Iesaki rakstu:

KārtÄ“jais gads, kārtÄ“jās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršÄ·irstot arhÄ«va materiālus, nācās fiksÄ“t visai bezcerÄ«gu ainu. Jau no 2011. gada Auto asociācija katru gadu ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu uz to, ka auto nodokļu sistÄ“mu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildÄ«šnas rÄ«ku, bet to nepieciešams veidot kā stimulÄ“jošu mehānismu videi draudzÄ«gu auto izvÄ“lei, citādi mÅ«su auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto Å«deni” savākt kļūs ar vien grÅ«tāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas un arÄ« pieņemtas izmaiņas transportlÄ«dzekļu nodokļos. Uz transporta lÄ«dzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Viens ir transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reÄ£istrÄ“tā transporta lÄ«dzekļa Ä«pašnieks. LÄ«dz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarÄ«gs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecÄ«bas, pÄ“c 2009. gada ražotajiem auto tas atkarÄ«gs no CO2 izmešiem. Papildus TEN uzņēmumiem tiek piemÄ“rots arÄ« uzņēmumu vieglo transportlÄ«dzekļu nodoklis (UVTN), kas tiek iekasÄ“ts par katru uzņēmuma Ä«pašumā esošo auto un tiek aprÄ“Ä·ināts atkarÄ«bā no automobiļa dzinÄ“ja tilpuma.

Izmaiņas ir skārušas abus šos nodokļus. UVTN palielinājums tiek pamatots ar patÄ“riņa cenu indeksāciju, un nodokļa likme ir pieaugusi par vidÄ“ji 7,8%. AutomašÄ«nām ar dzinÄ“ja tilpumu lÄ«dz 2000cm3 tā ir pieaugusi lÄ«dz 31 eur mÄ“nesÄ« lÄ«dzšinÄ“jo 29 eur vietā. No 2001cm3 lÄ«dz 2500cm3 attiecÄ«gi 49 eur lÄ«dzšinÄ“jo 46 eur vietā, un no 2501cm3 lÄ«dz 3000cm3 66 eur pret 62 eur. Turklāt ir ieviesta jauna kategorija virs 3000cm3 ar likmi 82 eur mÄ“nesÄ«. LÄ«dz šim šÄ«s automašinas tika apliktas ar nodokļa likmi 62 eur mÄ“nesÄ«. Kopumā šÄ« nodokļa izmaiņas palielinās valsts budžeta ieņēmumus par 1,7 miljoniem eiro. Diemžēl arÄ« šeit tika palaista garām iespÄ“ja veicināt uzņēmumu izvÄ“li par labu videi draudzÄ«giem auto, un saglabāta piesaiste visai arhaiskam kritÄ“rijam - dzinÄ“ja tilpumam CO2 izmešu vietā.

Krietni dÄ«vainākas izmaiņas ir skārušas transporta lÄ«dzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes. Lai izprastu šo izmaiņu dÄ«vainÄ«bu, nepieciešama neliela atkāpe par šÄ« nodokļa aprÄ“Ä·ina metodiku. AutomašÄ«nām, kuras ražotas pÄ“c 2009. gada, TEN tiek aprÄ“Ä·ināts pÄ“c ražotāja norādÄ«tā CO2 izmešu daudzuma. Savukārt šo izmešu daudzumu ražotāji noteica pÄ“c vienotas, standartizÄ“tas CO2 mÄ“rÄ«šanas sistÄ“mas NEDC (New Europian Driving Cycle), kas tika izstrādāta vÄ“l deviņdesmito gadu sākumā. PedÄ“jos atjauninājumus standarts piedzÄ«voja vÄ“l 1997 gadā, un ar 2009. gada 1. janvāri tika noteikts par obligātu visiem ražotājiem kā pamats CO2 izmešu noteikšanai.

Taču ar 2021. gada 1. janvāri tiek ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas atšÄ·iras ar testÄ“šanas metodiku. Tā ir krietni tuvāka reālajiem auto lietošanas apstākļiem, palielinot gan dažādo testÄ“šanas ciklu daudzumu, gan ilgumu. Tātad TEN aprÄ“Ä·ināšanā turpmāk tiks izmantotas divas aprÄ“Ä·ina tabulas – viena pÄ“c NEDC standarta automašÄ«nām kuras reÄ£istrÄ“tas lÄ«dz 01.01.2021, otra atbilstoši WLTP standartam automašÄ«nām, kuras ir reÄ£istrÄ“tas pÄ“c 01.01.2021.

Diemžēl, veidojot šo WLTP standartam piemÄ“rojamo TEN aprÄ“Ä·inu tabulu, nav ņemtas vÄ“rā ES rekomendācijas šo standartu maiņu neizmantot par pamatu nodokļu pieaugumam. No šÄ«s tabulas izriet, ka viens un tas pats auto lÄ«dz ar 2021. gada 1. janvāri sāks Ä·Ä“zÄ«t zemeslodi ar lielākiem izmešiem un tādēļ arÄ« bÅ«tu apliekams ar lielāku nodokli. PiemÄ“ram Toyota Aygo ar 1.0l benzÄ«na dzinÄ“ju, kurš ir reÄ£istrÄ“ts 31.12.2020, atbilstoši NEDC standartam piesārņo ar 95 g/km CO2 un maksās TEN 12 eur gadā. Tieši tāda pati Toyota Aygo, taču reÄ£istrÄ“ta 01.01.2021, atbilstoši jau WLTP standarta, piesārņos ar 118g/km CO2 un maksās TEN nodokli 66 eur/gadā. VÄ“lreiz uzsvÄ“rsim, abas šÄ«s Toyotas ir pilnÄ«gi identiskas.

ŠÄ«s Toyotas nebÅ«t nav vienÄ«gās. Pāreja uz jauno WLTP standartu nozÄ«mÄ“ vidÄ“ji 20% TEN pieaugumu jaunajām automašÄ«nām, turklāt lielākais pieaugums skar tieši mazlitrāžas, ekonomiskos un tātad arÄ« videi draudzÄ«gākos auto. VÄ“l krāšÅ†Äka aina veidojas, ja ieskatās sporta un premium klases nodokļu likmÄ“s. Tur šo jauno WLTP standartiem atbilstošo TEN piemÄ“rošanas tabulu ir izdevies izveidot tādu, ka 2021. gadā reÄ£istrÄ“tam Bentley Continental TEN likme bÅ«s par 150 eur mazāka nekā tādam pašam Bentley, kurš reÄ£istrÄ“ts 2020. gadā. Neskatoties uz to, ka arÄ« tas atbilstoši jaunajam WLTP standartam rada lielākus CO2 izmešus (268g/km pret 255g/km pÄ“c NEDC). LÄ«dzÄ«gus nodokļu samazinājums saņēmuši arÄ« BMW X5M, Porsche 911 turbo S un vÄ“l citi premium sporta auto.

Tātad sausais atlikums no šÄ«m izmaiņām ir tāds, ka bÅ«tiski pieaugs TEN no jauna reÄ£istrÄ“tām mazlitrāžas automašÄ«nām un samazināsies premium klases sporta automašÄ«nām. Turklāt tas bÅ«s bÅ«tiski atšÄ·irÄ«gs pilnÄ«gi identiskām automašÄ«nām atkarÄ«bā no to reÄ£istrācijas datuma.

Tā kā nodokļi ir viens no ietkmÄ«gākajiem valsts transporta politikas realizÄ“šanas instrumeniem, ir grÅ«ti izprast, kādus signālus valsts ar šÄdām izmaiņām vÄ“las dot sabiedrÄ«bai. Taču ir skaidrs, ka bÅ«tisks nodokļu palielinājums mazajiem, ekonomiskajiem auto nekādi neveicina mÅ«su kritiski vecā (14,9 gadi) auto parka atjaunošanos un vÄ“l vairāk attālina mÅ«s no klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanas. Un, jo ilgāk mÄ“s šÄdu politiku turpināsim, jo sāpÄ«gākus lÄ“mumus var nākties pieņemt nebÅ«t ne tik tālā nākotnÄ“, lai tomÄ“r sasniegtu to CO2 izmešu samazinājuma apjomu, kuru Latvija ir apņēmusies sasniegt.

Par transporta nodokļu politiku atbildÄ«ga ir Satiksmes ministrija, tādēļ varÄ“tu šÄ·ist, ka visas šÄ«s ačgārnÄ«bas un arvien lielākā plaisa starp izvirzÄ«tajiem mÄ“rÄ·iem un realitāti ir tikai un vienÄ«gi tās neizdarÄ«ba vai nekompentence. Taču nesteigsimies mest akmeņus. Transporta politika, sevišÄ·i klimata politikas kontekstā, ir joma, kurā veiksmÄ«ga mÄ“rÄ·u sasniegšana ir tieši atkarÄ«ga no četru ministriju kopÄ«ga darba.

VARAM kā galvenais klimata programmu un arÄ« lÄ«dzekļu kurators, Finanšu ministrija kā galvenais budžeta dalÄ«tājs, Ekonomikas ministrija kā atbalsta mehānismu izstrādātājs un tikai tad Satiksmes ministrija kā transporta politikas realizÄ“tājs. Taču šobrÄ«d transporta nodokļi tiek uztverti vien kā budžeta papildinātājs dažādu citu mÄ“rÄ·u finansÄ“šanai. Kā spilgts piemÄ“rs tam kalpoja neveiksmÄ«gais mÄ“Ä£inājums ieviest “dÄ«zeļu nodokli” lietotajiem auto, lai finansÄ“tu dÄ«zeļvilcienu iegādi. Lai arÄ« ideja pasargāt Latviju no dÄ«zeļu izgāztuves likteņa bija gluži pareiza, plānotais ieņemto lÄ«dzekļu izlietojums, nenovirzot tos atbalsta mehānismiem auto parka atjaunošanai, nekādi neatbilda kopÄ«go klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Bet vilcienus taču arÄ« vajag. Un šajā situācijā Satiksmes ministrijai ir grÅ«ti kaut ko pārmest, jo transporta nodokļi ir visai bÅ«tiska sadaļa tās budžetā, un to izlietojumu klimata mÄ“rÄ·u vārdā neviens tai nekompensÄ“s. Bet nauda ir nepieciešama arÄ« ceļu infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanai.

ŠÄdai situācijai turpinoties, mÅ«su uzņemtās klimata mÄ“rÄ·u saistÄ«bas turpinās tuvoties aisbergam gluži kā Titāniks, un vairs nav aiz kalniem brÄ«dis, kad situācija nebÅ«s labojama. Tas mums visiem var izmaksāt dārgi. Krietni dārgāk, nekā šobrÄ«d investÄ“t atbalsta mehānismos auto parka atjaunošanai.

VÄ“l viens bÅ«tisks faktors ir tas, ka Latvijā auto skaits uz vienu mājsaimniecÄ«bu ir zemākais Eiropā. 2020.g. šajā rādÄ«tājā mÅ«s apsteidza pat Rumānija. Ir lieki lolot ilÅ«zijas, ka auto parks samazināsies. SevišÄ·i, ja esam optimisti attiecÄ«bā uz mÅ«su valsts ekonomisko izaugsmi. Augot labklājÄ«bai, pieaugs arÄ« auto skaits, tādēļ ir svarÄ«gi transporta nodokļu politiku veidot tādu, lai cilvÄ“ku izvÄ“le bÅ«tu maksimāli videi draudzÄ«ga, ņemot vÄ“rā arÄ« to rocÄ«bu. To var panākt kā ar pārdomātu reÄ£istrācijas un ekspluatācijas nodokļu politiku, tā arÄ« ar dažādiem atbalsta instrumentiem, kuri veicinātu sabiedrÄ«bas pārsÄ“šanos uz jaunākiem, videi draudzÄ«gākiem auto. Starp citu, Latvija joprojām ir viena no 5 valstÄ«m Eiropā, kurā nav ieviesti nekādi atbalsta mehānismi videi draudzÄ«giem auto. Starp šÄ«m piecām valstÄ«m nav arÄ« mÅ«su kaimiņu. Gan Lietuva, gan Igaunija nu jau ir ieviesušas dažādas atbalsta programmas.

Labā ziņa ir tā, ka šo situāciju izprot arÄ« premjers un jau oktobrÄ« uzdeva Finanšu ministrijai, VARAM un Satiksmes ministrijai izstrādāt tādu auto nodokļu risinājumu, kas ietver stimulÄ“jošos mehānismus, kuri nodrošina ilgtermiņa ieguvumus gan videi, gan sabiedrÄ«bai. Tādēļ gribu aicināt premjeru arÄ« turmpāk koordinÄ“t šÄ« jautājuma virzÄ«bu. Un, ņemot vÄ“rā, ka transports sastāda 28% no visiem CO2 izmešiem, transporta politiku izdalÄ«t kā atsevišÄ·u sadaļu klimata plānā un veidot tās izstrādei atsevišÄ·u komandu, piesaistot arÄ« Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Tās uzdevums bÅ«tu izstrādāt kompleksus risinājumus klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanai transporta sektorā, kas sevÄ« ietver gan nodokļu politikas izmaiņas, gan dažādu atbalsta mehānismu ieviešanu. Auto asociācijai ir sagatavoti pārdomāti priekšlikumi, kas balstÄ«ti citu Eiropas valstu pieredzÄ“, ar kuriem labprāt piedalÄ«simies jaunās transporta politikas izstrādÄ“.