Iesaki rakstu:

29. novembra valdes sÄ“dÄ“ Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes locekļi ieņēma stingru nostāju gaidāmo mežu ciršanas grozÄ«jumu lietā, aicinot ministriem Raimondam Bergmanim un Andai ÄŒakšai, kā arÄ« zaļajiem Saeimas deputātiem iestāties pret virzÄ«tajiem MK noteikumu grozÄ«jumiem par koku ciršanu mežā. Vienlaikus Latvijas Zaļā partija aicina ZemkopÄ«bas ministriju veikt neatkarÄ«gu ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“jumu un sociālekonomisko grozÄ«jumu analÄ«zi rodot sabalansÄ“tu risinājumu starp plānotās mežu apsaimniekošanas un vides aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·iem.

Balstoties uz LZP programmiskajiem mÄ“rÄ·iem, kā arÄ« LZP 28. kongresa, kas notika 2017.gada 1.aprÄ«lÄ«, pieņemto un 2017.gada 15.maijā apstiprināto rezolÅ«ciju par Latvijas mežu ilgtspÄ“jÄ«gu apsaimniekošanu, LZP valde atbalsta šÄdus vides NVO iebildumus pret pašreizÄ“jo GrozÄ«jumu redakciju:

- Grozījumiem nav veikts pietiekams un neatkarīgs ietekmes uz vidi novērtējums;

- GrozÄ«jumi neņem vÄ“rā plašÄkas sabiedriskās intereses – it Ä«paši jÅ«ras piekrastes aizsargjoslas mežu ieguldÄ«jumu sabiedrÄ«bas veselÄ«bā, tÅ«risma attÄ«stÄ«bā, rekreācijā, to nozÄ«mi ogu un sēņu ieguvÄ“;

- Tie ir pretrunā ar Latvijas Meža politiku un ilgtspÄ“jÄ«gas meža apsaimniekošanas principiem;

- Tie ir pretrunā ar 2015. gadā valdÄ«bas apstiprinātajām “Meža un saistÄ«to nozaru pamatnostādnÄ“m 2015-2020. gadam”, kurās nav paredzÄ“ta nepieciešamÄ«ba samazināt koku ciršanas caurmÄ“ru, lÄ«dz ar to nav veikts šÄda scenārija stratÄ“Ä£iskais ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“jums;

- Tie ir pretrunā arÄ« ar Meža likumu, jo paredz bÅ«tiski samazināt koku ciršanas vecumu trÄ«s izplatÄ«tākajām koku sugām, kam tas ir noteikts likumā;

- GrozÄ«jumi izraisÄ«s vÄ“l straujāku kailciršu platÄ«bu pieaugumu, kas vÄ“l vairāk pasliktinās Latvijas iespÄ“jas izpildÄ«t ES klimata politikas mÄ“rÄ·us, jo Latvijas meži pārāk intensÄ«vās izciršanas dēļ jau tagad kļūst par oglekļa emisijas avotu, nevis piesaistÄ«tāju un uzkrājÄ“ju;

- Pēc mežu fragmentācijas (ar mežu neapklātās meža zemju platības īpatsvara) Latvija jau vairāk kā 10 gadus ir vienā no pirmajām vietām Eiropā, un Grozījumi mežu fragmentāciju palielinās;

- Kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas bÅ«tiski samazinājusies bioloÄ£iskā daudzveidÄ«ba mežos gan Ä«paši aizsargājamu meža biotopu (dzÄ«votņu) platÄ«bas, gan veselas virknes sugu sastopamÄ«ba.

- GrozÄ«jumi ir pretrunā ar nepieciešamÄ«bu apturÄ“t bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas samazināšanos mežos lÄ«dz 2020. gadam, ko Latvija kopā ar citām ES valstÄ«m ir apņēmusies saistÄ«bā ar BioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas konvencijas dalÄ«bvalstu samita lÄ“mumiem.

Grozījumi neatgriezeniski ietekmēs mežu ekosistēmas - mūsu meži vairs nekad nebūs tādi, kādi tie ir tagad.

2017.gada 22. novembrÄ«, ZemkopÄ«bas ministrija nosÅ«tÄ«ja piecu dienu saskaņošanai pÄ“c starpministriju sanāksmes precizÄ“to Ministru kabineta noteikumu projektu GrozÄ«jumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk tekstā GrozÄ«jumu). PÄ“c bÅ«tÄ«bas tas nozÄ«mÄ“, ka GrozÄ«jumi vairs netiks apspriesti darba grupās, bet tiks virzÄ«ti izskatÄ«šanai Ministru Kabinetā. GrozÄ«jumi paredz atļaut kailcirtes priežu audzÄ“s piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas joslā, kā arÄ« samazināt cÄ“rtamo koku caurmÄ“ru visā valstÄ« priežu, egļu un bÄ“rzu audzÄ“s, kas nozÄ«mÄ“, ka bÅ«s iespÄ“jams cirst tievākus un jaunākus kokus.

Latvijas Vides organizācijas kopš 2017.gada pavasara aktÄ«vi piedalÄ«jušÄs GrozÄ«jumu apspriešanā, iesniegušas un pamatojušas iebildumus, un aicinājušas GrozÄ«jumu virzÄ«tājus pamatÄ«gi izvÄ“rtÄ“t nozÄ«mÄ«gās noteikumu maiņas ietekmi uz vidi, kā arÄ« izmaiņu sociālo ietekmi. Lai arÄ« ir notikušas vairāk kā 20 sanāksmes, vides NVO pārstāvji uzskata, ka kompleksa diskusija par integrÄ“tu mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā nav tikusi realizÄ“ta.

GrozÄ«jumu gala versijā iebildumi un dabas intereses kompensÄ“jošie pasākumi tikpat kā nemaz nav ņemti vÄ“rā, un minimālās izmaiņas, kas tajos ieviestas, noteikti nelÄ«dzsvaro to, kādu ietekmi uz vidi radÄ«s GrozÄ«jumi.