Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar šo rakstu vÄ“los izteikt sāpi, cik grÅ«ti ir dzÄ«vot Latvijā laukos cilvÄ“kiem, kuru dzÄ«ves skaitlis jau ir cienÄ«jamos gadu desmitos un kuri laukos dzÄ«vo vieni vai divvientulÄ«bā, jo bÄ“rni ir prom, tiem ir jāpelna iztika gan sev, gan arÄ« jāpalÄ«dz saviem mīļajiem un tuvajiem cilvÄ“kiem laukos, jo ar pensijām lÄ«dz 250 EUR diez vai kāds no trÄ«sdesmitgadnieku paaudzes prastu izdzÄ«vot, bet lauku cilvÄ“ki izdzÄ«vo un ar asarām acÄ«s pateicas par katru palÄ«dzÄ«bu, ko tuvinieki sniedz. Viņi jau neprasa, viņi tikai ir pateicÄ«gi…

21.gadsimts… Urbanizācija… MÄ“s visi skrienam, pelnām, maksājam kredÄ«tus… MÄ“s esam menedžeri, vadÄ«tāji, lÄ«deri, mums ir jaunākie mašÄ«nu modeļi, mums ir dzÄ«vokļi jaunajos projektos vai privātmājas ar neadekvātu dzÄ«vojamo kvadratÅ«ru. Mums ir atvÄ“rta visa pasaule ar Ä’Ä£iptes sauli, Himalaju virsotnÄ“m un Kanāriju salām. MÄ“s ceļojam, baudām, arvienvārdsakot, dzÄ«vojam pilnu krÅ«ti… MÄ“s esam pasaules virzÄ«tāji…

21.gadsimts… Lauki… ViensÄ“tās vai mazās lauku pilsÄ“tās, kur ir trÄ«s veikali, trÄ«s aptiekas un kaut kur vÄ“l saglabājušÄs pasta nodaļas… DzÄ«vo pārsvarā pensijas vecumu sasnieguši cilvÄ“ki, dzÄ«ve rit mierÄ«gi savu gaitu, ir savi klubiņi, ir savi mazdārziņi… CilvÄ“ki, kuri ir izdzÄ«vojuši 90.gadu un pārÄ“jās krÄ«zes, ir izaudzinājuši paaudzi, kura šobrÄ«d strādā un ir paši gudrākie, kuri ir labi menedžeri, saskata naudas āderes un dzÄ«vo pilsÄ“tā, ceļo un bauda dzÄ«vi visā tās krāšÅ†umā. Kāds atceras savus vecākus un vecvecākus, kas palÄ«dzÄ“ja krÄ«zes gados iegÅ«t izglÄ«tÄ«bu, kāds arÄ« ne… Bet vecākās paaudzes jau visu saprot, ja pie viņiem neatbrauc ciemos, viņi jau zina, ka jaunieši ir aizņemti…

21.gadsimts… digitalizācija, telefonizācija… Vairs nav jāpieceļas no dÄ«vāna, lai strādātu, nav jāpieceļas no dÄ«vāna, lai veiktu maksājumus, lai nopirktu pārtiku, jāpiezvana un viss tiek pievests klāt… pilsÄ“tās. Laukos tas ir pietiekoši ekskluzÄ«vs pasākums, jo… Piegādes maksā dārgāk, vidÄ“jās algas diez vai pārsniedz minimālo algu, nu un pensijas… no kurām diez vai kas paliek pāri pÄ“c maksājumu veikšanas u nepieciešamo medikamentu iegādes…

Jā, ir labi, jo ir “logs uz Eiropu”… televÄ«zija. Kādam tās ir tikai bezmaksas programmas, kādam ir lauku kabeļtelevÄ«zija (ko nu kādas firmas laukos piedāvā), kāds skatās tikai kaimiņzemes kanālus, jo tie raida par brÄ«vu, kāds ir iegādājies televÄ«ziju no operatoriem un internetu, jo ir jāveic maksājumi.

Tagad par mÅ«sdienu oligarhiem lojāliem parastiem lauku cilvÄ“kiem… 25 gadus cilvÄ“ks ir bijis uzticÄ«gs vienam pakalpojumu sniedzÄ“jam, skatÄ«jies televizoru, izmantojis internetu. Gadi iet… TehnoloÄ£ijas attÄ«stās nepārtraukti, bankas maina savas mājas lapas izskatus, parādās jauni pakalpojumi, vecās sistÄ“mas, kas bija skaidras un saprotamas, vairs nedarbojas, jāapgÅ«st aplikācijas, gadžeti utt. Kādā brÄ«dÄ« pensionārs paliek bezpalÄ«dzÄ«gs, jo nevar izsekot izmaiņām…

Ir labi, ja palÄ«dz jaunākās paaudzes, tiem, kam ir, kas var palÄ«dzÄ“t, bet likteņi ir dažādi, un ir cilvÄ“ki, kuri ir vieni un vientuļi, kuriem nav bÄ“rni, mazbÄ“rni…

Un pienāk brÄ«dis, kad kādam ievajagas ieviest jaunu pakalpojumu – Helio televÄ«ziju. Neprasot klientiem viņu piekrišanu… PÄ“kšÅ†i tiek saņemti paziņojumi, ka no konkrÄ“ta datuma neredzÄ“s televÄ«ziju, ja nesamainÄ«s dekoderus… Jā, pakalpojumu sniedzÄ“js padomājis, dekoderu  nomaiņa ir bez maksas. Bet tagad: dzÄ«vo laukos 70 – 80 gadus vecs pensionārs, atnāk dekoders, pašinstalācijas paka. Sieviete, kas nav tehniska, saņem paku, kurā ir 4 veidu kabeļi, dažādi uzgaļi, bet televizors nav pašas jaunākās paaudzes… Pakalpojumu sniedzÄ“js nepiedāvā pakalpojumusaslÄ“gt  ierÄ«ces... Atnāk izpalÄ«dzÄ«gs kaimiņš, bet rezultāts - nav iespÄ“jams saslÄ“gt ierÄ«ces…

Otrs variants: jaunākā paaudze aktÄ«vi iesaistās dekodera nomaiņas procesā, bet… Saņemt dekoderu nevar, jo… izrādās, dÄ“ls vai meita ir trešÄ persona, kas nevar saņemt dekoderu, jo pakalpojums ir uz vecāku vārda (bet maksu par pakalpojumiem pieņem, tad trešÄ persona ir atzÄ«stama)… Nu nav jau problÄ“mas, var taču iegādāties dekoderu par naudu. Bet… izrādās, nevar, jo to var izdarÄ«t tikai pats klients. Situācija: lauku pilsÄ“ta, tuvākais pakalpojuma sniedzÄ“ja veikals 50 km uz vienu galu… Kopā 100 km.

Labi, pateicoties vÄ“l cilvÄ“cÄ«gām attiecÄ«bām, kaut kā izdodas iegādāties dekoderu. Izdodas nosÅ«tÄ«t references numuru pakalpojumu sniedzÄ“jam par dekodera aktivizÄ“šanu. Paiet darba nedēļa, jaunākā paaudze ir aizbraukusi uz laukiem, lai pieslÄ“gtu otru televizoru, bet… dekoders nav aktivizÄ“ts, lai gan lÄ«gumā melns uz balta ir uzrakstÄ«ts, ka pakalpojumu sniedzÄ“js šo iespÄ“ju nodrošina. Pakalpojumu sniedzÄ“ja tehniskā dienesta meitenÄ«tes tikai runā iekaltas frāzes par dekoderu maiņu… nemaz nedzird, kas tiek jautāts.

Pakalpojumu sniedzÄ“js sevi pozicionÄ“ visās vietās kā vislabāko uz klientu orientÄ“to uzņēmumu, bet klients, kurš ir bijis lojāls, kurš ir maksājis par pakalpojumu daudzu gadu garumā, pat par savu naudu nevar iegādāties nepārtrauktu televÄ«zijas pārraidi.

Ir 21.gadsimts, Latvijā ir straujāk augošÄ ekonomika, Latvijā ir “ļoti augstā lÄ«menÄ«” tehnoloÄ£ijas un gandrÄ«z visi, Ä«paši lielie, monopolstāvokļa uzņēmumi, orientÄ“ti uz klientu… lÄ«dz brÄ«dim, kad klientam ir nepieciešams šo uzņēmumu atbalsts. Tā nav tikai televÄ«zija, nedod, Dievs, saskarties ar elektrÄ«bas problÄ“mām…

Es tikai gribÄ“ju uzrakstÄ«t pārdomas un to, kā izskatās dzÄ«ve Latvijā ārpus lielajām pilsÄ“tām un kā dzÄ«vo cilvÄ“ki, kas ir izaudzinājuši šo gudro paaudzi, kas ir devuši šai gudrajai paaudzei izglÄ«tÄ«bu, galu galā, kas vispār ir iznesuši uz saviem pleciem smago iekārtu pārmaiņu laiku Latvijā, kas nav aizbraukuši “pelnÄ«t vieglo maizi” uz ārzemÄ“m, lai mÅ«su paaudze varÄ“tu iet pa šo dzÄ«vi ar augstu paceltu galvu un justies kā pasaules valdnieki, bez kuriem šÄ« pasaule aizietu bojā…

AttÄ“lā – SIA Lattelecom valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Juris Gulbis.

Novērtē šo rakstu:

0
0