Latvijas simtgade ir Å¡ogad
Visvaldis Kļaviņš · 08.11.2017. · Komentāri (32)Elites centieni uzdot 1918. gada 18. novembra republikas nodibinÄšanas datumu kÄ vienÄ«go Ä«sto un pareizo ir saprotami un tiks izskaidroti vÄ“lÄk. Un tÄtad – kas notika LatvijÄ uzreiz pÄ“c boļševiku apvÄ“rsuma KrievijÄ?
LÅ«k, ko par to saka VikipÄ“dija, kurai parasti uzticamies, jo esam jau pieraduši pie pūļa daiļrades:
„No 1917. gada 29. novembra lÄ«dz 2. decembrim (pÄ“c vecÄ stila 16.-19. novembris) ValkÄ sapulcÄ“jÄs lielÄkÄs latviešu partijas un sabiedriskÄs organizÄcijas, kur tika apspriesta Latviešu Pagaidu nacionÄlÄs padomes nepieciešamÄ«ba. TÄ kÄ sapulcÄ“ nebija pÄrstÄvÄ“tas minoritÄtes, tad organizÄciju nevarÄ“ja nosaukt par Latvijas NacionÄlo padomi. Tika noteikti tÄs galvenie uzdevumi - Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana, autonomijas projekta izstrÄdÄšana, Latvijas teritoriÄlo apvienošana, Ärvalstu informÄ“šana. 2. decembrÄ« padome formÄli deklarÄ“ja, ka lÄ«dz Satversmes sapulces sasaukšanai tÄ bÅ«tu vienÄ«gÄ un pilntiesÄ«gÄ latviešu tautas un Latvijas iedzÄ«votÄju pÄrstÄvÄ“tÄja.
PaziņojumÄ ÄrvalstÄ«m Latviešu Pagaidu nacionÄlÄ padome norÄdÄ«ja: „IevÄ“rojot latvju tautas sensenÄs tieksmes pÄ“c politiskas brÄ«vÄ«bas un autonomas Latvijas, kas jo spilgti parÄdÄ«jÄs 1905. gada atsvabinÄšanas cīņÄs, un nostÄjoties uz tautu pašnoteikšanÄs tiesÄ«bu principu pamata, Latviešu Pagaidu nacionÄlÄ padome uz visstingrÄko protestÄ“ pret jebkuru Latvijas sadalÄ«šanu un it Ä«paši pret Kurzemes vai arÄ« visas Latvijas pievienošanu vai kaut kÄdu saistÄ«šanu pie VÄcijas, un lÄ«dz ar to pasludina, ka Latvija, kurÄ ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienÄ«ba, kuras stÄvokli, attiecÄ«bas uz Ärieni un iekšÄ“jo iekÄrtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscÄ«ts.” Latviešu Pagaidu nacionÄlÄ padome (LPNP) dibinÄja arÄ« pirmos diplomÄtiskos kontaktus, cenšoties panÄkt Ärvalstu un jo sevišÄ·i Antantes valstu labvÄ“lÄ«bu saviem politiskajiem centieniem.
Par LPNP valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju ievÄ“lÄ“ja advokÄtu VoldemÄru ZÄmuÄ“lu, par viņa biedriem KÄrli Pauļuku, JÄni Rubuli, JÄni Palcmani. Par sekretÄru ievÄ“lÄ“ja Kristapu Bahmani, viņa biedriem JÄni Akurateru un KÄrli Skalbi. Tika izveidotas astoņas nodaļas, kurÄm bÅ«tu jÄatrodas ValkÄ, bet Ä€rlietu nodaļas centram — PetrogradÄ. Tika nolemts uz ÄrzemÄ“m sÅ«tÄ«t delegÄciju (ZigfrÄ«ds Meierovics, JÄnis ÄŒakste un JÄnis Kreicbergs).”
Daži vÄ“sturnieki 1917. gada 2. decembri uzskata par neatkarÄ«bas pieteikumu, un šo datumu varÄ“tu pat traktÄ“t kÄ Latvijas valstiskuma sÄkumu.
KÄpÄ“c oficiÄlÄ vÄ“sture un propaganda cenšas noklusÄ“t savas valsts pirmsÄkumus? TÄpÄ“c, ka tur parÄdÄs jÄ“dzieni, kas viņus šausmina tikpat gauži kÄ pÄ«lÄdža miets velnus! "Autonoma valstsvienÄ«ba, Satversmes sapulce un tautas plebiscÄ«ts"... ieklausieties šajos vÄrdos! Kas no tÄ visa ir realizÄ“jies šodien? Pat plebiscÄ«ta slieksnis ir pacelts tÄdÄ augstumÄ, ka nebÅ«tu pa spÄ“kam pat ASV ar 250 miljoniem iedzÄ«votÄju.
Varu šausmina pat pats jÄ“dziens - NacionÄlÄ padome, kas balstÄs uz vietÄ“jÄm padomÄ“m... Un šÄ«s padomes netiek veidotas pÄ“c partiju principiem, tÄtad elites kontrole pÄr tautas gribu nav iespÄ“jama, jo šÄ« griba tiek realizÄ“ta no apakšas uz augšu. Viegli iedomÄties, kas notiktu, ja šobrÄ«d tauta sÄktu realizÄ“t savu gribu no apakšas uz augšu, viegli iedomÄties, kur atrastos liberÄļi un 3% reitingu labÄ“jÄs partijas. LabÄkajÄ gadÄ«jumÄ - trimdÄ BriselÄ“, sliktÄkajÄ - zem Daugavas ledus.
VietÄ“jÄs padomes ir vienÄ«gais veids, kÄ realizÄ“t Ä«stu tautvaldÄ«bu, tÄpÄ“c nekavÄ“joties tika aizstÄtas ar viegli vadÄmo parlamentÄro demokrÄtiju, kuras pamatos jau ieprogrammÄ“ts korupcijas vÄ«russ. Proti, partiju uzturÄ“šanai, vÄ“lÄ“šanÄm un reklÄmai ir vajadzÄ«ga nauda, ko dod partiju sponsori - partijÄm tÄ jÄatstrÄdÄ, pieņemot lÄ“mumus, kas visbiežÄk nav tautas interesÄ“s. TÄ rodas noslÄ“gts aplis, no kura nav izejas - ar katru soli vara attÄlinÄs no tautas, sasniedzot to šodienas absolÅ«ti amorÄlo stÄvokli, kad cilvÄ“ki izvÄ“las balsot par "mazÄko ļaunumu", vairs nemaz nejÅ«tot visa notiekošÄ patoloÄ£iskumu.
Latvijas partijas ar to 250-500 biedriem ir ne vairÄk kÄ vÄ“lÄ“šanu ekonomiskÄs apvienÄ«bas naudas maisu interešu realizÄcijai - reÄlÄs pÄrstÄvniecÄ«bas tautÄ nav, jo visas partijas kopÄ nepÄrstÄv pat 0,5% no valsts iedzÄ«votÄjiem. Ja tÄ izskatÄs latviešu demokrÄtija, tad Franko ar Hitleru vÄ“l bija forši puiši.
KÄda ir izeja?
PavÄ“rot vÄ“sturi un dažÄdu tautu tradÄ«cijas- skandinÄvu altingu vai tos pašus tuaregus, no kuriem bÄleliņi varÄ“tu daudz , daudz mÄcÄ«ties. Tuaregu cilšu padomes un pÄrvaldes sistÄ“ma ir nemainÄ«ga tÅ«kstošiem gadu un nodrošinÄjusi viņiem izdzÄ«vošanu ļoti skarbos apstÄkļos, kad nepareiza lÄ“muma cena ir nÄve. SvarÄ«gus jautÄjumus izlemj, izvirzot reÄ£ionÄlos cilšu pÄrstÄvjus, kuri savukÄrt izvÄ“l vecajo padomi. Katram reÄ£ionÄlajam deputÄtam plecÄ karÄjas AK, kas garantÄ“ godÄ«gas vÄ“lÄ“šanas un cilvÄ“ka cieņu - šÄdos apstÄkļos vietÄ“jÄ cimdara darbÄ«ba nav iespÄ“jama. SavukÄrt ietekmÄ“t vecajo padomi nav iespÄ“jams - ko var piedÄvÄt 80 gadus vecam tuaregam apmaiÅ†Ä pret viņa godu?
SituÄciju sarežģī tas, kas latvieši nav tuaregi un ar valstiskuma un neatkarÄ«bas stÄžu ir švaki - pÄrÄk daudzi uzÄ·Ä“rušies uz nedabÄ«gÄ patÄ“riņa filozofijas ÄÄ·a un materiÄlÄs lietas stÄda augstÄk par morÄli. NacionÄlÄ kopprodukta augums nav nekas, ja ir cilvÄ“ki, kuri nespÄ“j garantÄ“t saviem bÄ“rniem skolas pusdienas, un tauta emigrÄ“, jo nespÄ“j pÄrtikt no algas. Tauta ir slima, ja nespÄ“j parÅ«pÄ“ties par ikvienu sava organisma šÅ«nu. TautsaimniecÄ«ba nav pašmÄ“rÄ·is un skaitļi, kurus braši raportÄ“t Briseles salašÅ†u priekšÄ, bet lÄ«dzeklis nodrošinÄt mums visiem cilvÄ“ka cienÄ«gu dzÄ«vi savÄ zemÄ“! MÄ“s esam komÅ«na, kas deleģējusi šaubÄ«giem tipiem pÄrstÄvniecÄ«bu un komÅ«nas grÄmatvedÄ«bu, un šÄ« saujiņa blēžu iedomÄjušies sevi esam svarÄ«gÄku par mums? Ir jÄaiziet šai saujiņai, nevis mums jÄrÄpjas Ryanair lidmašÄ«nÄs uz Angliju!
Ko darÄ«t nÄkošajÄs vÄ“lÄ“šanÄs 2018. gadÄ?
SituÄcija ir ļoti smaga, tuvojas recesija, kas smagi varÄ“tu skart visu pasauli un Ä«paši smagi - Austrumeiropu, nekÄdu zÄļu pret to nav, jo kontroli pÄr eiro valÅ«tu realizÄ“ Brisele un FRS.
Tas nozÄ«mÄ“, ka nÄksies vÄ“lÄ“t "krÄ«zes Saeimu", kurai bÅ«s, visticamÄkais, jÄstrÄdÄ ekstremÄlos apstÄkļos. TÄpÄ“c ir ļoti svarÄ«gi, kÄdi cilvÄ“ki tur iekļūs. Saprotams, ka liberÄļu atrašanÄs SaeimÄ garantÄ“s to, ka viss krÄ«zes smagums tiks uzlikts uz iedzÄ«votÄju pleciem, bet bankas un tÄs apkalpojošie bandÄ«ti - glÄbtas. To neapstrÄ«dami apliecina iepriekšÄ“jÄ krÄ«ze.
SituÄcijas traÄ£ikomisms ir apstÄklÄ«, ka visÄ politiskajÄ spektrÄ ir tikai liberÄļi - tiek pieteikti "jauni spÄ“ki" kÄ "JÄ", "Par", "JKP" un citi spÄ«dÄ«gi mÄnekļi, lai dotu iespÄ“ju visÄm sen bankrotÄ“jušajÄm LGBT personÄlijÄm no "VienotÄ«bas" atkal sagrupÄ“ties ap sili. Cerams, ka LV iedzÄ«votÄjiem pietiks prÄta izslÄ“gt viņus no vÄ“lÄ“šanu procesa. TÄpat bez ierunÄm ir izslÄ“dzama "Saskaņa", VL-LNNK un ZZS...
Īpaši pretÄ«gi šajÄ paketÄ“ izskatÄs VL, jo nacionÄļus, vÄ“rtÄ“jot pÄ“c viņu balsojuma SaeimÄ, varÄ“tu uzskatÄ«t par totalitÄru geju sektu - viņi paraksta LGBT sagatavoto Stambulas konvenciju, paraksta vÄrda brÄ«vÄ«bu ierobežojošus Satversmes grozÄ«jumus, bet savÄ 25 gadus ilgajÄ varas periodÄ nav pieņēmuši pat vienu lÄ“mumu, kas mÄ“Ä£inÄtu uzlabot tautas stÄvokli un pasargÄt to no lielkapitÄla varmÄcÄ«bas.
RezumÄ“jam - partiju sistÄ“ma LatvijÄ un pasaulÄ“ ir bankrotÄ“jusi. Balsot par mazÄko ļaunumu ir amorÄli un neefektÄ«vi. Atliek mÄ“Ä£inÄt atdzÄ«vinÄt tautvaldÄ«bu LatvijÄ, vÄ“ršoties pie LR Satversmes punktiem, kurus nozagusi tautai 4. maija republika - proti, pie punkta, kurš vÄ“sta, ka uz Saeimu var tikt izvirzÄ«ti arÄ« individuÄli, bezpartejiski deputÄti, kurus nesaista partijas "disciplÄ«na", "koalÄ«cijas" normas un citi antikonstitucionÄli jaunievedumi. Un tad nebÅ«s iespÄ“jama demokrÄtiskÄs valstÄ«s neiedomÄjama situÄcija, kad absolÅ«tais vairÄkums LR iedzÄ«votÄju neuzticas Saeimai, valdÄ«bai un partijÄm. Protams, ka neuzticas, jo ir balsojuši nevis "par", bet "pret". Pret lielÄko ļaunumu, nevis par gudrÄko, uzticamÄko un respektablÄko.
BezcerÄ«gÄs situÄcijÄs var sÄkt ar mazumiņu - pietiek Interneta vidÄ“ (varbÅ«t der pat šaubÄ«gÄ "Mana balss") izveidot virtuÄlu komÅ«nu - vÄ“lÄ“tÄju apvienÄ«bu XY, kas par savu vienÄ«go mÄ“rÄ·i izvirza 1922. gada VÄ“lÄ“šanu likuma atdošanu tautai, tiesÄ«bas izvirzÄ«t bezpartejiskus, reÄ£ionÄlus kandidÄtus un veidot reÄ£ionÄlÄs padomes. Ja visi, kuri neredz nekÄdu iespÄ“ju balsojot par esošajÄm partijÄm, uzlabot un glÄbt valsti, nobalsotu par šo vÄ“lÄ“tÄju apvienÄ«bu, tad XY noteikti dabÅ«tu nomÄcošu pÄrÄkumu 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs, spÄ“tu atgÅ«t oriÄ£inÄlo, komunistu nolaupÄ«to VÄ“lÄ“šanu likumu un reÄli mainÄ«t lietu kÄrtÄ«bu valstÄ«.
Protams, ka uzdevums ir ÄrkÄrtÄ«gi grÅ«ts, jo pret tautu un XY nostÄtos visa Sorosa nauda, LGBT un banksteru blÄ«vÄs rindas, bet mÅ«su ir par 99,5% vairÄk. MÄ“s varam atcerÄ“ties un atgÅ«t to pleca sajÅ«tu, kad bijÄm viena tauta 1991. gadÄ, tikai šodien mÄ“s esam daudz gudrÄki un savu nÄkotni neuzticÄ“sim globÄlistu kontrolÄ“tÄm partijÄm un ideoloÄ£ijÄm. Ir laiks savai, Latvijas, ideoloÄ£ijai!
Par no globÄlistiem un augļotÄjiem brÄ«vu Latviju!
PÄrpublicÄ“ts no tvriga.com