumos tādu valdÄ«bu pat ar uguni nesameklÄ“si, bet Latvijas „brÄ«vā tirgus” aizstāvji un propagandÄ“tāji paklausÄ«gi pilda un paraksta visu, ko no viņiem prasa saimnieks no Vašingtonas un priekšnieks no Briseles.  

Ne velti, pārbraucot no Rietumiem, mÅ«su vadÄ«tāji lepni stāsta - „saņēmām mājas darbu”, „jāpilda mājas darbs”. ŠÄdas runas no mÅ«su politiÄ·u mutÄ“m esam dzirdÄ“juši simtiem reižu, tās translÄ“ radio, televÄ«zija, raksta avÄ«zes un ziņu portāli. MÅ«su politiÄ·i lepojas, ka saņem un pilda mājas darbus, iznākumā mājas darbs izpildÄ«ts - Latvija ir kļuvusi par bezdarbnieku un nabagu valsti.    

Priekšnieks, kaut arÄ« viņš sauktos par premjeru, prezidentu vai Saeimas vairākumu, nav tas, kuru sauc par priekšnieku, bet tas, kura pavÄ“les tiek pildÄ«tas. MÅ«sÄ“jie tikai pilda mājas darbus, ko tiem uzdod Brisele un Vašingtona. Ar neapbruņotu aci redzams, kurš šeit ir priekšnieks un kurš - kalps.

Paņemiet Zvārdes poligona iekarošanas–iekārošanas plānu. Pirms neilga laika kā bumba no skaidrām debesÄ«m Zvārdei uzgāzās ziņa, ka notiks bijušÄ PSRS mÄ“rÄ·poligona nacionalizācija. PÄ“c 20 neatkarÄ«bas gadiem AizsardzÄ«bas ministrija bija pÄ“kšÅ†i attapusies, ka teritorija ir bÄ«stama un ļaudis, kas šeit saimnieko, steidzami jāglābj. Tika piesaukti starptautiski eksperti, kuri Zvārdes poligonu novÄ“rtÄ“ja kā vienu no piesārņotākajām vietām Latvijā, kurā esot jāierobežo saimnieciskā darbÄ«ba, lai nepakļautu cilvÄ“kus briesmām.

ValdÄ«ba nekavÄ“joši „zvārdÄ“niešu interesÄ“s” izrÄ«koja AS „Latvijas valsts meži” uzsākt lādiņiem nosÄ“to Zvārdes zemes atsavināšanu. Ar „Latio” palÄ«dzÄ«bu valsts sāka uzpirkt meža zemi, pie ceļiem sasprauda brÄ«dinošus uzrakstus „Apdraud dzÄ«vÄ«bu”. Un tas viss, lai tikai NATO iegÅ«tu bijušo padomju armijas militāro objektu. Kā zināms, Zvārde atrodas gandrÄ«z precÄ«zi vidÅ« starp ostas pilsÄ“tām RÄ«gu, Ventspili, Liepāju un KlaipÄ“du, kurās NATO jau ir izvÄ“rsusi savu militāro darbÄ«bu.

Valsts atrada naudu Zvārdes zemes iegādei un, ja NATO pieprasÄ«s, atradÄ«s arÄ« „poligona” labiekārtošanai un aprÄ«košanai. Bet finālā šo teritoriju atdos NATO bezmaksas lietošanā, kā tas jau ir noticis ar citu NATO dalÄ«bvalstu zemÄ“m, piemÄ“ram, Zokņu aviobāzi pie Šauļiem Lietuvā. Visas NATO dalÄ«bvalstis ir ASV vasaļi, tā ka Amerika faktiski savā rÄ«cÄ«bā iegÅ«s un bez maksas lietos Zvārdes poligonu.

KāpÄ“c valdÄ«bas tā dara un darÄ«s? Tās pilda un pildÄ«s mājas darbus. Ja ASV vajadzÄ“s, no Zvārdes pacelsies lidmašÄ«nas un lidos bombardÄ“t kādu no mÅ«su kaimiņiem. Visticamāk, ka kaimiņi dos prettriecienu, kurš Ameriku neskars. Bet par ko ies bojā nevainÄ«gi Latvijas iedzÄ«votāji? Tāda, lÅ«k, ir NATO drošÄ«ba.

Mums tik tuvajā Lietuvā SVF (lasi kā Vašingtona) pieprasa, lai tur tiktu privatizÄ“ta komunālā saimniecÄ«ba, t.i. Å«densapgāde, apkures saimniecÄ«ba, atkritumu izvešana u.c. VarÄ“tu jau nepieminÄ“t leišus, ja ne viens liels „BET” - šÄ« pavÄ“le agrāk vai vÄ“lāk nonāks uz galda arÄ« mÅ«su valdÄ«bai.

Kādas bÅ«s sekas? Sekas ir skaidras. Kad Viļņā privatizÄ“ja apkures saimniecÄ«bu, apkure sadārdzinājās 2 - 3 reizes. Tagad Viļņas iedzÄ«votāji par apkuri maksā dārgāk nekā viņu ziemeļu kaimiņi Somijā un Zviedrijā, lai gan ziemas tur ir bargākas. Somi un zviedri savās valstÄ«s neprivatizÄ“ja apkures saimniecÄ«bu. Ja Lietuvā privatizÄ“s Å«densapgādi, ar Å«deni bÅ«s tas pats, kas notika ar apkuri. LÅ«k, kā brÄ«vais tirgus visu pats regulÄ“.  

Šodien lielu daļu no Latvijas budžeta sastāda ES palÄ«dzÄ«ba un nauda no jauktiem fondiem, bet tik un tā budžetā trÅ«kst lÄ«dzekļu, tādēļ tiek paaugstināti nodokļi. Varas pārstāvji lielās, ka ES mums ļoti palÄ«dz, dod naudu. Skaidra lieta - nokāva tautsaimniecÄ«bu, bet tagad dod naudu, lai valdÄ«ba varÄ“tu sev izmaksāt algas un necenstos nodarboties ar reālas ekonomikas attÄ«stÄ«šanu.

Kas notiks, kad naudu vairs nedos? Tad mÅ«su liberāli minimālā valdÄ«ba kritÄ«s ceļos Briseles priekšÄ un izpildÄ«s jebkuru tās iegribu. Pat ezim ir skaidrs, ka visa kontrole notiek caur naudu. Brisele dod naudu un lÄ«dz ar to nopÄ“rk mÅ«su valdÄ«bas, prezidentus un Saeimu. Visi ir nopirkti. Viņiem ir nauda, un viņi ar dzÄ«vi ir apmierināti, bet tauta - lai iet pie velna. Tā ir domāta tikai tam, lai vÄ“lÄ“šanās balsotu par partijām. 

Bet vai tautai ir, no kā izvÄ“lÄ“ties? Visas partijas, kas lÄ«dz šim ir bijušas pie varas, acÄ«mredzami ir nopirktas. MÄ“s uz savas ādas izbaudÄ«jām komunistus, tagad mÅ«su ādu dÄ«rā liberāļi.

Tad vai viņi (Brisele un Vašingtona) ir mÅ«su sabiedrotie vai nav? Atkārtoju vÄ“lreiz - ne vienā karā Latvija nav bijusi tik sasista un iznÄ«cināta, kā tagad to ir izdarÄ«jusi Brisele un Vašingtona ar savām reformām. Staļins izsÅ«tÄ«ja latviešus uz SibÄ«riju, tas bija ļoti nežēlÄ«gi, tomÄ“r viņa deportācijās aizvesto bija daudz reižu mazāk nekā pašlaik ir Briseles un Vašingtonas reformu rezultātā izdzÄ«to. Vai tiešÄm pÄ“c tā, kā mÅ«su „sabiedrotie” ir šÄdi pasaimniekojuši Latvijā, mÄ“s viņus arÄ« turpmāk dÄ“vÄ“sim par saviem sabiedrotiem?       

MÅ«sdienās lielākā cīņa pasaulÄ“ notiek par ekonomiku. Vecās ražotājvalstis par visām varÄ«tÄ“m cenšas nepieļaut bijušÄm kolonijām un trešajām valstÄ«m attÄ«stÄ«t savu ražošanu, jo ražošana nodrošina visu nepieciešamo cilvÄ“kiem labai, bagātai un brÄ«vai dzÄ«vei. Vecās ražotājvalstis vÄ“las saglabāt ražošanas monopolu. Tādēļ tās darbojas saskaņoti. 

Pirms 20 gadiem Latvija bija ražotājvalsts. Tagad, pÄ“c veiktajām reformām no ražošanas tikpat kā nekas nav palicis pāri. Jau divas desmitgades, kā mÄ“s zaudÄ“jam šai cīņā. VietÄ“jie uzņēmumi turpina izputÄ“t. Strādājošie turpina aizbraukt. NabadzÄ«ba turpina dzÄ«t arvien dziļākā paralÄ«zÄ“.

Šai cīņā izdzÄ«vos tikai tie, kuri spÄ“s izveidot nacionālu tautsaimniecÄ«bu, nacionālu politiku un nacionālu kultÅ«ru, visi pārÄ“jie agrāk vai vÄ“lāk tiks iznÄ«cināti vai kļūs par melnstrādniekiem ražotājvalstÄ«s. Cita ceļa nav.

***

ApcerÄ“jums veidots balstoties uz vÄ“sturnieka, tulka un publicista Prana Valicka redzÄ“juma par to, kas notiek Lietuvā. „Vienreiz piegriezies!” no sirds saka Prans un vienkāršiem vārdiem cenšas tautiešiem izskaidrot neģēlÄ«go Eiropas SavienÄ«bas mehānismu ar nosaukumu „Peļņas gÅ«šana”.

Tās dēļ tika nodibināta izdaudzinātā ES, tās dēļ sagrāva Dienvidslāviju un PSRS, tās dēļ noslepkavoja Miloševiču, Sadamu un Kadafi, tās dēļ dedzina arābu Austrumus. Viņas Majestātes Peļņas dēļ Rietumu pasaule visiem spÄ“kiem centÄ«sies ieviest jauno pasaules kārtÄ«bu, kā tas ir pasludināts uz dolāra banknotes.

Novērtē šo rakstu:

0
0