Latvijas UniversitÄte tiesÄ izcÄ«na tiesÄ«bas neatklÄt, ka Juta StrÄ«Ä·e ir bijusi Anna Potapova
PIETIEK · 09.07.2019. · Komentāri (0)Latvijas UniversitÄte administratÄ«vajÄ tiesÄ ir izcÄ«nÄ«jusi tiesÄ«bas neatklÄt nu jau arÄ« tÄpat faktiski droši zinÄmo – ka tagadÄ“jÄ Saeimas deputÄte Juta StrÄ«Ä·e savulaik, dzÄ«vojot un ejot skolÄ MaskavÄ, ir saukusies Anna Potapova, vÄrdu mainÄ«jusi nezinÄmu iemeslu dēļ un pÄ“c tam publiski melojusi, ka vienmÄ“r esot saukusies Juta. Pietiek šodien publicÄ“ tiesas spriedumu, kas rÄda, ar kÄdiem argumentiem augstskola un pati StrÄ«Ä·e ir argumentÄ“jušas nevÄ“lÄ“šanos šo informÄciju atklÄt.
SPRIEDUMS Latvijas tautas vÄrdÄ RÄ«gÄ 2019.gada 5.jÅ«lijÄ
AdministratÄ«va rajona tiesa šÄdÄ sastÄvÄ:
tiesnese M.Romanova,
piedaloties pieteicÄ“jam /pers. A/ un atbildÄ“tÄjas Latvijas Republikas pusÄ“ pieaicinÄtÄs iestÄdes Latvijas UniversitÄtes pilnvarotajÄm pÄrstÄvÄ“m /pers. B/ un /pers. C/ un trešÄs personas /pers. D/ pilnvarotajai pÄrstÄvei zvÄ“rinÄtai advokÄtei Ilonai Jirgenai,
atklÄtÄ tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosinÄta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par pienÄkuma uzlikšanu Latvijas UniversitÄtei sniegt atbildes pilnÄ apjomÄ uz /pers. A/ 2018.gada 19.septembra iesniegumu Nr.3-1/79.
AprakstošÄ daļa
[1] PieteicÄ“js /pers. A/ ar 2018.gada 19.septembra iesniegumu Nr.3-1/79 (lietas 11.lapa) (turpmÄk - iesniegums) vÄ“rsÄs Latvijas UniversitÄtÄ“, lÅ«dzot sniegt informÄciju par Latvijas UniversitÄtes absolventi trešo personu /pers. D/. MinÄ“to iesniegumu pieteicÄ“js pamatoja ar to, ka viņam nepieciešama informÄcija par trešo personu, lai viņa pÄrstÄvÄ“tais laikraksts „/Nosaukums/” lasÄ«tÄjiem sniegtu precÄ«zus datus gan par deputÄtu kandidÄtiem, gan par nÄkamajiem iespÄ“jamajiem valdÄ«bas locekļiem vai valsts drošÄ«bas iestÄžu vadÄ«tÄjiem.
Latvijas UniversitÄte 2018.gada 28.septembra vÄ“stulÄ“ Nr.LU-A-A20/796 (lietas 20.lapa) pieteicÄ“jam apstiprinÄja masu medijos izskanÄ“jušo faktu, ka trešÄ persona ir studÄ“jusi Latvijas UniversitÄtes JuridiskajÄ fakultÄtÄ“ no 1988.gada lÄ«dz 1993.gadam, iegÅ«stot tiesÄ«bu zinÄtņu bakalaura grÄdu un jurista kvalifikÄciju, kÄ arÄ« norÄdÄ«ja, ka nav tiesiska pamata sniegt atbildes uz pÄrÄ“jiem jautÄjumiem vai ļaut pieteicÄ“jam iepazÄ«ties ar dokumentiem klÄtienÄ“.
[2] Ar Latvijas UniversitÄtes rektora 2019.gada 25.janvÄra lÄ“mumu Nr.LU-7-41/184 (turpmÄk - pÄrsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums) (lietas 7.-10.lapa) tÄs iepriekš sniegtÄ atbilde atstÄta negrozÄ«ta. PÄrsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums pamatots ar turpmÄk minÄ“tajiem argumentiem.
[2.1] PieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄ informÄcija traktÄ“jama kÄ iejaukšanÄs trešÄs personas privÄtajÄ dzÄ«vÄ“, un tÄ nav saistÄ«ta ar konkrÄ“tÄs personas tiesÄ«bÄm kandidÄ“t un tikt ievÄ“lÄ“tai par Saeimas deputÄtu.
[2.2] Latvijas UniversitÄtes rÄ«cÄ«bÄ esošie personu dati un cita informÄcija ir izmantojama un apstrÄdÄjama tikai tÄs vajadzÄ«bÄm, proti, lai nodrošinÄtu studiju procesa Ä«stenošanu atbilstoši tiesÄ«bu aktu prasÄ«bÄm. Personai, piesakoties studijÄm un iesniedzot Latvijas UniversitÄtÄ“ pieprasÄ«to informÄciju un dokumentus, ir tiesiskÄ paļÄvÄ«ba, ka šie dati ir nepieciešami un tiks izmantoti tikai un vienÄ«gi, lai izvÄ“rtÄ“tu personas atbilstÄ«bu Latvijas UniversitÄtes izvirzÄ«tajÄmprasÄ«bÄm studÄ“t konkrÄ“tajÄ programmÄ, un tie netiks apstrÄdÄti citiem mÄ“rÄ·iem vai izpausti trešajÄm personÄm.
[2.3] PieteicÄ“ja pieprasÄ«to datu apstrÄde, izsniedzot tos, bÅ«tu nesamÄ“rÄ«ga sabiedrÄ«bas interešu apmierinÄšana, ņemot vÄ“rÄ negatÄ«vÄs ietekmes risku uz datu subjektu (trešo personu) un viņas vecÄkiem.
[3] AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ saņemts pieteicÄ“ja pieteikums (lietas 4.-5.lapa), kas pamatots ar to, ka pÄrsÅ«dzÄ“tajÄ lÄ“mumÄ minÄ“tie normatÄ«vie akti ir piemÄ“roti nepamatoti, jo tie ir piemÄ“rojami automatizÄ“tai datu apstrÄdei. Savus Latvijas UniversitÄte pamatoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bÄ uz personas datu apstrÄdi un šÄdu datu brÄ«vu apriti un ar ko atceļ DirektÄ«vu 95/46/EK (turpmÄk - Regula) 2.pantu SavukÄrt pieteicÄ“ja informÄcijas pieprasÄ«juma apmierinÄšana nav saistÄ«ta ar automatizÄ“tu datu apstrÄdi.
[4] Latvijas UniversitÄte paskaidrojumÄ tiesai (lietas 16.-19.lapa) norÄdÄ«ja, ka pieteikums ir nepamatots un lÅ«dza to noraidÄ«t, atsaucoties uz pÄrsÅ«dzÄ“tajÄ lÄ“mumÄ norÄdÄ«tajiem argumentiem. Papildus norÄdÄ«ja, ka pieteicÄ“js atsaucies tikai uz daļu no Regulas 2.panta tvÄ“ruma un nepamatoti ignorÄ“jis, ka Regula piemÄ“rojama arÄ« gadÄ«jumiem, ja apstrÄdi neveic ar automatizÄ“tiem lÄ«dzekļiem, proti, ja apstrÄdÄti dati, kuri veido daļu no kartotÄ“kas vai ir paredzÄ“ti, lai veidotu daļu no kartotÄ“kas. Latvijas UniversitÄtes arhÄ«vs un tajÄ glabÄtÄ informÄcija atbilst Regulas 4.panta 6.punktÄ norÄdÄ«tajai kartotÄ“kas definÄ«cijai, tÄdÄ“jÄdi pÄrsÅ«dzÄ“tajÄ lÄ“mumÄ minÄ“tie normatÄ«vie akti ir piemÄ“roti pamatoti.
[5] TrešÄ persona paskaidrojumÄ tiesai (lietas 14.lapa) norÄdÄ«ja, ka pieteikums ir nepamatots, un lÅ«dza to noraidÄ«t, pievienojoties pÄrsÅ«dzÄ“tajÄ lÄ“mumÄ norÄdÄ«tajiem argumentiem.
[6] Tiesas sÄ“dÄ“ pieteicÄ“js pieteikumu uzturÄ“ja uz tajÄ norÄdÄ«to argumentu pamata.
Tiesas sÄ“dÄ“ Latvijas UniversitÄtes pÄrstÄves un trešÄs personas pÄrstÄve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pÄrsÅ«dzÄ“tajÄ lÄ“mumÄ un paskaidrojumos minÄ“tajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties lietas dalÄ«bnieku paskaidrojumus, izvÄ“rtÄ“jot lietas apstÄkļus un lietÄ esošos pierÄdÄ«jumus, secina, ka pieteikums ir noraidÄms.
[8] IestÄžu rÄ«cÄ«bÄ esošas informÄcijas pieejamÄ«bu detalizÄ“ti reglamentÄ“ InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma normas. Atbilstoši šÄ likuma 2.panta otrajai un trešajai daļai likums attiecas uz dokumentÄ“tu informÄciju, kas ir iestÄžu informÄcijas apritÄ“, un šÄda informÄcija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumos nav noteikts citÄdi. Likuma 3.pants iedala informÄciju vispÄrpieejamÄ un ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijÄ, paredzot, ka vispÄrpieejamu informÄciju persona var pieprasÄ«t bez Ä«paša pamatojuma. SavukÄrt attiecÄ«bÄ uz ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju likums paredz konkrÄ“tu kÄrtÄ«bu gan tam, kÄ ir nosakÄms ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas statuss, gan tam, kÄ un kuros gadÄ«jumos šÄdu informÄciju var atklÄt trešajÄm personÄm. SaskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta otrÄs daļas 1. un 4.punktu par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju uzskatÄma informÄcija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu, kÄ arÄ« informÄcija par fiziskÄs personas privÄto dzÄ«vi
Atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma regulÄ“jumam pamats ierobežot pieejamÄ«bu iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošai informÄcijai ir vienÄ«gi likumÄ noteiktajos gadÄ«jumos, kad pastÄv objektÄ«va nepieciešamÄ«ba aizsargÄt konkrÄ“tas un identificÄ“jamas intereses (likuma 5.pants). Vienlaikus informÄcijai piemÄ«tošs ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas statuss neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka arÄ« šÄdu informÄciju var izsniegt trešajÄm personÄm. AttiecÄ«bÄ uz šÄ«s informÄcijas pieprasÄ«šanu un saņemšanu likums paredz, ka informÄcijas pieprasÄ«tÄjam jÄpamato nepieciešamÄ«ba jeb mÄ“rÄ·is, kÄdam informÄcija pieprasÄ«ta, un informÄcijas izsniegšana ir pieļaujama gadÄ«jumÄ, ja informÄcijas saņemšanas nepieciešamÄ«bas interese prevalÄ“ pÄr to interesi, kuras aizsardzÄ«bai informÄcijai noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss (likuma 11 .panta ceturtÄ daļa).
ArÄ« Eiropas SavienÄ«bas Tiesas un SenÄta judikatÅ«rÄ uzsvÄ“rts, ka ar to vien, ka informÄcija ir ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija, nepietiek, lai attaisnotu informÄcijas neizsniegšanu. KatrÄ konkrÄ“tÄ gadÄ«jumÄ ir jÄnovÄ“rtÄ“, pirmkÄrt, vai iespÄ“ja iepazÄ«ties ar konkrÄ“to informÄciju var faktiski apdraudÄ“t aizsargÄtas intereses, un, otrkÄrt, vai nepastÄv primÄras sabiedrÄ«bas intereses, kas tomÄ“r attaisno attiecÄ«gÄs informÄcijas izpaušanu (Eiropas SavienÄ«bas VispÄrÄ“jÄs tiesas 2010.gada 9.jÅ«nija sprieduma lietÄ T-237/05 41.punkts, SenÄta 2011.gada 21.marta sprieduma lietÄ Nr.SKA?254/2011 9.punkts, 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietÄNr.SKA?394/2018 7.punkts).
TÄdÄ“jÄdi, lemjot par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas izsniegšanu, jÄapsver, kurai no interesÄ“m - tai, kuras aizsardzÄ«bai noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas statuss, vai tai, kura pamato leÄ£itÄ«mu šÄ«s informÄcijas saņemšanas nepieciešamÄ«bu, konkrÄ“tajos apstÄkļos ir dodama priekšroka (piemÄ“ram, SenÄta 2017.gada 20.aprīļa sprieduma lietÄ Nr.SKA-463/2017 11.punkts, 2018.gada 23.aprīļa sprieduma lietÄ Nr.SKA-244/2018 8.punkts).
[9] CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas (turpmÄk - Konvencija) 10.pants noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi paust savus uzskatus. ŠÄ«s tiesÄ«bas ietver uzskatu brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bas netraucÄ“ti saņemt un izplatÄ«t informÄciju un idejas bez iejaukšanÄs no sabiedrisko institÅ«ciju puses un neatkarÄ«gi no valstu robežÄm. Šis pants neapstrÄ«d Valstu tiesÄ«bas pieprasÄ«t radioraidÄ«jumu, televÄ«zijas raidÄ«jumu un kino demonstrÄ“šanas licencÄ“šanu. TÄ kÄ šo brÄ«vÄ«bu Ä«stenošana ir saistÄ«ta ar pienÄkumiem un atbildÄ«bu, tÄ var tikt pakļauta tÄdÄm formalitÄtÄ“m, nosacÄ«jumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzÄ“ti likumÄ un nepieciešami demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ, lai aizsargÄtu valsts drošÄ«bas, teritoriÄlÄs vienotÄ«bas vai sabiedriskÄs drošÄ«bas intereses, nepieļautu nekÄrtÄ«bas vai noziegumus, aizsargÄtu veselÄ«bu vai morÄli, aizsargÄtu citu cilvÄ“ku reputÄciju vai tiesÄ«bas, nepieļautu konfidenciÄlas informÄcijas izpaušanu vai lai saglabÄtu tiesas autoritÄti un objektivitÄti.
Konvencijas 10.pants garantÄ“ tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu ikvienam, tajÄ skaitÄ Å¾urnÄlistiem. VÄrda brÄ«vÄ«ba attiecas arÄ« uz masu mediju brÄ«vÄ«bu. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa (turpmÄk - ECT) ir uzsvÄ“rusi, ka masu medijiem ir svarÄ«ga loma informÄcijas nodošanÄ sabiedrÄ«bai un prese pilda savu demokrÄtijas „sargsuņa” funkciju. LeÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is šo brÄ«vÄ«bu Ä«stenošanas ierobežošanai ir citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, savukÄrt ierobežojumu nepieciešamÄ«ba var tikt pamatota ar svarÄ«gÄm sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bÄm, kas ir aplÅ«kojamas demokrÄtiskÄs sabiedrÄ«bas interešu kontekstÄ (skat. The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 455.-458., 473.-474.lpp.).
Latvijas Republikas Satversmes (turpmÄk - Satversme) 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informÄciju, paust savus uzskatus. CenzÅ«ra ir aizliegta.
TÄdÄ“jÄdi sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas piekļūt iestÄžu rÄ«cÄ«bÄ esošai informÄcijai uzskatÄms par vispÄratzÄ«tu principu gan Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bÄs, gan nacionÄlÄ lÄ«menÄ« LatvijÄ šÄ«s tiesÄ«bas nostiprinÄtas konstitucionÄla ranga normÄs - Satversmes 100. un 104.pantÄ. Šo tiesÄ«bu nozÄ«me demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ konsekventi uzsvÄ“rta arÄ« SenÄta un Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«rÄ (piemÄ“ram, Eiropas SavienÄ«bas PirmÄs instances tiesas 2006.gada 6.jÅ«lija sprieduma apvienotajÄs lietÄs T-391/03 un T-70/04 83.punkts, SenÄta 2011.gada 21.marta spriedums lietÄ Nr.SKA- 254/2011, 2012.gada 10.septembra sprieduma lietÄ Nr.SKA-606/2012 10.punkts, 2019.gada 18.aprīļa sprieduma lietÄ Nr.SKA-917/2019 7.punkts). SenÄts uzsvÄ“ra, ka žurnÄlistu darbÄ«ba, Ä«stenojot vÄrda un preses brÄ«vÄ«bu, ir fundamentÄla vÄ“rtÄ«ba demokrÄtiskÄ valstÄ«, jo tieši ar tÄs palÄ«dzÄ«bu lielÄ mÄ“rÄ tiek nodrošinÄtas sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas iegÅ«t informÄciju par visai sabiedrÄ«bai bÅ«tiskiem jautÄjumiem [..] (skat. SenÄta 2019.gada 18.aprīļa sprieduma lietÄ Nr.SKA-917/2019 12.punktu).
No Satversmes 116.panta izriet, ka personas tiesÄ«bas, kas noteiktas Satversmes simtajÄ pantÄ, var ierobežot likumÄ paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrÄtisko valsts iekÄrtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklÄjÄ«bu un tikumÄ«bu. Uz šajÄ pantÄ minÄ“to nosacÄ«jumu pamata var ierobežot arÄ« reliÄ£iskÄs pÄrliecÄ«bas paušanu.
Atbilstoši likuma „Par presi un citiem masu informÄcijas lÄ«dzekļiem” 5.pantam masu informÄcijas lÄ«dzekļiem ir tiesÄ«bas saņemt informÄciju no valsts un sabiedriskajÄm organizÄcijÄm. MinÄ“tÄ likuma 6.pants noteic, ka valsts un sabiedrisko organizÄciju amatpersonas var atteikties sniegt informÄciju tikai tad, ja tÄ nav publicÄ“jama saskaÅ†Ä ar šÄ likuma 7.pantu. No minÄ“tÄ panta ceturtÄs daļas izriet, ka aizliegta un saskaÅ†Ä ar likumu tiek sodÄ«ta masu informÄcijas lÄ«dzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajÄ dzÄ«vÄ“.
Satversmes tiesas praksÄ“ ir nostiprinÄta atzina: „LikumÄ ir jÄsabalansÄ“ pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«ba un, paplašinot vienas pamattiesÄ«bas, jÄraugÄs, lai citas pamattiesÄ«bas tiktu ierobežotas pÄ“c iespÄ“jas mazÄkÄ mÄ“rÄ. " TÄdēļ, lai gan vÄrda brÄ«vÄ«bai ir fundamentÄla nozÄ«me demokrÄtiskas sabiedrÄ«bas pastÄvÄ“šanÄ un indivÄ«da pamattiesÄ«bu Ä«stenošanÄ, Satversmes 100.pantÄ garantÄ“tÄs tiesÄ«bas nav absolÅ«tas. KÄ secinÄjusi Satversmes tiesa: „ Valsts var noteikt vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojumus gadÄ«jumos, kad personas tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu tieši ietekmÄ“ citu personu tiesÄ«bas, kÄ arÄ« gadÄ«jumos, kad vÄrda brÄ«vÄ«ba rada nepÄrprotamus un tiešus draudus sabiedrÄ«bai. " TiesÄ«bu uz vÄrda brÄ«vÄ«bu Ä«stenošanas ierobežošanu pieļauj arÄ« Latvijas Republikai saistošie starptautiskie cilvÄ“ktiesÄ«bu avoti. TomÄ“r vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežošana nedrÄ«kstÄ“tu kļūt par valstu ikdienišÄ·u praksi. KÄ uzsvÄ“rusi Satversmes tiesa: „PamattiesÄ«bas var ierobežot tikai SatversmÄ“ noteiktajos gadÄ«jumos, turklÄt ievÄ“rojot samÄ“rÄ«guma principu. TÄdÄ“jÄdi vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojumiem jÄbÅ«t: 1) noteiktiem ar likumu; 2) attaisnojumiem ar leÄ£itÄ«mu mÄ“rÄ·i; 3) proporcionÄliem jeb samÄ“rÄ«giem ar šo mÄ“rÄ·i. " ArÄ« ECT ir noteikusi, ka „vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojumi valstij ir jÄtulko iespÄ“jami sašaurinÄti un ierobežojumu nepieciešamÄ«bai ir jÄbÅ«t pÄrliecinoši pierÄdÄ«taf’. Ir jÄbÅ«t veiktai rÅ«pÄ«gai analÄ«zei un izvÄ“rtÄ“šanai, lai secinÄtu, ka konkrÄ“to informÄciju ir nepieciešams ierobežot. Satversmes tiesa arÄ« paudusi atziņu, ka: „Satversme vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojumus noteikusi vispÄrÄ«gi, savukÄrt Konvencija dod konkrÄ“tÄkus kritÄ“rijus. TÄpÄ“c attiecÄ«bÄ uz pieļaujamajiem plašÄkajiem vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojumiem Satversmes normas jÄ“ga jÄinterpretÄ“ Konvencijas 10.panta izpratnÄ“" (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentÄri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 363.lpp.).
No minÄ“tÄ izriet, ka tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, tajÄ skaitÄ sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas piekļūt iestÄžu rÄ«cÄ«bÄ esošai informÄcijai, var ierobežot likumÄ paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas. Ir jÄsabalansÄ“ pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, tulkojot vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojumus iespÄ“jami sašaurinÄti.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ pieteicÄ“js, bÅ«dams žurnÄlists, pieprasÄ«ja informÄciju no Latvijas UniversitÄtes, lai laikraksta „/Nosaukums/” lasÄ«tÄjiem sniegtu precÄ«zus datus gan par deputÄtu kandidÄtiem, gan par nÄkamajiem iespÄ“jamajiem valdÄ«bas locekļiem vai valsts drošÄ«bas iestÄžu vadÄ«tÄjiem SecÄ«gi pieteicÄ“js vÄ“lÄs realizÄ“t tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, un šÄ«s tiesÄ«bas var ierobežot likumÄ paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, tulkojot vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojumus iespÄ“jami sašaurinÄti.
[10] Konvencijas 8.pants noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz savas privÄtÄs un Ä£imenes dzÄ«ves, dzÄ«vokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu. SabiedriskÄs institÅ«cijas nedrÄ«kst traucÄ“t nevienam baudÄ«t šÄ«s tiesÄ«bas, izņemot gadÄ«jumos, kas paredzÄ“ti likumÄ un ir nepieciešami demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ, lai aizstÄvÄ“tu valsts drošÄ«bas, sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas vai valsts labklÄjÄ«bas intereses, lai nepieļautu nekÄrtÄ«bas vai noziegumus, lai aizsargÄtu veselÄ«bu vai morÄli, vai lai aizstÄvÄ“tu citu tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas.
TiesÄ«bas uz savas privÄtÄs un Ä£imenes dzÄ«ves, dzÄ«vokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu ir plaši interpretÄ“jamas. PrivÄtÄ dzÄ«ve ietver personas tiesÄ«bas uz identitÄti, tajÄ skaitÄ indivÄ«da sociÄlo identitÄti, ieskaitot vÄrdu un izskatu, reliÄ£iju, tautÄ«bu un seksuÄlo orientÄciju (skat. The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 375.lpp.) . TÄpat tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi aptver personas tiesÄ«bas iegÅ«t informÄciju par tÄs izcelsmi un vecÄku identitÄti (skat. ECT 2003.gada 13februÄra sprieduma lietÄ Odievre pret Franciju 28.-29.punktu, 1989.gada 1.jÅ«lja sprieduma lietÄ Gaskin pret LielbritÄniju 39.punktu). TiesÄ«bas uz privÄtu dzÄ«vi lÄ«dzÄ«gi aptver personas tiesÄ«bas uz tÄs vÄrdu. VÄrds ir svarÄ«gs, jo tas saista indivÄ«du ar viņa Ä£imeni, kopieni, vÄrds, tÄpat kÄ uzvÄrds, attiecas uz privÄto un Ä£imenes dzÄ«vi (skat. ECT 1996.gada 24.oktobra sprieduma lietÄ Guillot pret Franciju 21.un 22.punktu, kÄ arÄ« The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 376. lpp.). TiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi kopumÄ aizsargÄ personu telpu, kurÄ tÄs attÄ«sta un pilnveido sevi kÄ personÄ«bas (skat. VadlÄ«nijas par Konvencijas 8.pantu, aktualizÄ“tas 2019.gada 30.aprÄ«lÄ«, 197.-198.punkts, https://www.echr.coe.int/Documents/Guide_Art_8_ENG.pdf)- TÄs aptver arÄ« personas datus, kas attiecas uz tÄs privÄto un Ä£imenes dzÄ«vi, piemÄ“ram, dati par personas vÄrdu, vecumu, skolu, vecÄkiem, izcelsmi, bÄ“rnÄ«bas un agrÄ«nÄs attÄ«stÄ«bas aspektiem, un šÄdu personas datu izpaušana ir arÄ« aplÅ«kojama Konvencijas 8.panta gaismÄ (skat. VadlÄ«nijas par Konvencijas 8.pantu, aktualizÄ“tas 2019.gada 30.aprÄ«lÄ«, 157., 162. un 163.punkts, https://www.echr.coe.int/Documents/Guide_Art_8_ENG.pdf).
Satversmes 96.pants noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz privÄtÄs dzÄ«ves, mÄjokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu.
Valstij personas tiesÄ«bas uz privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ir maksimÄli jÄievÄ“ro un jÄaizsargÄ, un iejaukšanÄs attaisnojama tikai stingri noteiktos gadÄ«jumos, kad to prasa Ä«paši svarÄ«gas sabiedrÄ«bas intereses (Satversmes tiesas 2011.gada 8.marta lÄ“muma par tiesvedÄ«bas izbeigšanu lietÄ Nr.2010-52-03 14.3.punkts).
TiesÄ«bas uz privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ietver visdažÄdÄko personas tiesÄ«bu spektru TÄs aizsargÄ personas fizisko un garÄ«go integritÄti, godu un cieņu, vÄrda un identitÄtes izmantošanu, personas datus, kÄ arÄ« skar citus ar privÄto dzÄ«vi saistÄ«tus aspektus. No Satversmes 96.panta izriet personas tiesÄ«bas dzÄ«vot pÄ“c sava prÄta, saskaÅ†Ä ar savu bÅ«tÄ«bu un vÄ“lmÄ“m attÄ«stÄ«t un pilnveidot savu personÄ«bu, iespÄ“jami minimÄli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanÄs. TiesÄ«bas uz privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ietver arÄ« personas iespÄ“ju bÅ«t atšÄ·irÄ«gam, saglabÄt un attÄ«stÄ«t Ä«pašÄ«bas un spÄ“jas, kas viņu atšÄ·ir no citiem cilvÄ“kiem un individualizÄ“ (Satversmes tiesas 2005.gada 26.janvÄra sprieduma lietÄ Nr. 2004-17-01 10.punkts). Satversmes tiesa un SenÄts vairÄkkÄrt norÄdÄ«jis, ka personvÄrds ir viens no cilvÄ“ka privÄtuma kodola elementiem, kurš ietilpst Satversmes 96.pantÄ noteikto tiesÄ«bu tvÄ“rumÄ. VÄrds un uzvÄrds nodrošina cilvÄ“ka kÄ patstÄvÄ«gas sabiedrÄ«bas daļas eksistenci. No vienas puses, cilvÄ“ka vÄrds un uzvÄrds visciešÄkajÄ veidÄ saistÄ«ts ar cilvÄ“ka identitÄtes izjÅ«tu, tÄtad arÄ« ar viņa privÄto un Ä£imenes dzÄ«vi. No otras puses, vÄrdu un uzvÄrdu lieto ne tikai pats tÄ Ä«pašnieks. Personas vÄrdam un uzvÄrdam sabiedrÄ«bÄ ir arÄ« svarÄ«ga sociÄlÄ funkcija - tie dod iespÄ“ju personu identificÄ“t (sal. skat. SenÄta 2018.gada 16.aprīļa sprieduma lietÄ NrSKA-528/2018 10.punktu, 2017.gada 4.oktobra sprieduma lietÄ NrSKA-424/2017 12.punktu, Satversmes tiesas 2001.gada 21.decembra sprieduma lietÄ Nr.2001-04-0103 secinÄjumu daļas 1.punktu). Personas vÄrds skar tÄs privÄto un Ä£imenes dzÄ«vi kÄ personiskÄs identifikÄcijas un Ä£imeniskÄs saiknes apliecinÄšanas lÄ«dzeklis. CilvÄ“ka vÄrds atšÄ·ir viņu no citiem cilvÄ“kiem, savukÄrt uzvÄrds ir Ä£imenes vÄrds, ko pÄrmanto paaudzes un kas norÄda arÄ« uz radnieciskÄm saitÄ“m. VÄrds un uzvÄrds nodrošina cilvÄ“ka kÄ patstÄvÄ«gas sabiedrÄ«bas daļas eksistenci. Personas vÄrds plašÄkÄ nozÄ«mÄ“ aptver gan vÄrdu (vÄrdus), gan uzvÄrdu (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentÄri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 252.-253.lpp).
No minÄ“tajÄm normÄm izriet, ka dati par personas vÄrda un uzvÄrda maiņas apstÄkļiem, laiku un motÄ«viem, dati par to, ko persona rakstÄ«ja par saviem vecÄkiem, dati par vidusskolu, personas vÄ“lmi un plÄniem par studijÄm, dati par to, kurÄ fakultÄtÄ“ un plÅ«smÄ persona vÄ“lÄ“jÄs studÄ“t, un kÄdus iestÄjeksÄmenus kÄrtoja, ietilpst personas tiesÄ«bÄs uz privÄto dzÄ«vi.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ pieteicÄ“js vÄ“lÄs saņemt sekojošo informÄciju par trešo personu: ar kÄdu vÄrdu un uzvÄrdu trešÄ persona ir uzsÄkusi studijas Latvijas UniversitÄtÄ“; uz kÄda vÄrda un uzvÄrda trešajai personai izsniegts dokuments (atestÄts un sekmju lapa) par vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu un kurÄ gadÄ; kura mÄcÄ«bu iestÄde izdevusi šo dokumentu; vai šajÄ dokumentÄ izdarÄ«ti kÄdi labojumi un kÄdi labojumi; kÄds vÄrds un uzvÄrds minÄ“ts trešÄs personas pases kopijÄ; ar kÄdu vÄrdu trešÄ persona rakstÄ«jusi savu autobiogrÄfiju; ko viņa raksta par saviem vecÄkiem; kÄds vÄrds minÄ“ts raksturojumÄ; kura iestÄde izsniegusi raksturojumu; kurÄ fakultÄtÄ“ un kurÄ plÅ«smÄ persona vÄ“lÄ“jÄs studÄ“t; kÄdus iestÄjeksÄmenus viņa kÄrtoja; kÄds vÄrds un uzvÄrds figurÄ“ Latvijas UniversitÄtes lietvedÄ«bÄ (piemÄ“ram, sekmju lapÄs) saistÄ«bÄ ar trešo personu; ja vÄrds tiek mainÄ«ts, tad kurÄ gadÄ; ar kÄdu vÄrdu trešÄ persona pabeidza Latvijas UniversitÄti.
TÄ kÄ minÄ“tie dati ir par trešÄs personas vÄrda un uzvÄrda maiņas apstÄkļiem, laiku, motÄ«viem, dati par to, ko trešÄ persona rakstÄ«ja par saviem vecÄkiem, vidusskolu, trešÄs personas vÄ“lmi un plÄniem par studijÄm, to, kurÄ fakultÄtÄ“ un plÅ«smÄ trešÄ persona vÄ“lÄ“jÄs studÄ“t un kÄdus iestÄjeksÄmenus kÄrtoja, šo datu izpaušana pieteicÄ“jam ir iejaukšanÄs trešÄs personas tiesÄ«bÄs uz privÄto dzÄ«vi
[11] SecÄ«gi minÄ“tÄ informÄcija par personu privÄto dzÄ«vi bauda Ä«pašu aizsardzÄ«bu. MinÄ“tais izriet ne tikai no Konvencijas 8.panta un Satversmes 96.panta, bet arÄ« speciÄlajÄm tiesÄ«bu normÄm - Fizisko personu datu apstrÄdes likuma, kas bija spÄ“kÄ konkrÄ“tÄ informÄcijas pieprasÄ«juma iesniegšanas laikÄ, kÄ arÄ« no Regulas.
[11.1] Vispirms tiesa atzÄ«st, ka Latvijas UniversitÄte pamatoti piemÄ“roja Regulu konkrÄ“tÄs lietas faktiskajiem apstÄkļiem.
SaskaÅ†Ä ar Regulas 2.panta pirmo daļu šo regulu piemÄ“ro personas datu apstrÄdei, kas pilnÄ«bÄ vai daļēji veikta ar automatizÄ“tiem lÄ«dzekļiem, un tÄdu personas datu apstrÄdei, kuri veido daļu no kartotÄ“kas vai ir paredzÄ“ti, lai veidotu daļu no kartotÄ“kas, ja apstrÄdi neveic ar automatizÄ“tiem lÄ«dzekļiem. Regulas 4.panta 6.punkts noteic, ka „kartotÄ“ka” ir jebkurš strukturÄ“ts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaÅ†Ä ar konkrÄ“tiem kritÄ“rijiem, neatkarÄ«gi no tÄ, vai datu kopums ir centralizÄ“ts, decentralizÄ“ts vai izkliedÄ“ts, pamatojoties uz funkcionÄlu vai Ä£eogrÄfisku motivÄciju.
Latvijas UniversitÄtes arhÄ«vs un tajÄ glabÄtÄ informÄcija atbilst Regulas 4.panta 6.punktÄ norÄdÄ«tajai kartotÄ“kas definÄ«cijai.
[11.2] Regulas mÄ“rÄ·is ir aizsargÄt fizisku personu pamattiesÄ«bas un pamatbrÄ«vÄ«bas, un jo Ä«paši to tiesÄ«bas uz personas datu aizsardzÄ«bu. SavukÄrt Fizisko personu datu apstrÄdes likuma mÄ“rÄ·is ir radÄ«t tiesiskus priekšnoteikumus fiziskÄs personas datu aizsardzÄ«bas sistÄ“mas izveidošanai nacionÄlajÄ lÄ«menÄ« un datu apstrÄdes un brÄ«vas aprites noteikumus.
SaskaÅ†Ä ar Regulas 4.panta 1) un 2) apakšpunktÄ doto definÄ«ciju personas dati ir jebkÄda informÄcija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu, un to apstrÄde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbÄ«ba vai darbÄ«bu kopums, tai skaitÄ datu izpaušana. Viens no pamatprincipiem, kas nostiprinÄts Regulas 5.panta pirmÄs daļas a) punktÄ, ir likumÄ«bas princips. LikumÄ«bas princips cita starpÄ sevÄ« ietver nepieciešamÄ«bu jebkuru fizisko personu datu apstrÄdi pamatot ar kÄdÄm no normatÄ«vajos aktos noteiktÄm vai normatÄ«vajos aktos noteiktÄ veidÄ sabalansÄ“tÄm datu subjekta, pÄrziņa vai trešÄs personas interesÄ“m jeb tiesiskiem pamatiem.
LÄ«dz ar to pieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄ informÄcija atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta otrÄs daļas 1. un 4.punktam uzskatÄma par tÄdu ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju, kurai šÄds statuss noteikts uz likuma pamata un kuras pieejamÄ«bas ierobežojuma mÄ“rÄ·is ir aizsargÄt fizisko personu tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi.
[11.3] Vienlaikus minÄ“tais nenozÄ«mÄ“, ka tÄdÄ“jÄdi pieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄ informÄcija automÄtiski atzÄ«stama par neizsniedzamu. ArÄ« informÄcija par fiziskas personas datiem un privÄto dzÄ«vi var tikt izsniegta trešajÄm personÄm, ja konkrÄ“tÄ gadÄ«jumÄ ir konstatÄ“jami tÄdi apstÄkļi, kuros informÄcijas pieprasÄ«tÄja leÄ£itÄ«mÄ interese bauda lielÄku aizsardzÄ«bu, nekÄ konkrÄ“tÄs personas datu aizsardzÄ«bas interese (kal. SenÄta 2019.gada 22.marta sprieduma lietÄ Nr.SKA-232/2019 7.punkts).
[11.4] Tas tieši izriet arÄ« no fizisko personu datu aizsardzÄ«bas regulÄ“juma. Proti, Fizisko personu datu apstrÄdes likuma 32.panta pirmÄ daļa paredz, ka personai ir tiesÄ«bas apstrÄdÄt datus žurnÄlistikas vajadzÄ«bÄm, ja tas tiek darÄ«ts ar mÄ“rÄ·i publicÄ“t informÄciju, kas skar sabiedrÄ«bas intereses, savukÄrt šÄ panta otrÄ daļa nosaka - apstrÄdÄjot datus žurnÄlistikas vajadzÄ«bÄm, Regulas noteikumi (izņemot 5.pantu) netiek piemÄ“roti, ja ir konstatÄ“jami visi šÄdi nosacÄ«jumi:
1) datu apstrÄdi veic, lai Ä«stenotu tiesÄ«bas uz vÄrda un informÄcijas brÄ«vÄ«bu, ievÄ“rojot personas tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi, un netiek skartas tÄdas datu subjekta intereses, kurÄm nepieciešama aizsardzÄ«ba un kuras ir svarÄ«gÄkas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m;
2) datu apstrÄdi veic ar mÄ“rÄ·i publicÄ“t informÄciju, kas skar sabiedrÄ«bas intereses;
3) datu regulas noteikumu ievÄ“rošana nav savietojama vai liedz Ä«stenot tiesÄ«bas uz vÄrda un informÄcijas brÄ«vÄ«bu.
Regula (6.panta pirmÄ daļa) nosaka sešus vispÄrÄ«gos tiesiskos pamatus, kas paredz veidu, kÄ sabalansÄ“t pÄrziņa, sabiedrÄ«bas un datu subjektu intereses, lai datu apstrÄde bÅ«tu likumÄ«ga. ApstrÄde ir likumÄ«ga tikai tÄdÄ apmÄ“rÄ un tikai tad, ja ir piemÄ“rojams vismaz viens no pantÄ minÄ“tajiem pamatojumiem:
1. datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrÄdei vienam vai vairÄkiem konkrÄ“tiem nolÅ«kiem;
2. apstrÄde ir vajadzÄ«ga lÄ«guma, kura lÄ«gumslÄ“dzÄ“ja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasÄkumu veikšanai pÄ“c datu subjekta pieprasÄ«juma pirms lÄ«guma noslÄ“gšanas;
3. apstrÄde ir vajadzÄ«ga, lai izpildÄ«tu uz pÄrzini attiecinÄmu juridisku pienÄkumu;
4. apstrÄde ir vajadzÄ«ga, lai aizsargÄtu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitÄlas intereses;
5. apstrÄde ir vajadzÄ«ga, lai izpildÄ«tu uzdevumu, ko veic sabiedrÄ«bas interesÄ“s vai Ä«stenojot pÄrzinim likumÄ«gi piešÄ·irtÄs oficiÄlÄs pilnvaras;
6. apstrÄde ir vajadzÄ«ga pÄrziņa vai trešÄs personas leÄ£itÄ«mo interešu ievÄ“rošanai, izņemot ja datu subjekta intereses vai pamattiesÄ«bas un
pamatbrÄ«vÄ«bas, kurÄm nepieciešama personas datu aizsardzÄ«ba, ir svarÄ«gÄkas par šÄdÄm interesÄ“m, jo Ä«paši ja datu subjekts ir bÄ“rns.
[11.5] Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, gan Konvencija, gan Satversme, gan arÄ« nacionÄlÄs speciÄlÄs tiesÄ«bu normas prasa datu apstrÄdes gadÄ«jumÄ
sabalansÄ“t visu iesaistÄ«tu pušu intereses. KonkrÄ“tajÄ lietÄ ir jÄsabalansÄ“ pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«ba.
[12] ECT savos spriedumos, sabalansÄ“jot tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi un tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, atsaucÄs uz Eiropas Padomes ParlamentÄrÄs asamblejas rezolÅ«ciju Nr.1165 (1998) „Par tiesÄ«bÄm uz privÄtumu” (skat. ECT 2004.gada 24.jÅ«nija sprieduma lietÄ Von Hannover pret VÄciju 67.un 70.punktu). MinÄ“tÄs rezolÅ«cijas 14.punktÄ norÄdÄ«ts, ka daži fakti, kas attiecas uz publisko personu, Ä«paši politiÄ·u, privÄto dzÄ«vi var interesÄ“t sabiedrÄ«bu. TÄpÄ“c lasÄ«tÄjiem, kas ir arÄ« vÄ“lÄ“tÄji, ir leÄ£itÄ«ma interese bÅ«t informÄ“tiem par attiecÄ«gajiem faktiem (https://assembly. coe. int/nw/xml/XRef/Xref- XML2HTMLen.asp?fileid=16641&lang%20=en).
ECT norÄdÄ«ja, ka politiskÄs aktivitÄtes ir publiskÄ dzÄ«ve (skat. The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 375., 377.lpp.). TajÄ pašÄ laikÄ ECT akcentÄ“ja, ka ir nepieciešams fundamentÄli nošÄ·irt ziņu faktus - pat strÄ«dÄ«gus un diskutablus -, kas iespÄ“jami varÄ“tu izvÄ“rst debates demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ attiecÄ«bÄ uz politiÄ·iem un viņiem uzticÄ“to funkciju izpildi no individuÄlÄs privÄtÄs dzÄ«ves detaļu nodošanas sabiedrÄ«bai, vÄ“l jo vairÄk attiecÄ«bÄ uz tÄdÄm personÄm, kam nav uzticÄ“ta oficiÄlu valstisku funkciju izpilde, jo preses un citu masu mediju nozÄ«mÄ«gÄ „sargsuņa” loma demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ ir piešÄ·irama un attiecinÄma tikai un vienÄ«gi uz tÄdu informÄciju un priekšstatiem, kam objektÄ«vi pamatota interese demokrÄtiskas valsts sabiedrÄ«bÄ. Tiesai jÄvÄ“rtÄ“, vai iejaukšanÄs privÄtajÄ dzÄ«vÄ“ pamato un dod pienesumu sabiedrÄ«bas interesÄ“m. PiemÄ“ram, preses pÄrstÄvjiem pieprasot informÄciju par valsts amatpersonu atalgojumu, tiek Ä«stenotas visas sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar informÄciju par valsts un pašvaldÄ«bu budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu. SavukÄrt baumas par valsts galvas laulÄ«bas krÄ«zi neizpilda kritÄ“rijus par sabiedrÄ«bas interesi (SenÄta 2010.gada 1.jÅ«lija sprieduma lietÄ Nr.SKA-347/2010 17.punkts, Latvijas Republikas Satversmes komentÄri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 250.lpp., The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 377.-378.lpp.). SabalansÄ“jot strÄ«dus intereses, jÄņem vÄ“rÄ arÄ« pašas personas uzvedÄ«ba un publikÄcijas saturs un forma, kÄ arÄ« personas piekrišana iejaukšanai tÄs privÄtajÄ dzÄ«vÄ“.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ trešÄ persona ir atzÄ«stama par publisko personu, jo viņa ir politiÄ·e, kas bija arÄ« vairÄkus gadus /amatu uzskaitÄ«jums/. SecÄ«gi sabiedrÄ«bai ir interese par trešÄs personas privÄto dzÄ«ve, kas ir saistÄ«ta ar viņas publisko funkciju izpildi.
TajÄ pašÄ laikÄ pieteicÄ“ja pieprasÄ«tie dati neattiecas uz trešÄs personas publisko funkciju izpildi, bet attiecas uz viņas uzvÄrda maiņas datumu, motÄ«viem, iespÄ“jamu vÄrda maiņu un motÄ«viem, vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas iegÅ«šanas gadu un vietu, dokumentiem par vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas apgÅ«šanu, ziņÄm par viņas vecÄkiem, trešÄs personas plÄniem attiecÄ«bÄ uz fakultÄtes un plÅ«smas izvÄ“li, kÄ arÄ« iestÄšanÄs apstÄkļiem, proti, pieteicÄ“ja pieprasÄ«tie dati attiecas gan uz trešo personu, gan uz viņas vecÄkiem, kÄ arÄ« viņas bÄ“rnÄ«bas un jaunÄ«bas profesionÄlajiem un akadÄ“miskajiem plÄniem.
Tiesa uzskata, ka konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ trešÄs personas tiesÄ«bÄm uz privÄto dzÄ«vi ir dodama priekšroka salÄ«dzinÄjumÄ ar pieteicÄ“ja tiesÄ«bÄm uz vÄrda brÄ«vÄ«bu turpmÄk minÄ“to apsvÄ“rumu dēļ.
KÄ jau tiesa minÄ“ja iepriekš, pieprasÄ«tÄs ziņas nav saistÄ«tas ar trešÄs personas kÄ politiÄ·es publisko funkciju izpildi. Daļa pieprasÄ«to ziņu attiecas uz viņas vecÄkiem, kas nav publiskÄs personas. Daļa datu attiecas uz trešÄs personas personÄ«bas tapšanu laikÄ, kad viņa pabeidza vidusskolu un stÄjÄs Latvijas UniversitÄte, proti, informÄcija tika pieprasÄ«ta par notikumiem pirms vairÄk nekÄ divdesmit gadiem, kad trešÄ persona vÄ“l nebija publiskÄ persona, datu izpaušana nevar kalpot valsts drošÄ«bas interesÄ“m, jo trešÄs personas identitÄte un ar viņu saistÄ«tie riski valsts interesÄ“m, tajÄ skaitÄ valsts drošÄ«bai, tika vairÄkas reizes pÄrbaudÄ«ti, stÄjoties amatos tiesÄ«bsargÄjošajÄs iestÄdÄ“s. Saeimas deputÄtu amata kandidÄtu datus, ziņas un informÄciju, kas nepieciešama, lai pretendentam bÅ«tu tiesÄ«bas kandidÄ“t, izvÄ“rtÄ“ CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija, attiecÄ«gi SaeimÄ ievÄ“lÄ“to deputÄtu tÄlÄku atbilstÄ«bu kļūt par Ministru kabineta locekļiem vai valsts drošÄ«bas iestÄžu vadÄ«tÄjiem izvÄ“rtÄ“ citas kompetentÄs iestÄdes.
Papildus minÄ“tajam trešÄ persona ne tikai nepiekrÄ«t attiecÄ«go datu izpaušanai, bet arÄ« publiski neatspoguļo strÄ«dus aspektus no viņas privÄtÄs dzÄ«ves (atsauces uz trešÄs personas intervijÄm no /tÄ«mekļa vietne/ tika pÄrbaudÄ«tas 2019.gada 5.jÅ«lijÄ). Ziņas, kurÄm bÅ«tu sabiedriska nozÄ«me un kuras izgaismotu viņas kÄ politiÄ·es saistÄ«bu ar laulÄto un vecÄkiem, trešÄ persona atklÄja, norÄdot un apstiprinot viņas uzvÄrdu pirms laulÄ«bÄm.
TurklÄt neatkarÄ«gi no tÄ, vai trešÄ persona mainÄ«ja vai nemainÄ«ja viņas vÄrdu, par trešÄs personas identitÄti, proti, par to, ka trešÄ persona pirms uzvÄrda maiņas un trešÄ persona pÄ“c uzvÄrda maiņas, ir viena un tÄ pati persona, kura ir ieguvusi augstÄko izglÄ«tÄ«bu Latvijas UniversitÄtÄ“, strÄ«ds nepastÄv. TrešÄs personas uzvÄrda maiņas apstÄkļi un datums, kÄ arÄ« iespÄ“jama vÄrda maiņa un tÄs apstÄkļi un datums nav saistÄ«ti ar trešÄs personas kÄ politiÄ·es karjeru, jo par politiÄ·i trešÄ persona kļuva pÄ“c vairÄkiem gadiem pÄ“c Latvijas UniversitÄtes absolvÄ“šanas, vÄ“l jo vairÄk interese par trešÄs personas vÄrda maiņu ir saistÄ«ta vienÄ«gi ar trešÄs personas privÄto dzÄ«vi, jo vÄrds atšÄ·irÄ«bÄ no uzvÄrda nav Ä£imenes vÄrds, ko pÄrmanto paaudzes un kas norÄda arÄ« uz radnieciskÄm saitÄ“m, kÄ arÄ« tas, kÄ personu sauc Ä£imene un draugi var atšÄ·irties no vÄrda, kas ir ierakstÄ«ts pasÄ“.
RezolutÄ«vÄ daļa
Pamatojoties uz AdministratÄ«vÄ procesa likuma 246.-251.pantu un 325.pantu, InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 15.panta otro daļu, tiesa nosprieda noraidÄ«t /pers. A/ pieteikumu par pienÄkuma uzlikšanu Latvijas UniversitÄtei sniegt atbildes pilnÄ apjomÄ uz /pers. A/ 2018.gada 19.septembra iesniegumu Nr.3-1/79.
Spriedumu var pÄrsÅ«dzÄ“t SenÄtÄ viena mÄ“neša laikÄ no tÄ sastÄdÄ«šanas dienas, iesniedzot kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vÄs rajona tiesas RÄ«gas tiesu namÄ.
Tiesnese M.Romanova