Iesaki rakstu:

Mīļie Latvijas cilvÄ“ki! Divi vārdi, divi lietvārdi – TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai. Tās ir divas vÄ“rtÄ«bas, pÄ“c kā latviešu tauta vienmÄ“r ir tiekusies.  Tās ir divas vÄ“rtÄ«bas, kas bija reiz izcÄ«nÄ«tas, pÄ“c tam zaudÄ“tas, un tad atkal atgÅ«tas.

II

TÄ“vzeme – tā ir mÅ«su zeme.

Tā ir zeme, ar ko mÄ“s esam saistÄ«ti paaudžu paaudzÄ“m.  Vienalga, kur mÄ“s fiziski atrodamies.

Tā ir zeme, kas mums pieder.  Tā ir mÅ«su arÄ« tad, ja šeit kādreiz saimniekojusi sveša vara.

Tā ir zeme, kas nosaka mūsu likteni.

Tā ir zeme, kuras likteni nosakām mēs.

III

BrÄ«vÄ«ba – tas ir cilvÄ“ka dabiskais stāvoklis.

Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam izvēlēties starp alternatīvām.

Tas ir stāvoklis, kurā mÄ“s varam paši noteikt savu brÄ«vtelpu, tās robežas, kuru ietvaros mÄ“s varam rÄ«koties, kā mÄ“s vÄ“lamies.

Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam īstenot savu gribu, savas vēlmes.

Katra cilvēka brīvības robežas nosaka vienīgi citu cilvēku brīvība.

BrÄ«vÄ«ba ir pašapzinÄ«gu un atbildÄ«gu cilvÄ“ku sadzÄ«ves forma sabiedrÄ«bā. 

IV

Šos divus lietvārdus saista saiklis “un” - TÄ“vzemei UN BrÄ«vÄ«bai.

Tas nozīmē, ka Tēvzeme un Brīvība sader kopā. Tām ir jābūt kopā.

Šis mazais saiklis “UN” uzliek pienākumu.

Tas uzliek pienākumu nodrošināt, ka TÄ“vzeme ir brÄ«va.

TÄ“vzeme ir brÄ«va tad, kad mÄ“s katrs kā atsevišÄ·s cilvÄ“ks esam brÄ«vi, un visi kopā kā demokrātiska sabiedrÄ«ba savā tÄ“vzemÄ“ varam brÄ«vi lemt par to, kā mÄ“s dzÄ«vosim.

No visiem trim šeit piemineklÄ« iekaltajiem vārdiem šis mazais saiklis “UN” ir visgrÅ«tāk Ä«stenojams, jo tas uzliek pienākumu sasaistÄ«t, sasiet kopā TÄ“vzemi ar BrÄ«vÄ«bu.

V

Abi lietvārdi – TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai – ir datÄ«va locÄ«jumā. DatÄ«vs atbild uz jautājumu “kam”?

Šis datÄ«vs pārvÄ“rš šos vārdus no vienkārši konstatÄ“jošiem par uzrunājošiem, aicinošiem. Zināmos apstākļos pat par pavÄ“lošiem. Tas prasa aktÄ«vu rÄ«cÄ«bu, tas pieprasa kaut ko veltÄ«t. Tātad kaut ko darÄ«t TÄ“vzemes un BrÄ«vÄ«bas labā. 

Šie vārdi vÄ“ršas pie mums, uzrunā mÅ«s. Uzrunā mani, jÅ«s, visu Latvijas tautu. Latvijas tauta tiek aicināta veltÄ«t savas pÅ«les TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai.

VI

BrÄ«vÄ«bas piemineklis iemieso sevÄ« stāstu par valsts dibinātāju un latviešu tautas valstsgribu. MÅ«su sapņus par brÄ«vÄ«bu, mÅ«su gatavÄ«bu to izcÄ«nÄ«t un gatavÄ«bu to nosargāt.

BrÄ«vÄ«bas piemineklÄ« ir iekalti NeatkarÄ«bas kara karavÄ«ru tÄ“li. Toreiz viņi smagās kaujās izcÄ«nÄ«ja Latvijas brÄ«vÄ«bu un neatkarÄ«bu. 

Mēs esam viņiem mūžīgi pateicīgi.

Šodien mÅ«su karavÄ«ri stāv Latvijas valsts sardzÄ“ gan šeit, dzimtenÄ“, gan kopā ar sabiedrotajiem pasaulÄ“. Paldies jums par drosmi, apņēmÄ«bu godam kalpot Latvijai.

Godātie laikabiedri!

Brīvības piemineklis ir bijis Latvijas idejas spēka avots okupācijas laikā, tas bija atgādinājums par cerību un iespēju Latvijai atkal tapt brīvai.

Pirms trÄ«sdesmit gadiem ap BrÄ«vÄ«bas pieminekli apvijās cilvÄ“ku Ä·Ä“de, kad igauņi, latvieši, lietuvieši, sadevušies rokās Baltijas ceļā, visai pasaulei pavÄ“stÄ«ja savu negrozāmo gribu atjaunot savu valstu neatkarÄ«bu.

BrÄ«vÄ«bas piemineklis nes mÅ«su tautas valstsgribas vÄ“stÄ«jumu šodienai un nākotnei.

VII

Es ticu Latvijai kā tiesiskai un taisnīgai valstij, kur cieņā ir solidaritāte un gatavība palīdzēt cits citam.

Es ticu Latvijai kā labklājīgai valstij, kur katram ir pieejama kopējā labuma daļa gan materiālā, gan garīgā, gan sociālā nozīmē. Mēs visi kopā spējam tādu Latviju veidot.

Es ticu Latvijai kā modernai Eiropas valstij Ziemeļos, mÅ«su zinātnieku un uzņēmÄ“ju spÄ“jai konkurÄ“t pasaules lÄ«menÄ«, mÅ«su mākslinieku spÄ“jai dot pasaulei jaunas, negaidÄ«tas atziņas. 

Es ticu Latvijai, kurā mÄ“s ikkatrs - tik atšÄ·irÄ«gais un neatkārtojamais, mÄ“s gan latvieši, gan mazākumtautÄ«bu pārstāvji, mÄ“s - Latvijas tauta, stipri savā valstsgribā, spÄ“jam veidot savu valsti kā mājas katram no mums.

Dievs, svētī Latviju!