Iesaki rakstu:

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.

Satversmes 100. pants skan: “Ikvienam ir tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju, paust savus uzskatus. CenzÅ«ra ir aizliegta.”

Satversmes 92. pants vÄ“sta: “Ikviens var aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskās intereses taisnÄ«gā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainÄ«gu, iekams viņa vaina nav atzÄ«ta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu. Ikvienam ir tiesÄ«bas uz advokāta palÄ«dzÄ«bu.”

Tas nozÄ«mÄ“, ka ikvienam, kurš izplata jebkāda veida informāciju, ir jābÅ«t gatavam un jārÄ“Ä·inās, ka nepamatota aizskāruma gadÄ«jumā pret viņu var vÄ“rsties tiesā.

TiesvedÄ«ba ir ļoti nepatÄ«kama un resursus ietilpÄ«ga norise, bet diemžēl tā ir daļa no žurnālistikas un izdevÄ“jdarbÄ«bas. TiesvedÄ«ba ar politiski ietekmÄ«giem klaniem ir Ä«paši liels izaicinājums un pārbaudÄ«jums gan žurnālistiem, gan izdevÄ“jiem.

TomÄ“r Latvijas tiesiskā un likumdošanas sistÄ“ma ir lÄ«dzsvarota starp tiesÄ«bām uz vārda brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bām vÄ“rsties tiesā par nepamatotu aizskārumu.

Latvijas Civillikuma 2352(1) pants nosaka: “Katram ir tiesÄ«bas prasÄ«t tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šÄdu ziņu izplatÄ«tājs nepierāda, ka tās atbilst patiesÄ«bai.

Ja personas godu un cieņu aizskarošÄs ziņas izplatÄ«tas presÄ“, tad gadÄ«jumā, kad tās neatbilst patiesÄ«bai, šÄ«s ziņas presÄ“ arÄ« jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošÄs ziņas, kas neatbilst patiesÄ«bai, ietvertas dokumentā, šÄds dokuments jāapmaina. Citos gadÄ«jumos atsaukšanas kārtÄ«bu nosaka tiesa.

Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlÄ«dzÄ«ba (mantiska kompensācija). AtlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru nosaka tiesa.”

Civillikums precÄ«zi nosaka, kā ir jāizpaužas nepamatotajam aizskārumam. Aizskārums bÅ«s nepamatots, tikai izplatot nepatiesas ziņas. Civillikums neparedz vÄ“ršanos tiesā par aizskarošiem, izaicinošiem vai provokatÄ«viem viedokļiem. ŠÄda norma ir iekļauta arÄ« visu Eiropas demokrātisko valstu likumdošanā un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijā. Ziņas ir verificÄ“jami apgalvojumi, bet viedokļi (attieksmes vÄ“stÄ«jumi) pauž cilvÄ“ku subjektÄ«vo uztveri, par to, kā tiek saprasti notikumi, kā var saprast citu cilvÄ“ku izteikumus utt.

Attieksmes vēstījumu saturs nevar būt objektīva, verificējama patiesība. Attieksmes vēstījumu formā var publicēt aizdomas, minējumus, pārdomas, nepatiku vai sajūsmu.

Viedokļi nav verificējami, bet ziņas un fakti ir verificējami. Viedoklis nevar būt patiess vai nepatiess. Fakti ir vai nu patiesi, vai nepatiesi.

Tieši šÄda nostāja tiek pausta Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā. 2003.gada 13.martā laikrakstā Diena CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas prezidents Luciuss Vildhābers to paskaidroja šÄdi: “Ziņu materiāliem vienmÄ“r jābÅ«t patiesiem, bet viedoklis vienmÄ“r ir subjektÄ«vs un emocionāls, tāpÄ“c kādam var bÅ«t arÄ« ļoti netÄ«kams. VienÄ«gais ierobežojums attiecÄ«bā uz viedokļa paušanu ir katras valsts kriminālkodekss”.

Latvijas vārda brÄ«vÄ«bas sistÄ“ma (Latvijas civillikuma 2352(1) pants) nosaka, ka nepamatota aizskāruma gadÄ«jumā personai ir jāvÄ“ršas pret to, kas ziņu izplatÄ«jis. TāpÄ“c lÄ«dzšinÄ“jā Latvijas tiesu prakse nosaka, ka izplatÄ«tājs ir izdevÄ“js. IzdevÄ“js ir tas, kas informāciju izplatÄ«ja un gÅ«st no šis saimnieciskās nodarbes patieso labumu. Tikai izdevÄ“js zina, kas ir patiesais publikācijas autors, izdevÄ“js var rediģēt, sagrozÄ«t vai pārveidot žurnālista materiālu utt. ArÄ« izdevÄ“ja pienākums ir novÄ“rtÄ“t juridiskos riskus un tikai izdevÄ“jas varÄ“s izpildÄ«t tiesas spriedumu, publiskojot ziņas atsaukumu, gadÄ«jumā, ja ziņa izrādÄ«sies nepatiesa utt.

Latvijas tiesiskā sistÄ“ma ir izveidota, lai pÄ“c iespÄ“jas novÄ“rstu nelikumÄ«gu un netaisnÄ«gu tiesu spriedumu stāšanos spÄ“kā. Tajos gadÄ«jumos, kad rajonu tiesu lÄ«menÄ« tiesa pieņem nelikumÄ«gu un netaisnÄ«gu spriedumu, to ir iespÄ“jams pārsÅ«dzÄ“t apgabala vai Augstākās tiesas lÄ«menÄ«. LÄ«dzšinÄ“jā Latvijas tiesu prakse rāda, ka zemāko instanču netaisnÄ«gie un nelikumÄ«gie spriedumi tiek izlaboti un atcelti apgabala vai augstākā tiesu lÄ«menÄ«. Ja kļūdas vai koruptÄ«vas darbÄ«bas tiek pieļautas zemākā tiesu lÄ«menÄ«, tad augstākā lÄ«menÄ« tās parasti tiek novÄ“rstas.

TāpÄ“c sarežģītos tiesvedÄ«bu gadÄ«jumos gan izdevÄ“jiem, gan žurnālistiem ir nepieciešama kvalificÄ“ta juridiskā palÄ«dzÄ«ba. Latvijai ir daudz kvalificÄ“tu un spÄ«došu advokātu, kuru sniegtā juridiskā palÄ«dzÄ«ba ir palÄ«dzÄ“jusi Latvijas izdevÄ“jiem un žurnālistiem panākt taisnÄ«gu spriedumu pat prāvās, kuru aizmugurÄ“ bija jaušams ietekmÄ«gu darboņu pasÅ«tÄ«jums un pat valdošo partiju diktāts, tostarp gÅ«stot uzvaru Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā.

Sociāli atbildÄ«gs izdevÄ“js (medijs) parasti nodrošina žurnālistus ar kvalificÄ“tu juridisko palÄ«dzÄ«bu, arÄ« gadÄ«jumos, kad žurnālists attiecÄ«gajā medijā vairs nestrādā vai nesadarbojas ar to.

SabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas zināt, kuri no Latvijas izdevÄ“jiem (medijiem) atsakās sniegt žurnālistiem juridisko palÄ«dzÄ«bu tiesvedÄ«bā par šo izdevÄ“ju (mediju) informatÄ«vajos izdevumos publicÄ“tajiem materiāliem.

Ikvienam žurnālistam pret tiesu ir jāizturas atbildīgi.

Ja tiesa ir kļūdÄ«jusies un pieņēmusi izskatÄ«šanai prasÄ«bu par paustu viedokli (kaut vai sociālā tÄ«klā Twitter paustu), tad tiesa ir jāinformÄ“, ka pat šÄdas prasÄ«bas pieņemšana tiesā rada žurnālista tiesÄ«bu nepamatotu aizskārumu, nonākot pretrunā gan ar Satversmes 100., gan ar Satversmes 92. pantu.

Savukārt tiesvedÄ«bā par ziņu publicÄ“šanu žurnālistam un izdevÄ“jam ir jābÅ«t gatavam pierādÄ«t un ir jāpierāda, ka paustais ir patiesÄ«ba.

* Latvijas Žurnālistu savienÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs