Latvijas PSR AugstÄkÄs tiesas jaunÄkais tiesnesis un viņa „tiesÄ«bas tiesÄt†padomju varas vÄrdÄ
PIETIEK · 31.03.2021. · Komentāri (0)KÄ tieši izpaudÄs bijušÄ padomju tiesneša Romualda VonsoviÄa kolaboracionisms ar padomju okupÄcijas varu un gatavÄ«ba darÄ«t faktiski visu, lai tikai sekmÄ«gi taisÄ«tu karjeru padomju sistÄ“mÄ? Par to viņš pats kÄ Latvijas PSR AugstÄkÄs tiesas visjaunÄkais tiesnesis stÄsta 1990. gadÄ Å¾urnÄlÄ Liesma publicÄ“tajÄ intervijÄ ar zÄ«mÄ«gu virsrakstu „TiesÄ«bas tiesÄt”, tiesa, nepieminot tÄdas „neÄ“rtas” tÄ“mas kÄ savus notiesÄjošos spriedumus Latvijas PSR karoga „zaimotÄjiem”, „parazÄ«tiskÄ dzÄ«vesveida piekopÄ“jiem”, „spekulantiem” un citiem padomju sistÄ“mai nepatÄ«kamiem cilvÄ“kiem, tomÄ“r atzÄ«stot, ka pats parakstÄ«jis Äetrus nÄves spriedumus.
- Ko nozÄ«mÄ“ bÅ«t jaunÄkajam tiesnesim AugstÄkajÄ tiesÄ?
- Tas nozÄ«me cÄ«tÄ«gi darboties tiesas sÄ“dÄ“s - šis darbiņš tiek visiem gados jaunÄka jiem. VecÄkie izskata kasÄcijas sÅ«dzÄ«bas un visu pÄrÄ“jo, kas vairÄk saistÄs ar lietas materiÄlu pÄrbaudi un to atbilstÄ«bu spriedumam. Tas ari saprotams, jo sÄ“des darbs ir fiziski grÅ«tÄks, prasa diezgan lielu izturÄ«bu, bet man liekas – arÄ« interesantÄks.
- Cik tiesnešu strÄdÄ AugstÄkajÄ tiesÄ?
- TrÄ«sdesmit. Vienpadsmit izskata civillietas, deviņpadsmit - kriminÄllietas, un ikdiena katrs strÄdÄ savÄ stera.
- Vai var sacÄ«t, ka AugstÄkÄs tiesas lÄ“mumi un spriedumi vienmÄ“r ir tikai un vienÄ«gi pareizi, tikai un vienmÄ“r likumÄ«gi?
- Daži jau saka, ka neviens no spriedumiem nav likumÄ«gs, jo mums vienkÄrši nav iespÄ“jams strÄdÄt pie tiem likuma paredzÄ“tajÄ kartÄ«ba. Spriedumu jÄraksta apspriežu telpÄ kopÄ ar piesÄ“dÄ“tÄjiem, turklÄt tas jÄdara pilnu darba dienu vai vairÄkas - cik nu nepieciešams. Šaja apspriežu telpÄ sprieduma rakstÄ«šanas laikÄ nav tiesÄ«bu ienÄkt nevienam citam cilvÄ“kam. AugstÄkajÄ tiesÄ šadu brÄ«vu telpu nav. Ir apspriežu istabas lÄ«dzÄs tiesas tÄlÄ“m - lieliski! PrÄvas laikÄ tas ari izmantojam. Bet tad. kad pienÄcis laiks rakstÄ«t spriedumu, zÄlÄ“ jau notiek nÄkoša tiesas sede... TÄ nu sēžam tajÄ pašÄ istabÄ, kur slrada vel vairÄki kolÄ“Ä£i, kur nÄk un iet cilvÄ“ki. PiesÄ“dÄ“tÄji nÄ«kst - viņiem bÅ«tÄ«ba nav ko darÄ«t, bet aiziet nav tiesÄ«bu. LabÄkajÄ gadÄ«jumÄ viņi lasa kÄdu grÄmatu, sliktÄkajÄ - sÄk tÄ“rzÄ“t. VarÄ“tu strÄdÄt mÄjÄs, bet vienistabas dzÄ«voklÄ«tÄ« ar daļējam Ä“rtÄ«bÄm, kur vÄ“l trÄ«sgadÄ«gais dÄ“ls nesaprot, kÄpee tÄ“tim negribas padalÄ«sities ... Protams, kaut kÄ jau cilvÄ“ks visam piemÄ“rojas un atrod vidusceļu starp neizpildÄmiem kanoniem un reÄlo situÄciju, formÄli visu izdarot likumÄ paredzÄ“tajÄ kÄrtÄ«bÄ. Diez vai kÄds mÅ«s sapratÄ«s, ja šÄda jautÄjuma dēļ pieteiksim streiku.
- KÄda ir piesÄ“dÄ“tÄju loma?
- Liela. Viņiem ir tieši tÄdas pašas tiesÄ«bas kÄ tiesnešiem. ArÄ« spriedumu pieņemot, piesÄ“dÄ“tÄja un tiesneša balsis ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas, (iadÄs jau ari diezgan interesantas situÄcijas, kad piesÄ“dÄ“tÄji noklausÄs laba advokÄta spožu, emocionÄlu runu un pasaka: šis cilvÄ“ks vispÄr ir nevainÄ«gs, brÄ«vÄ«bu viņam! Divas balsis pret vienu. Tiesnesis raksta un pasludina spriedumu, kuram pats nepiekrÄ«t. VÄ“lÄk gan viņš var griezties pie AugstÄkÄs tiesas vadÄ«bas ar savam domÄm. VadÄ«ba nonÄk pie secinÄjuma, ka spriedums ir nepareizs, ka slepkava tomÄ“r ir slepkava, iesniedz protestu. AugstÄkas tiesas prezidijs spriedumu atceļ, šÄda gadÄ« jums tiek vÄ“rtÄ“ts kÄ kļūda... tiesneša darbÄ. Absurds? Protams, bet likumÄ«gs.
- Ar ko atšÄ·iras zvÄ“rinÄto tiesa no mÅ«sÄ“jÄs?
- Ar to, ka zvÄ“rinÄtie nobalso: vainÄ«gs tiesÄjamais vai nÄ“. Viņu lÄ“mums tiesnesim ir likums. Bel visu tÄlÄko jau dara profesionÄlis: tiesnesis pats izvÄ“rtÄ“ argumentus un pierÄdÄ«jumus, nosaka soda mÄ“ru. raksta spriedumu. ŠÄ·iet, ka tas ir loÄ£iskÄk. Viens no variantiem mÅ«su tiesu sistÄ“mas reformai ir ari zvÄ“rinÄto tiesas izveidošana. Protams, nevajag tikai steigties kÄrtÄ“jo reizi kaut ko automÄtiski pÄrņemt no citas valsts, kur ir citas tradÄ«cijas.
- KÄds svars ir vÄrdam «tiesnesis»?
- Kad pirms pÄris gadiem biju kursos MaskavÄ, armēņu kolÄ“Ä£i nevarÄ“ja saprast, kÄpÄ“c mÄ“s braucam ar metro, ja ir taksometri. SÄkÄs apcerÄ«ga saruna par tiesneša statusu un tÄ materiÄlo pusi, un armēņi teica: «Ko jÅ«s! Pie mums tiesnesis ir dievs!» JÄ, viņi šo jautÄjumu ir nostÄdÄ«juši savÄdÄk nekÄ mÄ“s...
- Laikam jau nekur citur pasaulÄ“ nav iespÄ“jams tÅ«lÄ«t no (augst)skolas sola pÄrsÄ“sties tiesneša krÄ“slÄ, kurš garantÄ“ augstu stÄvokli sabiedrÄ«bÄ, tÄtad arÄ« augstÄko atalgojumu un atbilstošu dzÄ«ves lÄ«meni.
- Nu, protams! Lai kļūtu par šo «Dieva vietnieku zemes virsÅ«», ASV, piemÄ“ram, nepieciešama vismaz desmit gadu darba pieredze advokatÅ«rÄ. Pie mums, kÄ jau parasts, viss otrÄdi - daudzi tiesneši gaida iespÄ“ju kļūt par advokÄtiem. Ar šÄ« gada sÄkumu beidzot arÄ« tiesnešiem palielinÄtas algas, gandrÄ«z vai dubultotas, bet šÄ« pÄrmaiņa nÄkusi stipri par veļu.
- Vai tad jums papildu peļņa vai «prÄ“mijas» netiek piedÄvÄtas?
- Esmu bijis spiests iztikt tÄpat. Ja kÄds gribÄ“s dot kukuli, viņš jau neskries ar naudas žūksni taisnÄ ceÄ¼Ä pie tiesneša. CilvÄ“ks ir prÄtÄ«gs - vispirms pazondÄ“s, vai «šitais» ņem. Man ir tik slikta slava, ka nav vÄ“rts pat mÄ“Ä£inÄt. Vai kÄds vispÄr «Å†em»? Diez vai kÄds to pasacÄ«s. KÄdreiz gan kolÄ“Ä£i, kÄ stÄsta, esot novÄ“rojuši interesantas situÄcijas. SÄ“des starplaikÄ, piemÄ“ram, tiesnešu istabÄ ienÄk advokÄts - paskatÄ«ties kÄdu detaļu lietas materiÄlos. AizstÄvim ir tÄdas tiesÄ«bas. Aiz durvÄ«m stÄv viņa klienti. PašÄ·irstÄ«jis kÄdu sÄ“jumu vai ko pajautÄjis, viņš aiziet, bet, sÄ“dei turpinoties, apsÅ«dzÄ“tais jau skatÄs tiesnesÄ« citÄm acÄ«m: sak, ko tu te mÄžojies - «paņēmis» taÄu jau esi un kÄdu gadiņu man mazÄk iedosi... Bet varbÅ«t tÄ visa ir tikai folklora.
- Bet tas, ka bÅ«tÄ«bÄ vienam cilvÄ“kam dotas tiesÄ«bas lemt par otra dzÄ«vi vai pat dzÄ«vÄ«bu, taÄu ir fakts?
- JÄ. Kaut arÄ« tiesneša darbÄ«bu nosaka likums, ļoti liela nozÄ«me ir viņa paša personÄ«bai. BÅ«tisks, piemÄ“ram, tiesÄ ir vÄ“rtÄ“šanas faktors. Viens tiesnesis uzskatÄ«s, ka pierÄdÄ«jumu kÄdÄ epizodÄ“ ir pietiekoši, otrs - ne. Viens uzskatÄ«s, ka tiesa jau var pieņemt lÄ“mumu, otrs šaubÄ«damies nosÅ«tÄ«s lietu papildu izmeklÄ“šanai. Starp citu, tas ir arÄ« drošÄkais ceļš, kÄ tikt vaÄ¼Ä no nepatÄ«kamas lietas iztiesÄšanas. Ja tÄ nodota papildu izmeklÄ“šanai, tad nÄkamajÄ reizÄ“ šo lietu noteikti dos izskatÄ«t jau citam tiesnesim. ReizÄ“m lieta tÄ tiek mÄ“tÄta no vienÄm rokÄm otrÄs kÄ karsts kartupelis, bet cietušais un liecinieki kÄ muļķīši gadiem ilgi dzenÄti pa tiesÄm.
- Kur tad paliek cietušÄ tiesÄ«bas?
- Par tÄm, atklÄti sakot, reti kÄds domÄ. Gan par tiesÄ«bÄm, gan par šo cilvÄ“ku un viņa pÄrdzÄ«vojumiem. Ir drÅ«mi vÄ“rot, kÄ dažkÄrt strÄdÄ izmeklÄ“šana un tiesa kaut vai kriminÄllietÄ par izvarošanu. Nabaga sieviete dabÅ« visus pazemojumus izbaudÄ«t vÄ“l un vÄ“lreiz. GadÄs, ka advokÄti izmanto mazÄk pieredzÄ“juša tiesneša nespÄ“ju iejaukties un, izprašÅ†Äjot par delikÄtiem sÄ«kumiem, tiktÄl samulsina cietušo, ka viņa sÄk visu jaukt un putrot. Protams, advokÄtam savs darbs jÄdara un nauda jÄpelna, bet ne jau uz cita nelaimes rÄ“Ä·ina. Es gan negribu teikt, ka nav kÄrtÄ«gu advokÄtu, labu profesionÄļu.
- KÄ tiesas laikÄ veidojas šÄ« trijstÅ«ra «tiesnesis - prokurors - advokÄts» attiecÄ«bas?
- Tiesas sÄ“dei bÅ«tÄ«bÄ vajadzÄ“tu bÅ«t diskusijai, cīņai starp valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tÄju un aizstÄvi. Tiesnesis vada sÄ“di, klausÄs un vÄ“rtÄ“. PasaulÄ“ tÄ arÄ« notiek, bet ne jau pie mums. MÅ«su zemÄ“ iznÄk, ka tiesnesim patiesÄ«ba vajadzÄ«ga vairÄk nekÄ citiem. Tiesnesis meklÄ“ visus par un pret, advokÄts un prokurors iemet pa jautÄjumam un teic katrs savu galavÄrdu. Nav jau jÄvÄ“rtÄ“ viņu darbs pÄ“c runu garuma - dažkÄrt neliela detaļa un pÄris teikumi var kardinÄli mainÄ«t situÄciju. TaÄu visÄ«stÄkÄ pļauka gan advokÄtam, gan prokuroram ir gadÄ«jumi, kad spriedums ir bargÄks, nekÄ to prasÄ«jis prokurors. Tas, pirmkÄrt, nozÄ«mÄ“, ka valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tÄjs nepÄrzina kriminÄllikumu, otrkÄrt, - advokÄta vÄ“rtÄ«ba procesÄ lÄ«dzinÄjusies nullei. Bet tÄdi gadÄ«jumi mÅ«su praksÄ“ mÄ“dz bÅ«t.
- KÄdas ir tiesneša attiecÄ«bas ar izmeklÄ“tÄju? Tiesnesis taÄu strÄdÄ ar to materiÄlu, ko izmeklÄ“tÄjs viņam sagÄdÄjis.
- JÄ, un pÄ“c šÄ« materiÄla var spriest par izmeklÄ“tÄja darbu un kvalifikÄciju. Viens ir paveicis visu iespÄ“jamo, savÄcis tik daudz materiÄla un tik smalki to izstrÄdÄjis, ka neskaidrÄ«bÄm faktiski nav vairs vietas. Cits atnes acÄ«mredzami paviršu darbu. Bet viņš taÄu šÄ·etinÄjis visu no paša sÄkuma, labÄk par izmeklÄ“tÄju neviens nevar lietu zinÄt. Ja tiesas laika es no lieciniekiem uzzinu pavisam jaunus faktus, jaunas epizodes, tad atliek secinÄt - vai nu cilvÄ“ks nevīžo strÄdÄt, vai viņam nav izmeklÄ“tÄja Ä·Ä“riena. Man šÄ·iet, ka katram tiesnesim nenÄktu par ļaunu vismaz pÄris darba gadi izmeklÄ“tÄja amatÄ. KatrÄ ziÅ†Ä man tie ļoti palÄ«dz. Es saprotu, cik grÅ«ti vai viegli nÄcis kÄds pierÄdÄ«jums, cik tas vÄ“rts.
- Vai jūs esat bargs tiesnesis?
- KatrÄ ziÅ†Ä es neesmu ne lÄdzÄ«gs, ne Ä“rts tiesnesis. Protams, dÄļÄt mÄ“renus sodus ir visvieglÄk un pašam mierÄ«gÄk. MazÄk bÅ«s sÅ«dzÄ«bu, mazÄk galvassÄpju. Cietušais jau nekad nesÅ«dzas, bet, mÄ“renu sodu saņemot, nepilnÄ«bas spriedumÄ tik cÄ«tÄ«gi nemeklÄ“s ari notiesÄtÄ advokÄts. Visi bÅ«s laimÄ«gi. ArÄ« tiesneša darbs tiks labi novÄ“rtÄ“ts, jo vienÄ«gais kritÄ“rijs tam ir atcelto un grozÄ«to spriedumu skaits, kaut arÄ« izmaiņas bÅ«tu pavisam sÄ«kas un nebÅ«tiskas. Neviens un nekad nepÄ“tÄ«s, kÄdu ceļu tu esi gÄjis uz patiesÄ«bas noskaidrošanu, cik tas bijis viegls vai grÅ«ts, kÄ esi vadÄ«jis sÄ“di, kÄ strÄdÄ ar cilvÄ“kiem. Īpašs gadÄ«jums, kad lieta tiek nolikta kÄ zem mikroskopa - ja piespriests augstÄkais soda mÄ“rs. PilnÄ«gi dabiski, ka katrs notiesÄtais pÅ«lÄ“sies izglÄbt savu dzÄ«vÄ«bu un rakstÄ«t lÅ«gumus par apžēlošanu - vispirms Latvijas AugstÄkajai Padomei, tad PSRS AugstÄkajai Padomei, un ik reizi tiesas materiÄli tiks izšÄ·irstÄ«ti un izlasÄ«ti pa lapiņai vien.
- Vai jÅ«su paraksts stÄv zem nÄves sprieduma?
- Es esmu parakstÄ«jis Äetrus. NotiesÄtie bijuši slepkavas un slepkavas - varotÄji. Es zinu, ka spriedumi bijuši pareizi, un tomÄ“r - smagas tÄs dienas, kad nÄkas šos spriedumus rakstÄ«t. VÄ“l smagÄkas, kad jÄnolasa. Diezgan baigi jÅ«tos, kad tuvojos liktenÄ«gajÄm rindÄm. Un tas cilvÄ“ks stÄv tev pretÄ«. Un tev jÄjautÄ, vai viņš saprot spriedumu. Tiesneši tik bieži slimo ar sirdi ne jau tÄpÄ“c, ka nÄkas vai nu dienÄm sÄ“dÄ“t vai dienÄm stÄvÄ“t, garus apsÅ«dzÄ«bas rakstus vai garus spriedumus lasot. Viens mans kolÄ“Ä£is smagu sirdslÄ“kmi piedzÄ«voja tieši sprieduma rakstÄ«šanas laikÄ. TiesÄ«bas tiesÄt ir diezgan smaga nasta.
- Tas ir viens no jautÄjumu jautÄjumiem - vai esam tiesÄ«gi atņemt otram to, ko neesam viņam devuši. Vai esam tiesÄ«gi kÄdu nogalinÄt tÄpÄ“c, ka nogalinÄjis viņš?
- VarbÅ«t kÄdreiz mÅ«su sabiedrÄ«bÄ nonÄks lÄ«dz tÄdai humÄnisma pakÄpei, kad atteiksimies no nÄvessoda. Par to ir diskusijas arÄ« tagad. Es neņemos apgalvot, ka asinis jÄnomazgÄ ar asinÄ«m, bet tomÄ“r - kÄdu sodu tad pelnÄ«jis noziedznieks, kurš izvarojis divpadsmit, izvarojis un nogalinÄjis Äetras sievietes? KÄdu sodu pelnÄ«jis vÄ«rietis, kurš vienu pÄ“c otra ar cirvi nogalinÄjis bÄ“rnus? NÄvessods praktiski nekad netiek piespriests par slepkavÄ«bu, pat par slepkavÄ«bu, vainu pastiprinošos apstÄkļos - ar sevišÄ·u cietsirdÄ«bu, vai noziegumu grupÄ, - ja vainÄ«gie tiek tiesÄti pirmo reizi vai arÄ« viņu upuris bijis viens. Spriedumu par augstÄko soda mÄ“ru parakstÄ«ju arÄ« vienam no tiem diviem slepkavÄm, kas Daugavpils rajona Kalupes ciemÄ nogalinÄja mÄcÄ«tÄju un mÄ“Ä£inÄja aplaupÄ«t baznÄ«cu. VecÄkais no abiem noziedzniekiem jau trÄ«s reizes bija tiesÄts, deviņus no saviem divdesmit trim mūža gadiem pavadÄ«jis ieslodzÄ«jumÄ. Vai atrisinÄjums bÅ«tu mūža ieslodzÄ«jums? JÄ, tas zinÄmÄ mÄ“rÄ pieļauj iespÄ“ju labot izmeklÄ“šanas un tiesas kļūdas, kuras tomÄ“r nav izslÄ“gtas. No otras puses - vai šÄds sods ir humÄnÄks? Un, spriedumu rakstot, tomÄ“r jÄdomÄ arÄ« par cietušajiem, par noslepkavoto bÄ“rnu mÄtÄ“m, par noslepkavoto sieviešu bÄ“rniem, visiem tuviniekiem. VÄ“l jau ir iespÄ“ja šo noziedznieku, kuram likums paredzÄ“jis augstÄko soda mÄ“ru, apžēlot, aizstÄjot nÄvessodu ar ieslodzÄ«jumu lÄ«dz divdesmit gadiem. LatvijÄ pagÄjušajÄ gadÄ uz nÄvi notiesÄti vairÄki cilvÄ“ki, bet neviens no viņiem lÄ«dz šim apžēlošanu vÄ“l nav saņēmis. Un neviens no pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados nÄves sodu nopelnÄ«jušajiem arÄ« nav atradis cilvÄ“ku žēlastÄ«bu, viņiem nav piedots.
- Es apbrÄ«noju tiesnešu mieru un savaldÄ«bu, ar kÄdu viņi uzklausa gan klajus melus, gan ņirdzÄ«gi glaimÄ«gu locÄ«šanos, «krietna cilvÄ“ka taisnÄ«go sašutumu» un patiešÄm normÄlu cilvÄ“ku sašutumu, ko visas šÄ«s izdarÄ«bas izsauc zÄlÄ“.
- Tiesnesim nav ļauts izrÄdÄ«t emocijas un nav ļauts tÄm pakļauties. UzmanÄ«gi un pacietÄ«gi jÄnoklausÄs visabsurdÄkÄs fantÄzijas, kuras, starp citu, nereti ir visgrÅ«tÄk apgÄžamas. Visiem šie nekaunÄ«gie meli liekas caurcaurÄ“m smieklÄ«gi, bet tiesas spriedumam nepietiek ar pÄrliecÄ«bu - spÄ“ks ir tikai pierÄdÄ«jumiem. TÄpÄ“c arÄ« nevienu pasaciņu nedrÄ«kst uzņemt ar vÄ«psnu. Protams, tiesnesim ir jÄbÅ«t neitrÄlam, viņam nav tiesÄ«bu tendenciozi vadÄ«t sÄ“di vai uzskatÄ«t kÄdu par vainÄ«gu pirms sÄ“des beigÄm, kamÄ“r nav uzklausÄ«ti visi argumenti, izvÄ“rtÄ“ti visi pierÄdÄ«jumi. SavaldÄ«bu šis darbs trenÄ“, tas tiesa.
- Bet ne jau savaldību vien...
- Tiesas sÄ“de jebkura cilvÄ“ka dzÄ«vÄ“ ir notikums. Vienam otram - traÄ£isks. KÄ tas var izvÄ“rsties? Tiesnesim kÄ sÄ“des vadÄ«tÄjam jÄjÅ«t un jÄnovÄ“rtÄ“ situÄcija. Jau pieminÄ“tajÄ Kalupes lietÄ slepkavas bija ÄigÄni. Protams, uz tiesas sÄ“di tautieši sanÄca just savÄ“jiem lÄ«dzi. PÄ“dÄ“jÄ dienÄ, kad lasÄ«ju spriedumu, cilvÄ“ku zÄlÄ“ bija daudz, visi satraukti. Kad tiesas spriedums bija pasludinÄts, vienam no vainÄ«gajiem, tam, kuram piespriests augstÄkais soda mÄ“rs, instrukcija paredz uzlikt roku dzelžus. Konvojs to arÄ« gribÄ“ja izdarÄ«t, bet notiesÄtais saka enerÄ£iski pretoties. Viņa draugi un paziņas sacÄ“la brÄ“ku - kÄpÄ“c cilvÄ“ku aiztiekot, un stÄvoklis kļuva saspÄ«lÄ“ts. NotiesÄtÄ un konvoja cÄ«kstÄ“šanÄs laikÄ tika salauzta barjera, un situÄciju glÄba vienÄ«gi miliÄi, kurus kÄ papildspÄ“ku biju uzaicinÄjis uz tiesas namu, nojaušot, ka sÄ“de var arÄ« nebeigties mierÄ«gi. Ja šo deviņu milicijas darbinieku nebÅ«tu, sÄktos vispÄrÄ“js kautiņš, bet, kÄ tas beigtos...
- Vai, ik dienas klausoties melus, ik sēdē sastopoties ar cietsirdību un ļaunumu, jūs nokļūsiet par cilvēknīdēju?
- NekÄdÄ gadÄ«jumÄ. Tie ir izņēmumi. VienkÄrši tiesneša darbs saistÄs ar šiem izņēmumiem, ar novirzÄ“m no cilvÄ“cÄ«bas.
- Jums laimÄ“jies, ka nestrÄdÄjat par tiesnesi tÄdÄ laikÄ, kad spriedumos nosaka nevis likuma, bet partijas politika.
- Daudzi tiesneši patiešÄm bijuši spiesti izvÄ“lÄ“ties: vai nu taisi tÄdu spriedumu, kÄds vajadzÄ«gs (netaisÄ«si tu, to izdarÄ«s cits), vai arÄ« pÄ“c brÄ«tiņa varÄ“si meklÄ“t sev citu darbu. TÄ bija dramatiska izvÄ“le, kas salauza ne vienu cilvÄ“ku vien. PÄ“dÄ“jos gados tik klajus norÄdÄ«jumus neviens vairs nav uzdrÄ«kstÄ“jies dot. ManuprÄt, diezgan stingru robežu politikas un tiesas attiecÄ«bÄs novilka LujÄna lieta. Visas peripetijas ap to norisinÄjÄs man acu priekšÄ. Lietu uzdeva izskatÄ«t kolÄ“Ä£im ar lielu darba pieredzi. NekÄdus rÄ«kojumus viņš nesaņēma, bet rosÄ«ba ap to diezgan skaidri lika nojaust vÄ“lamo rezultÄtu. Vispirms jau kÄds bija izlÄ“mis, ka lietu izskatÄ«s nevis AugstÄkÄs tiesas Ä“kÄ. bet Ä»eņina rajona tautas tiesÄ. Tie, kas baidÄ«jÄs no piketiem kÄ no uguns, sprieda, ka nevar atkal kaut ko tÄdu pieļaut pašÄ pilsÄ“tas centrÄ. SÄka jau gatavot kÄrtÄ«bas sargu vienÄ«bas, kas veidotu Ä·Ä“di ap tiesas namu un pasargÄtu to no iespÄ“jamas ekstrÄ“mistu ielaušanas, rÄ«koja pat mÄ“Ä£inÄjumus. Tikai tiesnesis vienÄ mierÄ un pat tÄdÄ kÄ naivumÄ pateica, ka lietu viņš izskatÄ«s AugstÄkajÄ tiesÄ un vispÄr nesaprot, kur un kÄpÄ“c bÅ«tu jÄbrauc. Tas radÄ«ja mÄ“renu šoku. bet piespiest viņu neviens nevarÄ“ja, neuzdrÄ«kstÄ“jÄs. Tiesnesis gan staigÄja, roku brīžiem pie sirds piespiedis, bet prÄvas iznÄkums šodien visiem labi zinÄms. Nu jau tas liekas sÄ«ks vÄ“sturisks mirklis, bet visiem tiesnešiem bija ļoti svarÄ«ga šÄ« viena kolÄ“Ä£a uzdrÄ«kstÄ“šanÄs pÄriet ierasto robežu un novilkt jaunu.
- Es varu iedomÄties, cik smagi tagad jÅ«tas tiesneši, kuri savulaik rakstÄ«juši pasÅ«tÄ«juma spriedumus pa pusei safabricÄ“tÄs lietÄs. VarbÅ«t viņi paši šodien nodarbojas ar notiesÄto reabilitÄciju. KÄds likteņa kÅ«lenis - šoreiz ar drÄmu arÄ« tiesÄtÄjiem. Bet nav izslÄ“gts taÄu vÄ“l viens kÅ«lenis - dzÄ«ve tÄdu var sagÄdÄt. Vai jÅ«s nedomÄjat, ka iespÄ“jama terora atgriešanÄs?
- TÄ nav izslÄ“gta. Bet šÄ« atgriešanÄs var bÅ«t tikai Ä«slaicÄ«ga. Atsperes efekts. MÅ«su valstÄ« atspere bija nospriegota lÄ«dz pÄ“dÄ“jam. AtklÄtÄ«bas gadi to nedaudz atslÄbinÄja, un iztaisnošanas brÄ«dis vairs nenesa lÄ«dzi tÄdu spÄ“ku, tÄdu enerÄ£ijas triecienu, kÄdu piedzÄ«voja kaut vai RumÄnija, kur atspere spruka vaÄ¼Ä no maksimÄlas spriedzes punkta. Vai kÄds uzņemsies šo atsperi no jauna saspiest, apzinoties, ka tÄ var arÄ« lÅ«zt?
- Tiesnesis - vai tas ir darbs visam mūžam?
- TÄ ir profesija. Ja tev nav jÄdomÄ par to, vai pÄ“c pÄris gadiem tevi atkal ievÄ“lÄ“s un atkal apstiprinÄs, vari bÅ«t daudz neatkarÄ«gÄks un vadÄ«ties tikai pÄ“c likuma un sirdsapziņas, tevi neskar konjunktÅ«ra, partiju Ä·Ä«viņi, vai vÄ“l kaut kas cits. Es domÄju, ka augstas klases profesionÄlis tiesneša krÄ“slÄ ir vÄ“rtÄ«gÄks arÄ« visai sabiedrÄ«bai. Amatierisms šÄdÄ amatÄ diez vai ir pieļaujams.