Iesaki rakstu:

Ä»aunumā vienmÄ“r ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriÄ£inalitāti. Ä»aunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli – bez oriÄ£inalitātes, pliekani, bezgaumÄ«gi, apnicÄ«gi, nodrāzti.

Latviešu “pravietis” un “nācijas tÄ“vs” zināja, uz ko ir spÄ“jÄ«gi tādi paši ļaundari un vÄ“l lielāki ļaundari! Viņš zināja, ka tiks ievÄ“lÄ“ts, un uz Bruņinieku namu atnāca jau kā Valsts prezidents. Tas ir tipisks ļaunuma banalitātes piemÄ“rs. Nekā jauna, nekā Ä«patna! ArÄ« agrāk ļaundari nevairÄ«jās izrādÄ«t savu uzvaru lÄ«dzÄ«gās amorālās situācijās. ArÄ« agrāk ļaundarus steidzās citi ļaundari priekšlaicÄ«gi apsveikt un sumināt, kā tas notika Bruņinieku namā 2019.gada 29.maijā pirms balsu saskaitÄ«šanas.

2019.gada 29.maijā Latvijā bija Lielā Morālā Eksāmena diena. Tie, kuri parlamentā balsoja "par" ļoti nekaunÄ«go un ļoti aprobežoto ebreju, saņēma nesekmÄ«gu atzÄ«mi. PÄ“c savlaicÄ«gi sniegtās pamatÄ«gās un vispusÄ«gās informācijas par ebreja reti melno seju, viņu varÄ“ja atbalstÄ«t vienÄ«gi vÄ“l amorālāki eksemplāri, kuriem morāle un cilvÄ“ka morālā pārliecÄ«ba ir tukša skaņa. Tie, kuri ar savu "par" atbalstÄ«ja melno ebreju, paši ir zemiski tārpi. ArÄ« viņu ļaunumā dominÄ“ banalitāte. Tā tas ir uz kopÄ“jā ļaunuma fona, ar kuru tiekamies aizvadÄ«tajā laikā.

Tā, piemÄ“ram, LU vadoņa nekaunÄ«gā rÄ«cÄ«ba, savu "ievÄ“lÄ“šanu" sludinot kā leÄ£itÄ«mu rezultātu, kad "pret" nobalsoja vairāk nekā nobalsoja "par", ir iespÄ“jama tikai amorāli ļoti nestabilā sociumā. Tas ir sociums, kurā var sastapt visdažādākā tipa idiotijas, nelietÄ«bas, masveida zagšanu, masveida organizÄ“to noziedzÄ«bu, bezsmadzeņu valdÄ«bu ar "583 darāmajiem darbiem", bÄ«dÄ«šanu uz EP tikai Eiropas bendes - reakcionārus latviešu “politiÄ·us”, kuri gādās par amerikāņu okupācijas saglabāšanos “vecajā pasaulÄ“”.

DÅ«res vicināt pÄ“cāk nekad nav jÄ“gas. ArÄ« tagad nav jāvicina dÅ«res. Viss ir godÄ«gi nopelnÄ«ts aizvadÄ«tajos 30 gados. Turklāt šodien latviešu tauta vairs neeksistÄ“ ne teorÄ“tiski, ne praktiski kā patstāvÄ«gs kolektÄ«vs subjekts. Tautas vietā ir etniskā populācija - atsevišÄ·u indivÄ«du nožēlojams mistrojums bez kopÄ«gām interesÄ“m un kopÄ«ga politiskā subjekta apziņas. IndivÄ«du cilvÄ“ciskā kvalitāte ir dažāda, sākot ar izcilām personÄ«bām, inteliÄ£entiem cilvÄ“kiem un Ä«stiem patriotiem, un beidzot ar dauniem, pederastiem, šarlatāniem, gobzemblēžiem.

Bet tas neko nemaina. Latviešiem nav inteliÄ£ences kā tautas virzošais un vadošais institucionālais spÄ“ks. Tā filistru un pseidointelektuāļu masa, kura sevi dÄ“vÄ“ par inteliÄ£enci, reāli ir kompradoru un humanitātes noziedznieku bars, kas bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem spÄ“j pastrādāt jebkuru nacionālo noziegumu un antihumāno darbÄ«bu. VÄ“sturiskajos apstākļos, kad etniskajai populācijai ir pilnÄ«gi nevÄ“rtÄ«ga "6.oktobra paaudze", bezsmadzeņu valdÄ«ba ar "583 darāmajiem darbiem", galvenās universitātes rektors ir nekaunÄ«gs tips, nekaunoties sÄ“sties rektora krÄ“slā pÄ“c tam, kad par viņu vairākums nobalsoja "pret", faktiski ir loÄ£iski tas, ka Valsts prezidenta postenÄ« ievÄ“l reti nekaunÄ«gu un reti aprobežotu ebreju, un tas notiek pÄ“c tam, kad sabiedrÄ«ba ir pilnā mÄ“rā informÄ“ta par ebreja šausmÄ«gi melno seju.

Atkārtoju, dÅ«res vicināt nekad nav jÄ“gas, un tagadÄ“jie vÄ“sturiskie apstākļi latviešu populācijā vispār izslÄ“dz jebkādu vajadzÄ«bu dusmoties. Ne velti saka “Ar muļķiem tikai ar labu...”. Bet galvenais - nekā intelektuāli un emocionāli stimulÄ“joša nav. Ä»aunuma banalitāte ir konsekventa – loÄ£iski pamatota, sakarÄ«ga, mÄ“rÄ·tiecÄ«ga, nelokāma, nesvārstÄ«ga. Tātad nekā interesanta nav, un nav iemesla dusmoties, vicināt dÅ«res.