Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Universitāte administratÄ«vajā tiesā ir izcÄ«nÄ«jusi tiesÄ«bas neatklāt nu jau arÄ« tāpat faktiski droši zināmo – ka tagadÄ“jā Saeimas deputāte Juta StrÄ«Ä·e savulaik, dzÄ«vojot un ejot skolā Maskavā, ir saukusies Anna Potapova, vārdu mainÄ«jusi nezināmu iemeslu dēļ un pÄ“c tam publiski melojusi, ka vienmÄ“r esot saukusies Juta. Pietiek šodien publicÄ“ tiesas spriedumu, kas rāda, ar kādiem argumentiem augstskola un pati StrÄ«Ä·e ir argumentÄ“jušas nevÄ“lÄ“šanos šo informāciju atklāt.

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019.gada 5.jūlijā

AdministratÄ«va rajona tiesa šÄdā sastāvā:

tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicÄ“jam /pers. A/ un atbildÄ“tājas Latvijas Republikas pusÄ“ pieaicinātās iestādes Latvijas Universitātes pilnvarotajām pārstāvÄ“m /pers. B/ un /pers. C/ un trešÄs personas /pers. D/ pilnvarotajai pārstāvei zvÄ“rinātai advokātei Ilonai Jirgenai,

atklātā tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt atbildes pilnā apjomā uz /pers. A/ 2018.gada 19.septembra iesniegumu Nr.3-1/79.

AprakstošÄ daļa

[1] PieteicÄ“js /pers. A/ ar 2018.gada 19.septembra iesniegumu Nr.3-1/79 (lietas 11.lapa) (turpmāk - iesniegums) vÄ“rsās Latvijas UniversitātÄ“, lÅ«dzot sniegt informāciju par Latvijas Universitātes absolventi trešo personu /pers. D/. MinÄ“to iesniegumu pieteicÄ“js pamatoja ar to, ka viņam nepieciešama informācija par trešo personu, lai viņa pārstāvÄ“tais laikraksts „/Nosaukums/” lasÄ«tājiem sniegtu precÄ«zus datus gan par deputātu kandidātiem, gan par nākamajiem iespÄ“jamajiem valdÄ«bas locekļiem vai valsts drošÄ«bas iestāžu vadÄ«tājiem.

Latvijas Universitāte 2018.gada 28.septembra vÄ“stulÄ“ Nr.LU-A-A20/796 (lietas 20.lapa) pieteicÄ“jam apstiprināja masu medijos izskanÄ“jušo faktu, ka trešÄ persona ir studÄ“jusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātÄ“ no 1988.gada lÄ«dz 1993.gadam, iegÅ«stot tiesÄ«bu zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju, kā arÄ« norādÄ«ja, ka nav tiesiska pamata sniegt atbildes uz pārÄ“jiem jautājumiem vai ļaut pieteicÄ“jam iepazÄ«ties ar dokumentiem klātienÄ“.

[2] Ar Latvijas Universitātes rektora 2019.gada 25.janvāra lÄ“mumu Nr.LU-7-41/184 (turpmāk - pārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums) (lietas 7.-10.lapa) tās iepriekš sniegtā atbilde atstāta negrozÄ«ta. PārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums pamatots ar turpmāk minÄ“tajiem argumentiem.

[2.1] PieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija traktÄ“jama kā iejaukšanās trešÄs personas privātajā dzÄ«vÄ“, un tā nav saistÄ«ta ar konkrÄ“tās personas tiesÄ«bām kandidÄ“t un tikt ievÄ“lÄ“tai par Saeimas deputātu.

[2.2] Latvijas Universitātes rÄ«cÄ«bā esošie personu dati un cita informācija ir izmantojama un apstrādājama tikai tās vajadzÄ«bām, proti, lai nodrošinātu studiju procesa Ä«stenošanu atbilstoši tiesÄ«bu aktu prasÄ«bām. Personai, piesakoties studijām un iesniedzot Latvijas UniversitātÄ“ pieprasÄ«to informāciju un dokumentus, ir tiesiskā paļāvÄ«ba, ka šie dati ir nepieciešami un tiks izmantoti tikai un vienÄ«gi, lai izvÄ“rtÄ“tu personas atbilstÄ«bu Latvijas Universitātes izvirzÄ«tajāmprasÄ«bām studÄ“t konkrÄ“tajā programmā, un tie netiks apstrādāti citiem mÄ“rÄ·iem vai izpausti trešajām personām.

[2.3] PieteicÄ“ja pieprasÄ«to datu apstrāde, izsniedzot tos, bÅ«tu nesamÄ“rÄ«ga sabiedrÄ«bas interešu apmierināšana, ņemot vÄ“rā negatÄ«vās ietekmes risku uz datu subjektu (trešo personu) un viņas vecākiem.

[3] AdministratÄ«vajā rajona tiesā saņemts pieteicÄ“ja pieteikums (lietas 4.-5.lapa), kas pamatots ar to, ka pārsÅ«dzÄ“tajā lÄ“mumā minÄ“tie normatÄ«vie akti ir piemÄ“roti nepamatoti, jo tie ir piemÄ“rojami automatizÄ“tai datu apstrādei. Savus Latvijas Universitāte pamatoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu apstrādi un šÄdu datu brÄ«vu apriti un ar ko atceļ DirektÄ«vu 95/46/EK (turpmāk - Regula) 2.pantu Savukārt pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«juma apmierināšana nav saistÄ«ta ar automatizÄ“tu datu apstrādi.

[4] Latvijas Universitāte paskaidrojumā tiesai (lietas 16.-19.lapa) norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un lūdza to noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka pieteicējs atsaucies tikai uz daļu no Regulas 2.panta tvēruma un nepamatoti ignorējis, ka Regula piemērojama arī gadījumiem, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem, proti, ja apstrādāti dati, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas. Latvijas Universitātes arhīvs un tajā glabātā informācija atbilst Regulas 4.panta 6.punktā norādītajai kartotēkas definīcijai, tādējādi pārsūdzētajā lēmumā minētie normatīvie akti ir piemēroti pamatoti.

[5] TrešÄ persona paskaidrojumā tiesai (lietas 14.lapa) norādÄ«ja, ka pieteikums ir nepamatots, un lÅ«dza to noraidÄ«t, pievienojoties pārsÅ«dzÄ“tajā lÄ“mumā norādÄ«tajiem argumentiem.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Tiesas sÄ“dÄ“ Latvijas Universitātes pārstāves un trešÄs personas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsÅ«dzÄ“tajā lÄ“mumā un paskaidrojumos minÄ“tajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalÄ«bnieku paskaidrojumus, izvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus un lietā esošos pierādÄ«jumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[8] Iestāžu rÄ«cÄ«bā esošas informācijas pieejamÄ«bu detalizÄ“ti reglamentÄ“ Informācijas atklātÄ«bas likuma normas. Atbilstoši šÄ likuma 2.panta otrajai un trešajai daļai likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kas ir iestāžu informācijas apritÄ“, un šÄda informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumos nav noteikts citādi. Likuma 3.pants iedala informāciju vispārpieejamā un ierobežotas pieejamÄ«bas informācijā, paredzot, ka vispārpieejamu informāciju persona var pieprasÄ«t bez Ä«paša pamatojuma. Savukārt attiecÄ«bā uz ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju likums paredz konkrÄ“tu kārtÄ«bu gan tam, kā ir nosakāms ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss, gan tam, kā un kuros gadÄ«jumos šÄdu informāciju var atklāt trešajām personām. Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 1. un 4.punktu par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu, kā arÄ« informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi

Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma regulÄ“jumam pamats ierobežot pieejamÄ«bu iestādes rÄ«cÄ«bā esošai informācijai ir vienÄ«gi likumā noteiktajos gadÄ«jumos, kad pastāv objektÄ«va nepieciešamÄ«ba aizsargāt konkrÄ“tas un identificÄ“jamas intereses (likuma 5.pants). Vienlaikus informācijai piemÄ«tošs ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka arÄ« šÄdu informāciju var izsniegt trešajām personām. AttiecÄ«bā uz šÄ«s informācijas pieprasÄ«šanu un saņemšanu likums paredz, ka informācijas pieprasÄ«tājam jāpamato nepieciešamÄ«ba jeb mÄ“rÄ·is, kādam informācija pieprasÄ«ta, un informācijas izsniegšana ir pieļaujama gadÄ«jumā, ja informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bas interese prevalÄ“ pār to interesi, kuras aizsardzÄ«bai informācijai noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss (likuma 11 .panta ceturtā daļa).

ArÄ« Eiropas SavienÄ«bas Tiesas un Senāta judikatÅ«rā uzsvÄ“rts, ka ar to vien, ka informācija ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, nepietiek, lai attaisnotu informācijas neizsniegšanu. Katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā ir jānovÄ“rtÄ“, pirmkārt, vai iespÄ“ja iepazÄ«ties ar konkrÄ“to informāciju var faktiski apdraudÄ“t aizsargātas intereses, un, otrkārt, vai nepastāv primāras sabiedrÄ«bas intereses, kas tomÄ“r attaisno attiecÄ«gās informācijas izpaušanu (Eiropas SavienÄ«bas VispārÄ“jās tiesas 2010.gada 9.jÅ«nija sprieduma lietā T-237/05 41.punkts, Senāta 2011.gada 21.marta sprieduma lietā Nr.SKA?254/2011 9.punkts, 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietāNr.SKA?394/2018 7.punkts).

TādÄ“jādi, lemjot par ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas izsniegšanu, jāapsver, kurai no interesÄ“m - tai, kuras aizsardzÄ«bai noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss, vai tai, kura pamato leÄ£itÄ«mu šÄ«s informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bu, konkrÄ“tajos apstākļos ir dodama priekšroka (piemÄ“ram, Senāta 2017.gada 20.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-463/2017 11.punkts, 2018.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-244/2018 8.punkts).

[9] CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas (turpmāk - Konvencija) 10.pants noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi paust savus uzskatus. ŠÄ«s tiesÄ«bas ietver uzskatu brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bas netraucÄ“ti saņemt un izplatÄ«t informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institÅ«ciju puses un neatkarÄ«gi no valstu robežām. Šis pants neapstrÄ«d Valstu tiesÄ«bas pieprasÄ«t radioraidÄ«jumu, televÄ«zijas raidÄ«jumu un kino demonstrÄ“šanas licencÄ“šanu. Tā kā šo brÄ«vÄ«bu Ä«stenošana ir saistÄ«ta ar pienākumiem un atbildÄ«bu, tā var tikt pakļauta tādām formalitātÄ“m, nosacÄ«jumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzÄ“ti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrÄ«bā, lai aizsargātu valsts drošÄ«bas, teritoriālās vienotÄ«bas vai sabiedriskās drošÄ«bas intereses, nepieļautu nekārtÄ«bas vai noziegumus, aizsargātu veselÄ«bu vai morāli, aizsargātu citu cilvÄ“ku reputāciju vai tiesÄ«bas, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesas autoritāti un objektivitāti.

Konvencijas 10.pants garantÄ“ tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu ikvienam, tajā skaitā žurnālistiem. Vārda brÄ«vÄ«ba attiecas arÄ« uz masu mediju brÄ«vÄ«bu. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa (turpmāk - ECT) ir uzsvÄ“rusi, ka masu medijiem ir svarÄ«ga loma informācijas nodošanā sabiedrÄ«bai un prese pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju. LeÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is šo brÄ«vÄ«bu Ä«stenošanas ierobežošanai ir citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, savukārt ierobežojumu nepieciešamÄ«ba var tikt pamatota ar svarÄ«gām sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām, kas ir aplÅ«kojamas demokrātiskās sabiedrÄ«bas interešu kontekstā (skat. The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 455.-458., 473.-474.lpp.).

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

TādÄ“jādi sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas piekļūt iestāžu rÄ«cÄ«bā esošai informācijai uzskatāms par vispāratzÄ«tu principu gan Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bās, gan nacionālā lÄ«menÄ« Latvijā šÄ«s tiesÄ«bas nostiprinātas konstitucionāla ranga normās - Satversmes 100. un 104.pantā. Šo tiesÄ«bu nozÄ«me demokrātiskā sabiedrÄ«bā konsekventi uzsvÄ“rta arÄ« Senāta un Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«rā (piemÄ“ram, Eiropas SavienÄ«bas Pirmās instances tiesas 2006.gada 6.jÅ«lija sprieduma apvienotajās lietās T-391/03 un T-70/04 83.punkts, Senāta 2011.gada 21.marta spriedums lietā Nr.SKA- 254/2011, 2012.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-606/2012 10.punkts, 2019.gada 18.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-917/2019 7.punkts). Senāts uzsvÄ“ra, ka žurnālistu darbÄ«ba, Ä«stenojot vārda un preses brÄ«vÄ«bu, ir fundamentāla vÄ“rtÄ«ba demokrātiskā valstÄ«, jo tieši ar tās palÄ«dzÄ«bu lielā mÄ“rā tiek nodrošinātas sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju par visai sabiedrÄ«bai bÅ«tiskiem jautājumiem [..] (skat. Senāta 2019.gada 18.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-917/2019 12.punktu).

No Satversmes 116.panta izriet, ka personas tiesÄ«bas, kas noteiktas Satversmes simtajā pantā, var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu. Uz šajā pantā minÄ“to nosacÄ«jumu pamata var ierobežot arÄ« reliÄ£iskās pārliecÄ«bas paušanu.

Atbilstoši likuma „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 5.pantam masu informācijas lÄ«dzekļiem ir tiesÄ«bas saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām. MinÄ“tā likuma 6.pants noteic, ka valsts un sabiedrisko organizāciju amatpersonas var atteikties sniegt informāciju tikai tad, ja tā nav publicÄ“jama saskaņā ar šÄ likuma 7.pantu. No minÄ“tā panta ceturtās daļas izriet, ka aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodÄ«ta masu informācijas lÄ«dzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzÄ«vÄ“.

Satversmes tiesas praksÄ“ ir nostiprināta atzina: „Likumā ir jāsabalansÄ“ pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«ba un, paplašinot vienas pamattiesÄ«bas, jāraugās, lai citas pamattiesÄ«bas tiktu ierobežotas pÄ“c iespÄ“jas mazākā mÄ“rā. " Tādēļ, lai gan vārda brÄ«vÄ«bai ir fundamentāla nozÄ«me demokrātiskas sabiedrÄ«bas pastāvÄ“šanā un indivÄ«da pamattiesÄ«bu Ä«stenošanā, Satversmes 100.pantā garantÄ“tās tiesÄ«bas nav absolÅ«tas. Kā secinājusi Satversmes tiesa: „ Valsts var noteikt vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumus gadÄ«jumos, kad personas tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu tieši ietekmÄ“ citu personu tiesÄ«bas, kā arÄ« gadÄ«jumos, kad vārda brÄ«vÄ«ba rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrÄ«bai. " TiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu Ä«stenošanas ierobežošanu pieļauj arÄ« Latvijas Republikai saistošie starptautiskie cilvÄ“ktiesÄ«bu avoti. TomÄ“r vārda brÄ«vÄ«bas ierobežošana nedrÄ«kstÄ“tu kļūt par valstu ikdienišÄ·u praksi. Kā uzsvÄ“rusi Satversmes tiesa: „PamattiesÄ«bas var ierobežot tikai SatversmÄ“ noteiktajos gadÄ«jumos, turklāt ievÄ“rojot samÄ“rÄ«guma principu. TādÄ“jādi vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumiem jābÅ«t: 1) noteiktiem ar likumu; 2) attaisnojumiem ar leÄ£itÄ«mu mÄ“rÄ·i; 3) proporcionāliem jeb samÄ“rÄ«giem ar šo mÄ“rÄ·i. " ArÄ« ECT ir noteikusi, ka „vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumi valstij ir jātulko iespÄ“jami sašaurināti un ierobežojumu nepieciešamÄ«bai ir jābÅ«t pārliecinoši pierādÄ«taf’. Ir jābÅ«t veiktai rÅ«pÄ«gai analÄ«zei un izvÄ“rtÄ“šanai, lai secinātu, ka konkrÄ“to informāciju ir nepieciešams ierobežot. Satversmes tiesa arÄ« paudusi atziņu, ka: „Satversme vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumus noteikusi vispārÄ«gi, savukārt Konvencija dod konkrÄ“tākus kritÄ“rijus. TāpÄ“c attiecÄ«bā uz pieļaujamajiem plašÄkajiem vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumiem Satversmes normas jÄ“ga jāinterpretÄ“ Konvencijas 10.panta izpratnÄ“" (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 363.lpp.).

No minÄ“tā izriet, ka tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, tajā skaitā sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas piekļūt iestāžu rÄ«cÄ«bā esošai informācijai, var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas. Ir jāsabalansÄ“ pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, tulkojot vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumus iespÄ“jami sašaurināti.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“js, bÅ«dams žurnālists, pieprasÄ«ja informāciju no Latvijas Universitātes, lai laikraksta „/Nosaukums/” lasÄ«tājiem sniegtu precÄ«zus datus gan par deputātu kandidātiem, gan par nākamajiem iespÄ“jamajiem valdÄ«bas locekļiem vai valsts drošÄ«bas iestāžu vadÄ«tājiem SecÄ«gi pieteicÄ“js vÄ“lās realizÄ“t tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, un šÄ«s tiesÄ«bas var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, tulkojot vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumus iespÄ“jami sašaurināti.

[10] Konvencijas 8.pants noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz savas privātās un Ä£imenes dzÄ«ves, dzÄ«vokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu. Sabiedriskās institÅ«cijas nedrÄ«kst traucÄ“t nevienam baudÄ«t šÄ«s tiesÄ«bas, izņemot gadÄ«jumos, kas paredzÄ“ti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrÄ«bā, lai aizstāvÄ“tu valsts drošÄ«bas, sabiedriskās kārtÄ«bas vai valsts labklājÄ«bas intereses, lai nepieļautu nekārtÄ«bas vai noziegumus, lai aizsargātu veselÄ«bu vai morāli, vai lai aizstāvÄ“tu citu tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas.

TiesÄ«bas uz savas privātās un Ä£imenes dzÄ«ves, dzÄ«vokļa un korespondences neaizskaramÄ«bu ir plaši interpretÄ“jamas. Privātā dzÄ«ve ietver personas tiesÄ«bas uz identitāti, tajā skaitā indivÄ«da sociālo identitāti, ieskaitot vārdu un izskatu, reliÄ£iju, tautÄ«bu un seksuālo orientāciju (skat. The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 375.lpp.) . Tāpat tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi aptver personas tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju par tās izcelsmi un vecāku identitāti (skat. ECT 2003.gada 13februāra sprieduma lietā Odievre pret Franciju 28.-29.punktu, 1989.gada 1.jÅ«lja sprieduma lietā Gaskin pret Lielbritāniju 39.punktu). TiesÄ«bas uz privātu dzÄ«vi lÄ«dzÄ«gi aptver personas tiesÄ«bas uz tās vārdu. Vārds ir svarÄ«gs, jo tas saista indivÄ«du ar viņa Ä£imeni, kopieni, vārds, tāpat kā uzvārds, attiecas uz privāto un Ä£imenes dzÄ«vi (skat. ECT 1996.gada 24.oktobra sprieduma lietā Guillot pret Franciju 21.un 22.punktu, kā arÄ« The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 376. lpp.). TiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi kopumā aizsargā personu telpu, kurā tās attÄ«sta un pilnveido sevi kā personÄ«bas (skat. VadlÄ«nijas par Konvencijas 8.pantu, aktualizÄ“tas 2019.gada 30.aprÄ«lÄ«, 197.-198.punkts, https://www.echr.coe.int/Documents/Guide_Art_8_ENG.pdf)- Tās aptver arÄ« personas datus, kas attiecas uz tās privāto un Ä£imenes dzÄ«vi, piemÄ“ram, dati par personas vārdu, vecumu, skolu, vecākiem, izcelsmi, bÄ“rnÄ«bas un agrÄ«nās attÄ«stÄ«bas aspektiem, un šÄdu personas datu izpaušana ir arÄ« aplÅ«kojama Konvencijas 8.panta gaismā (skat. VadlÄ«nijas par Konvencijas 8.pantu, aktualizÄ“tas 2019.gada 30.aprÄ«lÄ«, 157., 162. un 163.punkts, https://www.echr.coe.int/Documents/Guide_Art_8_ENG.pdf).

Satversmes 96.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Valstij personas tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ir maksimāli jāievÄ“ro un jāaizsargā, un iejaukšanās attaisnojama tikai stingri noteiktos gadÄ«jumos, kad to prasa Ä«paši svarÄ«gas sabiedrÄ«bas intereses (Satversmes tiesas 2011.gada 8.marta lÄ“muma par tiesvedÄ«bas izbeigšanu lietā Nr.2010-52-03 14.3.punkts).

TiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ietver visdažādāko personas tiesÄ«bu spektru Tās aizsargā personas fizisko un garÄ«go integritāti, godu un cieņu, vārda un identitātes izmantošanu, personas datus, kā arÄ« skar citus ar privāto dzÄ«vi saistÄ«tus aspektus. No Satversmes 96.panta izriet personas tiesÄ«bas dzÄ«vot pÄ“c sava prāta, saskaņā ar savu bÅ«tÄ«bu un vÄ“lmÄ“m attÄ«stÄ«t un pilnveidot savu personÄ«bu, iespÄ“jami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. TiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ietver arÄ« personas iespÄ“ju bÅ«t atšÄ·irÄ«gam, saglabāt un attÄ«stÄ«t Ä«pašÄ«bas un spÄ“jas, kas viņu atšÄ·ir no citiem cilvÄ“kiem un individualizÄ“ (Satversmes tiesas 2005.gada 26.janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10.punkts). Satversmes tiesa un Senāts vairākkārt norādÄ«jis, ka personvārds ir viens no cilvÄ“ka privātuma kodola elementiem, kurš ietilpst Satversmes 96.pantā noteikto tiesÄ«bu tvÄ“rumā. Vārds un uzvārds nodrošina cilvÄ“ka kā patstāvÄ«gas sabiedrÄ«bas daļas eksistenci. No vienas puses, cilvÄ“ka vārds un uzvārds visciešÄkajā veidā saistÄ«ts ar cilvÄ“ka identitātes izjÅ«tu, tātad arÄ« ar viņa privāto un Ä£imenes dzÄ«vi. No otras puses, vārdu un uzvārdu lieto ne tikai pats tā Ä«pašnieks. Personas vārdam un uzvārdam sabiedrÄ«bā ir arÄ« svarÄ«ga sociālā funkcija - tie dod iespÄ“ju personu identificÄ“t (sal. skat. Senāta 2018.gada 16.aprīļa sprieduma lietā NrSKA-528/2018 10.punktu, 2017.gada 4.oktobra sprieduma lietā NrSKA-424/2017 12.punktu, Satversmes tiesas 2001.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.2001-04-0103 secinājumu daļas 1.punktu). Personas vārds skar tās privāto un Ä£imenes dzÄ«vi kā personiskās identifikācijas un Ä£imeniskās saiknes apliecināšanas lÄ«dzeklis. CilvÄ“ka vārds atšÄ·ir viņu no citiem cilvÄ“kiem, savukārt uzvārds ir Ä£imenes vārds, ko pārmanto paaudzes un kas norāda arÄ« uz radnieciskām saitÄ“m. Vārds un uzvārds nodrošina cilvÄ“ka kā patstāvÄ«gas sabiedrÄ«bas daļas eksistenci. Personas vārds plašÄkā nozÄ«mÄ“ aptver gan vārdu (vārdus), gan uzvārdu (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 252.-253.lpp).

No minētajām normām izriet, ka dati par personas vārda un uzvārda maiņas apstākļiem, laiku un motīviem, dati par to, ko persona rakstīja par saviem vecākiem, dati par vidusskolu, personas vēlmi un plāniem par studijām, dati par to, kurā fakultātē un plūsmā persona vēlējās studēt, un kādus iestājeksāmenus kārtoja, ietilpst personas tiesībās uz privāto dzīvi.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“js vÄ“lās saņemt sekojošo informāciju par trešo personu: ar kādu vārdu un uzvārdu trešÄ persona ir uzsākusi studijas Latvijas UniversitātÄ“; uz kāda vārda un uzvārda trešajai personai izsniegts dokuments (atestāts un sekmju lapa) par vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu un kurā gadā; kura mācÄ«bu iestāde izdevusi šo dokumentu; vai šajā dokumentā izdarÄ«ti kādi labojumi un kādi labojumi; kāds vārds un uzvārds minÄ“ts trešÄs personas pases kopijā; ar kādu vārdu trešÄ persona rakstÄ«jusi savu autobiogrāfiju; ko viņa raksta par saviem vecākiem; kāds vārds minÄ“ts raksturojumā; kura iestāde izsniegusi raksturojumu; kurā fakultātÄ“ un kurā plÅ«smā persona vÄ“lÄ“jās studÄ“t; kādus iestājeksāmenus viņa kārtoja; kāds vārds un uzvārds figurÄ“ Latvijas Universitātes lietvedÄ«bā (piemÄ“ram, sekmju lapās) saistÄ«bā ar trešo personu; ja vārds tiek mainÄ«ts, tad kurā gadā; ar kādu vārdu trešÄ persona pabeidza Latvijas Universitāti.

Tā kā minÄ“tie dati ir par trešÄs personas vārda un uzvārda maiņas apstākļiem, laiku, motÄ«viem, dati par to, ko trešÄ persona rakstÄ«ja par saviem vecākiem, vidusskolu, trešÄs personas vÄ“lmi un plāniem par studijām, to, kurā fakultātÄ“ un plÅ«smā trešÄ persona vÄ“lÄ“jās studÄ“t un kādus iestājeksāmenus kārtoja, šo datu izpaušana pieteicÄ“jam ir iejaukšanās trešÄs personas tiesÄ«bās uz privāto dzÄ«vi

[11] SecÄ«gi minÄ“tā informācija par personu privāto dzÄ«vi bauda Ä«pašu aizsardzÄ«bu. MinÄ“tais izriet ne tikai no Konvencijas 8.panta un Satversmes 96.panta, bet arÄ« speciālajām tiesÄ«bu normām - Fizisko personu datu apstrādes likuma, kas bija spÄ“kā konkrÄ“tā informācijas pieprasÄ«juma iesniegšanas laikā, kā arÄ« no Regulas.

[11.1] Vispirms tiesa atzīst, ka Latvijas Universitāte pamatoti piemēroja Regulu konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem.

Saskaņā ar Regulas 2.panta pirmo daļu šo regulu piemÄ“ro personas datu apstrādei, kas pilnÄ«bā vai daļēji veikta ar automatizÄ“tiem lÄ«dzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotÄ“kas vai ir paredzÄ“ti, lai veidotu daļu no kartotÄ“kas, ja apstrādi neveic ar automatizÄ“tiem lÄ«dzekļiem. Regulas 4.panta 6.punkts noteic, ka „kartotÄ“ka” ir jebkurš strukturÄ“ts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaņā ar konkrÄ“tiem kritÄ“rijiem, neatkarÄ«gi no tā, vai datu kopums ir centralizÄ“ts, decentralizÄ“ts vai izkliedÄ“ts, pamatojoties uz funkcionālu vai Ä£eogrāfisku motivāciju.

Latvijas Universitātes arhīvs un tajā glabātā informācija atbilst Regulas 4.panta 6.punktā norādītajai kartotēkas definīcijai.

[11.2] Regulas mÄ“rÄ·is ir aizsargāt fizisku personu pamattiesÄ«bas un pamatbrÄ«vÄ«bas, un jo Ä«paši to tiesÄ«bas uz personas datu aizsardzÄ«bu. Savukārt Fizisko personu datu apstrādes likuma mÄ“rÄ·is ir radÄ«t tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzÄ«bas sistÄ“mas izveidošanai nacionālajā lÄ«menÄ« un datu apstrādes un brÄ«vas aprites noteikumus.

Saskaņā ar Regulas 4.panta 1) un 2) apakšpunktā doto definÄ«ciju personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu, un to apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbÄ«ba vai darbÄ«bu kopums, tai skaitā datu izpaušana. Viens no pamatprincipiem, kas nostiprināts Regulas 5.panta pirmās daļas a) punktā, ir likumÄ«bas princips. LikumÄ«bas princips cita starpā sevÄ« ietver nepieciešamÄ«bu jebkuru fizisko personu datu apstrādi pamatot ar kādām no normatÄ«vajos aktos noteiktām vai normatÄ«vajos aktos noteiktā veidā sabalansÄ“tām datu subjekta, pārziņa vai trešÄs personas interesÄ“m jeb tiesiskiem pamatiem.

LÄ«dz ar to pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 1. un 4.punktam uzskatāma par tādu ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, kurai šÄds statuss noteikts uz likuma pamata un kuras pieejamÄ«bas ierobežojuma mÄ“rÄ·is ir aizsargāt fizisko personu tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi.

[11.3] Vienlaikus minÄ“tais nenozÄ«mÄ“, ka tādÄ“jādi pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija automātiski atzÄ«stama par neizsniedzamu. ArÄ« informācija par fiziskas personas datiem un privāto dzÄ«vi var tikt izsniegta trešajām personām, ja konkrÄ“tā gadÄ«jumā ir konstatÄ“jami tādi apstākļi, kuros informācijas pieprasÄ«tāja leÄ£itÄ«mā interese bauda lielāku aizsardzÄ«bu, nekā konkrÄ“tās personas datu aizsardzÄ«bas interese (kal. Senāta 2019.gada 22.marta sprieduma lietā Nr.SKA-232/2019 7.punkts).

[11.4] Tas tieši izriet arÄ« no fizisko personu datu aizsardzÄ«bas regulÄ“juma. Proti, Fizisko personu datu apstrādes likuma 32.panta pirmā daļa paredz, ka personai ir tiesÄ«bas apstrādāt datus žurnālistikas vajadzÄ«bām, ja tas tiek darÄ«ts ar mÄ“rÄ·i publicÄ“t informāciju, kas skar sabiedrÄ«bas intereses, savukārt šÄ panta otrā daļa nosaka - apstrādājot datus žurnālistikas vajadzÄ«bām, Regulas noteikumi (izņemot 5.pantu) netiek piemÄ“roti, ja ir konstatÄ“jami visi šÄdi nosacÄ«jumi:

1) datu apstrādi veic, lai Ä«stenotu tiesÄ«bas uz vārda un informācijas brÄ«vÄ«bu, ievÄ“rojot personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzÄ«ba un kuras ir svarÄ«gākas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m;

2) datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

3) datu regulas noteikumu ievÄ“rošana nav savietojama vai liedz Ä«stenot tiesÄ«bas uz vārda un informācijas brÄ«vÄ«bu.

Regula (6.panta pirmā daļa) nosaka sešus vispārÄ«gos tiesiskos pamatus, kas paredz veidu, kā sabalansÄ“t pārziņa, sabiedrÄ«bas un datu subjektu intereses, lai datu apstrāde bÅ«tu likumÄ«ga. Apstrāde ir likumÄ«ga tikai tādā apmÄ“rā un tikai tad, ja ir piemÄ“rojams vismaz viens no pantā minÄ“tajiem pamatojumiem:

1. datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrÄ“tiem nolÅ«kiem;

2. apstrāde ir vajadzÄ«ga lÄ«guma, kura lÄ«gumslÄ“dzÄ“ja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pÄ“c datu subjekta pieprasÄ«juma pirms lÄ«guma noslÄ“gšanas;

3. apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;

4. apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;

5. apstrāde ir vajadzÄ«ga, lai izpildÄ«tu uzdevumu, ko veic sabiedrÄ«bas interesÄ“s vai Ä«stenojot pārzinim likumÄ«gi piešÄ·irtās oficiālās pilnvaras;

6. apstrāde ir vajadzÄ«ga pārziņa vai trešÄs personas leÄ£itÄ«mo interešu ievÄ“rošanai, izņemot ja datu subjekta intereses vai pamattiesÄ«bas un

pamatbrÄ«vÄ«bas, kurām nepieciešama personas datu aizsardzÄ«ba, ir svarÄ«gākas par šÄdām interesÄ“m, jo Ä«paši ja datu subjekts ir bÄ“rns.

[11.5] Ņemot vērā minēto, gan Konvencija, gan Satversme, gan arī nacionālās speciālās tiesību normas prasa datu apstrādes gadījumā

sabalansÄ“t visu iesaistÄ«tu pušu intereses. KonkrÄ“tajā lietā ir jāsabalansÄ“ pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«ba.

[12] ECT savos spriedumos, sabalansÄ“jot tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi un tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, atsaucās uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolÅ«ciju Nr.1165 (1998) „Par tiesÄ«bām uz privātumu” (skat. ECT 2004.gada 24.jÅ«nija sprieduma lietā Von Hannover pret Vāciju 67.un 70.punktu). MinÄ“tās rezolÅ«cijas 14.punktā norādÄ«ts, ka daži fakti, kas attiecas uz publisko personu, Ä«paši politiÄ·u, privāto dzÄ«vi var interesÄ“t sabiedrÄ«bu. TāpÄ“c lasÄ«tājiem, kas ir arÄ« vÄ“lÄ“tāji, ir leÄ£itÄ«ma interese bÅ«t informÄ“tiem par attiecÄ«gajiem faktiem (https://assembly. coe. int/nw/xml/XRef/Xref- XML2HTMLen.asp?fileid=16641&lang%20=en).

ECT norādÄ«ja, ka politiskās aktivitātes ir publiskā dzÄ«ve (skat. The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 375., 377.lpp.). Tajā pašÄ laikā ECT akcentÄ“ja, ka ir nepieciešams fundamentāli nošÄ·irt ziņu faktus - pat strÄ«dÄ«gus un diskutablus -, kas iespÄ“jami varÄ“tu izvÄ“rst debates demokrātiskā sabiedrÄ«bā attiecÄ«bā uz politiÄ·iem un viņiem uzticÄ“to funkciju izpildi no individuālās privātās dzÄ«ves detaļu nodošanas sabiedrÄ«bai, vÄ“l jo vairāk attiecÄ«bā uz tādām personām, kam nav uzticÄ“ta oficiālu valstisku funkciju izpilde, jo preses un citu masu mediju nozÄ«mÄ«gā „sargsuņa” loma demokrātiskā sabiedrÄ«bā ir piešÄ·irama un attiecināma tikai un vienÄ«gi uz tādu informāciju un priekšstatiem, kam objektÄ«vi pamatota interese demokrātiskas valsts sabiedrÄ«bā. Tiesai jāvÄ“rtÄ“, vai iejaukšanās privātajā dzÄ«vÄ“ pamato un dod pienesumu sabiedrÄ«bas interesÄ“m. PiemÄ“ram, preses pārstāvjiem pieprasot informāciju par valsts amatpersonu atalgojumu, tiek Ä«stenotas visas sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar informāciju par valsts un pašvaldÄ«bu budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu. Savukārt baumas par valsts galvas laulÄ«bas krÄ«zi neizpilda kritÄ“rijus par sabiedrÄ«bas interesi (Senāta 2010.gada 1.jÅ«lija sprieduma lietā Nr.SKA-347/2010 17.punkts, Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 250.lpp., The European Convention on Human Rights. A commentary by William A.Schabas, Oxford university press, 377.-378.lpp.). SabalansÄ“jot strÄ«dus intereses, jāņem vÄ“rā arÄ« pašas personas uzvedÄ«ba un publikācijas saturs un forma, kā arÄ« personas piekrišana iejaukšanai tās privātajā dzÄ«vÄ“.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā trešÄ persona ir atzÄ«stama par publisko personu, jo viņa ir politiÄ·e, kas bija arÄ« vairākus gadus /amatu uzskaitÄ«jums/. SecÄ«gi sabiedrÄ«bai ir interese par trešÄs personas privāto dzÄ«ve, kas ir saistÄ«ta ar viņas publisko funkciju izpildi.

Tajā pašÄ laikā pieteicÄ“ja pieprasÄ«tie dati neattiecas uz trešÄs personas publisko funkciju izpildi, bet attiecas uz viņas uzvārda maiņas datumu, motÄ«viem, iespÄ“jamu vārda maiņu un motÄ«viem, vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iegÅ«šanas gadu un vietu, dokumentiem par vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas apgÅ«šanu, ziņām par viņas vecākiem, trešÄs personas plāniem attiecÄ«bā uz fakultātes un plÅ«smas izvÄ“li, kā arÄ« iestāšanās apstākļiem, proti, pieteicÄ“ja pieprasÄ«tie dati attiecas gan uz trešo personu, gan uz viņas vecākiem, kā arÄ« viņas bÄ“rnÄ«bas un jaunÄ«bas profesionālajiem un akadÄ“miskajiem plāniem.

Tiesa uzskata, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā trešÄs personas tiesÄ«bām uz privāto dzÄ«vi ir dodama priekšroka salÄ«dzinājumā ar pieteicÄ“ja tiesÄ«bām uz vārda brÄ«vÄ«bu turpmāk minÄ“to apsvÄ“rumu dēļ.

Kā jau tiesa minÄ“ja iepriekš, pieprasÄ«tās ziņas nav saistÄ«tas ar trešÄs personas kā politiÄ·es publisko funkciju izpildi. Daļa pieprasÄ«to ziņu attiecas uz viņas vecākiem, kas nav publiskās personas. Daļa datu attiecas uz trešÄs personas personÄ«bas tapšanu laikā, kad viņa pabeidza vidusskolu un stājās Latvijas Universitāte, proti, informācija tika pieprasÄ«ta par notikumiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad trešÄ persona vÄ“l nebija publiskā persona, datu izpaušana nevar kalpot valsts drošÄ«bas interesÄ“m, jo trešÄs personas identitāte un ar viņu saistÄ«tie riski valsts interesÄ“m, tajā skaitā valsts drošÄ«bai, tika vairākas reizes pārbaudÄ«ti, stājoties amatos tiesÄ«bsargājošajās iestādÄ“s. Saeimas deputātu amata kandidātu datus, ziņas un informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentam bÅ«tu tiesÄ«bas kandidÄ“t, izvÄ“rtÄ“ Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija, attiecÄ«gi Saeimā ievÄ“lÄ“to deputātu tālāku atbilstÄ«bu kļūt par Ministru kabineta locekļiem vai valsts drošÄ«bas iestāžu vadÄ«tājiem izvÄ“rtÄ“ citas kompetentās iestādes.

Papildus minÄ“tajam trešÄ persona ne tikai nepiekrÄ«t attiecÄ«go datu izpaušanai, bet arÄ« publiski neatspoguļo strÄ«dus aspektus no viņas privātās dzÄ«ves (atsauces uz trešÄs personas intervijām no /tÄ«mekļa vietne/ tika pārbaudÄ«tas 2019.gada 5.jÅ«lijā). Ziņas, kurām bÅ«tu sabiedriska nozÄ«me un kuras izgaismotu viņas kā politiÄ·es saistÄ«bu ar laulāto un vecākiem, trešÄ persona atklāja, norādot un apstiprinot viņas uzvārdu pirms laulÄ«bām.

Turklāt neatkarÄ«gi no tā, vai trešÄ persona mainÄ«ja vai nemainÄ«ja viņas vārdu, par trešÄs personas identitāti, proti, par to, ka trešÄ persona pirms uzvārda maiņas un trešÄ persona pÄ“c uzvārda maiņas, ir viena un tā pati persona, kura ir ieguvusi augstāko izglÄ«tÄ«bu Latvijas UniversitātÄ“, strÄ«ds nepastāv. TrešÄs personas uzvārda maiņas apstākļi un datums, kā arÄ« iespÄ“jama vārda maiņa un tās apstākļi un datums nav saistÄ«ti ar trešÄs personas kā politiÄ·es karjeru, jo par politiÄ·i trešÄ persona kļuva pÄ“c vairākiem gadiem pÄ“c Latvijas Universitātes absolvÄ“šanas, vÄ“l jo vairāk interese par trešÄs personas vārda maiņu ir saistÄ«ta vienÄ«gi ar trešÄs personas privāto dzÄ«vi, jo vārds atšÄ·irÄ«bā no uzvārda nav Ä£imenes vārds, ko pārmanto paaudzes un kas norāda arÄ« uz radnieciskām saitÄ“m, kā arÄ« tas, kā personu sauc Ä£imene un draugi var atšÄ·irties no vārda, kas ir ierakstÄ«ts pasÄ“.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz AdministratÄ«vā procesa likuma 246.-251.pantu un 325.pantu, Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.panta otro daļu, tiesa nosprieda noraidÄ«t /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt atbildes pilnā apjomā uz /pers. A/ 2018.gada 19.septembra iesniegumu Nr.3-1/79.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Senātā viena mÄ“neša laikā no tā sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Tiesnese M.Romanova

Novērtē šo rakstu:

0
0