Iesaki rakstu:

PÄ“rnā gada 12. novembrÄ« Covid-19 un mājsÄ“des aizsegā Satversmes tiesa sprieda[1], ka tÄ“va atvaļinājums un pabalsts piešÄ·irams sievietei – lesbietei, bÄ“rna mātes partnerei. Tā kā Satversmes tiesa savu spriedumu pamatoja galvenokārt ar cilvÄ“ka cieņas principu, šÄ«s pārdomas tiks veltÄ«tas, mÄ“Ä£inot saprast, vai cilvÄ“ka cieņas principam ir nepastarpināts un tiešs sakars ar viendzimuma pāru attiecÄ«bu juridisku atzÄ«šanu. Ja patiešÄm cieņas jautājums paģērÄ“tu viendzimuma pāru attiecÄ«bu juridisku nostiprināšanu, tad kristieši, aktÄ«vi iebilstot tam, bÅ«tu vainojami paši savu principu pārkāpšanā un dubultmorālÄ“ (ko nereti arÄ« nākas dzirdÄ“t).

Cilvēka cieņa

KristietÄ«bas izpratnÄ“ cilvÄ“ciskā cieņa sakņojas no personas rÄ«cÄ«bas un sociālā stāvokļa neatkarÄ«gā faktā – cilvÄ“ku Dievs radÄ«jis pÄ“c sava tÄ“la un lÄ«dzÄ«bas[2]. ŠÄ« lÄ«dzÄ«ba izpaužas tajā, ka cilvÄ“kam piemÄ«t prāts un griba, tātad cilvÄ“ks ir racionāls un brÄ«vs. LÄ«dz ar to kristietim un jebkuram labas gribas cilvÄ“kam bÅ«tu jāapzinās un vienmÄ“r jāpatur prātā, ka katrs cilvÄ“ks ir vÄ“rtÄ«ba pats par sevi un visi cilvÄ“ki savā cieņā, ko tiem Dievs piešÄ·Ä«ris radÄ«šanā, ir vienlÄ«dzÄ«gi.

ApgaismÄ«bas deistisko ideju iespaidā kādu dienu attapāmies pasaulÄ“, kuru Dievs pilnÄ«bā pametis un “atstājis” pašu ziņā, pasaulÄ“, kurā vairs neesam Dieva bÄ“rni un viens otram brāļi (kā tas bija viduslaiku kristÄ«gās civilizācijas (societas christiana) sabiedrÄ«bas modelÄ«), bet cilvÄ“ks cilvÄ“kam kļuvis vilks un, lai sevi pasargātu, tiesÄ«bas jānodrošina uz savstarpÄ“jās vienošanās pamata. Un tas laikam arÄ« bÅ«tu prātÄ«gākais risinājums, situācijā, ja Dievs tiešÄm mÅ«s bÅ«tu pametis (par ko ir visai pārliecināta sekulārā sabiedrÄ«ba). Tā sākās starptautisku konvenciju, hartu un deklarāciju laiki. CilvÄ“ka cieņa kā pamattiesÄ«bas minÄ“tas cita starpā arÄ« tādos Latvijai saistošos starptautiskos lÄ«gumos kā ANO VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu harta un ES PamattiesÄ«bu harta.

No šÄ« Ä«sā pasaules vÄ“stures diskursa atgriežoties šodienas Latvijā, uz argumentu, ka viendzimuma personu savienÄ«bas juridiska nostiprināšana prasa sākotnÄ“ju vienošanos (politisku izšÄ·iršanos), mums atbild, ka personas pamattiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu ievÄ“rošana un cieņa nevarot bÅ«t atkarÄ«ga no politiskas izšÄ·iršanās vai dažādiem sabiedrÄ«bas locekļu viedokļiem.

Un tā ir taisnÄ«ba. Pat šajā pasaulÄ“ “bez Dieva” intuitÄ«vi ikviens saprot, ka tomÄ“r pastāv Mūžīgais likums, tātad morāles normas nav jāizgudro vai jānosaka tiešÄ, aizklātā un proporcionālā balsojumā. CilvÄ“ki arÄ« demokrātiskā iekārtā nevar ar balsu vairākumu izlemt par cilvÄ“ciskās cieņas atņemšanu kādam cilvÄ“kam vai cilvÄ“ku grupai.

Spriedumā teikts, ka „cilvÄ“ka cieņas princips neļauj valstij atteikties no pamattiesÄ«bu nodrošināšanas noteiktai personai vai personu grupai”[3]. TomÄ“r jÄ“dziens „pamattiesÄ«bas” viendzimuma savienÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas kontekstā ir neatbilstoši lietots, jo tiesÄ«bas nav vÄ“lmes. Tādēļ nepietiek vien pasludināt, ka kaut kas ir cilvÄ“ktiesÄ«bas (šajā gadÄ«jumā  viendzimuma savienÄ«bu juridiskās atzÄ«šana), lai oponents nekavÄ“joties kļūtu par šo tiesÄ«bu pārkāpÄ“ju. Viendzimuma savienÄ«bu juridiskās atzÄ«šanas jautājumam jābÅ«t atvÄ“rtam debatÄ“m, tāpat kā jebkuram labklājÄ«bas tiesÄ«bu jautājumam, un jāizvairās no tā, ka jÄ“dzieni „cieņa” un „cilvÄ“ktiesÄ«bas” tiktu lietoti emocionālā nozÄ«mÄ“ un manipulatÄ«vi[4].

Satversmes tiesa secina, ka „Ar cilvÄ“ka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvÄ“ka cieņai varÄ“tu bÅ«t mazāka vÄ“rtÄ«ba nekā cita cilvÄ“ka cieņai”[5]. TomÄ“r šeit sajauktas divas cieņas jÄ“dziena izpratnes – cilvÄ“ciskā cieņa kā pamattiesÄ«bas un cieņa kā sociāla atzinÄ«ba, ko katrs cilvÄ“ks tieši “nopelna” ar savu rÄ«cÄ«bu. Diez vai Satversmes tiesa var uzlikt par pienākumu “uzskatÄ«t par vienlÄ«dz cienÄ«jamu” kādu, kurš brÄ«vprātÄ«gi un publiski pārkāpj Ä“tikas un morāles normas, un tādu, kurš tās ievÄ“ro.

LÄ«dz ar to Satversmes tiesas spriedumā nav loÄ£iski izsekojams un saprotams, kā tieši no cilvÄ“ka cieņas principa likumdevÄ“jam izriet pienākumi attiecÄ«bā uz viendzimuma partneru savienÄ«bu juridisku atzÄ«šanu. Proti, ja cilvÄ“ka cieņas princips nepārprotami paredzÄ“tu valstij pienākumu noteikt viendzimuma partneru savienÄ«bu juridisku aizsardzÄ«bu, tad ES dalÄ«bvalstÄ«m nebÅ«tu tādas rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas šÄdu jautājumu izlemšanā, kāda tā šobrÄ«d ir, jo tas nesaraujami saistÄ«ts ar sabiedrÄ«bā pastāvošajām morāles normām un Ä“tikas vÄ“rtÄ«bām, tādēļ arÄ« pašu ES dalÄ«bvalstu vidÅ« tajā nav vienprātÄ«bas[6].

TādÄ“jādi, atzÄ«stot, ka bÄ“rna mātes partnerei ir tiesÄ«bas uz paternitātes atvaļinājumu, apstākļos, kad Latvijas tiesiskajā sistÄ“mā nav tāda regulÄ“juma, kas bÄ“rna mātes partnerei noteiktu vecāka statusu un radÄ«tu juridisku saikni ar bÄ“rnu, Satversmes tiesa pati izrādÄ«jusi necieņu pret tiesisko sistÄ“mu un patvaļīgi ieņēmusi likumdevÄ“ja lomu. Tiesu vara nav demokrātiskā pilsoņu vairākuma vÄ“lÄ“ta vara, un tādēļ tā nekādā ziņā nav tiesÄ«ga pieņemt politiskus lÄ“mumus[7].  

Nediskriminācija

Satversmes tiesa savu spriedumu cita starpā pamato, ņemot vÄ“rā starptautiskajos tiesÄ«bu aktos un arÄ« SatversmÄ“ noteikto diskriminācijas aizliegumu dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ. Šeit gan jāapšauba, vai apstrÄ«dÄ“tā tiesÄ«bu norma saistāma ar diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, jo neliedz atvaļinājumu un pabalstu saņemt, piemÄ“ram, homoseksuālam bÄ“rna tÄ“vam, kas nav precÄ“ts un nedzÄ«vo vienā mājsaimniecÄ«bā ar bÄ“rna māti. Vienlaikus šis atvaļinājums paredzÄ“ts tikai tÄ“vam, t.i., tÄ“va jÄ“dziens ir nošÄ·irts no mātes partnera jÄ“dziena, piemÄ“ram, to nevar saņemt arÄ« mātes partneris vÄ«rietis, kas dzÄ«vo vienā mājsaimniecÄ«bā, bet dzimšanas apliecÄ«bā nav norādÄ«ts kā tÄ“vs. TādÄ“jādi vienÄ«gā iespÄ“jamā “diskriminācija” ir iekš “interpretācijas”, ka sieviete nevar bÅ«t tÄ“vs. Šeit gan pie diskriminÄ“šanas vairāk nekā likumdevÄ“js vainÄ«ga acÄ«mredzamÄ«ba – bioloÄ£ija un sekojoši arÄ« loÄ£ika.

Lai atrisinātu šo Ä«paši sarežģīto problÄ“mu, varÄ“tu ņemt talkā šÄdu siloÄ£ismu:

Tēvs ir vīrietis.

VÄ«rietis nav sieviete.

Sieviete nav tēvs.

Ja vien Satversmes tiesa no dotajām premisām bÅ«tu spÄ“jusi iegÅ«t šo loÄ£iski izrietošo spriedumu, viegli varÄ“tu konstatÄ“t, ka apstrÄ«dÄ“tajā normā paredzÄ“tā atšÄ·irÄ«gā attieksme ir visai objektÄ«va un pamatota.

Turklāt Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja atsevišÄ·ajās domās šajā lietā pati atzÄ«st, ka „tiesa pÄ“c bÅ«tÄ«bas vÄ“rtÄ“ja viendzimuma pāru tiesiskās aizsardzÄ«bas regulÄ“juma trÅ«kuma” –  nevis apstrÄ«dÄ“tās darba likuma normas – “satversmÄ«bu”[8].

TomÄ“r, ņemot vÄ“rā mÅ«sdienu sabiedrÄ«bā izkropļoto vÄ«rieša un lÄ«dz ar to arÄ« tÄ“va lomu, kā arÄ« plašo sociālo dzimumu katalogu, ko piedāvā genderisma ideoloÄ£ija[9], kāds patiešÄm varÄ“tu samulst. Vienlaikus, ja pieņemam, ka tiesai jāspriež pÄ“c bÅ«tÄ«bas un atbilstoši Satversmei, nevis personÄ«gajiem garÄ«gajiem meklÄ“jumiem, varÄ“tu lÄ«dzÄ“t fakts, ka Stambulas konvenciju[10] Latvija vÄ“l nav ratificÄ“jusi, tādēļ dzimumu izvÄ“lÄ“ esam visai ierobežoti un arÄ« oficiālos dokumentos vārdi “māte” un “tÄ“vs” nav aizstāti ar “vecāks Nr.1” un “vecāks Nr.2”.

Citu valstu pieredze rāda, ka nākamais (vai drÄ«z pÄ“c tam sekojošs) solis pÄ“c viena dzimuma personu savienÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas, ir jÄ“dziena “naida runa” ieviešana likumvidÄ“[11], kas ierobežo vārda brÄ«vÄ«bu, izskauž konservatÄ«vus vai ticÄ«bas pārliecÄ«bā pamatotus viedokļus, veicina cenzÅ«ru, atsevišÄ·os gadÄ«jumos tas noved pat lÄ«dz sodiem un arestiem.

Tā kā seksuālo minoritāšu pārstāvji, kas stājušies viendzimuma attiecÄ«bās nevar un nekad nevarÄ“s saņemt BaznÄ«cas (vismaz Romas katoļu BaznÄ«cas) svÄ“tÄ«bu, kopumā spriedums kaut kādā ziņā iezÄ«mÄ“ virzÄ«bu uz tādu pasauli, kurā kristieši atkal bÅ«tu mocekļi, arÄ« Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja izteikusies, ka šÄdai notikumu attÄ«stÄ«bai neiebilstu[12].

Patiesi žēl, ka, komentÄ“jot spriedumu publiskā telpā, tiek radÄ«ts priekšstats, ka genderisma pieņemšana un dažādu pretdabisku uzvedÄ«bas modeļu normalizācija ar tiesÄ«bu normām ir tikai laika, nevis politiskas izšÄ·iršanās jautājums. VÄ“stÄ«jums ir skaidrs: “Ar laiku nāksies pakļauties ārÄ“jam spiedienam, pat, ja to uztveram kā nevÄ“lamu”, kas gan neveicina sabiedrÄ«bas pilsonisko apziņu un vÄ“lmi iesaistÄ«ties politiskajos procesos. Par spÄ«ti tam, ka Latvija ES iestājusies jau vairāk kā pirms 15 gadiem, komunikācijā ar medijiem raksturÄ«ga izteikti provinciālā, sevi necienošÄ un pašapziņu graujošÄ “Eiropa mÅ«s nesapratÄ«s” pieeja, kas paģērÄ“ par visām varÄ«tÄ“m censties izsekot “pilsÄ“tas modÄ“m”, lai neatgrieztos PSRS[13]. Osipovas kundzes tÄ“ls medijos, manuprāt, ir kā striktai guvernantei, kas savam neattapÄ«gajam mazgadÄ«gajam audzÄ“knim (lasÄ«t: mediju satura patÄ“rÄ“tājiem) liek just savu neapmierinātÄ«bu, kaunina un aiz izmisuma un nevarÄ«bas pat salÄ«dzina ar „kaujas suņiem”[14]. Lai nu kā, cieņu pret Latvijas sabiedrÄ«bu, dažādiem viedokļiem un saviem oponentiem grÅ«ti samanÄ«t.

Jaunā ģimenes definīcija

Satversmes tiesa spriedumā secina, ka Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ir definÄ“ts laulÄ«bas jÄ“dziens – savienÄ«ba starp vÄ«rieti un sievieti –, bet šajā pašÄ normā lietotais Ä£imenes jÄ“dziens nav konkretizÄ“ts un neizvirza dzimumu par kritÄ“riju tādu personu noteikšanai, kuras atzÄ«stamas par Ä£imeni.

Tātad, vispirms laulÄ«ba tiek nodalÄ«ta no Ä£imenes un pÄ“c tam tiek paziņots, ka homoseksuāla savienÄ«ba arÄ« ir Ä£imene. ŠÄ« Satversmes tiesas pieeja ir tendencioza, vārdi tiek izrauti no konteksta, netiek ņemts vÄ“rā, ka Satversme raksturo attiecÄ«gās valsts identitāti, aptverot arÄ« vÄ“sturiskos, politiskos, nacionālos, kultÅ«ras un citus faktorus, kas raksturo attiecÄ«go valsti[15], kā arÄ« tas, ka Satversmes preambulā rodama atsauce uz kristÄ«gām vÄ“rtÄ«bām un latviešu dzÄ«vesziņu.

Fakts, ka Civillikums, definÄ“jot Ä£imenes jÄ“dzienu, precÄ«zi noteic, ka Ä£imene ir balstÄ«ta uz laulÄ«bu[16], kā arÄ« tas, ka likumdevÄ“js tajā pašÄ likumā cita starpā aizliedzis viendzimuma laulÄ«bas[17], pÄ“c bÅ«tÄ«bas netika ņemts vÄ“rā, jo acÄ«mredzot Satversmes tiesas ieskatā neko neliecināja par likumdevÄ“ja gribu šajā jautājumā.

Lai nu kā, beigu beigās Ä£imene tika definÄ“ta kā sociāla institÅ«cija, kas balstās uz sociālajā realitātÄ“ konstatÄ“jamām ciešÄm personiskām saitÄ“m, kuru pamatā ir sapratne un cieņa.

TomÄ“r Satversmes tiesas piedāvātā Ä£imenes “funkcionālā”[18] definÄ«cija, kas nebalstās uz tādiem jÄ“dzieniem kā laulÄ«ba un asinsradniecÄ«ba, ir visai problemātiska, jo neliekas Ä«paši atbilstoša tiesiskajam  regulÄ“jumam,  “kas  ir  balstÄ«ts  uz  objektÄ«viem  un pamatotiem kritÄ“rijiem”[19]. CilvÄ“ka cieņas principam ir plašs un nenoteikts tvÄ“rums, kas var radÄ«t neprognozÄ“jamÄ«bu tā piemÄ“rošanā[20]. Tāpat grÅ«ti iedomāties, kurš un kā tieši noteiks, vai savstarpÄ“jā cieņa un sapratne ir pietiekamā lÄ«menÄ«, lai konkrÄ“tā gadÄ«jumā bÅ«tu konstatÄ“jama Ä£imene.

Vai nav tā, ka atbilstoši šÄdai Ä£imenes definÄ«cijai, piemÄ“ram, mazs bÄ“rns, kurš vÄ“l sevi neapzinās un lÄ«dz ar to nespÄ“j arÄ« saprast un cienÄ«t, kā arÄ« pusaudzis, hormonu vÄ“tru plosÄ«ts neizrāda vecākiem pienākošos cieņu, automātiski tiek izslÄ“gti no Ä£imenes? TikmÄ“r kāds pirmklasnieks paklusām Ä£imenÄ“ ir integrÄ“jis arÄ« skolas bibliotekāri, ar kuru atšÄ·irÄ«bā no vecākiem viņam izveidojušÄs ļoti cieņpilnas un tuvas attiecÄ«bas (tas, ka jaunāko klašu skolÄ“ni glorificÄ“ skolotājus, bet sāk pamazām mazvÄ“rtÄ“t savus vecākus, ir samÄ“rā pazÄ«stams fenomens).

Saprotams, praksÄ“ nav tā, ka tikai bÄ“rna tÄ“vs ir tā persona, kas sniedz bÄ“rna mātei atbalstu, aprÅ«pÄ“ un audzina bÄ“rnu, bet, vai visi, kas iesaistās ar palÄ«dzÄ«gu roku, jāklasificÄ“ kā tÄ“vi? “Mani uzaudzināja mamma un vecmāmiņa. Toreiz nemaz nezināju, ka vecmāmiņa bija tÄ“vs,” tagad ir samulsis kāds sociālo tÄ«klu lietotājs.

Nobeigums

Kopumā jāsecina, ka tiekam atklāti dezinformÄ“ti attiecÄ«bā uz savām tiesÄ«bām, jo par referenduma iespÄ“jamÄ«bu no kompetentām personām esam dzirdÄ“juši, ka tas “nav iespÄ“jams”, tā kā “arÄ« tautai ir jāievÄ“ro Satversme”[21]. Tādēļ šeit svarÄ«gi apzināties, ka referenduma ideja un mÄ“rÄ·is nav Satversmes bÅ«tiska grozÄ«šana, bet gan precizÄ“šana[22], lai novÄ“rstu patvaļīgas un neatbilstošas Satversmes interpretācijas, kā arÄ« likumdevÄ“ja leÄ£itÄ«mās varas atgÅ«šana viendzimuma savienÄ«bu juridiskās atzÄ«šanas jautājumā, ko šajā gadÄ«jumā ar savu spriedumu patvaļīgi uzurpÄ“jusi tiesu vara. PatiešÄm, referendumu nevarÄ“tu rÄ«kot, ja ar to tiktu mÄ“Ä£ināts atcelt cilvÄ“ka cieņu vai citas pamattiesÄ«bas, bet tas nav attiecināms uz šo konkrÄ“to gadÄ«jumu.

Atbalstiet dabiskas[23] Ä£imenes aizstāvÄ«bas kustÄ«bu! Kaut arÄ« ES neuzliek dalÄ«bvalstÄ«m pienākumu nodrošināt viendzimuma partneriem juridisku atzÄ«šanu, katras valsts konkrÄ“tās jomas tiesiskajam regulÄ“jumam jābÅ«t iekšÄ“ji saskaņotam, tādēļ šÄds precedents varÄ“tu kalpot kā Trojas zirgs Latvijas tieslietu sistÄ“mā, lai zināmas minoritātes varÄ“tu vÄ“rsties Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā un to prasÄ«ba arÄ« tiktu apmierināta. KristietÄ«ba uzliek par pienākumu bÅ«t sabiedriski aktÄ«viem un darboties kopÄ“ja labuma vārdā arÄ« tad, ja visi to neapsveic ar ovācijām.

---

[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 12.novembrÄ« lietā Nr.2019-33-01. Pieejams tiešsaistÄ“: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2019/12/2019-33-01_Spriedums-3.pdf

[2] KBK 1700

[3] Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 12.novembrÄ« lietā Nr.2019-33-01.

[4] Atklāti par bÅ«tisko. Intervija ar Agnesi Irbi. Pieejams tiešsaistÄ“: https://www.youtube.com/watch?v=GfaVaTcrr8c

[5] Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 12.novembrÄ« lietā Nr.2019-33-01. Pieejams tiešsaistÄ“: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2019/12/2019-33-01_Spriedums-3.

[6] Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišÄ·Äs domas lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam” Pieejams tiešsaistÄ“: https://likumi.lv/ta/id/320152-satversmes-tiesas-tiesnesa-alda-lavina-atseviskas-domas-lieta-nr-2019-33-01-par-darba-likuma-155-panta-pirmas-dalas-atbilstibu

[7] Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišÄ·Äs domas lietā Nr. 2019-33-01

[8] Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas atsevišÄ·Äs domas lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam” https://likumi.lv/ta/id/320153-satversmes-tiesas-tiesneses-sanitas-osipovas-atseviskas-domas-lieta-nr-2019-33-01-par-darba-likuma-155-panta-pirmas-dalas

[9] Gender ideoloÄ£ija – intelektuāla un politiska kustÄ«bu, kas dzimumu uzlÅ«ko kā sociālo lomu; no angļu valodas vārda gender – (gramatiskā) dzimte, kas tiek lietots dzimuma kā sociālās lomas nozÄ«mÄ“.

[10] Stambulas konvencijas 3.panta c) punktā ir iekļauta “gender”, “sociālā dzimuma”jeb “dzimtes”definÄ«cija: “Ar terminu „sociālais dzimums (dzimte)” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedÄ«ba, nodarbošanās un Ä«pašÄ«bas, ko konkrÄ“ta sabiedrÄ«ba uzskata par atbilstošÄm sievietÄ“m un vÄ«riešiem”, bet  4.panta trešajā daļā ir teikts: “neatkarÄ«gi no tā, vai šÄdas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums (dzimte)[..]”.

[11] Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā VienotÄ«ba”) jau tika piedāvājis labot Krimināllikuma 150. pantu “Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisÄ«šana” un “Sociālā naida un nesaticÄ«bas izraisÄ«šana”, lai to tvÄ“rumā tajā iekļautu arÄ« “seksuālo orientāciju”, bet šoreiz Saeimas KrimināltiesÄ«bu politikas apakškomisijas vairākums noraidÄ«ja šos priekšlikumus. Pieejams tiešsaistÄ“: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-apakskomisija-noraida-priekslikumu-precizak-definet-naida-noziegumus.a404115/

[12] Osipova: „Pirmie kristieši bija gatavi mirt par savu ticÄ«bu, un Romas impÄ“rijā tie bija mocekļi. Viduslaikos kristieši bija gatavi nogalināt par savu ticÄ«bu. Un es labprātāk dzÄ«votu starp pirmajiem nekā starp otrajiem” https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesnese-osipova-patiesa-vienlidziba-ir-iespejama-vien-tad-ja-ir-iecietiba.a384401/

[13] Kariņš: NA rosinātie grozÄ«jumi SatversmÄ“ ved uz atgriešanos padomju laikos. Pieejams tiešsaistÄ“:  https://www.apollo.lv/7160520/karins-na-rosinatie-grozijumi-satversme-ved-uz-atgriesanos-padomju-laikos

[14] Veidmane E. Sanitas Osipovas loma varavÄ«kšÅ†ainās Eiropas izveidÄ“. Pieejams tiešsaistÄ“:  https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/332461-sanitas-osipovas-loma-varaviksnainas-eiropas-izveide

[15] Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišÄ·Äs domas lietā Nr. 2019-33-01

[16] Civillikuma 214. pants: Pie Ä£imenes šaurākā nozÄ«mÄ“ pieder laulātie un viņu bÄ“rni, kamÄ“r tie vÄ“l atrodas nedalÄ«tā saimniecÄ«bā.

[17] Civillikuma 35. pants: Aizliegta laulÄ«ba starp viena dzimuma personām.

[18] JÄ“dzienu „Ä£imene” esot iespÄ“jams definÄ“t formāli, par Ä£imeni atzÄ«stot tikai juridiski saistÄ«tas personas, vai funkcionāli, proti, pamatojoties uz faktiski pastāvošÄm personu savstarpÄ“jām sociālām saitÄ“m.

[19] Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 12.novembrÄ« lietā Nr.2019-33-01

[20] Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišÄ·Äs domas lietā Nr. 2019-33-01

[21] KomentÄ“jot to, vai jautājumu par viendzimuma pāru tiesÄ«bām nevarÄ“tu risināt referendumā, uz ko aicina daļa politiÄ·u, Osipova atgādina, ka arÄ« tauta ir likumdevÄ“js un arÄ« tautai ir jāievÄ“ro Satversme. Pieejams tiešsaistÄ“:  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesnese-osipova-patiesa-vienlidziba-ir-iespejama-vien-tad-ja-ir-iecietiba.a384401/

[22] Kā Saeima to izdarÄ«ja 2005. gadā, precizÄ“jot Satversmes 110. pantu ar laulÄ«bas definÄ«ciju kā savienÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti. ArÄ« šajā gadÄ«jumā grozÄ«jumus varÄ“tu veikt Saeima.

[23] “Dabisku”, nevis “tradicionālu”, jo tradÄ«cijas veidojam mÄ“s paši, bet dabu nevaram izmainÄ«t.

Pārpublicēts no unavoce.lv