Iesaki rakstu:

 „„Zupā tārpi, zupā  tārpi”, iekliedzās matroži uz bruņukuÄ£a „Potjomkins”, un sākās revolÅ«cija.” Šo frāzi savulaik pateicis RÄ«gā dzimušais komiÄ·is Arkādijs Raikins, un viņu kādu laiku pÄ“c tam neesot laiduši uz skatuves.

Tiem, kas nesaprot šÄ«s frāzes kontekstu, jo nav dzÄ«vojuši Padomju SavienÄ«bā, Ä«si paskaidrošu - uz Krievijas impÄ“rijas Melnās jÅ«ras flotes bruņukuÄ£a „Taurijas kņazs Potjomkins” 1905. gadā uzliesmoja dumpis slikta uztura dēļ. Matroži pārņēma varu uz kuÄ£a, kuÄ£is devās uz Odesu, kur Ä£enerālstreiks pārauga marodierismā, noliktavu dedzināšanā, un sadursmÄ“s ar regulāro armiju gāja bojā 1500 cilvÄ“ku.

BruņukuÄ£a matroži vÄ“lāk padevās Rumānijas varasiestādÄ“m, bet Rumānija kuÄ£i atdeva Krievijai. Stāstā bÅ«tiskais bija, ka vismaz trÄ«s ceturtdaļas revolucionāru nemācÄ“ja ne lasÄ«t, ne rakstÄ«t un veica iespÄ“jami haotiskas darbÄ«bas. Tiesa, lielākā daļā no vecākās paaudzes cilvÄ“kiem stāstu par bruņukuÄ£i „Potjomkins” zina no RÄ«gā dzimušÄ režisora Sergeja Eizenšteina filmas, bet tajā parādÄ«ta nedaudz cita patiesÄ«ba.

Šodien ir diena, kad visi pilnā balsÄ« pieprasa stingrus ierobežojumus, valdÄ«ba lemj par stingriem ierobežojumiem, bet katrs šos stingros ierobežojumus saprot pilnÄ«gi citādi. Ja mÄ“s nosÄ“dinātu visus ministrus atsevišÄ·Äs telpās un paprasÄ«tu - kā viņi saprot ierobežojumus, mÄ“s uzzinātu 13 ļoti pretrunÄ«gus viedokļus.

Man ir pārliecÄ«ba, ka ļoti atšÄ·irÄ«gi ierobežojumus saprot arÄ« epidemiologs Å…ikita Trojanskis un Ä€rstu biedrÄ«bas viceprezidents Roberts FÅ«rmanis, kaut abi baudÄ«juši labu izglÄ«tÄ«bu un zinÄ«bas gÅ«st, lasot medicÄ«nas portālus angļu valodā.

ŠobrÄ«d kā „stingrus noteikumus” katrs saprot attiecÄ«bā „uz tiem citiem”. Visi, kas ir vakcinÄ“jušies, ir gatavi ieviest „stingros noteikumus” pret nevakcinÄ“tajiem, bet visi ministri - pret tām jomām, ko pārstāv citas partijas. Robežu slÄ“gšanu šobrÄ«d lāga neparedz Eiropas SavienÄ«ba, jo citās valstÄ«s veiksmÄ«gāka vakcinācija, tādēļ ierobežojumi varÄ“tu skart pārbraucienus starp novadiem ar nopietnu policijas kontroli uz lielākiem vai mazākiem ceļiem.

MÄ“rÄ·is

MÄ“rÄ·is ir Covid-19 slimÄ«bas mazināšana, un vislabāk to panākt ar plašu vakcināciju - lÄ«dz tiek sasniegta pūļa imunitāte un vÄ«russ neizplatās tālāk. Šo iespÄ“ju pilnÄ«bā izgāza Daniels Pavļuts un Vakcinācijas projekta vadÄ«tāja Eva Juhņēviča, kas profanÄ“ja vakcināciju - aiznesa no medicÄ«nas par politiku, aiznesa vakcināciju no Ä£imenes ārsta kabineta uz krāmu tirgu, kapu svÄ“tkiem un autobusu, radÄ«ja haosa aÄ£entÅ«ru manavakcina.lv, kas kļūdÄ«jās vienmÄ“r vai gandrÄ«z vienmÄ“r, bet Ä«paši - radot haosu vakcÄ«nu loÄ£istikā, kamdēļ mÄ“s nevaram uzticÄ“ties aukstuma Ä·Ä“dei, vakcinācijas labai prasmei izbraukumos un lÄ«dz ar to - vakcinācijas kvalitātei. Tikai pateicoties Danielam Pavļutam un Evai Juhņēvičai, Latvijā vakcinācijas apjoms ir 46%, kamÄ“r Skandināvijas valstÄ«s - pāri par 80%, bet tepat kaimiņvalstÄ«s - pāri par 65%.

Vismaz šobrÄ«d pie valdÄ«bas politika - šÄ·elt iedzÄ«votājus pÄ“c dažādām pazÄ«mÄ“m, t.sk., vakcinÄ“tie versus nevakcinÄ“tie -, pilnÄ«bā iznÄ«dÄ“jusi iespÄ“ju vakcinācijas aktivitāti celt. Tiesa, pÄ“dÄ“jā mÄ“neša laikā esmu redzÄ“jis virkni pozitÄ«vu izmaiņu Pavļuta darbÄ«bā - beidzot tiek iesaistÄ«ti (un nezākāti) Ä£imenes ārsti, vairāk tiek izmantotas „Johnson&Johnson/Janssen” vakcÄ«nas, kas ir vienreizÄ“jas un daudziem tādēļ vieglāk pieņemamas. Manu rakstu par šÄ«m vakcÄ«nām: „Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipÄ«gākajiem” koronavÄ«rusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcÄ«nu?” publicÄ“ja seši (!) portāli 1. martā, bet tikai septembrÄ« to izlasÄ«ja Pavļuts.

Un tomÄ“r valdÄ«bas mÄ“rÄ·im, pirmkārt, bÅ«tu jābÅ«t vakcinācijas aktivizācijai. Vienlaikus valdÄ«bai bÅ«tu publiski jāatbild uz vairākiem jautājumiem, no kuriem viens skan - vai arÄ« vakcinÄ“tie var izplatÄ«t vÄ«rusu? Pareizā atbilde ir - jā, var, bet mazākā apjomā. VÄ«rusu praktiski ļaudis viens otram nodod tikai un vienÄ«gi, slikti vÄ“dinātās telpās atrodoties ilgstoši (piemÄ“ram, vairāk par 10 minÅ«tÄ“m), jo, neskatoties uz maskām un pietiekošu attālumu vienam no otra, vÄ«rusu skaits gaisā ar mikropilieniem sasniedz pietiekamu daudzumu lai inficÄ“tu citu cilvÄ“ku, bet vakcinÄ“tais cilvÄ“ks pat, ja izplata šo vÄ«rusu, to izplata mazāk.

Otrs jautājums ir par trešo vakcÄ«nas devu jeb balstvakcÄ«nu. Te bÅ«tu nepieciešama plašÄka atbilde. Pirmkārt, trešo vakcÄ«nas devu nozÄ«mÄ“ ārsts, nevis Kariņš vai Pavļuts, un nozÄ«mÄ“ to vecāka gadagājuma cilvÄ“kiem ar novājinātu imÅ«nsistÄ“mu. Otrkārt, citÄ“jot Ugu Dumpi, pirmreizÄ“ja vakcinācija ir desmitkārt svarÄ«gāka par balstvakcÄ«nu.

Trešais jautājums - vai bÄ“rnus ir labi vakcinÄ“t? Jāteic, ka bÄ“rnu vidÅ« ir vismaz 20% ar lieko svaru, mazkustÄ«bu un blakus slimÄ«bām. BÄ“rniem vakcÄ«nu jānozÄ«mÄ“ pediatram, nevis Kariņam vai Pavļutam.

Ceturtā ir ziņa - ar lielu cerÄ«bu mÄ“s raugāmies uz Somijas kompānijas „Rokote Laboratories Finland Ltd.” jaunizstrādāto vakcÄ«nu, ko nevajadzÄ“s injicÄ“t, bet iepÅ«st degunā. Jāteic, pasaulÄ“ šobrÄ«d ļoti nopietnā izstrādes stadijā ir vismaz sešas vakcÄ«nas (arÄ« „Oxford University/AstraZeneca”), kas nebÅ«s jāinjicÄ“, bet somu informācija man ir pieejamāka. ŠobrÄ«d aizņemtÄ«bas (un nepietiekama informācijas apjoma) dēļ neesmu pabeidzis publikāciju par šo vakcÄ«nu, bet domāju to nodot Latvijas lasÄ«tājam nākamnedēļ.

ŠÄ« vakcÄ«na varÄ“tu bÅ«t izcils lÄ«dzeklis kā balstvakcÄ«na visiem tiem, kas saņēmuši vÄ«rusa vektora vakcÄ«nas („Johnson&Johnson/Janssen” un „AstraZeneca/Oxford University”). Kā cilvÄ“ks, kas vÄ“l joprojām lasa arÄ« krievu valodā, varu teikt, ka arÄ« Krievijā šajā jomā pÄ“tÄ«jumi tuvojas finišam, un krieviem bÅ«s vakcÄ«na, ko kā balstvakcÄ«nu iepÅ«st degunā pÄ“c „Sputnik V” vakcinācijas.

Kad šÄ«s degunā iepÅ«šamās (spray vaccine covid) bÅ«s pieejamas? Domāju, ka janvārÄ«. Vai šÄ«s degunā pÅ«šamās vakcÄ«nas bÅ«s izmantojamas arÄ« sākotnÄ“jai vakcinācijai? Man šÄ·iet, ka visiem tiem, kam no šprices bail, labāk iepÅ«st vakcÄ«nu degunā, un primārā imunitāte radÄ«sies. Dažas no degunā vai zem mÄ“les pÅ«šamajām vakcÄ«nām jau uzreiz tiek gatavotas kā primārās vakcÄ«nas.

Tātad es tiešÄm ceru, ka valdÄ«bas sÄ“dÄ“ diskusija, kā organizÄ“t vakcināciju, dominÄ“s pār maskām un grāmatu tirdzniecÄ«bas aizliegumiem. Manuprāt, pirmajam secinājumam vajadzÄ“tu bÅ«t: atņemt Danielam Pavļutam politisko un publicistisko rotaļlietu - vakcināciju un atdot to profesionāļiem - veselÄ«bas centriem (VC4, ARS, VCA, Mfd, VIA-UNA, RÄ«gas VeselÄ«bas centram uc.), slimnÄ«cām un Ä£imenes ārstiem. Uzsvars, ko valdÄ«bai bÅ«tu jāpanāk - vakcinÄ“t tos, kas dzÄ«vo mājās un guļošos pacientus, un to vislabāk var veikt Ä£imenes ārsts ar savu māsu.

Zinu, ka man nepiekritÄ«s daudz kolÄ“Ä£i, bet es domāju, ka mums vairāk jāpievÄ“rš uzmanÄ«bu pirmreizÄ“jai vakcinācijai, nevis otrajai vakcÄ«nas devai. Tāda nu ir pasaules realitāte, ka 10-20% pacientu, kam pirmā vakcÄ«na radÄ«jusi sāpes, drudzi vai citas blaknes, no otrās devas baidās.

Nesapratne un uzstādījumi

Un tomÄ“r - kāpÄ“c valdÄ«bai ir tik liela nesapratne par nepieciešamo rÄ«cÄ«bu un tik haotiska rosÄ«ba? PÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošiem datiem tikai divi no valdÄ«bas locekļiem nedzÄ«vo privātmājā. Proti, jebkuri ierobežojumi atšÄ·iras, ja tu mÄ«ti dižā privātmājā Ķīpsalā ar izeju uz Daugavas krastu, iespÄ“jām elpot svaigu gaisu, vingrot savā trenažieru zālÄ“ -, vai arÄ« tu mÄ«ti daudzstāvu namā Ä€genskalna priedÄ“s vai Pļavniekos.

ValdÄ«ba un dižākie ierÄ“dņi ierobežojumus saprot tā - ja es nevaru iet uz restorānu, es pasÅ«tu Ä“dienu ar „Wolt” uz mājām. To, ka kāds cilvÄ“ks ir braucis ar autobusu uz darbu, lai virtuvÄ“ šo Ä“dienu gatavotu, to, ka zināma daļa no „Wolt” darbiniekiem (kas vÄ“l nav apguvuši latviešu valodu) dzÄ«vo saspiestos apstākļos centra daudzdzÄ«vokļu namos, to pasÅ«tÄ«tāji neredz un nezin.

ValdÄ«ba un ierÄ“dņi arÄ« iepirkšanos internetā ir apguvuši gauži labi, bet šo iepirkumu kāds sagādā, kāds iesaiņo, kāds atved vai kāds izsniedz pastā. Ar to es vÄ“los teikt, ka ierobežojumi vislabāk palÄ«dz no slimÄ«bas izvairÄ«ties pārtikušiem un izglÄ«totiem cilvÄ“kiem, kas savu darbu veic zoomā vai ekseļa tabulās, un kas bÅ«tiski - kuri tāpat jau ir vakcinÄ“jušies.

VÄ“l viens aspekts ir faktā, ka valdÄ«ba ir ļoti lielu naudu ieguldÄ«jusi ceļu bÅ«vÄ“ un bÅ«vniecÄ«bā kā tādā - stimulÄ“jot ekonomiku. Visur lÄ«gumos minÄ“ti stingri termiņi un soda naudas, tādēļ celtnieki un ceļa bÅ«vÄ“tāji nekādos lokdaunos darbÄ«bu nepārtrauks. Latvijai bÅ«tu vairāk jādomā par celtnieku testÄ“šanu nekā par skolnieku testÄ“šanu. BÅ«sim atklāti - Latvijas celtniecÄ«bā strādā pietiekami daudz viesstrādnieku, un viņi tiešÄm nedzÄ«vo privātmājās ar labu ventilāciju: viņu vidÅ« slimÄ«bas izplatÄ«bas iespÄ“jas ir lielākas un nepieciešamÄ«ba pÄ“c eksprestestiem - nozÄ«mÄ«ga.

PasaulÄ“ ir profesijas, kas nekad nepārtrauc darbu, pat visniknāko lokdaunu laikā, piemÄ“ram, transporta strādnieki un šoferi - tālbraucÄ“ji, kravas šoferi pārtikas Ä·Ä“dÄ“s, kuÄ£u komandas utt. ArÄ« šeit vairāk uzmanÄ«ba bÅ«tu pievÄ“ršama testÄ“šanai.

VÄ«rusa izplatÄ«bu ļoti nosaka iedzÄ«votāju blÄ«vums. ŠÄ« iemesla dēļ valdÄ«bai bÅ«tu daudz vairāk uzmanÄ«bas jāvelta RÄ«gai, nevis mazapdzÄ«votiem pagastiem.

TomÄ“r bÅ«tiskais nesapratnes jautājums ir pašu pieredze. Ja valdÄ«bas vadÄ«tājs Amerikā ir iemācÄ«jies, ka sports nozÄ«mÄ“ milzu stadionu, kurā blÄ«va tautas masa skatās amerikāņu futbolu, Ä“d burgerus un dzer dažādos procentos alkoholizÄ“tus dzÄ“rienus, tad viņam prātā neienāk, ka sports patiesÄ«bā nozÄ«mÄ“ ikdienas skrÄ“jienu, tenisa vai basketbola spÄ“li savā vecuma grupā, aerobikas vai Å«dens aerobikas treniņu dāmām grupā, trenažieru zāles apmeklÄ“jumu cīņā ar stresu. Bet visas šÄ«s nodarbes palielina cilvÄ“ku imunitāti, samazina iespÄ“ju saslimt vai slimot smagi.

Protams, cilvÄ“ki ar manu matu sasuku bez sirdsapziņas pārmetumiem nobalsotu par friziera pakalpojuma ierobežojumiem, vÄ«rieši lāga nesaprot kosmÄ“tiÄ·a un skaistumkopšanas pakalpojumu jÄ“gu, tādēļ es pieļauju, ka valdÄ«bā pirmie ierobežojumi varÄ“tu skart dažas pakalpojumu sfÄ“ras. Liegums kādai ļaužu grupai apmeklÄ“t lielveikalus (vai tieši otrādi - mazos veikalus) vairāk vai mazāk radÄ«s aizdomas par kādu finansiālu saistÄ«bu. VÄ“l trakāk bÅ«s, ja valdÄ«ba pieņems lÄ“mumu apturÄ“t kaut kādu preču tirdzniecÄ«bu - šodien to varÄ“s uzskatÄ«t tikai par lobismu.

Un galu galā - jo lielāki ierobežojumi, jo lielāka uzraudzÄ«ba, jo vairāk policistu ir jāraugās pÄ“c kārtÄ«bas, jāsoda nepakļāvÄ«gie un jāreaģē uz „stukaču” ziņojumiem.

Domāju, ka skolas valdība neslēgs, galvenokārt JKP ietekmes dēļ. Drīzāk ierobežojumi skars tiesu sistēmu.

Jebkurā gadÄ«jumā parādÄ«sies kaut kādi ierobežojumi cilvÄ“ku skaitam iekštelpās, un samazināsies iespÄ“jas apmeklÄ“t kultÅ«ras pasākumus.

Ierobežojot vairāku mājsaimniecÄ«bu locekļu atrašanos vienā telpā, derÄ“tu atcerÄ“ties pÄ“rn aprakstÄ«tu pieredzi, kad mazpilsÄ“tā policisti pieÄ·Ä“ra telpā kungu A un kundzi B (abiem bija minÄ“ti dzimšanas gadi - pÄ“rnā gadsimta sešdesmitajos) no dažādām mājsaimniecÄ«bām, pusstundu centās tikt telpās, pusstundu rakstÄ«ja liecÄ«bas un soda kvÄ«tis. Ar Covid-19 saslima abi policisti, bet neviens no pieÄ·ertajiem.

Ja mÄ“s par publiski svarÄ«gu uzdevumu uzstādām slimnÄ«cu nepārslogošanu, tad mÅ«su (uun valdÄ«bas) pamatuzdevums ir visiem cilvÄ“kiem mācÄ«t:

kustības un sportu;

normālu uzturu ar D vitamīnu, cinku un citām minerālvielām;

ventilāciju telpās;

savu hronisko slimÄ«bu ārstÄ“šanu un skrÄ«ningu tām slimÄ«bām, ko ārsta neapmeklÄ“šana var ielaist.

Es aicinu cilvēkus lietot ultravioleto starojumu telpu dezinfekcijai. Kalnu saulīte istabai, kamēr jūs pats tur neesat, laba ultravioletā staru lampa klasei, iestādei un birojam naktī.

Pāri ierobežojumiem ir katra cilvēka rūpes par savu un līdzcilvēku veselību

Atkārtošos. ŠobrÄ«d mums nav citas iespÄ“jas pārtraukt pandÄ“miju un psihopandÄ“miju kā vakcinÄ“šanās. Man pašam bija augsts antivielu skaitlis (tātad biju Covid-19 pārslimojis asimptomātiski), bet es vakcinÄ“jos ar „Johnson&Johnson/Janssen” vakcÄ«nu un pieņemšu balstvakcÄ«nu, ja tas kādu pasargās no manis iespÄ“jami pārnestas infekcijas.

Un tomÄ“r es pilnÄ«bā saprotu to, ka katrs cilvÄ“ks ir radoša bÅ«tne, un kaut ko piespiest nav pareizi. VÄ“l vairāk - man šÄ·iet, ka spiediens un cilvÄ“ku dalÄ«šana vakcinÄ“tos versus nevakcinÄ“tos tikai palielina pretestÄ«bu vakcinācijai. Tiem, kam no vakcÄ«nas ļoti bail, es iesaku vakcinÄ“ties ar „Johnson&Johnson/Janssen” vakcÄ«nu, jo rezultātu sasniedz vienreizÄ“ja manipulācija.

VÄ«rusu SARS-CoV-2 ārtelpās praktiski nodot nevar (no amerikāņiem aizņemts joks - mežā koronavÄ«rusu iegÅ«t var, ja TO dara misionāru pozā un ilgi). Nekas nav labāks par elpošanas vingrinājumiem, Ä«paši tiem, kas nostiprina diafragmu. Ja jÅ«s esat bijuši telpā ar citiem cilvÄ“kiem, sabiedriskajā transportā vai veikalā - kārtÄ«gi un dziļi izelpojieties, iznākot ārā.

VÄ«rusu SARS-CoV-2 iekštelpās nodot ir viegli, Ä«paši, ja telpas netiek pietiekami ventilÄ“tas. Katrs jaunais vÄ«rusa veids tiek nodots ātrāk (ir lipÄ«gāks), tādēļ - izvairieties atrasties telpās ar citiem cilvÄ“kiem tuvāk par 2 metriem ilgāk par 10 minÅ«tÄ“m. Pasaules literatÅ«rā ir labs ieteikums: mazgājiet zobus un ar listerÄ«nu skalojiet muti -, tas samazina vÄ«rusa iespÄ“ju jÅ«s inficÄ“t.

Covid-19 ir reāla slimÄ«ba, ko izsauc reāls vÄ«russ, kurš ir nedaudz lipÄ«gāks un nedaudz bÄ«stamāks par gripas vÄ«rusu. Covid-19 izplatās (gandrÄ«z tikai) slikti ventilÄ“tās iekštelpās ar vÄ«rusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO atzÄ«st, ka Covid-19 pārnÄ“sā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficÄ“tu personu ilgāk par 10 minÅ«tÄ“m seju pret seju tuvāk par 2 metriem.

PatiesÄ«bā nav lielas nozÄ«mes maskas esamÄ«bai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatÅ«rai un ventilācijai. Vienkāršoti skolā: ja klase netiek ventilÄ“ta, bet viens bÄ“rns vai pieaugušais ir vÄ«rusa izplatÄ«tājs, nelÄ«dzÄ“s nekādas maskas un bÄ“rnu sÄ“dināšana katrā otrajā solā - vÄ«rusa gaisa pilienos telpā bÅ«s gana daudz, lai slimÄ«ba izplatÄ«tos. Es domāju, ka 45 minÅ«tes neventilÄ“tā klases telpā ar vienu nopietnu vÄ«rusu izplatošu slimnieku ir pietiekami, lai vÄ«rusa koncentrācija ļautu saslimt visiem bÄ“rniem ar vājāku imunitāti, un maskas šÄdā gadÄ«jumā ir fikcija.

Tad nu es aicinu valdību beidzot ķerties pie pamatproblēmas - atrisināt telpu ventilāciju vai iegādāties recirkulatorus skolām, kuri iznīcina vīrusus, piesaista ogļskābo gāzi un aiztur putekļus.