Iesaki rakstu:

KamÄ“r pasaulÄ“ mediju tehnoloÄ£iju cenas pÄ“dÄ“jos desmit gados ir strauji samazinājušÄs, Latvijas TelevÄ«zija sarunu procedÅ«rā pārvietojamo televÄ«zijas staciju no vienÄ«gā piedāvājuma izteicÄ“ja iegādājusies par 3,588 miljoniem eiro – cenu, kas ir gandrÄ«z divreiz lielāka par iepriekšÄ“jo šÄdu staciju, ko par pastāvÄ«gu lÄ«dzekļu trÅ«kumu runājošÄ valsts televÄ«zija iegādājās pirms desmit gadiem. LTV tuvi avoti runā par cenas saistÄ«bu ar Ä«paši lielu otkatu, kas nepieciešams gaidāmo priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu neoficiālajai finansÄ“šanai, savukārt Latvijas TelevÄ«zijas vadÄ«ba pagaidām nespÄ“j vai nevÄ“las atbildÄ“t ne uz vienu uzdoto jautājumu saistÄ«bā ar aizdomÄ«go pirkumu.

Kā rāda Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja informācija, šÄ gada augusta sākumā paklusām beigusies valsts SIA Latvijas TelevÄ«zija iepirkuma procedÅ«ra „Par pārvietojamās televÄ«zijas stacijas piegādi”.

Lai gan piedāvājuma izvÄ“les kritÄ“rijs ir bijis – zemākā cena, tomÄ“r tas izrādÄ«jies visnotaļ formāls, jo sarunu procedÅ«ra, kā izriet no Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja informācijas, vesta tikai ar vienu pretendentu – Lietuvas Šauļu pilsÄ“tas uzņēmumu Televizijos ir ryšio sistemos.

VienÄ«gais pretendents tad arÄ« spÄ“jis nodrošināt vÄ“lamo „zemāko cenu”, kura ārkārtÄ«gi precÄ«zi iekļāvusies iepirkuma procedÅ«ras rÄ«kotāju paredzamajā lÄ«gumcenā – 3,6 miljonos eiro.

Eiropas SavienÄ«bas fondu lÄ«dzekļi šajā iepirkumā nav izmantoti, un lÄ«dz ar to Latvijas TelevÄ«zija tikusi vaļā arÄ« no nepieciešamÄ«bas iepirkumu izsludināt, piemÄ“ram, Eiropas SavienÄ«bas oficiālajā vÄ“stnesÄ«.

Latvijas TelevÄ«zijas oficiālais pamatojums, kāpÄ“c izvÄ“lÄ“ta sarunu procedÅ«ra, ir bijis – „visi atklātā konkursā, slÄ“gtā konkursā vai konkursa dialogā iesniegtie piedāvājumi ir neatbilstoši iepirkuma procedÅ«ras dokumentos izvirzÄ«tajām prasÄ«bām. Uz sarunu procedÅ«ru tika uzaicināti tikai tie pretendenti, kas minÄ“tās iepirkuma procedÅ«ras ietvaros nebija izslÄ“gti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39.panta nosacÄ«jumiem un bija atbilstoši izvirzÄ«tajām kvalifikācijas prasÄ«bām”.

Tas faktiski nozÄ«mÄ“, ka sākotnÄ“jā konkursa nolikumā iekļautie nosacÄ«jumi ir bijuši tādi, kas automātiski izslÄ“guši no konkurences faktiski visus pretendentus, un Latvijas TelevÄ«zija formāli likumÄ«gi varÄ“jusi uz sarunu procedÅ«ru aicināt vienÄ«go pretendentu, kurš tiem atbildis.

IepriekšÄ“joreiz Latvijas TelevÄ«zija daudzkameru pārvietojamās televÄ«zijas stacijas iepirkumu bija rÄ«kojusi tieši pirms desmit gadiem – 2002. gadā, un toreiz no Vācijas uzņēmuma Distefora Protec Gmbh iegādātā stacija ir bijusi gandrÄ«z divreiz lÄ“tāka nekā tagadÄ“jais pirkums – tā izmaksājusi 1,57 miljonus latu.

Ļoti daiļrunīga bija Latvijas Televīzijas vadības reakcija uz Pietiek interesi par jauno iepirkumu.

IzrādÄ«jās, ka Latvijas TelevÄ«zijas pārstāvis Jānis Kalve nespÄ“ja atbildÄ“t pat uz jautājumu, kādas personas vispār ir LTV iepirkuma komisijā, - saskaņā ar viņa skaidrojumu šÄds jautājums prasot juridiski precÄ«zu atbildi, kā arÄ« saskaņošanu ar LTV vadÄ«bu, tā ka atbildi bÅ«šot iespÄ“jams sniegt „iespÄ“ju robežās - nākamās nedēļas laikā”.

Kā izrādÄ«jās, atbildi uz šo jautājumu nespÄ“ja vai nevÄ“lÄ“jās sniegt arÄ« LTV vadÄ«tāji Edgars Kots un viņa vietniece Agnese Mamaja.

Viņi nespÄ“ja atbildÄ“t ne uz jautājumu, kāpÄ“c Latvijas TelevÄ«zija iepirkumam par pārvietojamās TV stacijas piegādi izvÄ“lÄ“jās tieši sarunu procedÅ«ru un kas tieši un kad tieši pieņēma šÄdu lÄ“mumu, ne uz jautājumu, kādas juridiskās personas un kāpÄ“c tieši tās tika izraudzÄ«tas sarunu procedÅ«rai.

Kots un Mamaja nespÄ“ja vai nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t arÄ« uz jautājumiem, kas šos pretendentus, izvÄ“lÄ“jās, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem, kāds bija šo pretendentu tehniskais un cenu piedāvājums, kā arÄ« - vai uzvarÄ“jušais pretendents ir šÄdu staciju ražotājs vai vienkārši starpnieks, kādus, kā zināms, valsts televÄ«zijas „aprÅ«pÄ“tāji” iecienÄ«juši arÄ« iepriekšÄ“jos gados (piemÄ“ram, skandalozajā TV digitalizācijā).

Interesanti, ka Kots nespÄ“ja paskaidrot arÄ« to, kāda Latvijas TelevÄ«zijai tās grÅ«tajā finanšu situācijā tieši pašlaik ir nepieciešamÄ«ba pÄ“c vÄ“l vienas pārvietojamās televÄ«zijas stacijas (it Ä«paši, ja RÄ«gas Dinamo spēļu translācijas vairs nav aktuālas). Tāpat Kots un Mamaja nespÄ“ja sniegt atbildi uz jautājumu - kā LTV skaidro to, ka pirms 10 gadiem iegādātā stacija maksāja gandrÄ«z divreiz lÄ“tāk nekā jaunā.