Iesaki rakstu:

Es, Diana Pantjuhova, esmu oficiālais aizbildnis savai nepilngadÄ«gajai meitai (bÄ“rnam pašlaik ir 13 gadi). RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija pieņēma lÄ“mumu lietā Nr. C29409421 sakarā ar dzÄ«vokli DaugavgrÄ«vas ielā 55, RÄ«gā, kuru meitas tÄ“vs Jurijs Merinkovs pārdeva 2002.gada 3.janvārÄ«.

Ä’kas apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko māju, kur atrodas dzÄ«voklis DaugavgrÄ«vas ielā 55, RÄ«gā, uzskata, ka dzÄ«voklis nebija pārdots, dzÄ«vokļa Ä«pašnieks nav maksājis apsaimniekošanas maksu un komunālos maksājumus par dzÄ«vokli, lÄ«dz ar ko Ä“kas apsaimniekotājs ir tiesÄ«gs piedzÄ«t parādus tiesas ceļā. Jurijs Merinkovs ir miris 18.07.2009., bet 2010.gada 08.martā meitai tika apstiprināta mantojuma tiesÄ«bas uz Jurija Merinkova atstāto mantojumu (piezÄ«me: mantotās mantas sarakstā nebija minÄ“ts dzÄ«voklis DaugavgrÄ«vas ielā 55, RÄ«gā). Lai piedzÄ«tu parādus no mirušÄ Jurija Merinkova, RÄ«gā apsaimniekotājs ir vÄ“rsies ar prasÄ«bas pieteikumu tiesā pret nepilngadÄ«go, jo uzskata, ka viņa, saņemot J.Merinkova mantu mantojumā, “pārņēma” arÄ« dzÄ«vokli DaugavgrÄ«vas ielā 55, RÄ«gā.

Situācijas apraksts (no tiesas materiāliem). 2021.gada 20.jÅ«lijā BiedrÄ«ba “DaugavgrÄ«vas 55”, reÄ£.Nr. 40008297411 (turpmāk - BiedrÄ«ba) vÄ“rsās RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā ar prasÄ«bas pieteikumu pret nepilngadÄ«go (bÄ“rnam 13 gadi) vienkāršotajā procedÅ«rā par naudas piedziņu. BiedrÄ«ba prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«ja, ka meitene neveica rÄ“Ä·inu apmaksu par Ä“kas pārvaldÄ«šanu, neveica uzkrājuma maksājumus Ä“kas remontdarbiem un neapmaksāja komunālus maksājumus par dzÄ«vokli DaugavgrÄ«vas ielā 55, RÄ«gā. Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2022.gada 19.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C29409421 daļēji apmierināta BiedrÄ«bas “DaugavgrÄ«vas 55” prasÄ«ba un no nepilngadÄ«gās piedzÄ«ti parādi.  

Sakarā ar RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2022.gada 19.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C29409421 2022.gada 2022.gada jÅ«nijā es kā nepilngadÄ«gās pārstāve vÄ“rsos ar apelācijas sÅ«dzÄ«bu RÄ«gas apgabaltiesā. 2022.gada 12.jÅ«lijā RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija pieņēma lÄ“mumu lietā Nr. C29409421, ar kuru RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā iesniegtā apelācijas sÅ«dzÄ«ba tika atdota iesniedzÄ“jai nepilngadÄ«gās likumÄ«gajai pārstāvei Dianai Pantjuhovai. LÄ“mumu RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija pamatoja ar to, ka nepastāv neviens no Civilprocesa likuma 440.² pantā minÄ“tajiem apelācijas tiesvedÄ«bas ierosināšanas pamatiem.

RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2022.gada 19.aprīļa spriedumam civillietā Nr.C29409421 un RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija lÄ“mumam lietā Nr. C29409421 nepiekrÄ«tu jo BiedrÄ«bas “DaugavgrÄ«vas 55”  prasÄ«jums nav pamatots pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Uzskatu, ka RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa, skatot lietu Nr. C29409421, ir pārkāpusi procesuālo tiesÄ«bu normu, ir nepareizi konstatÄ“jusi faktus, nepareizi novÄ“rtÄ“jusi pierādÄ«jumus, sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novÄ“rtÄ“jumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

Savukārt RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija lÄ“mumā Nr. C29409421 norādÄ«ja, ka pirmās instances tiesa spriedumā saskaņā ar prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«to un lietā esošajiem pierādÄ«jumiem ir konstatÄ“jusi faktus un sniegusi pareizu lietas apstākļu juridisko novÄ“rtÄ“jumu, atbilstoši piemÄ“rojot materiālo tiesÄ«bu normas un ievÄ“rojot procesuālo tiesÄ«bu normas, kā rezultātā taisÄ«jusi likumÄ«gu spriedumu. Uzskatu, ka gan RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa, gan RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija, skatot lietu, pārkāpa Tiesu darbÄ«bas principus.

TaisnÄ«guma princips: ikvienam tiesas nolÄ“mumam ir jābÅ«t taisnÄ«gam. Augstākā tiesa savulaik ir atzinusi, ka atbilstoši objektÄ«vai izpratnei par taisnÄ«gumu ikviens saņem to, kas viņam pienākas. Situācijā, kad secināms, ka valsts rÄ«cÄ«ba attiecÄ«bā pret privātpersonu bijusi netaisnÄ«ga, atzÄ«stams, ka ir pārkāpts taisnÄ«guma princips. TomÄ“r, kā norādÄ«jusi Satversmes tiesa, šis princips neietver tikai vienas ieinteresÄ“tās puses interešu pilnÄ«gu apmierināšanu. Ir nepieciešams panākt taisnÄ«gu lÄ«dzsvaru starp dažādām interesÄ“m, tas ir, taisnÄ«gumu gan attiecÄ«bā uz katru indivÄ«du, gan attiecÄ«bā uz sabiedrÄ«bu kopumā.

Objektivitātes un neitralitātes princips: tiesas neatkarÄ«bas princips ir ļoti cieši saistÄ«ts ar objektivitātes un neitralitātes principu, saskaņā ar kuru tiesa ir brÄ«va no jebkādiem personiskiem uzskatiem un aizspriedumiem pret lietas dalÄ«bniekiem. Tiesnesis nevar piedalÄ«ties lietas izskatÄ«šanā un nolÄ“muma pieņemšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresÄ“ts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti.

Gan pirmās instances tiesa, gan otrās instances tiesa nav objektÄ«vi un taisnÄ«gi vÄ“rtÄ“jusi sekojošus lietas apstākļus, kā rezultātā ir sniegts nepareizs lietas apstākļu juridiskais novÄ“rtÄ“jums un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

Ir amorāli uzspiest nepilngadÄ«gai personai mantot mantu, kas viņai nepienākas – nav šaubu, ka mantojuma atstājÄ“js – Jurijs Merinkovs strÄ«dus dzÄ«vokli ir pārdevis citai trešajai personai, par ko lietā ir iesniegti pierādÄ«jumi- 2002.gada 03.janvāra dzÄ«vokļa pirkuma lÄ«gums, kas bija notariāli apstiprināts un kurš glabājies Valsts zemes dienestā. Tādēļ nevar piekrist pirmās instances tiesas viedoklim, ka noraidāmi mani iebildumi par to, ka prasÄ«ba celta pret nepareizu atbildÄ“tāju - atbildÄ“tājas iebildumu, ka prasÄ«ba tikusi celta pret nepareizo atbildÄ“tāju, tiesa atzÄ«st par nepamatotu, jo tiesas rÄ«cÄ«bā nav pierādÄ«jumu tam, ka dzÄ«vokļa pircÄ“js Sergejs Fjodorovs savas Ä«pašuma tiesÄ«bas bÅ«tu nostiprinājis likumā noteiktā kārtÄ«bā.

Es norādÄ«ju uz to, ka konkrÄ“tajā situācijā bija ceļama koroborācijas prasÄ«ba pret dzÄ«vokļa ieguvÄ“ju, kas bÅ«tu Ä«stais atbildÄ“tājs šajā lietā, taču tiesa manis iesniegto pierādÄ«jumu – Valsts zemes dienesta Kadastra daļas 2021.gada 29.decembra rakstu Nr.9-04/1089758-1/1 ir vÄ“rtÄ“jusi nepareizi, nepiedodot šim pierādÄ«jumam nekādu nozÄ«mi.

Ar apstrÄ«dÄ“to Spriedumu tiesa bez attiecÄ«ga prasÄ«juma ir papildinājusi 18.07.2009 miruša Jurija Merinkova atstātā mantojuma masu, nesaņemot Bāriņtiesas piekrišanu, un ir atzinusi arÄ« meitenes Ä«pašuma tiesÄ«bas uz strÄ«dus dzÄ«vokli. Taču šÄda prasÄ«ba tiesā celta nav. LÄ«dz ar ko ir secināms, ka tiesa Spriedumu taisÄ«jusi izejot ārpus prasÄ«juma robežām, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu nav pieļaujams un ir vÄ“rtÄ“jams kā rupjš procesuālo tiesÄ«bu normu pārkāpums.

Pirmās instances tiesas spriedumā ir norādÄ«ts, ka patiešÄm no lietā esošajiem pierādÄ«jumiem tiesa konstatÄ“, ka atbildÄ“tāja mantojuma atstājÄ“ja mantojumu pieņēmusi uz inventāra tiesÄ«bu pamata, kā to nepilngadÄ«gām personām kā obligātu prasÄ«bu noteic Civillikuma 295.pants (lietas 126. lÄ«dz 128.lapa), un, lai arÄ« rÄ“Ä·ins Nr.01703 apliecina, ka RÄ«gas apgabaltiesas zvÄ“rināts tiesu izpildÄ«tājs Ä¢irts Dmitrijevs ieguvis informāciju arÄ« no Valsts zemes dienesta, tiesas rÄ«cÄ«bā nav ziņu, kas apliecinātu apstākļus, kuru dēļ inventāra sarakstā nav ticis iekļauts 2000.gada 16.novembrÄ« Kadastra informācijas sistÄ“mā, pamatojoties uz RÄ«gas pilsÄ“tas valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizācijas komisijas 2000.gada 1.novembra lÄ“muma Nr.4032 pamata, uz mantojuma atstājÄ“ja vārda nostiprinātais dzÄ«vokļa Ä«pašums. 

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā es norādÄ«ju, ka Spriedumā izdarÄ«tais augstāk minÄ“tais secinājums, ka zvÄ“rināts tiesu izpildÄ«tājs ir ieguvis informāciju par mantojumam atstājÄ“jam it kā piederošo dzÄ«vokli, bet nav to iekļāvis inventāra sarakstā.  Visticamāk tieši tā iemesla dēļ, ka VZD rÄ«cÄ«bā ir notariāli apliecināts pirkuma lÄ«gums par strÄ«dus dzÄ«vokļa pārdošanu, tiesu izpildÄ«tājam ir sniegta patiesa informācija, ka Jurijam Merinkovam šis Ä«pašums nepieder. Cita starpā to apliecina arÄ« fakts, ka meitene kā Jurija Merinkova mantiniece nekad nav saņēmusi paziņojumu par nepieciešamÄ«bu maksāt nekustamā Ä«pašuma nodokli par strÄ«dus dzÄ«vokli, kas viennozÄ«mÄ«gi bÅ«tu noticis, ja tik tiešÄm Jurijs Merinkovs bÅ«tu bijis strÄ«dus nekustamā Ä«pašuma Ä«pašnieks. Apelācijas instances tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi šo argumentu.

Pirmās instances tiesas spriedumā izdarÄ«ta atsauce uz Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumu Nr.618 “Noteikumi par mantojuma reÄ£istra un mantojuma lietu vešanu” 106.punktu, konstatÄ“jot, ka pastāv iespÄ“ja mantošanas apliecÄ«bu papildināt, taču bez ievÄ“rÄ«bas atstāts šo Noteikumu 91.punktā noteiktais paziņošanas pienākums bāriņtiesai. Apelācijas sÅ«dzÄ«bā es norādÄ«ju, ka manuprāt Tiesa, pat prettiesiski izlemjot pārkāpt prasÄ«juma robežas un atzÄ«stot meitenei Ä«pašuma tiesÄ«bas uz strÄ«dus dzÄ«vokli, šo jautājumu nedrÄ«kstÄ“ja izlemt bez bāriņtiesas piedalÄ«šanās. Šo lietas apstākļi nav vÄ“rtÄ“jusi Apelācijas instances tiesa.

Pirmās instances tiesas spriedumā ir norādÄ«ts: „Kā konstatÄ“ts sprieduma 8.1.punktā, pušu starpā strÄ«da par to, ka atbildÄ“tāja caur savu likumisko aizbildni izteikusi gribu pieņemt mantojumu un to arÄ« pieņēmusi, nav. TādÄ“jādi ir pamats atzÄ«t, ka atbildÄ“tāja, izsakot gribu pieņemt mantojumu un to pieņemot, ir pieņēmusi mantojuma kopÄ«bu un šajā mantojuma kopÄ«bā (masā) ietilpst arÄ« strÄ«dus dzÄ«vokļa Ä«pašums, kas Kadastra informācijas sistÄ“mā jau mantojuma atstājÄ“ja nāves brÄ«dÄ« bija reÄ£istrÄ“ts. Fakts, ka dzÄ«vokļa Ä«pašums nav ticis uzrādÄ«ts inventāra sarakstā, nevar ierobežot mantojuma masas sastāvu. IevÄ“rojot minÄ“to, tiesa atzÄ«st, ka, tā kā mantojuma atstājÄ“ja Ä«pašuma tiesÄ«bas uz strÄ«dus dzÄ«vokļa Ä«pašuma likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” izpratnÄ“ ir tikušas nostiprinātas Valsts zemes dienesta Kadastra reÄ£istrā un Ä«pašuma tiesÄ«bas lÄ«dz dzÄ«vojamās mājas privatizācijai minÄ“tā likuma izpratnÄ“ ir pielÄ«dzinātas Ä«pašuma tiesÄ«bām, tiesa atzÄ«st, ka strÄ«dus dzÄ«voklis ietilpst mantojumā, kuru pieņēmusi atbildÄ“tāja, masā.”

Uz minÄ“to apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ju, ka tiesa, izejot ārpus prasÄ«juma robežām, ir lÄ“musi par mantojuma masas sastāvu, papildinot to ar mantojuma atstājÄ“jam nepiederošu Ä«pašumu. MinÄ“tais netika vÄ“rtÄ“ts apelācijas instances tiesā.

Apelācijas instances tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi un skatÄ«jusi to, ka pirmās instances tiesa izdarot nepareizu lietā esošo pierādÄ«jumu novÄ“rtÄ“jumu, tiesa nepamatoti ir piemÄ“rojusi materiālo tiesÄ«bu normas – DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likumu un DzÄ«vokļu Ä«pašuma likumu, kas nenoliedzami ir novedis pie nepamatota nolÄ“muma taisÄ«šanas.

2022.gada 21.jÅ«lijā es kā nepilngadÄ«gās likumiskā pārstāve iesniedzu blakus sÅ«dzÄ«bu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam par 2022.gada 12.jÅ«lija RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijas lÄ“mumu lietā Nr. C29409421, kā arÄ« sagatavoju un nosÅ«tÄ«ju iesniegumu Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«rai par manas nepilngadÄ«gās meitas likumÄ«go interešu bÅ«tisko aizskaršanu. Neskatoties uz minÄ“to, 2022.gada 25.jÅ«lijā RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa, balstoties uz prasÄ«tāja BiedrÄ«bas “DaugavgrÄ«vas 55”, reÄ£.Nr. 40008297411, iesniegumu, izsniedza izpildu rakstu Nr. 06831058, civillietā Nr. C29409421. Pašlaik es gatavoju prasÄ«bas pieteikumu RÄ«gas Pardaugavas tiesai par saistÄ«bas piespiedu izpildÄ«šanas apstrÄ«dÄ“šanu, balstoties uz Civilprocesa likuma 406.¹⁰ pantu.

2022.gada 05.augustā es saņēmu paziņojumu no zvērināta tiesu izpildītāja Raimonda Mežiņa par pienākumu izpildīt tiesu nolēmumu līdz 2022.gada 22.augustam labprātīgi. Pēc 2022.gada 22.augusta tiesu izpildītājs veiks piespiedu parāda piedziņu.

Uzskatu, ka gan pirmās instances tiesā, gan otrās instances tiesā, skatot Civillietu Nr. C29409421, pieļāva bÅ«tiskus likuma pārkāpumus, nevÄ“rtÄ“jot manis iesniegtus pierādÄ«jumus, sniedzot nepareizu lietas apstākļu juridisko novÄ“rtÄ“jumu, prettiesiski izlemjot pārkāpt prasÄ«juma robežas, kā rezultātā tas viss ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un nepilngadÄ«gās personas likumÄ«go interešu bÅ«tiskas pārkāpšanas. Pašlaik es turpinu izmantot visus likumiskus lÄ«dzekļus, lai aizstāvÄ“tu savas nepilngadÄ«gas meitas tiesÄ«bas un intereses, tajā skaitā tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, kas bÅ«s aizskartas, ja zvÄ“rinātais tiesu izpildÄ«tājs veiks piespiedu parāda piedziņu. Kā es norādÄ«ju augstāk, es par RÄ«gas apgabaltiesas lÄ“mumu iesniedzu blakus sÅ«dzÄ«bu Augstākā tiesā, kā arÄ« sagatavoju un nosÅ«tÄ«ju iesniegumus Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«rai.

Uzskatu, ka visa augstāk aprakstÄ«tā situācija ir absurda un tiesnešu patvaļu demonstrÄ“joša.